Pašvaldību būtība

Ievads

   1994. gada 19. maijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu Par Pašvaldībām.

   Ar to arī ir saistīts mans kursadarbs gan tiešā gan netiešā nozīmē. Tiešā nozīmē tāpēc, ka bez šī likuma nepastāvētu ne pašvaldības kā tādas, ne arī nolikumi, kas ļautu tām būt par juridiski pilnvarotām rīkoties ar savu kustamo un nekustamo īpašumu. Kursadarbā ir apskatīts gan Likums par Pašvaldībām un tā papildinājumi un labojumi, gan arī atsevišķu pašvaldību nolikumi (šajā gadījumā ir apskatīts Liepājas pilsētas Domes nolikums).

   Autors apskata to, kā Saeimas likums ir adaptēts  vietējās pašvaldībās, kas  atbilst likuma prasībām un kas neatbilst.  Jāpiemin arī aptauja, kas veikta šā gada maijā – jūnijā. Tajā ir apkopotas ziņas par to, ko domes darbinieki domā par esošo situāciju un savu darba atmosfēru. Protams aptauja nav nekāda lielā un uz īpašu ievērību nepretendē, lai gan tajā ir parādīta konkrētā attieksme no darbinieku puses.

    Diemžēl ekonomiskā situācija valstī un Krievijas ekonomiskā krīze ir skārusi Liepājas pilsētu un it sevišķi Domes struktūras. Šī kursadarba autors nav iekļāvis kursadarbā pēdējās izmaiņas likumdošanā un Domes komisijās.

Pašvaldību būtība

Pirmkārt, Latvijā ir divu veidu pašvaldības:

1) vietējās pašvaldības - pilsētu, pagastu pašvaldības;

2) rajonu pašvaldības.

Vietējā pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes (padomes) - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā Par pašvaldībām paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Attiecīgi rajona pašvaldība ir valsts rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības - padomes - un tās izveidoto institūciju un tās iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Realizējot valsts vietējo pārvaldi pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību joma pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības. Pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi, pieņem likumus, izveido komisijas un risina  finansu jautājumus, tam visam jānotiek šajā likumā paredzētajā kārtībā. Pašvaldību darbību pārrauga Ministru kabineta noteiktā ministrija. Arī valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu.

  Runājot par pašvaldību tiesībām un pienākumiem derētu pieminēt arī pašvaldības pastāvīgās funkcijas:

 1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana un izvešana, glabāšana vai pārstrāde; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana);

  2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana ; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveide un uzturēšana);

  3) noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja nav noteikts citādi;

  4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c. );

  5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību ( organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);

 6) nodrošināt veselības pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;

  7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, aprūpi;

  8) kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas;

  9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā;

  10) sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

  11) izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos;

  12) gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību;

  13) saskaņā ar attiecīgās administratīvas teritorijas attīstības plānu noteikt tās apbūves plānu;

  14) pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

  15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

  16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

  17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus pilsētas domes (pagasta padomes ) vēlēšanās;

  18) piedalītie civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

  19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

  20) organizēt pašvaldības pārstāvniecību reģionālajā slimokasē;

  21) organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu;

  ( 1.- 18. punktā noteiktās pašvaldību funkcijas pilda( jāpilda ) katra pagasta un pilsētas pašvaldība, bet 18.-20. punktā noteiktās pašvaldību funkcijas pilda republikas pilsētu pašvaldības un rajona pašvaldības.)

  Organizējot un izpildot augstākminētās prasības, pilsētas ( rajona ) dome (padome) ir spiesta izveidot komitejas. Tas ir noteikts arī Likumā par pašvaldībām ( 50. pants ). Pilsētas dome ( pagasta padome ) no pilsētas domes (pagasta padomes ) deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas, kuras sagatavo jautājumus izskatīšanai pilsētas domes ( pagasta padomes ) sēdēm, sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē, likumā noteiktā kārtībā kontrolē pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu, izskata to budžeta projektus un iesniedz tos finansu komitejai, kontrolē izdevumu tāmes un veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam.

Komitejas, komisijas un to darbības principi

Pavisam ir četras pastāvīgās komitejas:

  1) Pastāvīgā finansu komiteja;

  2) Pilsētas saimniecības un attīstības komiteja;

  3) Sociālo lietu, veselības, izglītības, kultūras, sporta un sabiedriskās kārtības komiteja;

un atsevišķi ir izdalāma -

  4) Revīzijas komisija,

jo tā, it kā ir pastāvīgās finansu komitejas paspārnē, tomēr darbojas pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi no dažādiem blakusapstākļiem.

Pie tam, katram deputātam jābūt vismaz vienas pilsētas domes ( pagasta  padomes ) komitejas loceklim. Komiteju darbs notiek slēgtās sēdēs. Tajās var piedalīties katrs attiecīgās pilsētas domes ( pagasta padomes ) deputāts. Komitejām ir tiesības uz savu sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības. Diemžēl nav noteikts, kas ir speciālists un kam no komitejas, kādā veidā ir jāizdara speciālista izvēle. Vai speciālistam par to maksā, un cik, kas to nosaka? Vienīgi ar revīzijas komisijas darbību un izveidi nevajadzētu rasties problēmām, jo pilsētas dome ( pagasta padome ) uz savu pilnvaru laiku no attiecīgās administratīvas teritorijas iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības tikt ievēlētiem attiecīgajā pilsētas domē ( pagasta padomē ), proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam ievēlē to. Revīzijas komisijā ievēlējamo locekļu skaitu nosaka pilsētas dome (pagasta padome ), taču tas nedrīkst būt mazāks par trijiem un lielāks par septiņiem, Rīgā - 15 locekļi.

          Kā jau visās pašvaldībās, arī Liepājas pašvaldībā ir izveidota zināma shēma pēc kuras nosaka kur un kam ir jābūt, cik daudz un vai vispār tam ir jābūt. Iepriekšējā nodaļā minētās obligātās komitejas protams, ka ir ietvertas Liepājas pašvaldības nolikumā. Kas slēpjas aiz šīm komitejām, ar ko tās nodarbojas? Uz šiem diviem jautājumiem es arī mēģināšu atbildēt, iztirzājot un meklējot atbildes. Problēmas, kas rodas apkopojot datus un to risinājumus, es izklāstīšu saprotamā un varbūt ne tik hronoloģiskā secībā kā to gribētos.

Un tātad, Liepājas pašvaldības organizatoriskā darba struktūra sastāv no sekojošām komitejām un to sastāvā ietilpstošām komisijām :

  1) Pastāvīgās finansu komiteja ( 8 locekļi ), kura sevī ietver -

     # Privatizācijas komisiju;

     # Denacionalizācijas komisiju;

     # Revīzijas komisiju ( 7 locekļi ).

  2) Pilsētas saimniecības un attīstības komiteja ( 7 locekļi ) -

     # Zemes komisija;

     # Licencēšanas komisija;

     # Sabiedriskā transporta komisija;

     # Pašvaldības pasūtījumu izvērtēšanas un veikšanas komisija;  

     # Administratīvā komisija.

  3) Sociālo lietu, veselības, izglītības, kultūras, sporta un sabiedriskās

kārtības komiteja ( 7 locekļi ) -

     # Sociālo lietu komisija;    

     # Dzīvokļu komisija;

     # Reabilitācijas komisija;   

     # Medicīniskās prakses licencēšanas komisija;        

     # Veselības aprūpes komisija;    

     # Dzīvojamo māju privatizācijas komisija;    

     # Kultūras lietu komisija;  

     # Izglītības komisija;

     # Valsts valodas atestācijas komisija;  

     # Fiziskās kultūras un sporta komisija;

     # Drošības un sabiedriskās kārtības komisija.

Protams, tas nav ideālais variants, bet pamatstruktūra Liepājas pilsētas domes darba organizēšanai. Liepājas pilsētas domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina Domes kanceleja. ( Likumā ir noteikts, ka pilsētas domes organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pilsētas domes darbinieki, nevis Domes kanceleja. Varbūt tas ir viens un tas pats, bet Liepājas pilsētas domes nolikumā par kanceleju nekas nav minēts. Vienīgi Domes pārvaldes struktūrā ir redzams, kam tā ir pakļauta un kas tajā ietilpst. Varbūt kanceleja ir darba grupa? ( Par to ir minēts Likuma par pašvaldībām 61.pantā). Laikam gan, bet žēl, ka Domes nolikumā par to nekas nav minēts. Un tālāk, analizējot Liepājas pilsētas Domes pārvaldes struktūru (attēlota shēmā), mēs nonākam pie secinājuma, ka Dome nodrošina cilvēkus ar darbu. Liepājas smagajos ekonomiskajos apstākļos tas nebūt nav mazsvarīgi. Precīzu darbinieku skaitu es nosaukt nevaru, bet domāju, ka tas varētu svārstīties no 50 - 150. Daudzās komisijas, darbinieki un apkalpojošais personāls ir nozīmīga daļa Liepājas kopējā darba tirgū. Pēc manā rīcībā esošiem datiem un, aptuveni, 16 liepājnieku aptaujas, esmu nonācis pie secinājuma, ka strādāt Domē ir prestiža lieta. Arī atalgojums par padarīto darbu nav nekāds mazais ( pēc neoficiāliem datiem alga, ko saņem vidēja līmeņa domes darbinieks mēnesī, ir 75 - 200 Ls. un vairāk ). Tas ir vairāk nekā parasts liepājnieks nopelna strādājot tik pat daudz. Turklāt tie 75 lati ir telpu operatores ( apkopējas ) vidējā darba alga. Atbildīgie domes darbinieki to apstiprināja. Pēc oficiāliem ziņu avotiem ir zināms, ka bezdarba problēma Liepājā ir aktuāla, un tāpēc Dome, risinot šīs bezdarba problēmas, izveido jaunas darba vietas. Par piemēru var minēt, ka pašvaldība izveidoja informācijas stendu Domes ēkā. Ienākot pilsētas Domē Jūs varat iegūt interesējošo informāciju, turklāt esošais pakalpojums ir bezmaksas, protams info stends var sniegt tikai ziņas par to, kur ir jādodas, lai varētu atrisināt konkrēto jautājumu. Tas ir izdevīgi ne tikai strādājošiem šajā stendā un apmeklētājiem, respektīvi liepājniekiem, bet arī Domes darbiniekiem un deputātiem.

Atbildot uz manis paša augstākminētajiem jautājumiem mēģināšu rast atbildes Domes nolikumā.

Ar ko nodarbojas finansu komiteja? Tā:

1) dod atzinumu par finansu projektu;

2) dod atzinumus par budžeta grozījumiem, kā arī prioritātēm līdzekļu sadalījumā;

3) dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finansu resursu izlietošanu, kā arī par Domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

4) dod priekšlikumus par pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu;

5) dod priekšlikumus un atzinumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu;

6) dod atzinumus par Domes pirmpirkuma tiesību izmantošanu;

7) sagatavo jautājumus izskatīšanai Domes sēdē;

8) vada Pilsētas domes budžeta projekta sagatavošanu, izskata komiteju sagatavotos priekšlikumus par budžeta projektu un iesniedz komiteju sagatavotos priekšlikumus par budžeta projektu izskatīšanai Domes sēdē;

9) izskata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu, komisiju budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus;

10) apstiprina un kontrolē pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izdevumu tāmes, dod atzinumus par to darbības rentabilitāti,

bet pilsētas saimniecības un attīstības komiteja:

1. dod atzinumus par pilsētas sociālekonomiskās attīstības plāna un pilsētas teritorijas apbūves ģenerālplāna projektiem;

2. dod atzinumus un priekšlikumus par komunālās saimniecības, komunikāciju un transporta jautājumiem;

3. plāno pilsētas vides uzlabošanas jautājumus,

savukārt, sociālo lietu, veselības, izglītības, kultūras, sporta un sabiedriskās kārtības komiteja:

1) virza un koordinē izglītības un kultūras politiku pilsētā (organizē kursus, seminārus, plāno kultūras pasākumus u.t.t.);

2) sagatavo analītiskus pārskatus par izglītības un kultūras jautājumiem, virza to izskatīšanu Domes sēdēs;

3) risina sabiedriskās kārtības jautājumus (kopā ar municipālo policiju);

4) koordinē fiziskās kultūras un sporta jautājumus (risina jautājumus par sporta pasākumiem un citām ar sportu saistītām aktivitātēm pilsētā);

5) sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā (namu pārvaldes nodrošina komisiju ar aktuālāko informāciju vai arī pašas pilda komisijas pienākumus);

6) izskata un koordinē iedzīvotāju sociālās aprūpes, nodarbinātības, pierakstīšanās un pilsoņu reabilitācijas jautājumus;

7) sniedz atzinumus un priekšlikumus par Domes lēmumu projektiem, kas skar sociālos un veselības jautājumus;

8) sagatavo ar ārvalstnieku un bezvalstnieku problēmu saistīto jautājumu izskatīšanu, dod atzinumus par šiem jautājumiem;

9) koordinē veselības aprūpes, veselīga dzīves veida un sanitāros jautājumus.

          Veicot Domes struktūrvienību, kā arī pašvaldību iestāžu un uzņēmumu darba kontroli, Domes pastāvīgajai komitejai ir tiesības:

* iepazīties ar tās pārziņā esošo Domes struktūrvienību, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešama jautājumu izlemšanai komitejas sēdē;

* saņemt no tās pārziņā esošajām Domes struktūrvienībām, kā arī pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē.

Domstarpības, kas radušās starp pastāvīgām komitejām un pašvaldības amatpersonām, iestādēm un uzņēmumiem, izskata Domes priekšsēdētājs, turklāt, komitejas sēdēs izskata:

1)  Domes lēmumu projektus;

2) Komitejai iesniegtos priekšlikumus, iesniegumus, sūdzības un citus materiālus, kas attiecas konkrētās komisijas  kompetencē.

Ja jāizskata materiāli, kas attiecas uz divām vai vairākām komitejām, komitejas var noturēt kopīgas sēdes. Tādā gadījumā komiteju priekšsēdētāji vienojas,  kurš no viņiem vadīs doto sēdi. Vēl var pieminēt, ka pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem jāparedz noteikts pieņemšanas laiks ne retāk kā reizi nedēļā Domes telpās. Attiecīgās pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs jautājumu izskatīšanai savā pieņemšanas laikā ir tiesīgs uzaicināt jebkuru Domes darbinieku. Domes darbinieku klātbūtne man šķiet nevajadzīga, jo kamdēļ tad pastāv pati komisija - lai risinātu, un ar savām kompetentajām zināšanām attiecīgajā nozarē novērtētu un izteiktu priekšlikumus, bet dažkārt

ar to nepietiek un talkā tiek aicināts iepriekšējās nodaļās manis pieminētais eksperts jeb lietpratējs - profesionālis. Parasti eksperti tiek pieaicināti no malas (Liepājas Pedagoģiskās Augstskolas, Latvijas Universitātes, RTU vai citām augstākajām mācību iestādēm) un tie ir profesori, akadēmiķi vai vienkārši cilvēki, kas perfekti orientējas un pārzina attiecīgās problēmas.

   

Nobeigums

    Tie arī ir galvenie punkti - problēmas, un “Ahileja papēži” ko man gribējās apskatīt un, novērojot nepilnības Domes darbībā, izteikt savu viedokli. Protams tas viss ir teorijas līmenī un nevar būt ne runas par to, ka kursadarbs kalpotu par iemeslu tam, ka dažas pašvaldības sāktu kaut ko savā darbā mainīt vai pilnveidot. Kursa darbs ir balstīts uz Latvijas Republikas Saeimas likumu Par pašvaldībām (pieņemts 19.05.1994.) ar grozījumiem, ka izsludināti līdz 1997. gada 25. novembrim, kā arī uz personīgo pieredzi un Latvijas Universitātē gūtajām zināšanām. Šis likums reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes (padomes) priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārējos noteikumus.

  Rakstot šo kursadarbu, tā autoram nācās izlasīt ne tikai Likumu par Pašvaldībām un Liepājas Domes Nolikumu, bet arī sekot līdzi notikumiem, kas tieši vai netieši spēj ietekmēt pašvaldību darbu. Lielākais Latvijas laikraksts “Diena”, biznesa avīze “Dienas Bizness” un arī lielākais Liepājas laikraksts “Kurzemes Vārds”, nav pieminēti manis sastādītajā izmantotās literatūras sarakstā, jo es uzskatu, ka nevar pieminēt atsevišķus numurus, datumus un cilvēkus, kas ir rakstījuši par manis izvēlēto tematu. Tikai viss informācijas kopums ir spējīgs radīt un pareizi interpretēt to informācijas daudzumu, kas man “nolija” pār galvu šajā laikā.

   Liels paldies šā darba tapšanā ir jāsaka Liepājas galvenam arhitektam U. Kauguram, Zemes ierīcības un kadastru daļas galvenajam speciālistam         A. Gūžam un Liepājas Domes juridiskajam sektoram.

Liepājas pilsētas Domes pārvaldes

Struktūra

	Finansu komiteja		Pilsētas saimniecības un attīstības komiteja		Sociâlo lietu, veselîbas, izglītības, kultūras, sporta un Sabiedriskâs kârtības komiteja		Revīzijas komisija