Autors: Nezināms
A VITAMĪNS
Retinol, Axerophthol
Tas ir taukos šķīstošs
vitamīns, kuru uzsūkšanai nepieciešami tauki un žultskābes. Noteikts A vitamīna
daudzums var uzkrāties aknās. Ja vitamīns uzņemts pietiekamā daudzumā un aknas
ir veselas, tad rezerves var pietikt 12 mēnešiem.
Vitamīnam ir divas
specifiskas funkcijas:
* A vitamīns ir nepieciešams redzes procesos. A vitamīna
aldehīds pieder pie redzes fermenta grupas. Tā hipovitaminoze vai avitaminoze
rada vistas aklumu – hemeralopiju, t.i., redzes traucējumus krēslā un naktī,
radzenes mīkstumu un acu ābolu izžūšanu (kseroftalmiju); var rasties arī
pilnīgs aklums. Ir pieņemts uzskatīt miežgraudu acīs par agrīnu A
hipovitaminozes pazīmi.
* A vitamīns stabilizē šūnu membrānas. Klīniski
avitominoze pirmām kārtām izpaužas kā gļotādu un ādas hiperkeratoze: ādas
virsējais slānis kļūst biezāks pārragojošos šūnu dēļ. Rodas gremošanas trakta
gļotādu deģeneratīvās parādības. Biežāk nekā parasti veidojas žultsakmeņi un
nierakmeņi, samazinās sālsskābes izdalīšanās kuņģī, tiek traucēti kaulu, arī
zobu veidošanās, izzūd reproduktīvās spējas (maksts un sēklinieku epitēlija
deģenerācijas dēļ).
Praktiski A vitamīna
deficītu rada gremošanas traucējumi (hronisks pankreatīts) vai uzsūkšanas
traucējumi (glutēnu enteropātija).
Minimālā A vitamīna deva
ir 0,5 – 0,6 mg dienā. Pietiekamas rezerves aknās rodas, ja vīrieši saņam 0,8
mg, sievietes 0,75mg A vitamīna dienā. Ieteicamā A vitamīna deva ir 0,8 – 1,0
mg dienā. Mātēm, kas baro bērnu ar krūti, tiek ieteikts 1,2 mg A vitamīna
dienā, augstas klases sportistiem 2,0 – 2,4 mg dienā.
Modē ir nākušas amerikāņu
zinātienieku ieteiktās uzturvielu devas, kuras pieņemts apzīmēt ar RDA, kas ir
angliskā nosaukuma recommended dietary allowances saīsinājums. Amerikāņu
ieteiktā deva ir 1,0 mg A vitamīna dienā.
Nozīmīgākie A vitamīna avoti uzturā
Uzturprodukts
|
A vitamīns, mg/100g
|
Uzturprodukts
|
A vitamīns, mg/100g
|
Zivju eļļa
Cūku aknas
Liellopu aknas
Aknu desa (vidēji)
Olas dzeltenums
|
10 –30
39,10
15,30
8,30
0,88
|
Sviests
Siers (vidēji)
Siļķes
Siļķes, sālītas
Sardīnes
|
0,59
0,30
0,01
0,05
0,01
|
Lai gan sviestā, sierā un
siļķes A vitamīna nav daudz, tomēr tie ir ļoti nozīmīgi A vitamīna avoti, jo tos parasti ēd daudz.
A vitamīns zarnu sienās
var viedoties no sava provitamīna – augu
krāsvielas b-karotīna. No 6 mg b-karotīna rodas 1 mg A
vitamīna. Tātad A vitamīns un b-karotīna attiecība ir
1:6. Citas augu krāsvielas – a-karotīna, g-karotīna, kriptoksantīns, b-ceakarotīns – arī var tikt pārvērstas par A vitamīnu,
bet tikai attiecībā 1:12.
Karotīns zarnās slikti
uzsūcas. To uzsūkšanai nepieciešami tauki un žultsskābes. Labāk uzsūcas peins
un vārītu dārzeņu karotīni, mazāk – vārītu burkānu karotīni. Ļoti maz karotīni
uzsūcas no nevārītiem, rupji sasmalcinātiem burkāniem un gandrīz nemaz – no
tomātiem.
Karotīniem ir ne
tikai A vitamīna provitamīna funkcijas,
bet tie darbojas arī kā antioksidanti.
Karotīniem un A
vitamīniem, kas uzņemti lielās devās ir pretvāža iedarbība. Par to
pārliecinājuši eksperimenti ar dzīvniekiem. Uz cilvēku šāda iedarbība
apstiprināta epidemioloģiskos pētījumos.
Nozīmīgākie karotīnu avoti uzturā
Uzturprodukti
|
b-karotīns,
mg/100g
|
Visi karotinoīdi,
mg/100g
|
Aprikozes, žāvētas
Aprikozes, svaigas
Burkāni
Pētersīļu lapas
Pētersīļu saknes
Spināti
Lapu salāti
Galviņsalāti
Sarkano piparu augļi
Ķirbji
Tomāti
Briseles kāposti
Baltie galviņkāposti
|
34,6
1,6
7,8
5,4
0,03
4,7
3,9
1,4
0,54
0,58
0,51
0,45
0,07
|
34,9
1,7
11,1
5,4
0,03
4,7
3,9
1,4
1,62
0,95
0,51
0,45
0,07
|
Ikdienā ar A vitamīnu mūs nodrošina dārzeņi, sviests,
margarīns (ar vitamīnu piedevām), arī olas, piena produkti, graudaugi, augļi
A vitamīna vienības:
1mg A vitamīna = 3333IE (internacionālā vienība) = 6mg b-karotīns
Ar A vitamīnu ir iespējams
saindēties. Principā nevar saindēties ar vitamīniem, ja tos uzņem ar dabiskiem
produktiem. Vienīgais izņēmums ir leduslāču, lāču un roņu aknas. Ja ir uzņemts
pārāk daudz A vitamīna praperātu veidā vai ar lāču un roņu aknām, saindēšanās
simptoni ir vemšana, muskuļukrampji, vājums, bērniem kaulu sabiezēšanās,
triglicerīdu dauduma palielināšanās asinīs; smagos gadījumos iestājas pat nāve.
Simts gramos lāča aknu ir 600 mg A vitamīna.
Akūtu saindēšanos
pieaugušajiem rada 500 mg, zīdaiņiem – 50 mg A vitamīna. Ilgsotši lietojot A
vitamīnu, rūpīgi jāpārdomā dienas devu lietderība. Nevajadzētu paredzēt
vairāk par 10 mg pieaugušajiem un vairāk
par 3,7 mg A vitamīna dienā bērniem.
Īpaši daudz A vitamīna
uzkrājas zivju aknās. Ir novēroti daudzi gadījumi, ka, pārāk daudz lietojot
uzturā mencu, haizivju vai āšu aknas, zvejniekiem izveidojusies hipervitaminoze
– rodas vielmaiņas traucējumi.
Pārmērīgs A vitamīna
daudzums grūtniecības laikā vecina iedzimtu krpolību viedošanos, dažreiz par
izraisa augļa bojā eju. A vitamīns var būt teratogēns, ja deva ir lielāka nekā
7,5 mg dienā.
A vitamīna un karotīnu ķimiskā stabilitāte produktos:
neitrālā vidē – stabils
skābā vidē – nestabils
bāziskā vidē – stabils
gaisa skābeklī – nestabils
gaismas ietekmē –
nestabils
temperatūrā virs 80°C – nestabils
A vitamīna zudums ēdiena gatavošana laikā vidēji ir 20%, bet maksimālie zudumi var sasniegt 40%.
A vitamīna raksturojums
Loma organismā
|
Kādos produktos
|
Ja organismā nav pietiekami
|
Nodrošina veselīgu
ādu, gļotādas, matus, nepieciešams redzei, aizsargā pret infekcijām.
|
Pienā, krējumā, olu
dzeltenumā, aknās, gaļā, zivīs, sarkanos, dzeltenos, zaļos dārzeņos:
burkānos, salātos, pētersīļos, sīpollokos, ērkšķogās, upenēs u.c.
|
Rodas augšanas un
redzes traucējumi, acu gļotādas iekaisumi, nespēja pretoties infekcijas
slimībām.
|
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru