VENTSPILS AUGSTSKOLA
Ekonomikas un pārvaldības nodaļa
KURSA DARBS
Piegādes “Tieši Laikā”
Ventspils Augstskolas
Ekonomikas un pārvaldības nodaļas
2. kursa students
Dainis Bērziņš
S 371 204 565 187
Zinātniskais vadītājs Andris Klauss________________________________
(vārds,
uzvārds, ieņemamais amats)
_______________________
(paraksts)
Satura rādītājs
Ievads.................................................................................................. 2
1. “Tieši
Laikā” sistēma.............................................................. 3
1.1.
Vēsture......................................................................................... 3
1.2. TL
elementi:.................................................................................. 3
1.2.1.
Krājumu vadības sistēma......................................................... 4
1.2.2. Uz
pieprasījumu orientēta ražošana....................................... 4
1.2.3.
Ražotnes plānojums................................................................. 4
1.2.4.
Kartiņu sistēma........................................................................ 6
1.2.5.
Paškontrole.............................................................................. 7
1.2.6.
Nepārtrauktā uzlabošana...................................................... 8
1.2.7.
Vispārējā Kvalitātes Vadīšana (VKV)................................... 8
1.2.7.1.
Cēloņu un seku diagramma................................................... 8
1.2.7.2.
Darbības jeb attīstības grafiks................................................ 9
1.2.7.3.
Atkarības (korelācijas) diagramma........................................ 9
1.2.7.4.
Plūsmkarte............................................................................. 9
1.2.7.5.
Pareto diagramma............................................................... 10
1.2.7.6.
Histogramma....................................................................... 10
1.2.7.7.
Kontroles grafiks.................................................................. 10
2. TL
problēmas............................................................................ 12
2.1. Ārējie
apstākļi........................................................................... 12
2.2.
Loģistikas problēmas................................................................ 12
2.3.
Darbaspēks – motivācija........................................................... 14
2.4.
Plānošanas pretrunas.............................................................. 15
2.5.
Grāmatvedības uzskaites problēmas....................................... 15
2.6. Mazo
piegādātāju grūtības...................................................... 16
2.7. Citas
problēmas......................................................................... 17
3. TL iespējas
Latvijā................................................................ 18
3.1.
Uzņēmējdarbības veids.............................................................. 18
3.2.
Infrastruktūra.......................................................................... 18
3.3.
Darbaspēks................................................................................. 19
Secinājumi...................................................................................... 21
IZMANTOTĀS
LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS................. 22
Latvijai pamazām tiek sakārtota
uzņēmējdarbības vide, palielinās ārvalstu investīciju daudzums, tiek dibināti
dažādi kopuzņēmumi. Izglītotāki kļūst arī uzņēmumu vadītāji, sāk izmantot arī
dažādas pirms tam Latvijā neizmantotas UD tehnoloģijas, kas palīdz strādāt
efektīvāk.
Viena no šādām jaunajam sistēmām pasaulē
ir ļoti plašas diskusijas izraisījusī, un tās vēl nav rimušās, krājumu
vadīšanas sistēma “Piegādes Tieši Laikā” (turpmāk - TL) (angliski –
Just-in-time).
Šī darba mērķis ir noskaidrot, kas tad
īsti ir TL, kā tā radās, šis sistēmas plusus un mīnusus, kā arī noskaidrot vai
šī sistēma būtu izmantojama Latvijā.
Lai veiktu šo uzdevumu darbā tiks
aplūkoti dažādu autoru pētījumi un raksti par šo tematu, kā arī atziņas no
loģistikas mācību grāmatām. Uzreiz jāatzīmē, ka šis uzdevums nemaz nav tik
vienkāršs, jo ir grūti atrast pat loģistikas mācību grāmatas latviešu valodā,
turklāt, tā kā TL ir salidzinoši jauna metode, par to atrast informāciju
latviski ir vēl grūtāk. Darbā ir izmantots tikai viena pubikācija latviešu
valodā - R. Grēviņa, J. Grēviņš “Piegāžu ‘Tieši laikā’ iespējas un problēmas”.
Par šo tematu sameklēt informāciju ir grūti pat loģistikas mācību grāmatās
angļu un vācu valodās, lielākoties LT tajās ir pieminēta tikai garāmejot kā
tikai kā krājumu vadīšanas sistēma, taču kā tas darbā tiks aplūkots, TL ir
daudz plašāks jēdziens. Visvairāk ir izmantoti Interneta resursi, lai gan šeit
nākas saskarties ar grūtībām, bieži vien publikācijas ekonomikas žurnālos
Internetā ir pieejamas tikai par maksu, vai arī tikai drukātā izdevuma
abonētājiem. Darbā ir izmantota arī
dažādu loģistikas pakalpojumu sniedzēju firmu informācija.
1970.tajos gados Japānā tika radīta ražošanas vadīšanas
metode “Tieši Laikā” (TL), kuras angliskais nosaukums ir “Just-in-time”.
Pirmais to izmantoja Taiichi Ohno
“Toyota” rūpnīcā. Pateicoties TL lielajiem panākumiem Taiichi Ohno tika
nodēvēts par tās tēvu. Pēc tam, kad Toyota bija ieviesusi TL, tai sekoja vēl
daudzi citi ražotāji un jau 1970.to gadu vidū tā jau bija ļoti izplatīta.[1]
Iemesls, kāpēc tika attīstīta TL un citas
ražošanas tehnikas, bija japāņu ļoti stiprā motivācija attīstīt ražošanas
metodes, kas tiem palīdzētu atjaunot ekonomiku pēc Otrā Pasaules Kara. Viņiem
piemita arī ļoti stipra darba ētika, viņi bija “koncentrēti” uz darbu nevis
atpūtu. Šāda motivācija nodrošināja Japānas ekonomikai panākumus.[2]
Pirms TL ieviešanas iepriekšējai
ražošanas sistēmai bija daudz problēmu. Tai skaitā: krājumu problēmas, brāķa
produkcija, augošas izmaksas, lielu partiju ražošana un piegādes kavējumi.
Krājumu problēma iekļāva neizmantoto, uzkrātos krājumus, kas bija netikai
neefektīvi, bet arī prasīja daudz pūļu to uzglabāšanai. Brāķa produkcija -
ražotāji zināja, ka pietiktu tikai ar vienu atsevišķa produkta brāķi (defektu),
lai iznīcinātu ražotāja reputāciju, tāpēc viņiem bija jārada “brāķu – brīva”
produkcija. Visbeidzot, esošā sistēma pietiekami nenodrošināja ātru piegādi,
tāpēc bija vajadzība pēc ātrākas un drošākas piegādes sistēmas, lai apmierinātu
pircēju vajadzības. Šīs problēmas bija par pamatu lai izveidotu TL sistēmu.
Galvenie TL elementi ir cilvēku
līdzdalība, ražotne (rūpnīca) un sistēma. Cilvēku līdzdalība nozīmē, ka tie
atbalsta un piedalās ražošanā. Tas ne tikai samazina laiku, kas ir nepieciešams
TL ieviešanā, bet arī samazina iespējas radīt liekas problēmas ieviešanas
procesā.
Lai varētu ieviest TL ražošanā, ir jābūt
zināmiem priekšnosacījumiem. Tie būtu: ražotnes plānojums, pieprasījuma
“vilkta” ražošana, kartiņu sistēma (kanban), paškontrole un nepārtrauktā
uzlabošana.
Krājumu vadīšanā pastāv divi atšķirīgi
metodes. Pirmā ir “grūšanas” metode, kurā pasūtījumu lielums un veids ir jau
stingri saplānots. Otra ir “vilkšanas” metode, kurā plānošana nosaka tikai
galvenās vadlīnijas. “Vilkšanas” metodē pasūtījumus izdara tieši no darba
vietām tad, kad detaļas vai montāžas vienības ir nepieciešamas – Tieši Laikā. Tas
nozīmē, ka tiek likvidēti krājumi un visas ar tiem saistītās izmaksas.
Visa ražošana tiek pārorientēta –
atšķirībā no tradicionālās ražošanas, ražot sāk tikai tad, kad ir saņemts
pasūtījums un ražošana notiek mazās partijās. Ir arī cits viedoklis – TL vajag
izmantot pieprasījuma plānošanu (sk. 2.4. nodaļu).
Ražotnes jāplāno lai varētu maksimizēt
darba elastīgumu. Tā kā ražošana lielākoties notiek mazās partijās – cenšas
panākt lai partijas optimālais lielums būtu viena prece. Ražošanā izmanto
universālas iekārtas, kas var veikt
dažādas darbības. Galvenā problēma ir lielais mašīnu pārkārtošanas
laiks. Otra lielā problēma ir
nepieciešami strādnieki, kas varētu veikt vairākas dažādas operācijas savā
darba iecirknī. Vieglāk ieviest TL ir auto rūpniecībā, jo automobīļa montēšanas
procesā ir ārkārtīgi liels cilvēka darba īpatsvars, turklāt tie ir vairāk vai
mazāk standartizēti nav nepieciešami ļoti elastīgi roboti, kas ir dārgi un
nevar sevi atmaksāt.[3]
Ceļot jaunu rūpnīcu ir jādomā par tās
atrašanās vietu. Būtisks faktors ir infrastruktūra. Piemēram, Honda, izvēloties
vietu savai jaunai ATV rūpnīcai, izvēlējās Dienvidkarolīnu nevis Ohaio, kur
atradās viņu vecā rūpnīca.
Tims Garetts, Hondas viceprezidenta
asistents, saka: ”Vietas izvēle Karolīnas fabrikai nenotika savādāk kā Ohaio
fabrikai pirms 20 gadiem, kad mēs izvēlējamies Ohaio pateicoties tās izcilajam
transporta tīklam. Tas turpinās tālāk Dienvidkarolīnā. Mums ir iespēja sasniegt
Hondas jauno Amerikas rūpnīcu pa
nepārtrauktu četru joslu autostrādi. Un, novietojot jauno rūpnīcu
Dienvidkarolīnā, mēs esam daudz tuvāk tādām eksporta ostām kā Čārlestona,
Baltimora un Džeksonvila. Šādu infrastruktūru mēs protam novērtēt.”[4]
Tas nav tikai viens izņēmuma
gadījums. Auto ražotāji savām ASV
rūpnīcām vietu izvēlas pie starpštatu ātrgaitas maģistrālēm un pie labām
dzelzceļa transporta sistēmām. Tas nodrošina TL sistēmas iespējamību.
Ceļot jaunas rūpnīca ir jādomā arī par to
ģeogrāfisko atrašanās vietu, sevišķi ja tiek ražota produkcija izmantotāju
tirgum, jo tie arī var vēlēties TL piegādi. Klientiem lielākoties ir vienalga
cik tālu atrodas viņu piegādātājs, ja tas var izpildīt viņu prasības: cena,
daudzums, kvalitāte un piegādāt to visu tieši vajadzīgajā laikā. Šī
iemesla dēļ, izvēloties vietu jaunajām
rūpnīcām, bieži izmanto “nākamo durvju” stratēģiju.[5]
Tā piemēram Gary Corrigan no “Dana”
korporācijas saka: “Lielākā daļa no mūsu 100 rūpnīcām, kā likums, ir tuvu
pēdējiem “samontētājiem” (patērētājiem), bet viņi nespiež mūs to darīt. Tas ir
mūsu pašu aprēķins, lai katra jaunā rūpnīca, ko mēs ceļam atrastos 65 jūdžu attālumā. Dažas no mūs vecajām
rūpnīcām atrodas tālāk, bet tās ko mēs esam uzcēluši pēdējo 10 gadu laikā ir
tuvu.”[6]
No otras puses viņš atzīst ka atrasties
pārāk tuvu arī nav labi: “Viss ko mēs darām ir strādājam ar klientiem, jo
neviens netur noliktavas. Visi ir norūpējušies par kavējumu izmaksām. Bet mums
ASV nav rūpnīcu, kas tieši atbilstu
“nākošo durvju” definīcijai. Viens no iemesliem ir, ka mēs negribam konkurēt ar
savu klientu par to pašu darbaspēku.”[7]
Nākošais posms TL ieviešana būt
nodrošināt piegādes tā, lai detaļas tiktu piegādātas tikai dažas minūtes pirms
izmantošanas ražošanā. Lai to nodrošinātu parasti izmanto kartiņu (kanban) sistēmu. Japāņu vārds kanban
tulkojumā nozīmē kartiņa, zīme vai ziņojumu dēlis. Šo vārdu bieži izmanto kā
sinonīmu, lai apzīmētu specifisku piegāžu plānošanas sistēmu ko izveidoja
japāņu korporācija “Toyota".
Sistēmas pamatā ir cirkulējošo kartiņu
komplekts. Piegādātāji ražo tās detaļas, kam ir brīvas kartiņas. Līdzko pircēji
izmanto attiecīgo detaļu, kartiņa atgriežas pie piegādātāja (Kanban noteikumu
loks 1. Pielikums). Citiem vārdiem sakot, sistēmas rezultāts ir tāds, ka
piegādātāji izgatavo vai piegādā pēc pasūtījuma individuālas detaļas vai
montāžas vienības. Tā kā pircēju ražošanas process ir līdzsvarots, piegādātāji
var paredzēt pircēju pieprasījumu pēc noteiktām detaļām vai materiāliem. Ja
pircēju un piegādātāju attiecības pastāv uzņēmuma iekšienē, informācijas
apmaiņa un savstarpējās attiecības ir vienkāršas. Tā kā šodienas rūpniecībā
arvien vairāk dominē ārējās detaļu un montāžas vienību piegādes, lai iegūtu
izdevīgumu no TL izmantošanas, ir jāpanāk ciešāka pircēju – piegādātāju sadarbība.[8]
Kartiņas parasti satur šādu informāciju:
·
Partijas nosaukums
·
Partijas vārds
·
Daudzums
·
Maršruts procesā
·
Konteinera veids
·
Konteinera ietilpība
·
Sistēmā iesaistīto konteineru
skaits
·
Unikālais konteinera numurs
Lai izmantotu šo sistēmu efektīvi, ieteicams
izmantot noteiktus daudzuma izmērus (standartpakas) visu detaļu ražošanā.
Kartiņu sistēmas priekšrocības:[9]
·
Vienkāršība
·
Nodrošina ar ātru un precīzu
informāciju
·
Zemākas informācijas iegūšanas
izmaksas
·
Iespējas ātrāk reaģēt uz izmaiņām
·
Likvidē pārprodukciju
·
Samazina atkritumus
·
Nodrošina kontroli
·
Deleģē atbildību strādniekiem
·
Palielina iekārtu izmantošanu
·
Palielina produktivitāti
·
Nodrošina augstāku kvalitāti
·
“Tieši Laikā” ražošana
·
Samazina noliktavu krājumus
·
Samazina nepabeigto ražojumu
daudzumu
·
Samazina atkritumu, atgriezumu
likvidēšanas izmaksas
·
Mazāk atkritumu pateicoties
pārprodukcijas likvidēšanai
·
Darba vietas izveidotas lai varētu
ātri reaģēt uz izmaiņām
·
Atvieglo kvalitātes kontroli
Paškontrole (self-inspection) –
strādnieki kontrolē produkcijas kvalitāti
uz ražošanas līnijas, tas palīdz nekavējoties novērst kļūdas.
Nepārtrauktā uzlabošana (continuous
improvement) ir vissvarīgākais TL sistēmas koncepts. Tas vienkārši prasa, lai
organizācija uzlabotu produktivitāti, pakalpojumus, operācijas un klientu
apkalpošanu tai pašā laikā kad šīs darbības tiek veiktas.
TL Vispārējā Kvalitātes Vadīšana ir
tirgus nozīmīgums un rūpnīcas vadīšana cilvēcīga vidē ar nepārtrauktu
uzlabošanu. Vēl vairāk, tas nozīmē nepārtraukto uzlabošanu sociālajā un darba
jomā. Pielietot rūpnīcā “Kaizen”, nozīmē nepārtraukti uzlabot, ieskaitot arī
sociālos un darba apstākļus, turklāt vienādā mērā strādniekiem un
menedžeriem.
Ja runa ir par VKV, japāņu stiprā
industriālā reputācija ir labi pazīstama visā pasaulē. Vispārējā kontroles
vadīšana ir sistēma, kura tika attīstīta, lai varētu ieviest Kaizen jeb
nepārtraukto uzlabošanu. Tradicionāli ar TL saprot sistēmu, lai ražotu un
piegādātu vajadzīgās preces. Pastāv vairāki veidi kā veikt VKV kontroli, bet ir
septiņi ļoti svarīgi. Tie ir:[10]
1.2.7.1. Cēloņu un seku diagramma
1.1. attēls. Cēloņu un seku diagramma.
Cēloņu un seku diagramma (1.1. attēls) –
līdzības dēļ dažkārt saukta arī par asaku, kā arī par Išakova (Ishakow)
diagrammu, jo šis cilvēks popularizēja tās izmantošanu Japānā. Visbiežāk
lietota lai parādītu problēmu iespējamos cēloņus. Līnijas, kas nāk no galvenās
bultas, ir iemesli, bet līnijas, kas no tām atdalās, ir blakus iemesli.
1.2.7.2.
Darbības jeb attīstības grafiks
1.2. attēls. Darbības jeb attīstības
grafiks.
Darbības jeb attīstības grafiks (1.2.
attēls) – parāda kaut kā izmaiņas laikā. Sākumā lieto, lai noskaidrotu kādas ir
problēmas. Lieto arī izmaņu procesa beigās, lai noskaidrotu kā ir izmaiņas ir
ietekmējušas rezultātus.
1.2.7.3.
Atkarības (korelācijas) diagramma
1.3. attēls. Korelācijas diagramma.
Korelācijas diagramma (1.3. attēls) -
parāda savstarpējo lielumu atkarību. Piemēram, vai cilvēkam ir auksti un gaisa
temperatūras savstarpējā atkarība. Krītot temperatūrai kļūst auksts. Jo tuvāk
šie punkti ir līnijai jo lielāka (ticamāka) ir savstarpējā atkarība.
1.2.7.4.
Plūsmkarte
1.4. attēls. Plūsmkarte.
Plūsmkarte parāda (1.4. attēls) darbību
kārtību. Aplis simbolizē procesa sākumu vai beigas. Dimants (rombs) apzīmē
lēmuma punktus (soļus), bet kaste (kvadrāts) savukārt apzīmē darbības. Labs
veids kā pielietot ir uzzīmēt abus – gan ideālo, gan reālo procesu. Vietās kur
tie atšķirsies ir jāveic uzlabojumi.
1.2.7.5.
Pareto diagramma
1.5. attēls. Pareto diagramma.
Pareto diagramma (1.5. attēls) parāda
lietu sadalījumu(daudzumu) un sarindo tās no visvairāk līdz vismazāk, bet
pēdējais ir dažādi izņēmuma gadījumi (misc.). Tas parāda ko vajadzētu darīt,
lai iegūtu vislielāko rezultātu.
1.2.7.6.
Histogramma
1.6. attēls. Histogramma.
Histogramma (1.6. attēls) ir stabiņu
diagramma, kas parāda varbūtību sadalījumu. Tā palīdz noteikt izšķirt katras
problēmas nozīmīgumu.
1.2.7.7.
Kontroles grafiks
1.7. attēls. Kontroles grafiks
Kontroles grafiks (1.7. attēls) ir līniju
grafiks ar kontroles ierobežojumiem. Matemātiski tiek noteiktas
standartnovirzes virs un zem vidējā. Pēc tās var noteikt vai pašreizējais
gadījums ir novirze normas robežās vai tas ir speciāls gadījums. Vispirms novēršot
speciālos gadījumus un pēc tam samazinot normālās novirzes var panākt
kvalitātes uzlabojumus.
Pareizi
izmantoti šie septiņi darbarīki palīdzēs likvidēt brāķa produkciju. Vēl vairāk
– tie palīdz palielināt produktivitāti, pabeigt darbus laikā, samazināt
atkritumus (pārpalikumus), kā arī samazināt piegādes laiku un krājumu izmaksas.
“Lai gan TL izmantošanas apjomi turpina
pieaugt un tiek prognozēts, ka 2000. Gadā 39% no visām piegādēm būs TL, pašlaik
šī metode tiek vēlreiz nopietni pārskatīta (pārbaudīta), gan no teorētiķu, gan
no praktiķu puses.”[11]
Lai arī TL popularitāte pēdējos gados ir
augusi tā tomēr saskaras ar dažām problēmām.
TL saskaras ar grūtībām vispārējā
ekonomikas vidē. Vairāki teorētiķi atzīmē, ka TL nevar cīnīties ar augošu
pieprasījumu. TL pieņem, ka produkcijas daudzums līdz pat pēdējai montāžai ir
vienmērīgs; TL produkcijas (ražošanas) grafiks netiek galā ar piegāžu
svārstībām kas lielākas par 10%. Pie lielākām novirzēm no parastajiem
apstākļiem TL pajūk. Tām ir daudz iemeslu. Kā apgalvo vairāki
ekonomisti TL varbūt nav pilnībā piemērots pašreizējam menedžmentam, kā arī
vajadzības gadījumā (pēkšņi pieprasījuma palielinājums) nav pieejami citi
krājumi par tām pašām izmaksām.
Pašreizējas augstās kapitāla izmaksas
nākotnē var samazināt TL izmantošanai. Japāņu jauno produktu ieviešanu (JPI)
tradicionāli vadīja pilnvaroti projektu menedžeri, kas to ātri veica no sākuma
līdz beigām izmantojot TL metodes. Šāda produktu jauno produktu ieviešanu tagad
traucē brīvā kapitāla trūkums. Šī iemesla
Japāņu vadītāji sāk stingrāk kontrolēt JPI procesu.
Ir vairākas loģistikas problēmas kas
nopietni traucē TL panākumus. Kā vislielākā TL riska piemērs bieži tiek
minēts1992 gada dzelzceļa streiks ASV. “General Motor” nācās slēgt dažas
rūpnīcas atstājot bez darba 75000 strādnieku pirmajā streika dienā un nācās uz
laiku pārtraukt visu uzņēmuma darbību šī paša iemesla dēļ. Tas pierāda, ka
zināmi krājumi ir ieteicami pat vistīrākajās TL vidēs. Sākumā, ieviešot TL,
japāņu menedžeriem nenācās saskarties ar nopietniem loģistikas jautājumiem viņu
lokalizētajā neindustriālajā valstī[12].
ASV ražotājiem nākas strādāt daudz lielākās distancēs un ieviešot TL filosofiju
rodas problēmas. Arī Japānai tagad nākas saskarties ar TL nelabvēlīgiem
ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Kompānijai Nisanam nācās pieredzēt problēmas ar TL
piegādēm pārapdzīvotos urbanizētos
apvidos 1970tajos gados, kad tā pārņēma Toyota stilu; grūtības ar piegādātājiem
Toyoda pilsētas tuvumā. Augošā pārapdzīvotība pastiprināta ar augošo TL
sūtījumu daudzumu spieda Japānas valdību sākt kampaņu lai piespiestu kompānijas
samazināt sūtījumu daudzumu. Teorētiski krājumu uzturēšanas izmaksas ar uzviju
atsver transporta izmaksu pieaugumu, bet piegādātāji apgalvo pretējo.[13]
(Sīkāk 2.6.nodaļa)
Nākotnē samazinātas preču sūtījumu
partijas sola lielas izmaiņas praksē; gaisa pārvadājumi un to milzīgās izmaksas
kļūst par standartu, ko ne visi uzskata par pozitīvu parādību. Vēl ir jāatzīmē,
ka transporta izmaksu pieaugums nav lineārs, šādas izmaksas strauji pieaug
transportējot nepilnas kravas vai izmantojot vairākus dārgus transporta veidus,
ko var pieprasīt TL izmantošana (sk. 2. Pielikumu). Ražotāji, izmaksu
konkurences dēļ spiesti izvēlēties starp šādām augstākām transportēšanas un
krājumu izmaksām, biežāk izvēlas pēdējās. Loģistikas jautājumi, strādājot
globālajā tirgū, vēl vairāk sarežģās. Kā apgalvo Cusumano: “Tie laiki, kad
Toyota varēja strādāt labi prognozējamā un ģeogrāfiski mazā apvidū Japānā, ir
pagājuši.” Izmantojot globālos resursus vajag garākus cauruļvadus un tad, pat
izmantojot TL, nākas palielināt krājumus; kāds GE menedžeris apgalvo, ka
jārēķinās ar minimums 4 – 6 nedēļu krājumiem transportējot naftu no D-
Amerikas, Eiropas vai Āfrikas ASV ražotājiem.[14]
Globālais tirgus rada vēl citus šķēršļus TL. Tas nozīmē lielāku risku, kas
saistīts ar iespējamām politiskajām vai
dabas katastrofām, kā arī var prasīt ražotājam nozīmīgus finansu un cilvēku
resursus lai nodibinātu attiecības, kas būtu pietiekami stingras lai varētu
ieviest TL. TL jāizmanto augstas kvalitātes izejmateriāli, lai novērstu
dīkstāves, priekšnoteikums ko ietekmē globālie resursi; kāds praktizējošs
menedžeris atzīmēja, ka izmantojot esošās kvalitātes prasības kultūru un valodu
atšķirību dēļ būs būtiskas otrreizējās pārstrādes (remonta) izmaksas.[15]
Japāņu vadītāji, paplašinot savu uzņēmumu
darbību, sastopas ar kultūras barjerām. Viņi diezgan nelabprāt paļaujas uz
ārvalstu piegādātāju piegādēm TL. Vēsturiski japāņu kompānijas, kas izmantoja
TL, paļāvās uz labi apmācītiem
strādniekiem, kam bija liela atbildības sajūta. Taču situācija ir mainījusies,
jo vairs nav tik strādnieku nav pietiekami un nākas izmantot sliktāk sagatavoto
ārzemju darba spēku. Tas negatīvi ietekmē kvalitāti un produktivitāti, tāpēc ir
jāveic papildus kvalitātes kontrole. Visumā, tās metodes, ko japāņi izmanto
ražošanā, ir grūti ieviešamas citur.3
Darbaspēks ir priekšnoteikums TL
panākumiem. TL prasa lai darbinieki būtu motivēti un arī spējīgi veikt savus
uzdevumus, respektīvi, tā paredz, ka tiks īstenota teorija Z. teorija Z paredz,
ka darbinieki ir iesaistīti visos lēmumu pieņemšanas aspektos, pretēji
McGreorga dalījumam, kas ir pazīstams kā teorija X un teorija Y. TL mērķi nav
sasniedzami, ja strādnieki ir nemotivēti, slinki, izšķērdīgi, kā to paredz
teorija X. Teorija Y paredz, ka strādnieki ir motivēti sasniegt tikai
sasniedzamus (vieglus) mērķus. Teorijas X un Y paredz, ka risinājumu konkrētām
problēmām meklēs vadība, turpretī teorija X paredz darbaspēks aktīvi
iesaistīsies problēmu risināšanā.
Tirgus mūsdienās diktē daudz ātrāku
reaģēšanu uz klientu vēlmēm, ko ne vienmēr var sniegt TL. Japāņu menedžeri
konstatē, ka pieaugošs produkcijas klāsts tuvina Kanban tā iespēju robežai. TL
ir “vilkšanas” sistēma, kas neplāno pieprasījumu. Daži teorētiķi apgalvo, ka
ļoti mainīgai videi TL ir vēl mazāk piemērots kā plānošanas sistēmas. Piemēram,
ātrās ēdināšanas uzņēmumi izmanto peprasījuma vilktu plānošanu – kad saņem
pasūtījumu, tad arī tas tiek pagatavots. Bet, ja šāds uzņēmums atrodas pie
liela stadiona, sacensību dienās tas nespēs apmierināt visu pieprasījumu.
Rezultāts – zaudēti iespējamie ienākumi (Costs of Lost Sales). Kompānija “GE
Apliances” atklāja, ka dažu svarīgu detaļu mazi krājumi palīdz ātrāk apmierināt
pieprasījumu, un par 25% palielināja krājumus, kam bija liels piegādes laiks.
Vadība tic, ka ieguvums no īsāka ražošanas cikla pilnā mērā atsver krājumu
izmaksu pieaugumu.
Tradicionālās grāmatvedības uzskaites
metodes apgrūtina TL mērķu sasniegšanu. Standarta izmaksu uzskaites galu galā
atteiks kapitāla izmaksu pieaugumu krājumiem pastāvīgā nulles līmenī. Izmaksu uzskaite fiksē neatbilstības
(plānotais - faktiskais), lai vadība varētu tās analizēt un izmantot plānošanā,
bet tā neidentificē cēloniskus (Kāpēc?) faktorus, ka arī neziņo par tām
strādniekiem, taču šīs divas lietas (cēloņi un darbaspēka līdzdalība) ir
būtiskas TL sastāvdaļas.[16]
Šie rādītāji tiek fiksēti reizi mēnesi vai reizi ceturksnī, taču TL tie būtu
jāfiksē pa stundām vai dienām. Standarta izmaksu sadale parasti tiek balstīta
uz tiešajām darba spēka izmaksām kā mērs individuālajai efektivitātei, tas ir
pretstatā TL orientācijai uz komandas darbu. Tradicionālā uzskaite nenovērtē
arī laika lietderību (vērtību), kas ir galvenais TL filosofijā. ASV plāno
ražošanas jaudas izmantot pilnīgi, efektivitāte ir kā mēraukla ražošanai,
pretēji japāņiem, kas tradicionāli turpina plānot papildus jaudas rezerves, lai
varētu īstenot nepārtraukto uzlabošanu.[17]
Fokusēšanās uz finansu rādītājiem īsā
laika periodā (ROI – investīciju atdeve) bieži atbaida vadītājus no uzticēšanās
TL mērķiem ilgā periodā. Kanban sistēmai vajag vismaz divus gadus, lai tā
varētu strādāt operatīvi, un parasti tā nesasniedz optimālos rezultātus ātrāk
par 5 – 10 gadiem. Sākotnēja uzticēšanas TL iespaidoja finansu rezultātus īsā
termiņā un tās atmešana tika apsvērta
baidoties no iespējamās pārņemšanas, kā arī ārējā spiediena ietekmē –
prasības, lai tūlīt pēc apmācības izmaksu palielināšanas būtu rezultāti.
Veiksmīgi TL ieviesēji bieži apgalvo, ka ir jāatmet standarta izmaksu uzskaite,
ko daudzas kompānijas uzskata par neiespējamu.
Mazie piegādātāji sastopas ar lielām
grūtībām ieviešot TL. Pētot šādus piegādātājus ir atklāts, ka tikai puse no
tiem uzskata, ka tiem ir cerības iegūt TL priekšrocības.[18]
Mazās kompānijas nevar iegūt tādu pašu labumu no TL, jo to ražošanas procesā
nav iesaistīta tik daudz lielas vērtības (high value) produkcija.
Ražotāji ieviešot TL samazina krājumus
taču mazajiem piegādātājiem nākas palielināt savus krājumus. Faktiski lielie
ražotāji pārnes savus krājumus uz piegādātājiem. Vairāk 40% nākas palielināt
izejmateriālu krājumus un nepabeigtās produkcijas daudzums. (WIP). Visumā trīs
ceturtdaļas mazo piegādātāju ziņo gan
par ražošanas, gan par transportēšanas izmaksu pieaugumu.
Palielinās arī pasūtījuma noformēšanas
(cost of paperwork) izmaksas kā arī
iepakošanas izmaksas, kas noved pie cenu izmaiņām. Pētot izmaksas visā procesā
( prece no sākotnējiem izejmateriāliem līdz gala produktam) kopsummā TL pat
palielina produkta kopējās izmaksas. Dažiem
piegādātājiem TL dēļ nākas palielināt cenu (krājumu uzturēšanas izmaksu
dēļ) par 5%, un tie apgalvo, ka šādas izmaksas pircējam izmaksā 2$ un katru TL
ietaupīto dolāru[19].
Pārējie piegādātāji pacieš šīs izmaksas, ja tas ir iespējams, baidoties zaudēt
klientu. Mazie piegādātāji zaudē finansiālo stiprību, paciešot šīs papildus
izmaksas, un tie ir arī mazāk spējīgi atļauties piesaistīt ekspertus un
konsultantus no ārpuses, kas ir būtiski, lai sekmīgi varētu ieviest TL, kā arī
nevar nodrošināt ar šādu atbalstu savus piegādātājus. Turpretī “Jacobs Brake”
nesenā veiksmīga TL ieviešana tika paveikta ar “Arthur Andersen” palīdzību.[20]
TL palielina satiksmes intensitāti,
vietās, kur tā jau ir liela (lielpilsētās), ir lielas iespējas nokļūt
sastrēgumos, kas praktiski nozīme, ka TL nefunkcionē. Satiksmes intensitātes
palielinājums palielina arī dabas piesārņojumu.
TL izmantošanas iespējas Latvijā ir
atkarīgas no vairākiem faktoriem: darbaspēka, infrastruktūras, uzņēmējdarbības
veida.
Šeit nu Latvija neatšķiras no pārējās
pasaules – TL izmantošana ir izdevīga UD nozarēs, kur ražošanā ir lielas
vērtības (high value) materiāli (autobūve, elektronika), jo turot lielus šādu
materiālu krājumus tiek piesaistīti lieli finansu resursi, taču tas neizslēdz
iespēju to lietot citās nozarēs, piemēram, tirdzniecībā. Veikals var neturēt
preču krājumus noliktavās, bet pasūtīt piegādātājam lai tas konkrētā laikā
atved noteiktu preču daudzumu, ko uzreiz arī izliek plauktos. Taču mazam
uzņēmumam būs grūti piespiest piegādātājus uzņemties šādus piegādes noteikumus.
Lielie veikali ir nozīmīgi klienti un tie var piespiest piegādāt TL.
Lai varētu sekmīgi īstenot piegādes TL,
ir nepieciešama laba infrastruktūra – visa veida transporta ceļi.
Gaisa
transports – ņemot vērā Latvijas mazos attālumus tam
nav nozīme iekšzemes pārvadājumos, turklāt nav tādu regulāru iekšzemes reisu.
No lidostas “Rīga” var nosūtīt kravas uz
visu pasauli.
Jūras
transports – samērā plaši izmantots transporta veids,
tiesa, galvenokārt transportē tranzītkravas. Latvijā ir vairākas lielas ostas
(Ventspils, Rīga, Liepāja). Kravas no rietumvalstīm un otrādi var nogādāt
apmēram 24 – 48 stundu laikā.
Dzelzsceļa
transports – samērā labi attīstīts dzelzceļu tīkls.
Autotransports – visvairāk izmantotais transporta veids. Vienīgais transporta veids,
kas var nogādāt sūtījumu no durvīm līdz durvīm (from door to door). Izmaksu
ziņā atkarība no kravas un attāluma veiksmīgi var konkurēt ar dzelzsceļu un
jūras transportu. Piemēram, Hamburgas ostā konteineri tiek pārkrauti uz
automašīnām un ar tām nogādāti Maskavā, jo pārkraušana uz mazākiem konteineru
kuģiem, lai pārvadātu tos pa Baltijas jūru neatmaksājas (Baltijas jūrā nevar
ienākt lielie konteineru kuģi, kas var uzņemt pat 2000 konteinerus).
Autotransportam ir viena liela problēma –
autoceļi Latvijā ir diezgan sliktā stāvoklī.
Izmantojot TL problēmas var sagādāt sliktie laika apstākļi ziemā – iespējami
piegāžu kavējumi, kas tīrā TL vidē (bez nekādiem krājumiem) radīs dīkstāves.
Palielinoties pārvadājumu skaitam (satiksmes intensitātei) problēmas var radīt
tas, ka Latvijā lielākā daļa autoceļi ir tikai divu joslu (viena braukšanas
josla katrā virzienā). Turklāt tikai 22,5% no Latvijas kopējā autoceļu
garuma (69730,6) ir asfaltēti.[21]
Turklāt vienas no visaugstākajām algām ir
transporta nozarē strādājošajiem.[22] Izmantojot TL pārvadājumu skaits pieaug
(nepilno kravas) un izmaksas pieaug.
Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ka
Latvijā ir lēts kvalificēts darbaspēks.[23]
Tādā gadījuma tas būtu liels pluss TL izmantošanai Latvijā, kā nekā Japānā TL
sekmīgā ieviešana bija iespējama tieši kvalificētā darba spēka dēļ (lielai
daļai strādnieku bija augstāka izglītība). Latvijā aizvien vairāk jaunieši
iegūst augstāko izglītību, un vispopulārākās ir ekonomikas, psiholoģijas un
tieslietu studiju programmas. Bieži vien ar šo kvalificēto Latvijas darba spēku
saprot datorspeciālistus, kas tiešām ir spējīgi konkurēt pasaules tirgū. [24]
Visticamāk, ka cilvēki ar šādu izglītību negribēs kļūt par vienkāršiem
strādniekiem (blue
colour workers). Savukārt vidusmēra strādnieka izglītības
līmenis ir zems. Svarīgu lēmumu pieņemšanu vienkāršiem strādniekiem nevar
uzticēt. Latvijā sagādi TL izmantot varētu veikalos, jo tur ar sagādi var
pārzināt veikala vadītāja.
Piegādes Tieši Laikā ir ražošanas
filosofija, ko nevajadzētu sajaukt ar kādu pasūtījuma optimālā lieluma
noteikšanu. Nemazāk svarīga kā krājumu izmaksu samazināšana ir pārējie TL
elementi: Vispārējās kvalitātes vadīšana, nepārtrauktā uzlabošana un
paškontrole, ātrāka informācijas apmaiņa un ražošanas cikla saīsināšana.
1)
Izmantojot TL krājumu likvidēšana
nav obligāts priekšnosacījums, tieši pretēji – pat japāņi savām TL ražošanas
sistēmām sāk pievienot krājumus.
2)
Šī sistēma ir arī ievērojami
elastīgāka pie pieprasījuma izmaiņām, jo TL sistēmā ražošanas optimālā partija
ir viena vienība, nav nekādu problēmu pārkārtot iekārtas un sākt ražot
pieprasīto produktu. Tas samazina nepārdoto ražojumu izmaksas.
3)
Galīgi par plānošanu nevajadzētu
aizmirst, jo TL var netikt galā ar lielu pieprasījuma pieaugumu, jo TL iespējas
ierobežo ražošanas jaudas.
4)
TL dod iespējas labāk izzināt
ražošanas procesa vājas vietas un racionalizēt to.
5)
Diemžēl šī sistēma pagaidām ir
grūti izmatojama Latvijā, jo tai ir nepieciešami kvalificēti darbinieki un arī
menedžeri, kā arī uzticami piegādātāji. Viena no nozarēm, kur TL varētu izmatot
ir tirdzniecība.
Patiesie
TL mērķi nav izmaksu uzspiešana partneriem, bet tie ir mērķi, ko
vajadzētu izvirzīt katram menedžerim, tādi kā vākt informāciju par procesu,
samazināt iekārtu uzstādīšanas laiku, veikt tādu UD, kas izmanto, bet nav
pakļauta TL teorijai par katru cenu.
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS
1. R. Grēviņa, J. Grēviņš “Piegāžu ‘Tieši laikā’ iespējas un problēmas” //
“Uzņēmējdarbības ekonomikas aktuālās problēmas” Rīga – 1997 51. Lpp
2. Clint Johnson
“Just-in-time Arrives” // “Plants Sites
& Parks” magazine, November/December 1997 http://www.bizsites.com/PastPres/ND97/auto.html
3. “Latvijas
starptautisko investīciju bilance” Kristīne Goša http://www.bank.lv/izdevumi/latvian/avrev/1999/avrev02-2.html
4. “Just in time” http://academic.emporia.edu/smithwil/s99mg423/eja/mari.html
5. “Kur ir Latvijas Nokia jeb vai laidīsim iespēju garām?”
Juris Borzovs un citi. http://www.smigi.edu.lv/LatSTE/Juris.htm
6. Tony Polito
“Just-in-time Under Fire” http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
7. LINC lapa
“Kanban” - http://www.logisticsinsights.com/kanban.htm
8. GOAL/QPC
“Research The Seven Quality Control Tools (7QC)” http://209.192.155.29/RESEARCH/7qc.html
9. Latvijas Autoceļu
direkcija http://www.lad.lv
10.
Latvijas Banka http://www.bank.lv/izdevumi/latvian/quarter/1999/Q1/Text02.html
[3] ““Piegāžu ‘Tieši
laikā’ iespējas un problēmas” R. Grēviņa, J. Grēviņš ( “Uzņēmējdarbības
ekonomikas aktuālās problēmas” Rīga – 1997) 51. lpp
[4] “Just-in-time Arrives” Clint Johnson “Plants Sites & Parks” magazine, November/December 1997 http://www.bizsites.com/PastPres/ND97/auto.html
[5] “Just-in-time Arrives” Clint Johnson “Plants Sites & Parks” magazine, November/December 1997
[6] “Just-in-time Arrives” Clint Johnson “Plants Sites & Parks” magazine, November/December 1997 http://www.bizsites.com/PastPres/ND97/auto.html
[7] “Just-in-time Arrives” Clint Johnson “Plants Sites & Parks” magazine, November/December 1997
[8] [8]“Piegāžu ‘Tieši laikā’ iespējas un
problēmas” R. Grēviņa, J. Grēviņš ( “Uzņēmējdarbības ekonomikas aktuālās
problēmas” Rīga – 1997) 51. lpp
[9] LINC mājas lapa - http://www.logisticsinsights.com/kanban.htm
[10]GOAL/QPC Research The Seven Quality Control Tools (7QC) http://209.192.155.29/RESEARCH/7qc.html
[11] “Just-in-time Under Fire” Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[12] “Just-in-time Under Fire” Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[13] “Just-in-time Under Fire” Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[14] “Just-in-time Under Fire” Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[15] 3 “Just-in-time Under Fire”
Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[16] 3 “Just-in-time Under Fire”
Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[17] 3 “Just-in-time Under Fire”
Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[18] 3 “Just-in-time Under Fire”
Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[19] 3 “Just-in-time Under Fire”
Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[20] 3 “Just-in-time Under Fire”
Tony Polito http://www.mindspring.com/~tonypolito/wri_jitf.doc
[21] Latvijas Autoceļu direkcija http://www.lad.lv
[23] “Latvijas starptautisko investīciju bilance” Kristīne Goša http://www.bank.lv/izdevumi/latvian/avrev/1999/avrev02-2.html
[24] “Kur ir Latvijas Nokia jeb vai laidīsim iespēju garām?” Juris Borzovs un citi. http://www.smigi.edu.lv/LatSTE/Juris.htm
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru