Piegādātāja izvēle.

Kad uzņēmums ir izlēmis, kādas izejvielas un kādus materiālus ir nepieciešams iepirkt, jāveic piegādātāja izvēle.

Galvenie etapi:

1.     Potenciālā piegādātāja meklēšana:

a)     konkursa izsludināšana;

b)    reklāmas materiālu izpēte: firmu katalogi, sludinājumi masas informācijas līdzekļos, internetā utt.;

c)     izstāžu, gadatirgu apmeklēšana;

d)    sarakste un personīgie kontakti ar iespējamiem piegādātājiem.

Iepriekšminēto pasākumu rezultātā veidojas potenciālo piegādātāju saraksts.

2.     potenciālo piegādātāju analīze.

Potenciālo piegādātāju saraksts tiek analizēts, par pamatu ņemot speciālus kritērijus, kuri ļauj īstenot nepieciešamo, vēlamo piegādātāju atlasi. Šādu kritēriju skaits var sasniegt vairākus desmitus. Vienlaicīgi darbojas arī ierobežojošie rādītāji – cena; piegādātā pakalpojuma, preces kvalitāte, kā arī piegāžu drošība, ko saprot kā spēju noteiktā termiņā izpildīt saistības; asortimentu; kvalitāti un piegādājamās produkcijas daudzumu.

Citi kritēriji, kuri jāņem vērā, izvēloties piegādātāju, ir:

● piegādātāja attālums līdz patērētājam;

● tekošo un ekstra pasūtījumu izpildes laiks;

● rezerves iespēju lielums;

● piegādātāja kvalitātes vadības sistēma;

● psiholoģiskais klimats pie piegādātāja (streiku iespējamība u.tml.);

● piegādātāja finansiālais stāvoklis, viņa kredītspēja.

Pēc potenciālo piegādātāju analīzes, izveidojas konkrētu piegādātāju saraksts, ar kuriem uzņēmums vēlētos sadarboties.

3.     Rezultātu novērtēšana darbam ar piegādātājiem.

Uz piegādātāju izvēli jūtamu iespaidu atstāj jau agrāko līgumdarbu izpilde (ja agrāk bijusi sadarbība). Tam izstrādā speciālu vērtējuma skalu, kas palīdz  “izskaitļot” piegādātāja reitingu. Pirms reitinga izskaitļošanas ir nepieciešams veikt pērkamo darba priekšmetu grupēšana.

Iepērkamās preces, izejvielas un materiāli nav vienādi no ražošanas vai realizācijas procesa skata punkta. Dažu detaļu piegādes neregularitāte var novest uzņēmumu līdz ražošanas procesa apturēšanai (jo nav preces realizācijai – neapmierināts pieprasījums, līdz ar to zūd tirgus un uzņēmuma peļņa). Šajā situācijā kā galvenais piegādātāj izvēles kritērijs ir darba priekšmetu piegāžu drošība (ka piegādās laikā).

          Ja no ražotāja viedokļa vai ražošanas procesa iepērkamie darba priekšmeti nav svarīgi, tad piegādātāja izvēlē svarīga loma būs izdevumi iegādei un piegādei.

          Piemērs – kā izskaitļot piegādātāja reitingu. Pieņemsim, ka uzņēmumam jāiepērk prece A, kuras deficīts nav pieļaujams. Līdz ar to 1. vietā būs piegādes drošības (garantijas kritērijs). Pārējo kritēriju svarīgums sarindots pēc sagādes daļas darbinieku eksperimentālās atlases. Vērtējumu var noteikt arī eksperti. (1.tab.)

Reitinga  galējā nozīme tiek noskaidrota, summējot kritērija nozīmīguma un tā vērtējuma reizinājumu. Izskaitļojot reitingu katram piegādātājam, noskaidrojam labāko sadarbības partneri.

Ja stājas saimnieciskos sakaros ar nezināmu partneri, uzņēmums pakļauj sevi riskam. Neregulāras un negodprātīgas piegādātāju darbības rezultātā ir iespējama ražošanas programmas neizpilde vai tieši finansiālie zaudējumi. Segt zaudējumus vienmēr ir grūtības. Līdz ar to uzņēmums meklē dažādus paņēmienus kā izbēgt no šādiem nedrošiem piegādātājiem. Rietumu uzņēmumi nereti izmanto speciālu aģentūru pakalpojumus, kuras sagatavo izziņas par piegādātājiem, t.sk. izmanto neformālus kanālus. Šīs izziņas var saturēt šādu piegādātāja finansiālā stāvokļa informāciju:

● likviditātes attiecība pret parādu summu;

● pārdošanas apjoma attiec. Pret debitoru parādiem;

● tīrā peļņa pret realizācijas apjomu;

● naudas līdzekļu plūsma;

● krājumu apgrozījums.

Vietējie uzņēmumi pašlaik izvēlas piegādātājus pamatojoties uz savu informāciju. Uzņēmumā, kuram ir daudz piegādātāju, ir izveidojies uzticamo, labi zināmo saraksts. Ar šiem uzņēmumiem var līgumā paredzēt priekšapmaksu. Ja uzņēmums nav šajā sarakstā, līgumā var paredzēt vairākus punktus, kas garantē finansu un citu interešu drošību.

Izmantotā literatūra:

                                                                      Dace Stūre II P 3.2.

Piemērs , kā izvēlēties piegādātāju:

Iedomāsimies, ka ir 2 firmas (A un B), kas ražo vienādu, vienādas kvalitātes produkciju. Abas firmas ir zināmas un drošās. A firmas trūkums – atrodas no piegādātāja par 200 km tālāk nekā B firma (A firmai – 500 km; B – 300 km). No citas puses – A preces ir pakotas uz paliktņiem un ir mehāniski izkraujamas. B – preces piegādā kastēs, kuras ir jāizkrauj ar rokām. Kravas pārvadāšanas tarifs 500 km ir 0.5 nosacītas par km. Kravas pārvešanas tarifs 300 km attālumā ir augstāks – 0.7 nosac. naudas vien. uz km.

Izkraušanas laiks kravai uz paliktņiem ir 30 min., otrai ir 10 stundas.  Strādnieka likme stundā ir 6 nosac. naudas vien.

	Uzņēmums A	Uzņēmums B
Transporta izdevumi	0.5*500=250naudas vien.	0.7*300=210 n. v.
Izkraušanas izdevumi	6*0.5 (h)=3 naudas vien.	6*10=60 n. v.
Izdevumi kopā	253 naudas vien.	270 naudas vien.

Ja ņem vērā tikai transporta izdevumus, tad priekšroka ir  B uzņēmumam, bet, ja ņem vērā arī iekraušanas – izkraušanas darbus, tad šis variants ir mazāk ekonomisks, salīdzinājumā ar A uzņēmuma piegādi. (Dod ekonomiju par 17 naudas vien.)

Piegādātāja izvēles kritēriji	Kritērija nozīmīgums	Kritērija nozīmīguma novērtējums 10 ballu sist.	Īpatsvara kritērija reizinājums ar vērtējumu
Piegādes drošums	0.30	7	2.1
Cena	0.25	6	1.5
Preces kvalitāte	0.15	8	1.2
Samaksas nosacījumi	0.15	4	0.6
Neplānotu piegāžu iespējamība	0.10	7	0.7
Piegādātāja finansiālais stāvoklis	0.05	4	0.2
Kopā	1.00		6.3

Galvenie piegādātāja izvēles etapi:

1. Potenciālā piegādātāja meklēšana:

a)    konkursa izsludināšana;

b)   reklāmas materiālu izpēte: firmu katalogi, sludinājumi masas informācijas līdzekļos, internetā utt.;

c)    izstāžu, gadatirgu apmeklēšana;

d)   sarakste un personīgie kontakti ar iespējamiem piegādātājiem.

    2. Potenciālo piegādātāju analīze.

Citi kritēriji, kuri jāņem vērā, izvēloties piegādātāju, ir:

● piegādātāja attālums līdz patērētājam;

● tekošo un ekstra pasūtījumu izpildes laiks;

● rezerves iespēju lielums;

● piegādātāja kvalitātes vadības sistēma;

● psiholoģiskais klimats pie piegādātāja (streiku iespējamība u.tml.);

● piegādātāja finansiālais stāvoklis, viņa kredītspēja.

3.   Rezultātu novērtēšana darbam ar piegādātājiem.

Finansiālā informācija:

 ● likviditātes attiecība pret parādu summu;

● pārdošanas apjoma attiec. Pret debitoru parādiem;

● tīrā peļņa pret realizācijas apjomu;

● naudas līdzekļu plūsma;

● krājumu apgrozījums.