Autors: nezināms

1. Programma Microsoft Excel

1.1. Ievads

Programma Microsoft Excel ir paredzēta dažādu aprēķinu veikšanai, kuru var izmantot gan elementāros ekonomiskos aprēķinos, gan veidojot lietišķo grafiku un vienkāršas datu bāzes nelielam uzņēmumam iekļaujot grāmatvedības elementus. Ar programmu var veikt datu analīzi, optimizāciju un aprēķinu scenāriju izstrādi. Tā kā vizuāli programmas logi izskatās pēc tabulām, tad arī šādas klases programmas sauc par elektroniskām tabulām.

1.2. Darba lapa

Microsoft Excel darba grāmata (book) sastāv no vienas vai vairākām darba lapām (sheet). Katrā lapā var būt tabulas, grafiki vai kādi objekti. Lapas var būt pilnīgi patstāvīgas un saistītas savā starpā. Programmas loga tipiskais izskats ir attēlots zemāk (zīm. 11).

Katra darba lapa (sheet), sastāv no kolonnām un rindām. Katrai kolonnai ir indekss: A, B, …, AA, AB, u.t.t. Kopā pavisam ir aptuveni 250 kolonnu. Analoģiski katrai rindai ir indekss. Rindu indeksi ir cipari un rindu skaits ir vairāk nekā 16000. Katrai darba lapas šūnai ir sava adrese, kura veidojās no kolonnas un rindas indeksiem, piemēram: A3, H23, u.t.t. Jebkurai šūnai vai šūnu apgabalam var piešķirt nosaukumu, kas atvieglo sarežģītu aprēķinu veikšanu un padara aprēķinus uzskatamākus un vieglāk rediģējamus.

Zīm. 11

Darba lapas var izvēlēties uzklikšķinot uz lapas šiltītes programmas loga apakšējā malā. Darba lapas nosaukumu var mainīt. Ar peli izpilda dubultklikšķi uz darba lapas nosaukumu un tajā pašā laukumā parādīsies ievada kursors. Ievada jauno lapas nosaukumu un nospiež taustiņu [Enter]. Darba lapas nosaukumā var būt atstarpes, bet nav ieteicami latviešu burti. Darba lapu var pārsaukt arī ar speciālu komandu Format/Sheet/Rename. Turpmākā rīcība ir analoģiska iepriekšējam variantam.

Dažreiz ir nepieciešams ievietot jaunu darba lapu. To panāk ar komandu Insert/Worksheet.

Formulas rinda ir domāta gan teksta un formulu ievadam, gan to rediģēšanai. Formulas rindas kreisajā pusē tiek attēlota aktīvās šūnas adrese vai nosaukums.

1.3. Informācijas ievadīšana šūnā

Jauna informācija vienmēr tiek ievadīta aktīvajā šūnā. Par aktīvo šūnu sauksim šūnu, kuru ietver rāmītis

. Lai kāda šūna kļūtu aktīva uz vīnu vienkārši ir jāuzklikšķina ar peles kursoru

. Kad aktīvā šūna ir izvēlēta, tad izmantojot tastatūru ievadam tekstu vai citus simbolus. Šūnā parādīsies ievada kursors un ievadāmais teksts parādīsies gan pašā šūnā, gan formulas rindā. Ja šūnā jau bija kāda informācija, tad tā tiks aizvietota ar jauno informāciju. Tas atbrīvo no nepieciešamības sākumā veco informāciju nodzēst.

Kad jaunā informācija ir ievadīta, tad to ir nepieciešams apstiprināt. To var izdarīt ar jebkuru no sekojošām metodēm:

· nospiest kādu kursora vadības taustiņu un ar to pāriet uz nākošo šūnu (visieteicamākais veids, ja ir jāievada informācija vēl citās šūnās);

· nospiest taustiņu [Enter];

· formulas rindā uzklikšķināt uz pogu

(ekvivalents taustiņam [Enter], bet neērti, jo ir jāizmanto peli);

· ieklikšķināt ar peli kādā citā šūnā.

Ja ievadītā informācija vēl nav apstiprināta, tad var atjaunot šūnas veco saturu nospiežot uz tastatūras taustiņu [Esc].

1.4. Šūnas satura rediģēšana

Aktīvās šūnas saturu rediģēt var sekojoši:

· izpildot dubultklikšķi šūnā;

· ieklikšķinot ar peli formulas rindā;

· nospiežot uz tastatūras taustiņu [F2].

Jebkurā gadījumā šūnā parādās mirgojošs ievada kursors un var sākt šūnas satura rediģēšanu. Beigās jauno šūnas saturu ir jāapstiprina jebkurā augstāk minētā veidā.

Piezīme: rediģējot formulas ir ieteicams vienmēr šūnas jauno informāciju apstiprināt ar taustiņu [Enter].

1.5. Šūnu apgabala iezīmēšana

Vienu šūnu iezīmē uz viņu uzklikšķinot. Formulas rindas kreisā pusē parādās šūnas adrese, kā attēlots zīmējumā (zīm. 12):

Zīm. 12

Šūnu apgabalu var iezīmēt gan ar peli, gan ar tastatūru. Iezīmēšanu ar tastatūru veic sekojoši: izmantojot tastatūras kursora pārvietošanas taustiņus [Left] (pa kreisi), [Right] (pa labi), [Up] (uz augšu) un [Down] (uz leju) novieto kursoru uz apgabala sākumu, nospiež taustiņu [Shift] un turot to ar kursora pārvietošanas taustiņiem iezīmē nepieciešamo apgabalu. Ja nepieciešams iezīmēt ļoti lielus apgabalus, tad papildus lieto taustiņus [Page down] un [Page up].

Lai iezīmēt šūnu apgabalu ir jānovieto peles kursors uz pirmās šūnas, jānospiež peles kreiso taustiņu, to jātur un tad jāvelk peli, kamēr nepieciešamais apgabals ir vienotā rāmītī. Šis rāmītis norāda iezīmētās šūnas (zīm. 13). Apgabala viena šūna būs vienmēr balta, bet pārējās - melnas.

Zīm. 13

Lai iezīmēt veselu rindu vai kolonnu, ar peli jāklikšķina uz rindas vai kolonnas indeksu (zīm. 14).

Zīm. 14

Lai iezīmētu vairākas rindas vai vairākas kolonnas, tad ar peles kursoru uzbrauc virsū pirmās rindas vai kolonnas indeksam, nospiež peles kreiso taustiņu, un turot nospiestu velk līdz pēdējās rindas vai kolonnas indeksam un pēc tam peles kreiso taustiņu atlaiž.

Programma MS Excel atļauj iezīmēt vienlaikus vairākus šūnu apgabalus, piemērs ir redzams zemāk (zīm. 15). Pirmo apgabalu iezīmē kā parasti, bet pirms iezīmēt nākošo, nospiež un tur taustiņu [Ctrl].

Zīm. 15

1.6. Šūnu apgabala pārvietošana un kopēšana

Lai pārvietot iezīmēto šūnu apgabalu peles kursoru novieto uz iezīmēta apgabala kontūra, kur kursoram ir jāpārvēršas par parasto bultiņu un šajā brīdi pieturot nospiestu peles kreiso taustiņu var pārvietot apgabalu uz citu vietu. Šādu operāciju Windows vidē sauc par Drag and drop (satvert un vilkt).

Lai šūnu apgabalu nokopēt citā vietā ir jārīkojas analoģiski iepriekšējai operācija papildus pieturot taustiņu [Ctrl]. Jāatceras, ka sākumā atlaiž peles kreiso taustiņu un tikai pēc tam taustiņu [Ctrl]. Kopēšanas operācija tiek parādīta ar nelielu plusu blakus peles kursoram.

Iezīmēto šūnu apgabalu var pārvietot vai kopēt arī ar standarta paņēmieniem izmantojot Clipboard komandas Edit/Copy, Edit/Cut un Edit/Paste. Var izmantot atbilstošās instrumentu pogas:

	Edit/Copy	Kopēt iezīmēto apgabalu buferī
	Edit/Cut	Pārvietot iezīmēto apgabalu buferī
	Edit/Paste	Ievietot darba lapā apgabalu no bufera. Apgabala kreisā augšējā šūna būs aktīvās šūnas vietā

1.7. Instrumentu joslas

Apskatīsim instrumentu joslu pogu nozīmi.

Zīm. 16

Zīm. 17

1.8. Piemērs "Mandarīnu cenas"

Sāksim iepazīšanos ar programmu MS Excel, apskatot vienkāršu piemēru. Pieņemsim, ka mums ir dati par kādas preces cenu dažādos mēnešos. Mēģināsim šos datus apkopot tabulā (zīm. 18) un veikt elementāros aprēķinus. Zemāk ir redzama gatava tabula ar aprēķiniem.

Zīm. 18

Tabulas veidošanu sāksim ar datu ievadu. Ievadam datus šūnās, kā attēlots (zīm. 19). Ja šūnā ir jāieraksta garāku tekstu, tad tas var iziet ārpus šūnas. Tas ir normāli un to mēs sakārtosim ar speciālu formatēšanu. Vēl var pamanīt, ka rakstot skaitļus ar simtdaļām, nulles aiz decimālā punkta dažreiz pazūd, piemēram ierakstot 0.60, šūnā paliks 0.6. Divi cipari aiz decimālā punkta arī tiks iegūti ar formatēšanu. Virsraksti, kuri ir centrēti pa vairākām kolonnām, tiek rakstīti kreisajā kolonnā, piemēram uzrakstu Mēneši rakstam virs janvāra mēneša.

Zīm. 19

1.9. Aprēķini tabulā

Tad, kad dati ir ievadīti, var ķerties pie aprēķiniem. Aprēķinus programmā MS Excel var veikt ar elementārām operācijām vai (un) izmantojot paredzētās (iebūvētās) funkcijas.

1.9.1. Elementārās aritmētiskās operācijas

Elektronisko tabulu pamat pielietojums ir aprēķini un programma MS Excel nav izņēmums. Aprēķinos var piedalīties šūnas un šūnu apgabali. Aprēķini tiek ierakstīti tajā šūnā kurā ir nepieciešams aprēķinu rezultāts. Aprēķinu vienmēr sāk ar simbolu '=' (vienādības zīme), piemēram: =A5+C7. Jebkuros aritmētiskos aprēķinos var izmantot elementārās aritmētiskās darbības:

· + - saskaitīšana, piemēram: =D6+G6+0.5;

· -- atņemšana, piemēram: =H6-A6;

· * - reizināšana, piemēram: =A5*10;

· / - dalīšana, piemēram: =D5/G5;

· ^ - kāpināšana, piemēram: =A7^3;

· % - procentu rēķināšana, piemēram: =D8*5%.

Izmantojot elementārās operācijas var veidot pietiekami garas un sarežģītas izteiksmes, piemēram: =A6+G6/C3+H6/C4. Pierakstot aprēķinus ir jāatceras aritmētisko operāciju prioritātes. Augstākā prioritāte ir kāpināšanai, tad reizināšanai un dalīšanai un beidzot saskaitīšanai un atņemšanai. Lai pašiem noteikt aprēķinu secību ir jālieto apaļās iekavas '(' un ')'. Piemēram, ja šūnas satur sekojošos skaitļus:

A6 = 100;

B6 = 10;

C6 = 5.

Ja kādā šūnā ieraksta formulu: =A6+B6/C6, tad rezultāts būs: =100+10/5=102.

Bet, ja šūnā ieraksta formulu ar atdalošām iekavām: =(A6+B6)/C6, tad rezultāts būs savādāks: =(100+10)/5=110/5=22.

Secinājums: iekavas palielina aprēķinu prioritāti, jeb aprēķinu secību.

1.9.2. Funkciju izmantošana aprēķinos

Atgriežoties pie mūsu piemēra, sāksim ar vidējās cenas aprēķinu Vidzemes tirgū. Vidējo cenu var aprēķināt arī klasiskajā veidā, sasummējot visas cenas pa pieciem mēnešiem un izdalot šo skaitli ar mēnešu skaitu. Šādā veidā veiktie aprēķini varētu izskatīties sekojoši: =(C4+D4+E4+F4+G4)/5. Bet rīkojoties šādā veidā ir iespēja kļūdīties pierakstot formulu un šūnu skaits aprēķinos var būt arī ļoti liels, tāpēc šoreiz izmantosim gatavu MS Excel funkciju, kura rēķinās vidējo vērtību.

Novietojam kursoru šūnā, kurā gribam redzēt aprēķinu rezultātu. Šajā gadījumā šūnā H4 un izvēlamies komandu Insert/Function (ievietot funkciju) vai uzklikšķinām uz instrumentu pogu

. Uz ekrāna parādīsies dialogs Insert Function (zīm. 20):

Zīm. 20

Dialoga kreisajā pusē atrodas funkciju kategorijas. Izvēloties funkciju ir jāzina kādā funkciju kategorijā tā atrodas. Dažreiz funkcijas kategoriju grūti uzminēt, tāpēc starp funkciju kategorijām ir ievērojamas pirmās divas, kuras pēc būtības vispār nav kategorijas, bet ir domātas lietotāja ērtībām. Pirmā kategorija Most Recently Used satur sevī populārākās funkcijas vai arī pēdējā laikā lietotās. Otrā kategorija All satur visas MS Excel funkcijas alfabēta kārtībā.

Mums ir jāizvēlas funkcija Average, jo tā rēķina vidējo vērtību. Funkciju var atrast kategorijā Statistical vai kā parasti tā atrodās Most Recently Used kategorijā. Tad, kad funkcija ir izvēlēta, nospiežam pogu Ok, vai uz tastatūras [Enter]. Uz ekrāna parādīsies izvēlētās funkcijas dialogs (zīm. 21), kurā ir jāievada funkcijas argumentu. Argumentu rindas var būt vairākas un to skaits ir atkarīgs no funkcijas veida. Eksistē arī funkcijas, kurām argumentu nav, piemēram funkcija Now(), kura aprēķina tekošo datumu un laiku.

Zīm. 21

Šajā logā var ierakstīt šūnu adreses vai nosaukumus ar roku. Mēs to darīsim ar peles palīdzību. Pirmkārt pārvietosim dialogu tādā vietā, lai būtu redzama mūsu tabula. To var izdarīt ar peli, satverot logu ar kreiso taustiņu jebkurā loga neitrālajā vietā un pavelkot to uz vajadzīgo vietu. Tad kad tabula ir redzama, ar peli iezīmējam tās šūnas, kurās ierakstītās skaitļu vērtības tiks izmantotas vidējās vērtības aprēķinos. Novietojam kursoru šūnai C4 pa vidu, kursors izskatīsies kā liels krusts un tad turot peles kreiso taustiņu velkam peli pa labi, kamēr būs iezīmētas visas piecas šūnas., kā ir attēlots zīmējumā zemāk (zīm. 22).

Zīm. 22

Dialoga apakšējā daļā ir redzams funkcijas rezultāts Formula result=0.706. Atliek nospiest pogu Ok vai nospiest taustiņu [Enter].

Kas tad tika ievadīts šūnā? Ja ieklikšķināsim atpakaļ šūnā, tad formulas rindā ieraudzīsim pierakstu =AVERAGE(C4:G4). Pirmkārt, jebkura formula vai funkcija sākās ar vienādības zīmi '=', un otrkārt, jebkurai Excel funkcijai ir atverošā '(' un aizverošā iekavas ')'.

Vidējo vērtību pārejās rindās iegūsim citā veida. Tā kā aprēķini neatšķiras, tad pietiek tikai nokopēt formulu zemāk. To dara sekojošā veidā. Ieklikšķina šūnā H4, kur ir tikko ievadītā formula un ar peli uzbraucam uz šūnas labo apakšējo stūri, kur atrodās tā saucamais "karstais punkts". Peles kursors šajā vietā izskatās kā neliels krusts. Nospiežam peles kreiso taustiņu, turam to un velkam uz leju līdz pēdējai rindai, kur arī atlaižam peles taustiņu. Formulas automātiski tiks nokopētas, atbilstoši mainot šūnu adreses un mēs iegūsim vidējās vērtības visiem tirgiem.

Analoģiski aprēķinam minimālās un maksimālās cenas. Šim nolūkam izmantojam funkcijas MIN() un MAX(). Pēc visiem aprēķiniem uz ekrāna vajadzētu būt sekojošai tabulai (zīm. 23):

Zīm. 23

Nākošais etaps ir tabulas formatēšana.

1.10. Formatēšana

1.10.1. Šūnu apvienošana un izlīdzināšana

Formatēšanu sāksim ar tabulas virsrakstu novietošanu pa centru. Lai to panāktu ir jāapvieno šūnas B1:J1. Iezīmējam šīs šūnas un uz instrumentu lineāla izvēlamies pogu

(Merge and center). Analoģiski veicam šo pašu operāciju ar šūnām C2:G2. Vārds Mēneši novietosies iezīmētā šūnu apgabala vidū. Programma MS Excel atļauj apvienot šūnas ne tikai pa horizontāli, bet arī pa vertikāli. Šo iespēju mēs izmantosim četrās vietās. Pirmkārt apvienosim šūnas B2 un B3, tad H2 un H3, I2 un I3, J2 un J3.

Pēc šūnu apvienošanas veiksim teksta izlīdzināšanu. Excel atļauj izlīdzināt gan pa horizontāli, gan pa vertikāli. Iezīmēsim šūnas B2:B3 un izvēlēsimies komandu Format/Cells. Uz ekrāna parādīsies dialogs Format Cells (zīm. 24). Dialogam ir 6 mapītes: Number, Alignment, Font, Border, Patterns un Protection. Uzklikšķināsim uz mapīti Alignment (izlīdzināšana).

Piezīme: šis dialogs ir redzams tikai formatēšanā, bet ne datu ievadīšanas režīmā, t.i. kad formulas rinda nav aktīva.

Zīm. 24

Centrēsim iezīmētas šūnas tekstu gan pa horizontāli, gan pa vertikāli. Atveram sarakstu Horizontal uz izvēlāmies Center. Līdzīgā veidā uzliekam centrēšanu pa vertikāli.

Lai šūnas teksts būtu ierobežots ar šūnas platumu un neizvietotos uz blakus šūnām, izmantosim karodziņu Wrap text, kuru uzliekam uz viņu ieklikšķinot.

1.10.2. Skaitļu formatēšana

Dotā piemērā visi skaitļi ir naudas izteiksmē, tāpēc skaitļus ir nepieciešams noapaļot līdz santīmam vai tas nozīmē, ka pēc decimālā punkta ir jāatstāj divi cipari. Lai panākt šādu formatēšanu, ir jāiezīmē visi skaitļi (šūnu apgabals C4:J7) un instrumentu joslā ir jāizmanto pogas

(Increase Decimal) un

(Decrease Decimal). Pirmā poga palielina ciparu skaitu aiz decimālā punkta, otra - samazina. Pēc teksta un skaitļu formatēšanas, tabulai ir jāizskatās šādi (zīm. 25):

Zīm. 25

Ja nepieciešama sarežģītāka skaitļu formatēšana, tad ir jāizmanto komandu Format/Cells. Ierakstīsim kādā šūnā skaitli 1234.567, iezīmēsim šo šūnu un izvēlēsimies pieminēto komandu. Dialogā Format Cells izvēlamies mapi Number, zīmējums (zīm. 26).

Zīm. 26

Dialoga kreisajā pusē atrodās formatēšanas kategoriju saraksts. Apskatīsim kategoriju Number. Šo kategoriju var izmantot skaitļu formatēšanai. Laukums Decimal places nosaka ciparu skaitu pēc decimālā punkta. Šis skaits faktiski nosaka skaitļa precizitāti, jo liekie cipari netiek vienkārši atmesti, bet gan skaitlis tiek noapaļots. To var redzēt dialoga augšpusē, laukumā Sample, kur ir jābūt skaitlim 1234.57, kura simtdaļas ir noapaļotas "uz augšu".

Karodziņš Use 1000 Separator ( ) atļauj izmantot tūkstošu atdalītāju, kas atvieglo lielu skaitļu lasīšanu. Simbols, kurš ir iekavās, ir atdalītāja simbols (mūsu piemērā tas ir atstarpes simbols). Šo simbolu iestāda Microsoft Windows 95(98) parametros[1] un tas nav maināms programmā MS Excel. Negatīvo skaitļu formātu izvēlās sarakstā Negative numbers.

Apskatīsim kategoriju Currency (valūta). Kategorijas formatēšanas iespējas ir analoģiskas kategorijai Number ar vienīgo atšķirību, ka ir papildus laukums Symbol, kurā iestāda vajadzīgās valūtas apzīmējumu. Ja datora Windows 95(98) ir "latviskots", tad pēc noklusēšanas šajā lodziņā būs Ls. Parasti valūtas apzīmējums novietojās pirms skaitļa, bet šo novietojumu arī iestāda nevis programmā MS Excel, bet gan Microsoft Windows 95(98) parametros.

Kategorijā Accounting formatēšana ir līdzīga iepriekšējām kategorijām un sīkāk neapskatīsim.

Kategorijas Date un Time attiecās uz datumu un laika formatēšanu. Interesanti, ka mūsu skaitlis, formatējot to kā datumu pārvēršas par ļoti jocīgu datumu maijs 18, 1903, zīmējums (zīm. 27).

Zīm. 27

Šis datums izskaidrojās ļoti vienkārši, jo jebkurš skaitlis, kurš tiek formatēts kā datums vai laiks tiek interpretēts kā dienu skaits no 1900 gada 1. janvāra pusnakts. Turpinot šo principu, mūsu skaitļa desmitdaļas un simtdaļas norādītu pusdienu pārtraukumu, ja šis skaitlis tiktu noformatēts kā laiks.

Apskatot kategoriju Percentage, ir jāņem vērā galveno principu. Formatējot skaitli procentu veidā, skaitlis tiks pareizināts ar 100.

Noslēdzot skaitļu formatēšanas apskatu, ir jāpiemin kategoriju Custom, zīmējums (zīm. 28).

Zīm. 28

Šajā kategorijā lietotājs var veidot pats savus formatēšanas veidus, jeb kodus. Laukumā Type tiek rakstīts formatēšanas kods, bet zemāk var izvēlēties kādu no gataviem.

Apskatīsim dažus formatēšanas kodu veidojošos simbolus.

0 - cipara pozīcija. Ja reālam skaitlim formāta noteiktajā vietā nav ciparu, tad šīs vietas tiks aizpildītas ar 0.

Formatēšanas	Šūnā ierakstītais skaitlis
kods	12	1234.567	0.04	0.9
0	12	1235	0	1
0.00	12.00	1234.57	0.04	0.90
000	012	1235	000	001

# - parasti izmanto tūkstošu atdalīšanai.

Formatēšanas	Šūnā ierakstītais skaitlis
kods	12	1234.567	0.04	0.9
# ##0	12	1 235	0	1
# ##0.00	12.00	1 234.57	0.04	0.90
#,##0.000	12.000	1,234.567	0.040	0.900

% - skaitļu formatēšana procentos. Skaitlis tiek pareizināts ar 100.

Formatēšanas	Šūnā ierakstītais skaitlis
kods	12	1234.567	0.04	0.9
0%	1200%	123457%	4%	90%
0.0%	1200.0%	123456.7%	4.0%	90.0%
#,##0%	1,200%	123,457%	4%	90%

"Teksts" - pēdiņās esošā teksta attēlošana formāta norādītā vietā.

Formatēšanas	Šūnā ierakstītais skaitlis
kods	12	1234.567	0.04	0.9
0" gab."	12 gab	1235 gab.	0 gab.	1 gab.
"DM "0.00	DM 12.00	DM 1234.57	DM 0.04	DM 0.09
0".-"	12.-	1235.-	0.-	1.-
# ##0" km"	12 km	1 235 km	0 km	1 km

d, m, y - (diena, mēnesis, gads), izmanto datumu formatēšanā.

Formatēšanas	Šūnā ierakstītais datums
kods	1.3.99	25.5.2000
dd.mm.yyyy	01.03.1999	25.05.2000
d.m.yy	1.3.99	25.5.00
mmmm	marts	maijs
yyyy	1999	2000
dd.mmmm	01.marts	25.maijs
yyyy". gada "d.mmmm	1999. gada 1.marts	2000. gada 25.maijs

h, m, s - (diena, minūte, sekunde), izmanto laika formatēšanai.

Formatēšanas	Šūnā ierakstītais laiks
kods	6:45	12:15:20
hh:mm:ss	06:45:00	12:15:00
h:mm	6:45	12:15
h	6	12
h:mm AM/PM	6:45 AM	12:15 PM
mm" min."	45 min.	15 min.

Vispārīgā gadījumā formatēšanas kods sastāv no 4 laukumiem, zīmējums (zīm. 29). Katru šo laukumu var veidot pēc nepieciešamības.

Zīm. 29

Apskatīsim dažus piemērus:

Formatēšanas	Šūnā ierakstītais skaitlis
kods	1234.567	-1234.567	0
+0;-0;0	+1235	-1235	0
0.00;-0.00;""	1234.57	-1234.57
# ##0.00;"< 0";0.00	1 234.57	< 0	0.00

1.10.3. Kolonnas platuma maiņa

Lai pabeigt mūsu piemēra tabulas formatēšanu palika sakārtot kolonnu platumus un tabulas ierāmējumu.

Kolonnu platumu maina, ja kādā kolonnas šūnā visa esošā informācija tajā neietilpst. Nav iespējams mainīt kādas konkrētas šūnas platumu, var mainīt tikai visas kolonnas platumu, kurā tā atrodās. Kolonnu platumu var mainīt gan ar peli, gan ar komandu palīdzību.

Lai mainītu kolonnas platumu ar peli, ir nepieciešams novietot peles kursoru uz dotās kolonnas indeksa labo malu tā, lai peles kursors pārvēršas par

, tad nospiež peles kreiso taustiņu un velk pa kreisi vai pa labi kamēr kolonnas platums kļūst vajadzīgajā platumā. Kolonnas topošo platumu var noteikt pēc punktotās vertikālās līnijas, kura parādās pēc peles kreisā taustiņa nospiešanas.

Kolonnas platumu var mainīt arī ar komandu Format/Column/Width. Pirms komandas izvēles, kursoru ir jānovieto vajadzīgās kolonnas šūnā, vai ir jāiezīmē šūnu apgabals, ja platumu jāmaina vairākām kolonnām. Uz ekrāna parādās dialogs Column Width (zīm. 30), kurā ieraksta kolonnas nepieciešamo platumu. Platums tiek mērīts simbolu skaitā, kuru varēs ierakstīt kolonnas šūnā. Rēķinot kolonnas platumu, programma MS Excel izmanto fonta burtu vidējo platumu un pareizina šo platumu ar ievadīto skaitli. Kad cipars ir ierakstīts, nospiež Ok vai taustiņu [Enter].

Zīm. 30

Ja tabula ir ļoti gara un nevar pārskatīt visu kolonnu, tad var izmantot speciālu paņēmienu lai kolonnas platums iestādās automātiski tādā platumā, ka jebkurā šūnā esošā informācija būtu redzama pilnībā. Strādājot ar peli, kursoru novieto uz maināmās kolonnas indeksa labās malas un kad kursors ir atbilstošā izskatā

, izpilda dubultklikšķi. Kolonnas platums var samazināties vai palielināties atkarībā no kolonnas šūnu garākā satura.

Šo pašu efektu var panākt arī ar komandu Format/Column/AutoFit Selection.

1.10.4. Rindas augstuma maiņa

Operācijas ar rindas augstumu atgādina operācijas ar kolonnu platumu.

Mainot rindu augstumu ar peli rīcība ir precīzi tādā pati, kā mainot kolonnas platumu, mainās tikai peles kursora izskats

Rindas augstumu var mainīt arī ar komandu Format/Row/Height. Pirms komandas izvēles, kursoru ir jānovieto vajadzīgās rindas šūnā, vai ir jāiezīmē šūnu apgabalu, ja augstumu ir jāmaina vairākām rindām. Uz ekrāna parādās dialogs Row Height (zīm. 31), kurā ieraksta rindas nepieciešamo augstumu. Rindu augstums, tā pat kā burtu augstums, tiek mērīts punktos. Kad cipars ir ierakstīts, nospiež Ok vai taustiņu [Enter].

Zīm. 31

Rindas automātisko augstumu iestāda ar peles dubultklikšķi, analoģiski kā to dara kolonnas platuma iestādīšana, vai izvēlās komandu Format/Row/AutoFit.

1.10.5. Tabulas ierāmēšana

Lai tabulas šūnām uzliktu apmales, tās ir jāiezīmē. Tabulas ierāmēšanu sāksim ar ārējo kontūru. Iezīmējam šūnu apgabalu B2:J7 un izvēlamies komandu Format/Cells. Uz ekrāna parādīsies dialogs Format Cells (zīm. 32), kurā ar peli uzklikšķinām uz mapītes Border.

Zīm. 32

Sākumā izvēlamies līnijas stilu. To daram ar peli uzklikšķinot dialoga elementa Line/Style vajadzīgajā vietā. Līnijas stilu piesaistām vajadzīgajām malām ar pogām, kuras ir dialoga grupās Presets un Border.

Ar pirmās grupas pogām noņem visas līnijas vai uzliek līnijas apkārt iezīmētam šūnu apgabalam, vai uzliek līnijas tikai iezīmētā apgabala iekšpusē.

Ar otrās grupas pogām var uzlikt izvēlētā stila līniju iezīmētā šūnu apgabala vajadzīgajā vietā, katrai malai individuāli. Katrai apgabala malai līnijas stils var būs dažāds. Šīs malas var uzlikt arī ar peli, klikšķinot uz atbilstošās līnijas dialoga vidū novietotā šūnas parauga.

Mūsu gadījumā mēs izvēlamies pogu grupā Presets, kura iestāda ārējo kontūru. Pēc tam nospiežam [Enter].

Lai novilktu nākošās līnijas atcerēsimies, ka var iezīmēt vienlaikus vairākus šūnu apgabalus, turot nospiestu taustiņu [Ctrl]. Novilksim divas horizontālās biezās līnijas, tāpēc iezīmēsim šūnu apgabalu B3:J3 un pieturot taustiņu [Ctrl] šūnu apgabalu B6:J6. Abiem apgabaliem uzliksim apakšējo malu. Izvēlamies komandu Format/Cells. Izvēlamies līnijas stilu un grupā Border uzklikšķinām uz pogu ar pasvītrojumu apakšā vai uzklikšķinām uz parauga šūnas apakšējo malu.

Nekādā gadījumā neaiztiekam citas malas, jo citādi mēs izjauksim jau novilktās līnijas!

Apstiprinām izvēli nospiežot [Enter].

Novilksim tievās vertikālās līnijas. Iezīmējam vajadzīgos šūnu apgabalus. Tie būs šādi: B2:B7, C3:F7 un G2:I7. Atceramies, ka pēc pirmā apgabala iezīmēšanas ir jānospiež un jātur taustiņu [Ctrl]. Atveram dialogu un izvēlamies tievo līniju. Tad ir jāuzklikšķina uz grupas Border divām pogām: uz pogu ar vertikālu līniju pa vidu un uz pogu ar vertikālu līniju labajā pusē. Pogu ar līniju pa vidu spiežam tāpēc, ka iezīmētos apgabalos ir vairākas kolonnas. Tad nospiežam [Enter].

Palika novilkt tievo horizontālo līniju zem uzraksta "Mēneši". Iezīmējam šūnu C2 un ar dialoga palīdzību uzliekam šūnai apakšējo malu. Pēc formatēšanas mums ir jāiegūst gatavu noformatētu tabulu (zīm. 33).

Zīm. 33

[1] Atdalītāja simbolu iestāda programmā Control Panel/Regional Settings, mapē Number, lodziņā Digit grouping symbol un mapē Currency, lodziņā Digit grouping symbol.

Bezmaksas referāti skolai

Programma Microsoft Excel (2003)