Satversmes tiesas statuss, sastāvs un kompetence.

·         Ievads

·         Kas ir Satversmes tiesa?

·         Satversmes tiesas kompetence

·         Satversmes tiesas sastāvs un tā darba kārtība

·         Secinājumi

Par Satversmes tiesu vēlējos rakstīt, jo mani interesē likumdošana un tās likumsakarības. Tāpat bieži pilnīgi nesaprotamas izmaiņas likumdošanā un dažādu grozījumu pieņemšana liekas pilnīgi nesaistīta ar reālo dzīvi, bet tajā pat laikā redzams, ka arī Saeimu likumdošanas ziņā vada kas augstāks.

Līdz ar Satversmes tiesas izveidi likumu pieņemšanas objektivitāte, manuprāt, ir stipri pieaugusi. Tomēr tas, ka mūsdienu likumi tiek pakārtoti Pirmās Latvijas Satversmei bieži nemaz nenāk par labu: Latvijas iekšējās lietas un ārējās attiecības ir pārāk stipri izmainījušās, lai Satversmi, kāda tā bija pirms pusgadsimta, pieņemtu kā atskaites punktu pat ļoti svarīgu un nozīmīgu starptaustisko līgumu slēgšanā.

Šis referāts gan nespēs izskaidrot un izanalizēt Satversmes tiesas ietekmi uz Latvijas politiku un ekonomiku, bet dos priekšstatu par iestādi kā tādu. Pie tam šī iestāde var zināmā mērā regulēt Saeimas darbu, kas gan viņu ieceļ. Brīžiem tiešām liekas, ka Saeima likumus pieņem spontāni un bieži nepārdomāti. Varbūt tad ir labāk, ja Satversmes tiesa likumu izanalizē un konstatē kļūdas, kas var pārkāpt pat tādas tiesības, kā cilvēktiesības. Ir patiess gandarījums, ka Satversmes tiesa kā neatkarīga (vismaz teorētiski) tiesu iestāde var anulēt un regulēt Saeimas lēmumus, kā arī valdības izdotus noteikumus – objektivitāte pieaug, Latvijas valsts attīstās.Varbūt tas nozīmē lielāku demokrātiju …

Satversmes tiesa – konstitucionālās tiesas institūcija Latvijā. Pirmo reizi Satversmes tiesu izveidot bija ierosināts 1934. gadā, pēc tam apspriesta 1990. gada 4. maija deklarācijā un 1992. gada 15. decembra likumā “Par tiesu varu”. Sākumā bija paredzēt Satversmes tiesu izveidot Augstākās tiesas sastāvā. Izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas tās kompetencē nodotās lietas (sk. tālāk referātā). Satversmes tiesas sastāvs ir 7 tiesneši.[1]

Sīkāk izskaidrojot augstākminēto: Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas  Satversmē un  šajā  likumā  noteiktās kompetences ietvaros  izskata  lietas  par  likumu  un  citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei,  kā  arī  citas  ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.[2]

Par Satversmes   tiesas  statusu var spriest, apskatot zemāk minētos punktus, kas norāda gan uz Satversmes tiesas nozīmīgumu, gan arī tās ietekmi:

ü  spriedums   ir   galīgs. Stājas  spēkā pasludināšanas brīdī.

ü  tiesas  spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

ü  Tiesību   norma,   kuru   Satversmes  tiesa  atzinusi  par neatbilstošu augstāka  juridiska  spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no  Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

ü  ja  Satversmes  tiesa  par  neatbilstošu  Satversmei  atzinusi  kādu Latvijas parakstīto  vai  noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam nekavējoties  jāgādā  par  grozījumiem  šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.

Lietu izskatīšanas  procesuālo  kārtību  nosaka šis likums un Satversmes

tiesas procesa likums.

Satversmes  tiesas  sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā  ar  valsts  noslēpuma  sargāšanas interesēm. Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa. Tiesas   spriedums  jebkurā  gadījumā tiek pasludināts publiski. Citādi viss ir tāpat, kā citās tiesu sistēmas institūcijās.

Satversmes tiesa izskata lietas un ir kompetenta par:

ü  likumu atbilstību Satversmei;

ü  Latvijas  parakstīto  vai  noslēgto  starptautisko  līgumu atbilstību Satversmei;

ü  Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

ü  Ministru  kabineta  aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī  Ministru   kabinetam   pakļauto  institūciju  vai  amatpersonu  izdoto normatīvo aktu  atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

ü  Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

ü  citu  Saeimas  apstiprināto,  iecelto  vai  vēlēto  institūciju  vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

ü  pašvaldības  domes  (padomes)  izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu  atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

ü  tāda   rīkojuma   atbilstību  likumam,  ar  kuru  Ministru  kabineta pilnvarotais ministrs  ir  apturējis  pašvaldības  domes (padomes) pieņemto lēmumu;

ü  Latvijas   nacionālo   tiesību   normu   atbilstību   tiem  Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.[3]

Šeit arī saskatāma vislielākā atšķirība no pārējām tiesu sistēmas institūcijām. Tikai Satversmes tiesa var zināmā mērā vadīt un koriģēt likumdošanas, kā arī likumdošanas reformu procesu Latvijā.

Satversmes tiesas pamatsastāvs ir septiņi tiesneši. Šos tiesnešus apstiprina Saeima.  Tomēr pašā Saeimā atšķiras balsojumi par tiesnešu iecelšanu:

trīs  Satversmes tiesas tiesnešus  apstiprina  pēc  ne  mazāk  kā  desmit  Saeimas  deputātu

priekšlikuma;

divus Satversmes tiesas tiesnešus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma;

un vēl divus - pēc

Augstākās tiesas  plēnuma  priekšlikuma. 

Augstākās tiesas plēnums izvirza kandidātus Satversmes tiesas tiesneša amatam, pie kam no Latvijas Republikas tiesnešu

vidus.

Par tiesneša kandidātu var būt persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība, 5 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē. Kā jau parasti, tiesneša kandidātam jāatbilst visām likuma “Par tiesu varu” izvirzītajām prasībām (55. pants).

Satversmes  tiesas  tiesneša  pilnvaru  termiņš  ir  desmit  gadi no dienas, kad  viņš  atbilstoši  šā likuma  5.pantam sācis pildīt Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumus.

Satversmes tiesas darbu vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēl tiesnešu kolektīvs no sava vidus. Pēv ievēlēšanas Satversmes tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir 3 gadi. Pats Satversmes tiesas priekšsēdētājs tad sev ieceļ vietnieku. Sk. tālāk priekšsēdētāja pienākumus un tiesības:

ü  Satversmes  tiesas  priekšsēdētājs  vada  Satversmes  tiesas  sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu;

ü  Satversmes  tiesas priekšsēdētāja vietnieks palīdz Satversmes tiesas priekšsēdētājam  pildīt   šā  panta  pirmajā  daļā  minētos  priekšsēdētāja pienākumus un  aizstāj  Satversmes  tiesas priekšsēdētāju  viņa prombūtnes laikā;

ü  atsevišķus  Satversmes  tiesas  priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots tiesnesis;

ü  Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības dot rīkojumus Satversmes  tiesas  tiesnešiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.[4]

           

Satversmes tiesas sēžu sastāvs un ko tas var lemt un par ko ir kompetents:

Satversmes tiesa pilnā sastāvā (vismaz 5 (7) tiesneši) izskata lietas par:

likumu atbilstību Satversmei;

Latvijas  parakstīto  vai  noslēgto  starptautisko  līgumu atbilstību

Satversmei;

Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

Ministru  kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.

Visas pārējās lietas,  kuras  augstāk netika minētas, tiek izkatītas 3 tiesnešu sastāvā.

Pārējos tiesas darbniekus, personālu vada un ieceļ Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Uz šiem darbiniekiem tāpat attiecas Latvijas Darba likumu kodekss.

Visumā Satversmes tiesu var uzskatīt par Latvijas tautai uzticīgu iestādi (ja aizmirst biežos korupcijas gadījumus). Tas, ka Saeima ieceļ tiesnešus, manuprāt, īpaši neiespaido tiesnešu turpmāko darbu, tā kā patiesībā viņi ir Augstākās tiesas Plēnuma izvirzīti. Vismaz tā tiek parādīta tīri tiesiska interese par Latvijas attīstību un reformām. No vienas puses, pārspīlēts nacionālisms šajā laikā vairs nav vēlams, bet toties ir nepieciešama attīstīta likumdošana un likumu realizēšanas kārtība – un to visu var iespaidot Satversmes tiesa ar savu aktīvu darbību. Bet: arī Satversme ir jākoriģē līdzi laika garam. 1992. gada 15. februārī tika pieņemta Satversme (ar ļoti lielu vēlētāju aktivitāti tika ievēlēts t.s. pagaidu parlaments tieši Satversmes izstrādāšanai), un tās galvenais vadmotīvs tika deklarēts: neatkarība attiecībās ar ārvalstīm un demokrātija iekšpolitikā.[5] Šodien gan jāsaka, ka neatkarība attiecībās ar ārvalstīm vairs nav iespējama, jo nekad pasaule nav bijusi tik ļoti saistīta kā šodien. Vienmēr būs jāmeklē kompromiss un savstarpējas sadarbības iespējas (īpaši tas vērojams tagad, Balkānu kara laikā).

Tāpat arī mūsu likumdošana ir jāsaskaņo ar ES un potenciālajiem Latvijas biznesa partneriem, atkal jāmeklē kompromiss. Manas cerības ir, ka Satversmes tiesa spēlēs lielu, un ne sliktāko, lomu šajā procesā.

Izmantotā literatūra:

·         Juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Nordik, 1998

·         Latvijas un latviešu tautas vēsture, Agnis Balodis, Rīga, 1991

·         Satversmes tiesas likums

---

[1] Juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Nordik, 1998

[2] Satversmes tiesas likums

[3] Satversmes tiesas likums

[4] Satversmes tiesas likums

[5] Latvijas un latviešu tautas vēsture, Agnis Balodis, Rīga, n/t “Kabata” grām. apg. 1991 , 203. lpp.