Saturs
Saturs...................................................................................................................... 2
Pasta sakari............................................................................................................ 3
Vispasaules pasta savienība (VPS)....................................................................... 3
VPS struktūra un darbība.................................................................................... 3
Sadarbība............................................................................................................. 5
Vispasaules pasta savienības konstitūcija............................................................ 5
Vispasaules pasta konvencija................................................................................ 5
Līgums par pasta sūtījumiem............................................................................... 6
Līgums detalizētāk.............................................................................................. 6
Tālākie notikumi.................................................................................................... 7
Līgums par naudas pārvedumiem....................................................................... 7
Žiro līgums.............................................................................................................. 8
Līgums par pēcmaksu........................................................................................... 9
Detalizētāka līguma apskate................................................................................ 9
Pasta pakalpojumi un VPS šodien..................................................................... 10
VPS nākotnes plāni............................................................................................. 11
Izmantotā literatūra............................................................................................. 12
Pasta sakari
Viduslaikos vēstuļu nosūtīšana bija
atkarīga no karaļanama, universitāšu un lielāko reliģisko ordeņu vēstnešiem.
Tas tā bija līdz 16.gs., kad pirmoreiz tika noslēgts divpusējs līgums starp
divām valstīm par pasta pakalpojumiem, kas ar laiku izauga par ļoti sarežģītu
sistēmu, ko veidoja neskaitāmi divpusēji līgumi.
Līdz 19.gs. būtiska bija kļuvusi
standartizācija un augstāka efektivitāte. Pastmarkas ieviešana1840. gadā un
transporta (t.i. tvaikoņu un dzelzsceļa) pakalpojumu attīstīšana palīdzēja
veicināt 1874.gadā noslēgto starptautisko vienošanos par sadarbību pasta
pakalpojumu jomā. Šī vienošanās bija aizsākums šodienas Vispasaules pasta
savienībai (VPS), kas ir starptautiska starpvaldību pasta pakalpojumu
organizācija.
Pēdējos gados spēcīgās konkurences
dēļ no visa veida komunikāciju pakalpojumu puses VPS ir noraizējusies par to,
kā saglabāt savu konkurētspēju un unikālos pakalpojumus. Šīs bažas visredzamāk
atspoguļojas “Vašingtonas vispārējā darbības plānā", kas tika izstrādāts
1989. gadā Vašingtonas kongresā, kā arī zemākminētajos līgumos.
Šajā referātā īsumā aprakstīta VPS un tās darbība, kā arī apkopoti tās
tiesiskie instrumenti (divi akti un četri līgumi). Konstitūcijā, VPS galvenajā
tiesību avotā, noteikti savienības pamatnoteikumi. Konvencija sevī ietver
noteikumus, kuri pielietojumi visos starptautiskajos pasta pakalpojumos, un
nolikumu par vēstuļu pasta pakalpojumiem. Šie tiesiskie akti un tajos ietvertās
normas ir saistošas visām dalībvalstīm.
Citus pakalpojumus (neskaitot vēstuļu
pastu) to savienības dalībvalstu starpā, kuras ir tiem piekritušas, regulē
četri VPS līgumi, kopā ar to papildinošajiem noteikumiem. Tie ir saistoši
vienīgi šīm valstīm.
Vispasaules pasta savienība (VPS)
Šī organizācija tika radīta 1874.
gada 9. oktobrī uz Bernes līguma pamata ar nosaukumu Vispārējā pasta savienība.
1978. gadā tā tika pārsaukta par Vispasaules pasta savienību. Kopš 1948. gada
tā ir Apvienoto Nāciju specializētais birojs.
VPS veido "vienotu pasta
teritoriju savstarpējām pasta vēstuļu maiņām" tās dalībvalstu starpā. Tās
mērķis ir nodrošināt pasta pakalpojumu organizētību un uzlabošanu, veicināt
starptautisko sadarbību pasta pakalpojumu jomā un nodrošināt tehnisko atbalstu
pēc savienības dalībvalstu lūguma. Katra dalībvalsts piekrīt nosūtīt citu
dalībvalstu pastu, uz tiem pašiem noteikumiem, kurus tā lieto sava pasta
nosūtīšanai. Šodien gandrīz visas valstis ir VPS dalībvalstis.
VPS struktūra un darbība
Galvenie savienības orgāni ir
Kongress, Izpildpadome (IP), Konsultatīvā padome pasta pētījumos (KP) un
Starptautiskais birojs (SB).
Kongress, augstākais savienības varas orgāns, ir
izveidots no visu dalībvalstu pārstāvjiem un to sasauc aptuveni vienu reizi
piecu gadu laikā pēc iepriekšējā Kongresa pieņemto aktu stāšanās spēkā, izņemot
ārkārtējus apstākļus, kas attaisno ārkārtas Kongresa sasaukšanu. Tā uzdevumos,
galvenokārt, ietilpst savienības aktu pārbaude un pārstrādāšana pamatojoties uz
priekšlikumiem, par kuriem ir vienojušās dalībvalstis, IP vai KP.
Bez likumdošanas tiesībām Kongresam
ir administratīvi pienākumi. Tas ievēl IP un KP biedrus un SB ģenerāldirektoru,
ģenerāldirektora vietnieku, nosaka griestus savienības ikgadējiem izdevumiem,
kā arī pieņem direktīvas dažādu savienības orgānu darbībai un nosaka to
uzdevumus. Kopš 1964. gada Kongress ir atbildīgs par tehnisko atbalstu.
Izpildpadomi veido 40, saskaņā ar taisnīgu ģeogrāfisku
pārstāvniecību, Kongresa ievēlēti dalībnieki; tā tiek sasaukta katru gadu VPS
galvenajā mītnē. Tā pēta interešu sfēras, izvirza priekšlikumus Kongresam un
vispārēji pārrauga VPS darbību Kongresu sasaukšanas starplaikos. Tehniskās palīdzības
jomā IP ir atbildīga par visu šīs palīdzības aspektu veicināšanu, koordinēšanu
un pārraudzību, ieskaitot arodapmācību. Tai ir likumdošanas vara, kas attiecās
uz visiem Detalizētajiem noteikumiem.
Pašreizējo Konsultatīvo padomi (KP) pasta pētījumu jautājumos veido 35
dalībvalstu pārstāvji, kas tika ievēlēti 1989. gadā Vašingtonas Kongresā un
satiekas katru gadu VPS galvenajā mītnē Bernē, Šveicē. Tehniskā sadarbība un
arodapmācība jaunattīstības valstīm sastāda nozīmīgu daļu no KP darba. Lai sasniegtu
progresu svarīgākajās jomās, KP izstrādā rekomendācijas, kas ievērojamas
savienības dalībvalstīs visā pasaulē. Šādas jomas ir, piemēram, pakalpojumu
paplašināšana Elektroniskā pasta sistēmā, jaunu produktu, cilvēku resursu,
pētījumu un tehnoloģiju attīstīšana, vispasaules pasta elektronisko datu
pārraides tīkla izveidošana, kā arī pasta drošības palielināšana un
starptautisko standartu izstrādāšana. KP pētījumu pārskati ir publicēti
ziņojumā "Pasta pakalpojumu klāsts", kas satur vairāk kā 200
pētījumus.
Starptautiskais birojs (SB) ir institūcija, kas nodarbojas ar
sadarbības veicināšanu, informācijas apmaiņu un konsultē dalībvalstu pasta
iestādēm, un tā koordinē, publicē un izplata informāciju par savienības darbu.
Tāpat tā darbojas kā informācijas apstrādes centrs jautājumos par tranzīta
maksām, nodevām par preču pārvadāšanu līdz galapunktam, kā arī par
starptautiskajiem atbildes kuponiem (reply
coupons). SB var griezties pēc ieteikumiem savienības aktu interpretācijai,
un tas izsaka savu viedokli, ja rodas strīds pasta iestāžu starpā. Šādos
strīdos tas var tikt nozīmēts kā arbitrs. SB piedalās Kongresa darba
sagatavošanā, nodrošina VPS orgāniem sekretariāta pakalpojumus un veicina visa
veida tehnisko sadarbību.
VPS vada
tehniskās palīdzības projektus ar domu sniegt palīdzību pasta pakalpojumu
modernizācijā. Kopš 1960-to gadu sākuma tā strādā kā Apvienoto Nāciju pasta
nodaļa (PN) - finansu projektu un programmu - vadības aģentūra. Pie tam, tā
palielina PN nepiederošo institūciju resursus un nodrošina konsultācijas
pakalpojumus, kā arī izstrādā jaunu koncepciju tehniskajai palīdzībai, kas sevī
ietver integrētu pieeju attīstības jautājumiem. Tiek nodrošināts atbalsts
ilggadējiem integrētajiem projektiem, kas balstās uz izsmeļošām pasta sektora
analīzēm. Tāpat arī VPS mēģina veicināt tehnisko sadarbību starp jaunattīstības
valstīm.
VPS Speciālais fonds, kas dibināts 1966.gadā un tiek uzturēts par
brīvprātīgiem dalībvalstu ieguldījumiem, ir veidots, galvenokārt, lai finansētu
savienības instruktoru apmācību un mācību materiālus.
Sadarbība
Kā Apvienoto Nāciju specializēta institūcija, VPS-ai ir īpašas saistības
ar šo organizāciju, kas, vispārīgi runājot, sevī ietver juridiskos, finansu un
personāla jautājumus. Svarīgi ir tas, ka VPS sadarbojas ar PN, nodibinot un
paplašinot apmācību skolu loku Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā un Vidējos
Austrumos.
Attiecībā uz citām ANO specializētām aģentūrām, VPS uztur ciešas
attiecības ar Starptautisko telekomunikāciju savienību (STS). Šīs divas
organizācijas sagatavo un realizē kopējos tehniskās palīdzības projektus,
sevišķi arodapmācības nozarē, un tās sadarbojās jautājumos, kas skar
elektronisko pastu. Tāpat VPS sadarbojas ar Starptautisko civilās aizsardzības
organizāciju (SCAO) jautājumos, kas attiecas uz aviopasta attīstību, ar
Vispasaules veselības aizsardzības organizāciju (VVAO) par ātri bojājušos
bioloģisko sastāvdaļu pārvadāšanu un ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru
(SAA) jautājumos par metodēm, kas saistītas ar radioaktīvo vielu pārvadāšanu.
VPS ir nodibinājusi sakaru komitejas, lai radītu regulāru tīklu ar
noteiktām starptautiskajām organizācijām. Tās ir Kredītproduktu korporācija (Commodity Credit Corporation),
Starptautiskā gaisa transporta asociācija (International
Air Transport Association), Starptautisko standarta organizāciju (International Standarts Organization)un
STS. Tās ir organizācijas, kurās līdzvērtīgi tiek pārstāvētas dažādas citas
organizācijas, un to nolūks ir pētīt kopējās politikas jautājumus un risināt
problēmas.
Vispasaules pasta savienības konstitūcija
Konstitūcija ir VPS galvenais likums un tas ir obligāts visiem
dalībniekiem.
Pirmā nodaļa nosaka savienības darbības sfēru un mērķus, kā arī
līdzdalību regulējošos noteikumus, struktūru un finansējumu. Otrā nodaļa nosaka
savienības likumu nolūku, pielietojumu un darbību, noteikumus un līgumus.
Konstitūciju papildina vispārējie
noteikumi, kā arī Kongresa darba kārtības rullis.
Pašreizējā Konstitūcija tika parakstīta 1964. gadā Vīnē un ir paredzēts,
ka tā paliks spēkā uz nenoteiktu laiku.
Vispasaules pasta konvencija
Konvencijas mērķi ir noteikt vispārīgos pakalpojumu standartus un
noteikumus vēstuļu nosūtīšanai pa pastu, ietverot arī atbildības robežas. Šī
konvencija tika noslēgta 1989. gada Vašingtonas Kongresā.
Pirmajā daļā ir sīki aplūkoti
jautājumi, kas saistīti ar tranzītu. Tā kā pastāv tranzīta brīvība, katrai
pasta iestādei savi sūtījumi, slepenais pasts (closed mail), a decouvert
pasta vēstules un avio korespondence, kura saņemta no citām pasta iestādēm,
tālāk jānosūta, vienmēr izmantojot pēc iespējas ātrāko maršrutu.
Turpmākie noteikumi regulē šādus jautājumus: maksas, kontu norēķinus,
naudas standartus un tā ekvivalentus, pastmarkas, formas, personas
identifikācijas kartes un pasta identifikācijas sistēmas, tai skaitā arī svītru
kodu lietošanu.
Otrajā daļā aplūkoti pasta vēstuļu jautājumi, kas iedalīti divās
kategorijās: vēstules un pastkartes un drukātie papīri, aklo cilvēku literatūra
un nelieli sūtījumi.
Starptautiskās pasta maksas ir atkarīgas no svara. Atšķirībā no
Vašingtonas Kongresa (1989.g.) pieredzes un lai iestādes kļūtu vēl elastīgākas,
šīs maksas ir tikai orientējošas un nav obligātas. Tomēr ir noteikta maksimālā
robeža standarta pasta vēstuļu svaram un izmēriem. Ir uzskaitītas tās, kuras
nav paredzēts standartizēt, kā arī dots noteiktu speciālo maksu saraksts.
Noteikumi regulē šādu pakalpojumu
sniegšanu: starptautiskie atbildes kuponus, ekspress objektus, ar maksām un
iemaksām neapliekamos iznēsājamos priekšmetus, reģistrētos sūtījumus,
reģistrētos iznēsājamos priekšmetus, apdrošinātās vēstules un Starptautiskās
biznesa sarakstes pakalpojumus (pēdējais pirmo reizi tika ieviests Vašingtonas
Kongresā).
Citi izklāstītie procesuālie jautājumi sevī ietver pakalpojumu kvalitāti,
kur plānots sasniegt prioritāros jautājumus, pasta atsaukšanu vai labojumus
adresē pēc sūtītāja pieprasījuma, pasta atpakaļ nosūtīšanu, nenosūtamos
priekšmetus, aizliegumus saņemt kādus noteiktus priekšmetus, muitas procedūras,
kā arī izziņas par nosūtāmajiem priekšmetiem. Pasta iestāžu atbildības pakāpe
ir noteikta attiecībā uz reģistrētajiem priekšmetiem, ierakstītajiem
nosūtāmajiem priekšmetiem un apdrošinātajām vēstulēm.
Pasta iestādes var paturēt maksas, kuras tiek tām maksātas, tomēr tās ir
subjekts gan tranzīta maksām, gan nodevām par sūtījumu nogādāšanu līdz
galapunktam. Pēdējās tiek iekasētas, ja pasta iestāde ir saņēmusi vairāk
starptautiskā pasta nekā tā ir nosūtījusi.
Trešajā daļā aprakstīta vēstuļu pasta transportēšanu, izmantojot avio
satiksmi, to maršrutus un nodevas. Jaunais Eiropas Naudas sistēmas pakalpojums,
kurš tiek uzskatīts par ātrāko pasta pakalpojumu, kāds fiziski iespējams, ir
aprakstīts ceturtajā nodaļā: maksas ir jānosaka sākotnējai pasta iestādei,
ņemot vērā izmaksas un tirgus prasības.
Konvenciju papildina Beigu protokols, kas konkretizē pasta institūcijas,
uz kurām neattiecās noteikti Konvencijas punkti, kā arī administrācijas, kurām
ir atļauts no tām novirzīties.
Līgums par pasta sūtījumiem
Pirmais līgums saistībā ar pasta sūtījumiem tika pieņemts 1880. gadā kā
Parīzes Konferences konvencija. Tā tika pārskatīta un labota katrā sekojošajā
Kongresā, un kopš 1924. gada Stokholmas Kongresa tai ir līguma spēks.
Līgums detalizētāk
Iepriekšējie noteikumi ietver sūtījumu kategoriju definīcijas, kas
iedalās vienkāršās, plīstošās, apdrošinātās, ar maksu neapliekamās (tie ir
sūtījumi, kuri tiek nosūtītas adresātam, sedzot visas izmaksas) u.c.
kategorijās, kas atkarīgas no nosūtīšanas vai pakalpojuma metodes.
Pirms 1989. gada līguma, pasta sūtījumu svars nedrīkstēja pārsniegt 20
kg, tomēr tagad savstarpējās norunas pieļauj arī vairāk. Līgumā ietverti jauni
noteikumi par paaugstinātu pakalpojumu kvalitāti, kas nosaka, ka starptautiskie
sūtījumi jānosūta tik pat ilgā vai īsākā laikā kā vietējie sūtījumi, atstājot
laiku muitas procedūrām.
Līguma pirmā daļā aprakstītas maksu apmērs, bet otrajā daļā - pakalpojumu
sniegšanas process. Pēdējais aptver pasta sūtījuma akceptu, nosaka nosūtīšanas
un atpakaļnosūtīšanas apstākļus, kā arī regulē citus specifiskus jautājumus.
Trešajā daļā noteikti pušu atbildības pakāpe un apstākļus, kā arī
aptverti jautājums par kompensācijas izmaksu. Šie nosacījumi, salīdzinājumā ar
iepriekšējo līgumu, vispārīgi runājot, klientam ir daudz pretimnākošāki.
Visbeidzot, ceturtajā daļā skarta nodevu likme pasta iestādēm un to asignējumiem.
Šis līgums nav obligāts dalībvalstīm.
Tālākie notikumi
Interesanti pieminēt, ka Vašingtonas Kongress sasauca administrācijas,
lai izstrādātu standartus pasta sūtījumu nosūtīšanas pakalpojumiem ar mērķi
padarīt vienkāršāku pakalpojuma sniegšanas kārtību klientiem un saglabātu vai
atgūtu pasta daļu sūtījumu tirgū (Rezolūcija C15). Turpmāk, lai neatpaliktu no
mainīgajām starptautiskā tirgus prasībām, KP pēta iespēju identificēt un
attīstīt jaunu pasta sūtījumu iespēju klāstu un pakalpojumus. Izpētītās sfēras
ietver sevī mārketingu, piegādes kvalitāti, administrāciju maksājumus un no
klientiem iekasētās maksas.
Līgums par naudas pārvedumiem
Naudas pārvedums ir pasta nodaļas rīkojums maksāt noteiktu naudas summu,
pārsvarā citai pasta nodaļai. Šis Līgums par naudas pārvedumiem ir pamata
līgums, kas regulē pasta finansu pakalpojumu operācijas. Līguma galvenais mērķis ir pārvaldīt starptautiskās
naudas pārvedumu maiņas līguma pušu starpā. Tomēr, lai šo pakalpojumu padarītu
sabiedrībai pieejamāku, Vašingtonas Kongresā (1989. g.) pirmo reizi tika
akceptēts, ka ne-pasta organizācijas var piedalīties naudas pārvedumu maiņā ar
pasta administrāciju starpniecību.
Pirmais Līgums, kurā tika apspriesti naudas pārvedumu pakalpojumi tika
pieņemts 1878. gadā Parīzes Kongresā, un vēsturiski svarīgākie pielikumi sevī
ietvēra telegrāfa naudas pārvedumus (Lisbonas Kongress, 1885. g.), pasta
ceļojumu parādzīmes (travel bonds),
(Kairas Kongress, 1934. g.) un starptautiskos apmaksātos pārvedumus (Vīnes
Kongress, 1964.g.).
Pastāv divu veidu naudas pārvedumi:
vienkāršie un apmaksātie. Tie var tikt nosūtīti pa pastu vai ar
telekomunikāciju telegrāfa pārsūtījumu. Veicot vienkāršo pārvedumu, sūtītājs
nodod līdzekļus pasta nodaļas kasierim, vai arī pieprasa, lai viņa pasta žiro
kontu kreditē. Viņš pieprasa, lai saņēmējs saņemtu pārvedumā norādīto naudas
summu. Ar apmaksāto pārvedumu, sūtītājs pieprasa, lai viņa līdzekļi tiktu
pārskaitīti maksātāja pasta kontā.
Pārveduma summa tiek noteikta
maksātāja valsts valūtā, administrācijai nosakot fiksētu valūtas maiņas kursu.
Tomēr dažādi noteikumi par maksimālajām atļautajām summām attiecīgi piemērojami
arī vienkāršajiem un apmaksātajiem naudas pārvedumiem. Vienkāršo naudas
pārvedumu maksimālā summa tagad tiek noteikta abpusējās vienošanās ceļā, kaut
gan iepriekš to noteica Kongress. Apmaksātajam naudas pārvedumam maksimālā
summa ir neierobežota, kaut gan var pastāvēt robeža summām, kuras var tikt
pārvestas specifiskos laika periodos. 4. paragrāfā izklāstīta maksas sistēma
naudas pārvedumu pakalpojumiem. Tāpat tajā ir arī iekļauts papildus maksu
kategoriju uzskaitījums, kas tiek noteiktas par speciāliem pakalpojumiem.
Līdzekļu apmaiņas nosacījumi ar pasta vai telekomunikāciju palīdzību
pasta iestāžu starpā ir izklāstīti 5. paragrāfā. Tā var būt izdarīta tieši vai
ar tā saukto "maiņas nodaļu" starpniecību, kuras rīkojas kā
informācijas apstrādes centrs.
Pēc būtības, maksājumi tiek veikti saskaņā ar maksājošās valsts
normatīviem. Naudas pārskaitījumu derīgums parasti ilgst līdz nākamā mēneša
beigām, skaitot no izdevuma. Atpakaļ sūtījumi un izziņu līdzekļi arī tiek
apskatīti šinī paragrāfā.
Pēc būtības pasta iestādes ir atbildīgas par summām, līdz tās ir
izmaksātas saņēmējam. Izņēmumi ir uzskaitīti un tie ietver sevī arī atbildības
nenešanu par transmisiju un naudas pārvedumu maksājumu nokavējumiem. Kad tiek
radīta atbildība pasta pakalpojumiem, maksājums sūdzības iesniedzējam ir
prioritārs.
Kopš 1974. gada Lozannas Kongresa, maksu sadalījumam starp izdevēj- un
maksātājiestādēm netika pievērsts pietiekoši daudz uzmanības. Tā vietā
izdevējiestādēm ir jākompensē maksājošajām administrācijām, un Līgumā ir
noteiktas likmes, kuras tām ir jāmaksā. Sagatavošanas procedūras un maksājumu
veikšana ir noteiktas 11. un 12.paragrāfā.
Telegrāfiskie naudas pārvedumi (vienkāršie vai apmaksātie) iekļauj ciešu
sadarbību ar Starptautisko telekomunikāciju savienību un ir Starptautisko
telekomunikāciju noteikumu subjekts.
Līgumu papildina sīkāki noteikumi un tas nav obligāts dalībvalstīm.
Žiro līgums
Šis līgums tika pirmo reizi pieņemts Madrides Kongresā, 1920. gadā. Tajā
regulēta starptautiskā līdzekļu apmaiņa pasta iestāžu starpā ar žiro
pakalpojumu palīdzību. Speciālais nolikums nosaka, ka to var izmantot arī pasta
sistēmai nepiederošās organizācijas. Otrajā paragrāfā sniegts īss pieejamo
pakalpojumu kategoriju apraksts:
- Naudas pārskaitījums: žiro
konta turētājs pieprasa, lai summa tiktu debitēta viņa kontā un kreditēta no
maksātāja žiro konta vai cita konta veidiem, ja ir noslēgts atbilstošs līgums
starp ieinteresētajām pusēm;
- Iemaksas žiro kontā:
sūtītājs nodod naudu pasta nodaļas kasē un prasa, lai summa tiktu kreditētas uz
maksātāja žiro kontu vai cita konta veidiem, ja ir noslēgts atbilstošs līgums
starp ieinteresētajām pusēm;
- Naudas pārvedumi un izmaksājamie
čeki: summa tiek debitēta no konta turētāja un izmaksāta skaidrā naudā
maksātājam;
- Pasta čeki: tos var lietot
žiro konta turētāji un tie ir izmaksājami skaidrā naudā turētājam vai,
noteiktos apstākļos trešajai pusei, to valstu pasta dalībnodaļās, kuras ir
pievienojušās līgumam.
Izņemot pasta čekus, šos naudas apmaiņas līdzekļus var nosūtīt ar pasta
vai telegrāfa palīdzību. Telegrāfa naudas pārskaitījumi ir Starptautisko
telekomunikāciju normatīvu subjekti.
Visas summas ir aprēķinātas tās valsts valūtā, uz kuru tiek veikts
pārsūtījums, ja nav savādāk norunāts, un izsniedzējiestāde nosaka maiņas kursu.
Parasti visu šo pakalpojumu maksas nosaka katra pasta iestāde
individuāli, bez ierobežojumiem. Taču pastāv ierobežojumi attiecībā uz iemaksām
un naudas pārvedumiem un naudas pārskaitījumiem ar telegrāfa starpniecību;
maksātājs ir pakļauts papildmaksām, ko regulē Telegrāfa normatīvi.
Izņemot pasta čekus, kuru gadījumā atbildība ir noteikta dažāda veida
Līgumos, vispārīgi var teikt, ka administrācijas ir atbildīgas par visām
summām, līdz ir realizēta maiņa. Tās arī ir atbildīgas par maiņas un
pārskaitījumu kļūdām un, izņemot visus naudas pārvedumus, ir atbildīgas par
kļūdainu informāciju, kura piegādāta pārskaitījuma laikā. Tās nav atbildīgas
par nokavējumiem, kuri var rasties transmisijas un maksājumu pārskaitījumu
gadījumos. Apstākļi, kuros tās ir atbrīvotas no atbildības, ir noteikti ar
likumu. Ir sniegta sīkāka informācija attiecībā uz atbildības pakāpes
noteikšanu pasta iestādēm, kā arī par griešanos pēc palīdzības, kas pieejama
sūdzības rakstītājam.
Uz pasta čekiem attiecās daži īpaši noteikumi. Pasta čeka garantijas
kartes ir jāizdod kopā ar visiem pasta čekiem, tiem jābūt izgatavotiem
maksāšanas laikā un uz tiem jābūt norādītai maksimālajai garantētajai summai.
Pasta čeku derīguma termiņš ir neierobežots, ja vien izdevējiestāde neizvirza
citādus noteikumus, kas norādīti uz pasta čeka. Tiek arī noteikta atbildība
pasta čeku viltošanas gadījumā.
Visbeidzot, Līgumā noteikts, ka persona var atvērt žiro kontu jebkurā
valstī, kura maina žiro pārskaitījumus ar personas valsti vai dzīves vietu.
Šādā gadījumā pasta iestāde dzīves vietas valstī ir spiesta veikt noteiktus
drošības pasākumus attiecībā uz informāciju par pretendentu vai konta turētāju.
Šim Līgumam pievienoti detalizētāki noteikumi, un tas nav obligāts visām
savienības dalībvalstīm.
Līgums par pēcmaksu
Līgums regulē preču nosūtīšanas ar pēcmaksu kārtību līguma pušu starpā.
Šis pakalpojums tika ieviests Lisabonas Kongresā, 1885. gadā kā administratīva
vienošanās, bet kā starptautiska līguma subjekts tas ir tikai kopš Parīzes
kongresa, kurš notika 1947. gadā.
Pakalpojumu procesa noteikumi nosaka, ka adresāti maksā pasta
darbiniekiem čekā norādīto summu par pasta sūtījumu: šo summu pasta iestāde pēc
tam pārskaita sūtītājam.
Detalizētāka līguma apskate
Sūtītājam ir dažādas iespējas kā veikt pēcapmaksu: ar pēcmaksas naudas
pārvedumu, ar pēcapmaksas naudas pārvedumu vai ar pārskaitījumu. Atkarībā no
šīs izvēles, ir iespējams veikt maksājumu vai nu adresāta valstī vai viņa paša
valstī.
Maksimālā summa ar pēcapmaksu ir noteikta tādā pat apmērā kā parastajiem
naudas pārvedumiem. Tā var tikt palielināta līdz parastā iemaksas naudas
pārveduma vai pārskaitījuma maksimālai summai, ja šīs metodes ir izvēlētas.
Maksimālais apmērs var tikt palielināts, iestādēm savstarpēji vienojoties.
Sūtītājam ir jāmaksā divas maksas: maksa par pasta sūtījumu un maksa par
pakalpojumu, kas ir atkarīga no izvēlētās maksāšanas metodes.
Naudas pārvedumi ar pēcmaksu un apmaksājamie pārvadājumi (inpaymant orders) ar pēcmaksu sūtītājam
ir jānosūta pa ātrāko maršrutu tai iestādei, kas ievāc naudu. Situācijās, kad
ir neiespējams izpildīt apmaksu vai pārskaitījumu, šai iestādei tiek pieprasīts
sagatavot naudas pārvedumu ar pēcmaksu par atbilstošo summu, kura izrakstīta
sūtītājam. Gadījumā, ja naudas pārveduma summa ar pēcmaksu patiesībā nav
samaksāta sūtītājam, lai kāds arī būtu iemesls, Līgums nosaka sekojošo
procedūru.
Iestādes ir
atbildīgas par iekasētajiem līdzekļiem, kā arī par neveiksmēm tos iekasējot. Tomēr
tās nav atbildīgas par nokavējumiem, kuri var rasties, iekasējot un nosūtot
līdzekļus. Līgumā tāpat izklāstītas prasības attiecībā uz kompensācijas
maksājumu un atsevišķu iestāžu atbildību. Procedūra gadījumā, ja adresāts
atgriež tam nosūtīto sūtījumu un kur pēcmaksas summa netiek ievākta no
adresāta, ir noteikta 8-5 paragrāfā.
Konvencija, Līgums par naudas pārvedumiem, Žiro līgums un Līgums par
pasta sūtījumiem ir pievienojami šim Līgumam, ja tie atbilst un ja tie nav
pretrunā ar noteikumiem. Šo līgumu papildina detalizētāki noteikumi, un tas nav
obligāts savienības dalībvalstīm.
Pasta pakalpojumi un VPS šodien
Šodien
pasta pakalpojumi viscaur pasaulē mēģina atdzīvināt pasta biznesu. Kā
komunikāciju tirgus daļa tā piedzīvo milzīgu pieaugumu. Tā nākotne ir atkarīga
no tā, cik dalībvalstis būs spējīgas pielāgoties strauji mainīgajai videi. Daži
pasta pakalpojumi jau atrodas restrukturizācijas procesā un ir kļuvuši
neatkarīgāki, pafinansējoši un rentabli pasākumi. VPS visur cenšas sasniegt
augstāku pasta pakalpojumu kvalitāti par pieņemamām cenām un piedāvāt plašāku
produktu un pakalpojumu klāstu, kas atbilstu pieaugošajām klientu prasībām.
Tanī pašā laikā, pasta pakalpojumi turpina pildīt obligātos publiskos
pakalpojumus, kurus noteikušas dalībvalstu valdības. To loma komunikāciju
attīstībā ir ļoti svarīga, ne tikai dēļ informācijas maiņas, bet arī sociālās
vienotības saglabāšanai un nodrošināšanai.
Tādējādi šīs misijas būtība ir nodrošināt un attīstīt komunikācijas starp
cilvēkiem visā pasaulē. Savukārt VSP ir piedēvēta nozīmīga vadītāja loma
turpmāku pasta pakalpojumu atveseļošanā.[1]
VPS nākotnes plāni
Pasta pakalpojumi un pasts kā komunikāciju līdzeklis, ir parādījuši
ievērojamu spēju tikt galā, un tostarp pat uzplaukt, ar maiņām. Kad pasta
institūcijas kopīgi radīja VPS 1874. gadā, tās uzsāka tīklu ar vislielāko
pārklājumu pasaulē. Neskatoties uz milzīgo tehnoloģijas progresu, pasta
faktiskais daudzums turpina palielināties un pasta tīkls joprojām ir lielākais
un blīvākais pasaulē.
VPS ir moderna institūcija ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Tai ir
apskaužami sasniegumi. Pasta klienti visā pasaulē var cerēt uz vēl lielāku
atsaucību un drošākiem pasta pakalpojumiem, kas joprojām būs vispieejamākais un
lētākais komunikācijas veids, kā arī uz pieejamu ziņu nosūtīšanu. VPS arī
joprojām būs galvenais atbalsts pasta pakalpojumiem un patiesa mūsdienīgu preču
un pakalpojumu vispasaules tīkla radīšanu.[2]
Izmantotā literatūra
1.
http://www.upu.int/
2. Global economic
coorporation
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru