Latvijas Policijas akadēmija
Policijas tiesību un robežsardzes katedra.
Referāts
Rajonu (pilsētu) VP iestādes struktūra,
uzdevumi, pienākumi un tiesības.
Zinātniskais
vadītājs: policijas
pulkvežleitnants
J.Bergmanis
Policijas
koledžas
121.grupas
studenta
policijas
kadeta
Aivis
Gailītis
Rīga 1999
Saturs.
Ievads…………………………………………………………………..3
Rajona valsts policijas
iestādes struktūra…………………………..4
Kārtības policijas
uzdevumi, pienākumi, tiesības……………….…5
Rajona policijas nodaļas
dežūrdienests………………………….…7
Apsardzes un konvoja
dienests……………………………………...9
Policijas iecirkņa
inspektors………………………………………….11
Patruļdienests………………………………………………………….13
Apvienības
apsardze………………………………………………….14
Nepilngadīgo lietu
inspekcija ………………………………………..15
Ceļu policijas
dienests………………………………………………..17
Tiesu kārtībnieku
dienests…………………………………………...18
Licenzēšanas un atļaujas
sistēmas dienests………………………19
Policijas izpildāmo tiesas
spriedumu inspekcija…………………...20
Imigrācijas policijas
dienests………………………………………...21
Rajona policijas nodaļas
Kriminālpolicijas uzdevumi, tiesības,
Pienākumi…………………………………………………………….21
Rajona policijas iestādes
izziņas dienests………………………..22
Nobeigums……………………………………………………………23
Izmantotā
literatūra…………………………………………………..24
Ievads
Latvijā
viena no Valsts policijas pamatvienībām ir Rajona (pilsētas) policijas nodaļas,
kurām par pienākumu ir uzlikts nodrošināt sabiedrisko kārtību un vest cīņu ar
noziedzību. Tā kā policijas nodaļās ietilpst dažādas struktūrvienības, tad galu
galā sanāk, ka šeit ir koncentrēti galvenie policijas darbinieku un tehniskas
līdzekļu spēki, kuri arī tad uztur un nodrošina valsts un iedzīvotāju drošību.
Policijas
darbinieks ir persona, kura ieņem amatu policijas iestādē, kurai ir speciālā
dienesta pakāpe un kura ir nodevusi zvērestu. *
Lai persona kļūtu par policijas darbinieku tai jāatbilst vairākām prasībām –
jābūt pilsonim 18.gadu vecam, bet ne vecākam par 35. Gadi, kā arī jābūt vismaz
vidējai izglītībai, nedrīkst būt sodīta par tīšiem noziegumiem. Tie ir galvenie
kritēriji, kurus izvirza pret personu.
Ja persona tam atbilst, tad pieņem zvērestu. Zvērestā persona svinīgi zvēr
kalpot savai tautai, pašaizliedzīgi pildīt dienestu, nepiekāpīgi izturēt visas
grūtības, kas rastos pildot dienesta pienākumus, nežēlot savus spēkus un
dzīvību iedzīvotāju un valsts labā, būt godīgam un patiesam, pašaizliedzīgi
sargāt sabiedrības un pilsoņu likumiskās intereses. Tikai šādu policijas
nodaļas efektīvu darbību, no kā turpretim ir atkarīga visas Valsts policijas
kopīgais darba ražīgums.
Tā kā
Rajonu policijas nodaļa ir iekšlietu iestādes, tad tā ir daļa no valsts vadības
sistēmas. Tās darbība izpaužas nepārtrauktībā un pakļautībai likumam, un
darbojas kā valsts piespiedu līdzeklis. Policija vadās pēc valsts izpildorgānu
izdotajiem juridiskajiem aktiem, kas ir par pamatu valstiskajā un sabiedriskajā
dzīvē. Taču pirmkārt kā piespiedu līdzeklis tas parādās attiecībā pret
likumpārkāpējiem tā neskarot pārējos iedzīvotājus, kas tanī pašā laikā atturas
no prettiesiskām darbībām. Tādā veidā izpildot policijas galvenos uzdevumus
garantējot sabiedrisko kārtību, apkarot noziedzību un apsargāt atsevišķus
objektus.
Tā kā
Rajonu policijas nodaļās ietilpst dažādas apakšvienības, tad arī to uzdevumi,
pienākumi un tiesības atšķīrās. Tad arī šajā referātā būs jānoskaidro šīs
atšķirības, kas ļauj Rajonu policijas nodaļām efektīvi apkarot noziedzību,
visracionālāk izmantot policijas spēkus.
Rajona Valsts policijas iestādes struktūra.
Rajona
(pilsētu) policijas nodaļa sastāv no Kārtības policijas dienesta un
kriminālpolicijas dienesta. Savukārt šie dienesti vēl iedalās atsevišķās
struktūrvienībās. Tā kārtības policijas dienestā ietilpst dežūrdaļa,
patruļdienests, īslaicīgais aizturēšanas izolators un konvoja dienests, ceļu
policija, apvienība “Apsardze”, nepilngadīgo lietu inspekcija, policijas
iecirkņa inspektora dienests, licencēšanas un atļautās sistēmas dienests,
policijas izpildāmo tiesa sprieduma inspekcija, imigrācijas policija un tiesas
kārtībnieka dienests. Savukārt kriminālpolicija sastāv no ekonomiskās
policijas, kriminālpolicijas un ekspertu dienesta.
Dežūrdienests
ir policijas iestādes patstāvīga struktūrvienība, kuras darbība vērsta uz
policijas darbinieku koordinēšanu un kontrolēšanu noziedzības apkarošanā
pilsētas un rajona teritorijā. Ar to vistiešākā mērā ir saistīts
patruļdienests, jo tieši šīs apakšvienības darbību, sabiedriskās kārtības
sargāšanā, vada dežūrdaļa. Tāpat arī
īslaicīgais aizturēšanas izolators un konvoja dienests ir pakļauts dežūrdaļai,
jo tā ir koordinējošā struktūrvienība. Tikai ar dežūrdaļas atļauju personas var
ievietot īslaicīgās aizturēšanas izolatorā vai konvojēt. Tāpat ir ar pārējām
kārtības policijas struktūrvienībām, kaut arī dežūrdaļa nekoordinē to darbību,
tomēr tiek ar dežūrdaļu uzturēti patstāvīgi sakari un caur to daļēji tiek
nodrošināta struktūrvienību savstarpējā sadarbība.
Kārtības policijas uzdevumi pienākumi,
tiesības.
Kaut arī
Rajona policijas nodaļā kārtības policijas dienesta struktūrvienību uzdevumi,
pienākumi, tiesības atšķiras, taču par pamatu šiem uzdevumiem, pienākumiem,
tiesībām ir kopējs likums – likums “Par policiju”. Tas tad arī raksturo
kārtības policijas vispārējo darbības virzienu. Bet ja runa kā par Rajona
policijas nodaļas kārtības policijas dienesta uzdevumiem, pienākumiem,
tiesībām, tad tos raksturo katras konkrētas kārtības policijas dienesta
struktūrvienības uzdevumi, pienākumi, tiesības atsevišķi. Vispirms tuvāk
aplūkosim uzdevumus, pienākumus, tiesības, kas ir Kārtības policijas dienesta
darbības pamatā. Bet nākošais, ko darīsim – tuvāk iepazīsimies ar kārtības
struktūrvienības uzdevumiem, pienākumiem, tiesībām. Kā kārtības policijas
uzdevumi ir uzlikti garantēt sabiedrības kārtību, apkarot noziedzību, apsargāt
atsevišķus objektus. Pēc tam, kas vēl regulē policijas darbību, ir pienākumi:
1)
Nodrošināt kārtību uz ceļiem un
citās sabiedriskā vietās, lai garantētu sabiedrības un personu drošību.
2)
Reģistrēt informāciju par
noziegumiem un citiem likumpārkāpējiem un par personām, kas to izdarījušas.
3)
Sniegt visa veida nepieciešamo
palīdzību cietušajiem, kā arī nepilngadīgiem, kas palikuši bez vecāku
uzraudzības.
4)
Izdarīt izziņu un citu likumā
noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu noziegumu, meklēt personas, kuras
tos izdarījušas.
5)
Novērst administratīvos
pārkāpumus, noskaidrot vainīgos.
6)
Pilnvaru ietvaros atklāt
noziegumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai.
7)
Apsargāt, konvojēt un uzturēt
aizturētos un apcietināt personas.
8)
Apsargāt objektus saskaņā ar
noslēgtajiem līgumiem; kontrolēt
apsardzes funkciju izpildīšanai izveidoto uzņēmumu darbību.
9)
Veikt pasākumus bezsaimnieka vai
atrastās apslēptās mantas saglabāšanu līdz tās nodošanu īpašniekam vai
kompetentai valsts iestādei.
10) Regulēt
transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību.
11) Kontrolēt
noteikumu ievērošanu to objektu atvēršanā un funkcionēšanu, par kuru darbību
noteikta policijas uzraudzība.
12) Kontrolēt,
kā personas ievēro pasu sistēmas noteikumu.
13) Kontrolēt,
kā tiek ievēroti noteikumi par ārvalsts, bezvalstnieku uzturēšanos un tranzītu
LR.
14) Kontrolēt
kā tiek ievērota valstī vienotā kontrole par tiesas sprieduma izpildi personai.
Tuvāk
aplūkojot šos pienākumus, var redzēt, ka katrā tā punkta noteiktās darbības attiecas
uz kādu no kārtības policijas dienesta struktūrvienībām. Tā, piemēram,
13.punktā minētais pienākums ir imigrācijas policijas kompetencē.
Nākošais,
kas iriet no šiem pienākums, ir kārtības policijas tiesības:
1) Prasīt,
lai iedzīvotāji pārtrauc noziegumus un prettiesiskas darbības.
2) Pārbaudīt
personām personas apliecinošos dokumentus un citus dokumentus.
3) Izsaukt
uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām, kuru izskatīšana ir
policijas kompetencē.
4) Sastādīt
protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, nogādāt policijas iestādē
aizturētās personas un izdarīt to mantu un dokumentu apskati.
5) aizturēt
militārpersonas kuras izdarījušas likumpārkāpumus.
6) Aizturēt
personas, kuras izvairās no apcietinājuma, kriminālsoda izciešanas.
7) Aizturēt
personas līdz 16 gadu vecumam, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu.
8) Aizturēt
personas, kurām ir psihiski traucējumi un kuras rada briesmas sev un
apkārtējiem.
Bet ir
arī tiesības, kuras obligāti un strikti jāievēro jebkuram policijas
darbiniekam. Tās ir policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un
speciālos līdzekļus un tiesības pielietot šaujamieroci. Vispirms par pirmajām
tiesībām. Speciālos līdzekļus var pielietot lai atvairītu uzbrukumu personām,
policijas darbiniekiem, ēkām, transportlīdzekļiem, lai atbrīvotu ķīlniekus,
novērstu masu nekārtības. Tā pat arī, lai aizturētu un nogādātu policijas
iestādē likumpārkāpējus, kā arī konvojēšanas laikā savaldītu aizturētās,
apcietinātās, notiesātās personas. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas
gadījumiem policijas darbiniekam rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam. Tikai
jāatceras, ka speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus aizliegts
pielietot pret sievietēm, personām ar invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām
personām, ja vien tās neizdara grupveida uzbrukumu vai izdara bruņotu
pretošanos.
Runājot
par šaujamieroci, policijas darbiniekam ir tiesības patstāvīgi glabāt un nēsāt
šaujamieroci, kas viņam izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Šaujamieroci
tiesības pielietot ir, lai aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma,
novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci. Tāpat arī lai atbrīvotu
ķīlniekus vai atvairītu bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekam, citām
personām, kuras pilda dienesta pienākumus cīņā pret noziedzību, kā arī
apsargātiem objektiem, ēkām. Šaujamieroci tiesības pielietot arī, lai
apstādinātu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs rada
reālus draudus personas dzīvībai un veselībai, kur nav citas iespējas viņu
apstādināt. Tikai pirms šaujamieroča pielietošanas ir par to jābrīdina. Taču ja
uzbrukums ir pēkšņs vai tajā tiek izmantoti ieroči, vai ja tas nepieciešams
ķīlnieku atbrīvošanai bēgošu apcietināto aizturēšanai šaujamieroci var
pielietot bez brīdinājuma. Aizliegts šaujamieroci pielietot pret sievietēm un
nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu vai
pretošanos vai arī grupveida uzbrukumu apdraudot personu un policijas
darbinieku dzīvības, kā arī gadījumos, ja šaujam ieroča pielietošanas gadījumā
var ciest citas personas. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu
atbildībai policijas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo prokuroram.
Rajona policijas nodaļas dežūrdienests.
Policijas
iestāžu dežūrdaļa funkcionē nepārtraukti visu diennakti un tās pamatvienība ir
dežūrmaiņa, kuras sastāvā ir dežurants, dežuranta palīgs. Šie policijas
darbinieks tad arī pilda un realizē dežūrdaļas uzliktos pienākumus, uzdevumus
un tiesības.
Dežūrdaļai
ir operatīvi jāvada policijas iestādes dežūrnorīkojumā esošie darbinieki. Tātad
regulāri uzturēt ar viņiem sakarus, apmainīties ar informāciju par operatīvo
stāvokli. Izejot no šīs informācijas manevrēt ar norīkojumā esošiem
darbiniekiem, tā lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, pēc tam šo informāciju
jāapkopo un jāiesniedz policijas iestādes vadītājam, lai tas iepazītos ar
operatīvo stāvokli apkalpojamā teritorijā. Tā kā dežūrdaļa tikai vada un
kontrolē īslaicīgo aizturēšanas izolatoru, bet tam uzlikto pienākumu un
uzdevumu izpildi nodrošina īslaicīgā aizturēšanas izolatora dežurants, tad
nākošo aplūkosim īslaicīgā aizturēšanas izolatora dienestu jeb apsardzes
dienests.
Kā
galvenais dežūrdaļas uzdevums ir pieņemt
un reģistrēt informāciju par noziegumiem, administratīvajiem pārkāpumiem un
reaģēt uz tiem. Izņemot tos noziegumus, par kuriem saskaņā ar LKPK 111.p.2.p.
krimināllietu nevar ierosināt citādi kā tikai pēc cietušā sūdzības, tas ir
par - ar nodomu nodarīts viegls miesas
bijājums, viegla miesas bojājuma nodarīšana aiz neuzmanības, par tīšu sišanu
vai piekaušanu, par apzinātu neslavas celšanu, par tīšu personas goda un cieņas
pazemošanu mutvārdiem, rakstveida vai ar darbiem. No tā arī izriet sekojušie
jautājumi. Saņemot informāciju par noziegumu dežūrdienesta operatīvi uz to
jāreaģē un ja nepieciešams jāorganizē medicīniskās palīdzības sniegšanu
cietušajiem. Ja tas uzskatāms par bīstamu noziegumu, tad par to nekavējoties
jāziņo Rajona policijas nodaļas priekšniekam, kriminālpolicijas priekšniekam,
kā arī IeM Policijas departamenta štāba dežūrdaļai. Uz notikuma vietu nosūta
operatīvo grupu un ja nepieciešamas, kārtības nodrošināšanai, notikuma vietas
apsargāšana, patruļdienestu. Kā arī par nozieguma apstākļiem informē visus
dienesta norīkojumā esošos policijas darbiniekus.
Saņemot
informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem, ja nav zināma personas, kas to
ir izdarījusi, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai vainīgo personu
noskaidrotu. Kā arī šo informāciju reģistrē Notikuma žurnālā. Ja likumpārkāpējs
ir nogādāts dežūrdaļā, noskaidro tā personību, tiek sastādīts administratīvo
pārkāpumu protokols un ja nepieciešams administratīvi aiztur. Ievērojot
nosacījumus, ka administratīvi aizturēt un sodīt nevar tiesnešus, valsts
drošības iestāžu darbiniekus. Administratīvi aizturēt prokuratūras darbiniekus.
Administratīvi vajāt saeimas deputātus
bez saeimas piekrišanas.
Dežūrdaļai
ir pienākums pieņemt informāciju, kas nav saistītas ar noziegumiem vai
likumpārkāpumiem. Pie tādas informācijas pieskaitāmas ziņas par notikušu
nelaimi, ugunsgrēku. Dežūrdaļai ir jāpieņem atrastās mantas.
Dežūrdaļai
ir jāvada un jākontrolē īslaicīgā aizturēšanas izolatora funkcionēšana. Tā,
piemēram, Aizkraukles RPN telefoniski sakari ar īslaicīgo aizturēšanas
izolatoru notiek ik pēc divām stundām, un ik rītu tiek veikta vispārēja kameru
un apcietināto pārbaude.
Tā pat
arī dežūrdaļa kontrolē personu ievietošanu un iziešanu vai izlaišanu no
īslaicīgā aizturēšanas izolatora. Uz dežūrdaļu atvestās personas atskurbšanai
ir jāreģistrē Policijas iestādes dežūrdaļā nogādāto personu reģistrācijas
žurnālā, un tikai pēc tam ievieto atskurbšanas telpā. Bet tā ir tikai tad, ja
personai ir personības apliecinoši dokumenti.
Ja nav tad personību noskaidro pēc atskurbšanas. Dežūrdaļa kontrolē, lai
atskurbšanas telpā ievietotā persona tur neatrastos ilgāk par 12 stundām, kā
arī lai tur netiktu ievietots nepilngadīgais līdz 16 gadu vecumam, sieviete ar
grūtniecības apliecinošiem dokumentiem, persona ar acīm redzamām fiziskām
traumām, saslimšanas simptomiem.
Apsardzes un konvoja dienests.
Tā kā
policijas iestādēm ir uzdots apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un
apcietinātās personas, tad tajās tiek izveidoti īslaicīgi aizturēšanas
izolatori.
Īslaicīgā
aizturēšanas izolatora uzdevums izriet no policijas iestādēm uzliktā pienākuma,
un tas ir apsargāt un uzturēt apcietinātās personas. Izolatora dežurantam
pieņemot personu ievietošanai izolatorā pārbauda dokumentus, kuri ir pamats
ievietošanai izolatorā. Reģistrē to īslaicīgās aizturēšanas izolatorā žurnālā –
apcietināto un notiesāto personu uzskaites žurnālā.
Pirms
ievietošanas, izolatorā dežurants, personu pārmeklē, lai izņemto priekšmetus,
ar kuriem var izdarīt miesas bojājumus kā arī tos, kurus aizliegts glabāt
kamerās (naudu, atslēgas un c.) Par to sastāda Aizturētās vai apcietinātās
personas pārmeklēšanas un pie tās atrasto mantu pārbaudes protokolu. Izolatora
dežurantam pienākums ir iztaujāt personas par veselības stāvokli, un ja ir
sūdzības jāpieaicina ārsts un tikai ar tā atļauju personu var ievietot
izolatorā. Izolatora dežurantam jānodrošina, lai kamerās turētās personas
ievērotu izolatorā iekšējās kārtības noteikumus. Jāorganizē kameru apskati
nolūkā atrast priekšmetus, kurus kamerā glabāt aizliegts. Viņam jāveic personu
patstāvīga uzraudzība – ne retāk kā pēc katrām 30.min caur kameru durvīs ierīkotajiem skatāmajiem
lodziņiem. Izolatora dežurantam ir tiesības prasīt, lai kamerās turētās
personas pārtrauc pārkāpt iekšējās kārtības noteikumus. Jāseko, lai nakts laikā
kamerās degtu gaisma. Ja atklāj gatavošanos bēgšanai un tā mēģinājumu, par to
jāziņo nodaļas dežurantam.
Izolatora
dežurants šos pienākumus veic bez ieroča. Bez šiem pienākumiem ir arī
pienākumi, kurus izolatora dežurantam jāpilda īpašos gadījumos – ugunsgrēka
gadījumā, aizturēto un apcietināto uzbrukuma vai bēgšanas gadījumā. Pirmajā
gadījumā nekavējoties jāceļ trauksme un jāziņo nodaļas dežurantam un
nekavējoties jādzēš ugunsgrēks. Ja noticis uzbrukums, tad nekavējoties jāziņo
nodaļas dežurantam un vienlaikus jāveic pašaizsardzības pasākumus, kamēr
ierodas papildus spēki. Ja notiek bēgšana nekavējoties jācenšas aizturēt tos un
vienlaikus jāziņo nodaļas dežurantam.
Lai
aizturēto, apcietināto vai ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nogādātu
īslaicīgā aizturēšanas izolatorā vai no tā uz kādu citu noteiktu vietu ir
jāveic konvojēšana jeb personu apsardze, ko veic konvoja dienests. Konvoju
norīko policijas iestādes priekšnieks vai konvoja dienesta struktūrvienības
komandieris. Konvojs parasti sastāv no konvoja priekšnieka, konvoja
autovadītāja un konvojniekiem, kuru skaits tad arī ievēro konvoja dienestam
uzliktos pienākumus un uzdevumus.
Konvoja
uzdevums ir apsargāt un konvojēt aizturētās, apcietinātās personas. Konvoja
priekšnieka pienākumos ietilpst darbības, kuras veicamas, lai sagatavotu
konvoju – noteikt sadarbības kārtību starp konvojiem. Viņam pienākums uzrādīt
atbildīgai amatpersonai apliecinošus dokumentus, lai saņemtu konvojējamās
personas. Saņemto dokumentus personas konvojēšanai, pārbaudīt to noformēšanas
pareizību, kā arī pēc dokumentiem pārliecināties, vai konvojēšanai saņemta īstā
persona. Par personas saņemšanu konvoja priekšniekam jāparakstās “Īslaicīgās
aizturēšanas izolatorā turēto aizturēto, apcietināto un notiesāto personu
uzskaites žurnālā. Informē konvojniekus par personām, kurām ir nepieciešama
pastiprināta uzraudzība un veic konvojnieku izvietošanu. Ja persona ir nogādāta
tiesā konvoja priekšniekam ir jānodrošina personas apsardzi un drošību. Kā arī
jāseko tam , kādu lēmumu vai sodu tiesa piemēro personai un to ieraksta
“Konvoja žurnālā”. Visbeidzot konvoja priekšniekam ir pienākums pirms
konvojēšanas visas personas brīdināt par ieroču pielietošanu lūgšanas vai
uzbrukuma gadījumā.
Konvojniekam
ir pienākums atrasties konvoja priekšnieka norādītajā vietā un bez viņa
atļaujas to neatstāt. Viņam patstāvīgi ir jānovēro konvojējamās personas un
nepieciešamības gadījumā jābūt gatavam pielieto šaujamieroci. Pēc konvoja
priekšnieka norādījuma jāpārmeklē persona. Parasti pirms ievietošanas
automašīnā vai tikko izved no īslaicīgā aizturēšanas izolatora. Ja aizturētā,
apcietinātā persona tiek ievietota slimnīcā, konvojniekam pirms personas
ievietošanas palātā ir rūpīgi jāapskata logi, durvis, gultu un citus
priekšmetus, kuri atrodas palātā. Priekšmetus, kurus var izmantot uzbrukumam
vai ar kuriem var nodarīt kaitējumu sev, izņem. Pēc personas ievietošanas
palātā, konvojniekam pastāvīgi tur jāatrodas. Viņi nedrīkst pieļaut, ka persona
kontaktējas ar citiem slimniekiem. Pastāvīgi jākontrolē personas uzvedība.
Konvojnieka autovadītājam pirms konvojēšanas jāpārbauda automašīnas tehnisko
stāvokli. Pārbaudes laikā jāizņem priekšmetus, kurus persona varētu izmantot
uzbrukumam vai bēgšanai. Jāsaņem no konvoja priekšnieka rokudzelžus, kuru
skaitam jāatbilst konvojējamo personu skaitam.
Braukšanas
laikā stingri jāievēro konvoja priekšnieka norādījumi. Kad nākas izkāpt no
automašīnas, jāizslēdz aizdedze un jāaizslēdz durvis. Laikā, kad notiek
konvojējamo personu izkāpšana vai iekāpšana, ir jāatrodas automašīnas pretējā
pusē attiecībā pret durvīm no kurām tiek veikta izkāpšana vai iekāpšana, nolūkā
novērst bēgšanas mēģinājumus pa automašīnas apakšu.
Konvoja
priekšnieka, konvjnieka un konvojnieka autovadītāja pienākumi tad arī veido
konvoja dienesta pienākumus.
Policijas iecirkņa inspektors.
Iecirkņa
inspektors uzticētajā teritorijā pārstāv valsts varu, tātad viņam jāveic
noteikti uzdevumi un pienākumi.
Viņam
savā apkalpojamā teritorijā jānodrošina sabiedrisko kārtību, jānovērš un
jāatklāj noziegumus. Pēc policijas priekšnieka rīkojuma jāveic pirmstiesas
izmeklēšana krimināllietās. Tātad jāmeklē noziegumu izdošana krimināllietās.
Tātad jāmeklē noziegumu izdarījušas personas. Jāveic vispārējie un individuālie
profilakses pasākumi. Šis uzdevums ir visai nozīmīgs, jo no tā lielā mērā
atkarīgs likumpārkāpumu un noziegumu līmenis apkalpojamajā teritorijā, kā arī
tas nodrošina operatīvā stāvokļa izzināšanu apkalpojamā teritorijā. Tas veicina
administratīvo pārkāpumu atklāšanu. Iecirkņa inspektoram savā teritorijā ir
jāveic kustības drošības uzraudzība un ceļiem. Kā arī par uzdevumu ir uzlikts
sadarboties ar citām policijas struktūrvienībām noziegumu atklāšana, kā arī ar
citām valsts iestādēm – mežu un medību valsts inspekciju, Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas darbiniekiem. Tātad uzdevums ir novērsts
aizliegtu dzīvnieku un putnu medīšanu, medīšanu aizliegtās vietās un laikā, kā
arī ar aizliegtiem paņēmieniem. Tas pats attiecās uz zvejošanu. Kā pirmo no
pienākumiem, kas uzlikts iecirkņa inspektoram, ir apkalpojamās teritorijas
izzināšana. Tas ir priekšnosacījums, lai operatīvi varētu reaģēt uz informāciju
par likumpārkāpumu vai arī laicīgi to novērst. Tātad viņam ir sistemātiski
jāpārbauda vietas, kurās pulcējas personas, kam ir nosliece uz
likumpārkāpumiem. Saņemot informāciju par nozieguma izdarīšanu, iecirkņa
inspektoram pienākums noskaidrot kādos apstākļos izdarīts noziegums un tā
izdarītāja pazīmes, un jāpaziņo tos uz dežūrdaļu. Jāsniedz medicīniskā
palīdzības cietušajam. Jānoskaidro lieciniekus un jānodrošina notikuma vieta
apsardzi, lai netiktu bojātas notikuma vietā atstātās pēdas. Ja iecirkņa
inspektors saņem informāciju par ekonomiskiem noziegumiem, viņiem pienākums
nekavējoties par to ziņot ekonomiskas policijas darbiniekiem, un pēc tam
rīkoties pēc viņu norādījumiem.
Nākošais,
no iecirkņa inspektora pienākumiem, ir objektu apsekošana, kuros glabājas
zināmas materiālās vērtības. Jāpārbauda, vai ir veikti pasākumi objekta
nodrošināšanai pret zādzībām. Ja apkalpojamā teritorijā ir pasts, bankas
filiāle, noskaidro kādā kārtībā tiek veikta naudas inkasācija un kā ir
nodrošināta kases telpa.
Ja
iecirkņa inspektora apkalpojamā teritorijā dzīvo persona, kura nosacīti
notiesāta ar pārbaudes laiku vai arī kurai sprieduma izpilde atlikta, viņam ir
pienākums šo personu apmeklēt tās dzīvesvietā un noskaidrot sadzīves apstākļus.
Kā arī kaimiņu attieksmi pret notiesāto personu. Pēc tam ne retāk kā reizi
ceturksnī jāveic šās persona kontroli dzīves vietā.
Tā pat
uzskaitē jāņem personas, kuras ir psihiski slimas un jāveic to kontrole un
uzraudzību. Ja to psihiskais stāvoklis pasliktinās, nekavējoties jāziņo Rajona
policijas nodaļai, bet tā attiecīgai medicīnas iestādei.
Iecirkņa
inspektoram jāņem uzskaitē visas personas, kurām izsniegta šaujamieroča
glabāšana un nēsāšanas atļaujas, un neretāk kā divas reizes gadā jāveic
glabāšanas noteikumu ievērošanas pārbaude.
Ceļu
satiksmes kustības uzraudzībā iecirkņa inspektoram ir pienākums zināt ceļu
satiksmes noteikumus un pamatojoties uz tiem atklāt un pārtraukt ceļu satiksmes
noteikumu pārkāpumus. No tā izriet tiesības apturēt transportlīdzekli, ja
pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi vai transportlīdzeklis ir līdzīgs meklēšanā
izziņotajam. Apturēt ja transporta līdzekļa kustības raksturs rada šaubas par
vadītāja spējām to vadīt. Tāpat iecirkņa inspektoram ir tiesības
transportlīdzekli nogādāt rajona policijas nodaļā, ja vadītājam nav
transportlīdzekļa tehniskās reģistrācijas apliecības, kas apliecinātu likumīgās
tiesības rīkoties ar to, vai arī aizdomas, ka šie dokumenti ir viltoti, kā arī
ja vadītājs atrodas alkoholisko, narkotisko vielu reibuma iespaidā. Iecirkņa
inspektoram ja apkalpojamā teritorijā izceļas ugunsgrēks ir pienākums
nekavējoties par to ziņot ugusnsdzēsībās un glābšanas dienesta struktūrvienībai
un rajona policijas nodaļas dežūrdaļai, pēc tam, līdz ugunsdzēsības un
glabāšanas dienesta apakšvienības ierašanās brīdim, jāorganizē ugunsgrēka
dzēšana un apziņot apkārtējos iedzīvotājus, lai būtu gatavi evakuēties, un ja
vajag sniegt palīdzību evakuācijā. Pēc tam nodrošināt evakuēt iedzīvotāju mantu
apsardzi. Veic izziņu sakarā ar ugunsgrēka izcelšanos.
Dabas
stihiju gadījumos iecirkņa inspektoram ir pienākums par to ziņot dežūrdaļai un
pēc tam ir jāorganizē iedzīvotāju evakuācija no apdraudētā rajona un jāuzņemas
iedzīvotāju mantas un vērtību apsardzes organizēšanu. Jānodrošina sabiedriskā
kārtība evakuācijas vietā nedrīkst pieļaut panikas izcelšanos, uzzinot par
karantīnas izsludināšanu viņa apkalpojamā teritorijā iecirkņa inspektoram
nekavējoties ir jāslēdz ceļi, kas ved uz karantīnas zonu un jāizveido tajos
kontrol punktus. Viena no galvenajām inspektora tiesībām ir šaujamieroča,
speciālo līdzekļu un fiziskā spēka pielietošanas tiesības atbilstoši likumam
“Par policiju” 13.-14.p. Taču tā kā šīs tiesības ir katram policijas
darbiniekam un tās ir aplūkotas jau iepriekš, tad otrreiz tās neapskatīsim.
Patruļdienests.
Tā kā
rajona policijas nodaļas priekšnieks un tā vietnieks organizē patruļdienestu
pilsētās un rajonā nodrošinot personāla sastāva un tehnikas maksimāli
mērķtiecīgu izvietojumu un pareizu izmantošanu, būtu vispirms jāiepazīstas ar
viņu pienākumiem patruļdienesta. Jāveic patruļdienesta spēku un līdzekļu
sadalīšanu pa vietām, kur radusies saspringta operatīvā situācija. Jānodarbojas
patruļdienesta taktisko paņēmienu pilnveidošanā. Viņiem ir jānodrošina visu
policijas dienestu saskaņotu izmantošanu cīņā ar noziedzību. Dienesta laikā patruļdienesta
operatīvo vadību veids policijas iestādes dežūrdaļā, kur tad arī seko tam kā
policijas darbinieki veic savus pienākumus. Patruļdienesta darbiniekam ir
precīzi jāpilda likuma prasības. Jāsargā sabiedriskā un iedzīvotāju drošība,
tai skaitā respektēt cilvēka cieņu. Jānovērš noziegumi un likumpārkāpumi, kā
arī jāmeklē un jāaiztur personas kuras to izdarījušas. Viņiem ir pienākums
sniegt neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpuma vai
nelaimes gadījuma rezultātā. Viņiem ir jādarbojas mērķtiecīgi, netaupot spēkus
un ja nepieciešams arī dzīvību, lai izpildītu dienesta pienākumus.
Patruļdienesta policistam ir pienākums sīki iepazīties ar situāciju patrulējamā
maršrutā, lai veiksmīgi varētu veikt savus pienākumus. Tāpat arī patruļdienesta
policistam ir pienākums garantēt ceļu satiksmes drošību maršrutā. Tādēļ
policistam ir jāzina ceļu satiksmes noteikumi un kā novērst transportalīdzekļu
un gājēju kustības traucējumus. Par ceļu satiksmes regulēšanas līdzekļu
bojājumiem jāziņo dežūrdaļai.
Ja rajona
policijas nodaļa sabiedriskās kārtības nodrošināšanas sadarbojās ar
zemessardzi, patruļdienesta policistam ir pienākums uzsākt kopēju patrulēšanu,
izskaidrot zemessargam, kādi ir patrulēšanas pamat uzd. Jāinformē par operatīvo
situāciju patrulējamā maršrutā, tas ir vietas, kurās var atrasties
likumpārkāpēji vai policijas meklējamās personas. Patrulēšanas gaitā lēmumu
pieņemšanas tiesības ir policijas darbiniekam, zemessargam tai ir jāpakļaujas.
Patrulēšanas
laikā policistam ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus,
pārbaudītu tām personas apliecinošus dokumentus. Kā arī sastādīt protokolus par
administratīvajiem pārkāpumiem vai arī nogādāt rajona policijas nodaļā. Ja
persona ir alkohola reibuma stāvoklī, policistam ir tiesības šo personu nogādāt
medicīnas iestādē, vai mājās, bet ja tas nav iespējams, tad policijas iestādē.
Tā pat policistam ir tiesības aizturēt personas kurām ir psihiski traucējumi,
kuru rezultātā persona var nodarīt kaitējumu sev un apkārtējiem. Pēc policijas
iestādes priekšnieka norādījumiem tiesības apturēt transportlīdzekli un veikt
tā apskati nolūkā atkāst un aizturēt personas, kas izdarījušas noziegumu vai
izbēgušas no cietuma. Ja steidzami vajag nokļūt notikuma vietā policistam ir
tiesības apturēt transportlīdzekli un ar vadītāja piekrišanu to izmantot
dienesta pienākumu veikšanai.
Tāpat kā
visiem pārējiem policijas darbiniekiem tā arī patruļdienesta policistiem ir
tiesības pielietot speciālos cīņas paņēmienus speclīdzekļus un šaujamieroci.
Apvienība “Apsardze”.
Apvienības
“Apsardze” policijas galvenais uzdevums ir likumā paredzēto objektu apsardzes
nodrošināšana. Pēc tam apvienībai “Apsardze” ir jāpilda tie paši uzdevumi,
pienākumi un tiesības, kuri ir paredzēti likumā “Par policiju”. Tos tuvāk
neaplūkosim – kārtības policijas uzdevumi, pienākumi, tiesības. Tāpat
apvienībai “Apsardze” jāpilda patruļdienesta pienākumi un uzdevumi, taču šos
pienākumus veic tikai tajās zonās, kur izvietoti aizsargājamie objekti un šajos
jautājumos apsardzes policists caur apsardzes nodaļu ir dežūrdaļas ir
operatīvajā pakļautībā.
Bez šiem
pienākumiem ir arī apvienībai “Apsardze” ir arī specifiski pienākumi. Tā
atbildīgā dežuranta galvenais pienākums ir vadīt pakļautās dežūrējošas maiņas
darbu. Lai to pienācīgi veiktu dežurantam ir jāpārziņo operatīvo situāciju
apsargājamo objektu izvietojamu un maršrutus. Kā arī patstāvīgi kontrolējot
apsardzes policistu darbību dežūras laikā, kā novērš noziegumu, kā reaģē uz
trauksmi, apsardzes policista pienākumi ir apzinīgi veikt pienākums objektu
aizsardzībā. Tas nozīmē ka savlaicīgi jāierodas posteņos vai maršrutos
jāpārzina operatīvā situācija un jāzina objektu izvietojums un to īpatnības.
Apsardzes policistam vienmēr ir jābūt gatavam izbraukt pēc trauksmes signāla.
Tie arī
būtu tie īpašie pienākumi, pārējās veicamās
funkcijas sakrīt ar patruļdienesta veicamām funkcijām.
Nepilngadīgo lieti inspekcija.
Nepilngadīgo
lietu inspekcijai par pamat uzdevumu ir uzlikts veikt profilaktisko darbu ar
nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un veikt šo likumpārkāpumu uzskaiti. Kā arī
jāņem profilaktiskajā uzskaitē nepilngadīgos likumpārkāpējus, un to vecākus,
kuri nepilda vecāku pienākumus bērnu audzināšanā. Plaši jāizmanto masu
informācijas līdzekļus nepilngadīgo likumpārkāpumu profilakses jautājumos, kā
arī sadarboties ar iestādēm, kuras ieinteresētas šā jautājuma risināšanā. Tā
pat svarīgs uzdevums ir organizēt un veikt pasākumus sabiedriskās vietās lai
izzinātu, brīdinātu nepieciešamības gadījumā nogādātu rajona policijas nodaļā
nepilngadīgos sabiedriskās kārtības pārkāpējus.
Nepilngadīgo
lietu inspekcijai ir pienākums veikt nepilngadīgo likumpārkāpēju profilakses
darba organizāciju un izpildi. Taču pārsvarā rajona policijas nodaļās
nepilngadīgo lietu inspekcija ar izpildi nenodarbojas to veic iecirkņa
inspektors. Nepilngadīgo lietu inspektors (turp. – inspektors) ņem nepilngadīgo
uzskaitē un iekārto uzskaites lietu, kuru nodot iecirkņa inspektoram
profilaktiskā darba veikšanai. Tā pat inspektoram ir pienākums nepilngadīgo
noņemt no uzskaites ja nepilngadīgais ir izbeidzis prettiesiskas darbības,
maina dzīvesvietu, iestājusies nāve, notiesāts ar brīvības atņemšanu,
sasniedzis 18.gadus. Veicot profilakses darbus ar nepilngadīgo, kurš notiesāts
ar pārbaudes laiku, vai kuram sprieduma izpildīšana atlikta, nepilngadīgo lietu
inspektoram ir pienākums sistemātiski apmeklēt notiesāto mājās. Pēc uzņemšanas
uzskaitē nepilngadīgajam un viņa vecākiem jāizskaidro viņiem uzliktais
pienākums un paredzēto atbildību par to nepildīšanu. Pēc tam jāveic kaimiņu un
citu personu aptaujāšana, kas zina par
nepilngadīgā uzvedību. Visbeidzot jāizskata iesniegumi par dzīvesvietas maiņu
un pieņem lēmumu. Veicot profilakses darbus ar vecākiem, kuri nepilda savus
pienākumus bērnu audzināšanā ir jāņem profilaktiskajā uzskaitē, kam par pamatu
ir policijas darbinieku ziņojumi, iedzīvotāju sūdzības, izziņas dienestu
ziņojumi. Kontrolējot uzskaitē ņemot vecākus nepilngadīgo lietu inspektoram ir
pienākums ne retāk kā divas reizes mēnesī apmeklēt vecākus mājās. Par
redzētajiem sadzīves apstākļiem izdarot ierakstu uzskaites lietā. Apmeklēšanas
laikā jāiztaujā arī kaimiņi, kuri varētu sniegt kādu informāciju par sadzīves
apstākļiem.
Nepilngadīgo
lietu inspektoram ir pienākums veikt profilakses darbu ar nepilngadīgajiem,
kuri likumpārkāpumus izdara grupās. Kā arī ar tiem, kuri tiek atbrīvoti no
cietuma.
Apkalpojot
visus šos pienākumus var teikt, ka nepilngadīgo lietu inspektora viens no
galvenajiem pienākumiem, veicot individuālo profilakses darbu ar
nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, ir nepieļaut, lai viņi izdarītu noziegumus.
Nepilngadīgo
lietu inspektoriem, pildot dienesta pienākumus nepilngadīgo likumpārkāpumu
profilaksē ir tiesības apmeklēt viņus to
dzīves vietā, mācību iestādē. Pieprasīt nepieciešamās ziņas par nepilngadīgo no
iestādēm, kur viņš mācās vai strādā. Tiesības veikt pārrunas ar vecākiem, lai
noskaidrotu apstākļus, kas saistīti ar nepilngadīgā izdarītajiem
likumpārkāpumiem. Kā arī gatavot dokumentus iesniegšanai tiesā par vecāku varas
pārtraukšanu, ja tiek negatīvi ietekmēta bērna fiziskā un garīgā attīstība. Ja
tiek apdraudēta nepilngadīgā veselība vai dzīvība, nepilngadīgo lietu
inspektoram ir tiesības izņemt bērnu no ģimenes nekavējoties un līdz lietas
noskaidrošanai turēt to bērnu iestādē.
Ceļu policijas dienests.
Vadoties
no likuma “Par policiju” ceļu policijas dienesta uzdevumi ir garantēt personu
un sabiebrības drošību, atklāt noziegumus un likumpārkāpumus, un meklēt
personas, kas izdarījušas noziegumu, saistībā ar ceļu satiksmes drošības
garantēšanu.
Ceļu
policijas dienesta pienākumos ietilpst ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu
pārtraukšana un atklāšana. Jānovērš transporta līdzekļu un gājēju kustības
traucējumi. Kā arī nepieciešamības gadījumos cietušajām personām. Papildus šiem
pienākumiem ceļu policijas dienests pilda policijas darbinieka pienākumus
sabiedrības nodrošināšanā (apskatīt nodaļā Kārtības policijas uzdevumi,
pienākumi, tiesības).
Ceļu
policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc pārkāpt ceļu
satiksmes noteikumus. Apturēt transportlīdzekli, ja pārkāpti ceļu satiksmes
noteikumi, ja nepieciešams vadītāju brīdināt par ceļu satiksmes īpatnībām un ja
nepieciešams steidzami izmantot transportlīdzekli pildot dienesta pienākumus,
bet tikai ar vadītāja atļauju. Ja ir aizdomas, ka vadītājs atrodas alkoholisko
dzērienu, narkotisko vielu iespaidā ceļu policijas darbiniekam ir tiesības
vadītāju atstādināt no transportlīdzekļa vadīšanas un veikt reibuma stāvokli
konstatējošu pārbaudi. Vadītāju nogādā policijas iestādē ir tiesības tajos
gadījumos, kad persona atsakās pildīt policijas darbinieka likumīgās prasības,
nav iespējams uz vietas noformēt materiālus par ceļu satiksmes negadījumu vai
administratīvo pārkāpumu. Kā arī gadījumos, ja vadītājam nav transportlīdzekļa
reģistrācijas dokumentu, vadītāju apliecības vai ir aizdomas, ka šie dokumenti
ir viltoti.
Speclīdzekļu
un šaujamieroča pielietošanas tiesības atbilstoši jau minētajam.
Tiesu kārtībnieka dienests.
Tiesas
kārtībnieks ir policijas darbinieks, kurš savus uzdevumus, pienākumus, tiesības
pilda pamatojoties uz likumā “Par policijas” likuma “Par tiesas varu”.
Tiesas
kārtībniekam ir uzdots garantēt personu drošību tiesas ēkā un tai pieguļošajai
teritorijai, jānovērš noziegumi un likumpārkāpumi viņam uzticētajā teritorijā.
Likumā paredzētajā kārtībā jāsniedz palīdzība personai tās tiesību aizsardzībā
un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā. Veicot minētos uzdevumus tiesas
kārtībniekam jāievēro humānisma, atklātuma un likumības princips.
Saskaņā
ar uzdevumiem tiesas kārtībniekam par pienākumu ir nodrošināt kārtību sēžu
laikā un pašas tiesas laikā, kā arī tās apkārtnē. Jācenšas novērst jebkuru
prettiesisku iejaukšanos tiesas spriešanā, tai skaitā piketus un demonstrācijas
tiesas ēkā. Nedrīkst pieļaut situāciju kad tiesas ēkā atrodas personas alkohola
vai citu vielu reibuma stāvoklī. Tas saistās ar cēloņu novēršanu, kuri varētu
izsaukt likumpārkāpuma izdarīšanu. Ja tiesas priekšsēdētājs dod kādu rīkojumu,
tiesas kārtībniekam pienākums to nekavējoties izpildīt. Visbeidzot tiesas
kārtībniekam ir jāzina kādas tiesas zālēs notiek lietas izskatīšana.
Tiesas
kārtībniekam ir tiesības prasīt lai persona pārtrauc likumpārkāpumu, bet, ja
nepakļaujas ir tiesības piemērot pret personu likumā paredzētos administratīvos
piespiedu līdzekļus – administratīvi aizturēt un sastādīt administratīvo
pārkāpumu protokolu.
Visbeidzot
tiesas kārtībniekam ir tiesības ierobežot vai pārtraukt apmeklētāju iekļūšanu
tiesas ēkā, ja to prasa tiesas izmeklēšanas intereses.
Licencēšanu un atļauju sistēmas dienests.
Tā kā
licencēšana un atļauju sistēmas dienests ir Valsts policijas Kārtības policijas
struktūrvienību, tad šim dienestam, tāpat kā citām Valsts policijas
struktūrvienībām, ir jāpilda likumā “Par policiju” uzliktie uzdevumi, pienākumi
un tiesības. Bez tam, licencēšana un atļauju sistēmas dienestam, vēl jāpilda
tikai tam uzliktie uzdevumi, kuri nosaka šī dienesta darbības jomu.
Licencēšana
un atļauju sistēmas dienests nodarbojas ar atļauju noformēšanu šaujamieroču
iegādei, glabāšanai un nēsāšanai, pašaizsardzībai vai lietošanai dienestā vai
apsardzes vajadzībām. Bez tam medības ieroču iegādei, glabāšanai un lietošanai
medībās. Tāpat arī dod atļaujas arī speciālo līdzekļu (gāzes pistoļu
lietošanai). Kā arī atļaujas šaujamieroču un gāzes pistoļu munīcijas izvešanai
vai ievešanai LR.
Veic to
īpašnieku, lietotāju uzskaiti un to īpašumā reģistrēto šaujamieroču uzskaiti.
Bez atļaujām uz šaujamieročiem tiek izsniegtas atļaujas bīstamo kravu
pārvadāšanai, kā arī metodiskā palīdzība valsts un pašvaldību institūcijām
licencēšanas un atļauju sistēmas jautājumos.
Taču
lielākā daļa uzdevumu saistās ar jautājumiem, kas skar šaujamieročus. Jo bez
atļauju noformēšanas šaujamieroču iegādei, licencēšanai un atļauju sistēmas
dienestam ir jāveic šaujamieroču tehniskā apskate. Tai skaitā jākontrolē šaujamieroču
un munīciju iegādes, glabāšanas un nesēšanas noteikumu ievērošanu. Un
visbeidzot jāmeklē personas, kuras izvairās no šaujamieroču reģistrācijas,
pārreģistrācijas un jāgatavo materiālus par šo personu saukšanu pie atbildības.
Policijas izpildāmo tiesas spriedumu
inspekcija.
Policijas
izpildāmo tiesas spriedumu inspekcijai ir uzlikts veikt uzskaiti un kontroli
par tiesas spriedumu izpildi personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu
nosacīti, piemērojot pārbaudes laiku vai sprieduma izpildi atliekot, vai kuram
aizliegts ieņemt noteiktus amatus vai nodarboties ar noteikta veida darbību.
Izejot no tā, šī dienesta inspektoram par pienākumu uzlikts ņemt uzskaitē
notiesātos un veikt tā uzvedības kontroli viņa dzīves vietā. Nepieciešamības
gadījumā inspektoram ir tiesības noteikt notiesātajam ierašanos dienu un laiku.
Inspektoram ir pienākums pastāvīgi sekot, vai uzskaitē ņemtā persona nav
izdarījusi jaunus noziegumus vai administratīvos pārkāpumus, kā arī izpilda
tiesas uzliktos pienākumus. Viņam jāizskata notiesātā iesniegumi par atļaujas
saņemšanu dzīves vietas maiņai. Kontrolējot notiesāto dzīves vietā inspektoram
ir tiesības darba devējam pieprasīt par notiesātā uzvedību, kā arī veikt
pārrunas ar ģimenes locekļiem un kaimiņiem. Notiesātais izvairās no tiesas
sprieduma izpildīšanas, inspektoram ir pienākums veikt notiesātā meklēšanu.
Tāpat arī inspektoram jāveic materiālu sagatavošanu tiesai, kas saistīts ar
noteiktā pārbaudes laika samazināšanu vai atcelšanu notiesātajam. Kā arī
pienākums veikt notiesāto noņemšanu no uzskaites. Ja notiesātai personai ir
aizliegts ieņemt noteiktus amatus vai nodarboties ar noteikta veida darbību,
inspektoram pienākums to kontrolēt darba vietā un sekot, lai netiek pārkāpts
šis nosacījums. Un visbeidzot inspektoram ir jāanalizē darba rezultāti,
jāsagatavo par to atskaite, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt
priekšlikumus darba uzlabošanā.
Imigrācijas policijas dienests.
Imigrācijas
policijas galvenais uzdevums ir veikt izziņas un operatīvās darbības jomā, kas attiecās
uz pārkāpumiem, kuri saistīti ar nelikumīgu imigrāciju un uzturēšanos LR
teritorijā.
Izejot no
tā imigrācijas policijai ir pienākums veikt vīzu un pasu režīma ievērošanas
kontroli, un šo noteikumu pārkāpējus saukt pie atbildības. Jāvāc un jāpārbauda
informācija par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kas ieceļojuši Latvijā, kā
arī par viņu izdarītajiem likumpārkāpumiem. Jāveic izziņa par personām, kuras
organizējušas nelegālo imigrantu ārvalstnieku un bezvalstnieku aizturēšanu un
izraidīšanu. Tajā skaitā veic arī to ārvalstnieku izvairīšanu, kuriem beidzies
uzturēšanās atļauju vai vīzu derīguma termiņš, un kuri noteiktā laikā nav
labprātīgi atstājuši valsti. Imigrācijas policijai šīs personas ir tiesības
aizturēt līdz lēmuma pieņemšanai par izraidīšanu, ja ir aizdomas, ka persona
var slēpties.
Rajona policijas nodaļas Kriminālpolicijas
uzdevumi, pienākumi, tiesības.
Kriminālpolicija,
pildot sev uzliktos uzdevumus, pienākumus, tiesības, vadās pēc Operatīvās
darbības likuma. Tomēr par pamatu ir likums “Par policiju”. Tātad
kriminālpolicijas uzdevumi ietver sevī personu aizsargāšanu pret noziedzīgiem
apdraudējumiem. Tai ir uzdevums veikt noziegumu profilaksi, noziegumu
izdarījušo personu un viņu atstāto pierādījuma avota noskaidrošanu. Ja ir bez vēsts
pazudusi persona tad jāveic tās meklēšana. Visai svarīgs uzdevums ir valsts
noslēpumu un citu valstij svarīgu interešu aizsardzības organizēšanu. Ja
izlemjams jautājums par personas atbildību darbam svarīgos valsts amatos, ir
jāveic informācijas iegūšana ar šo personu.
Kriminālpolicijas
darbiniekiem ir pienākums nodrošināt valsts noslēpumu un citu valstij svarīgu
interešu aizsardzību. Veicot operatīvo darbību jānodrošina tās slepenību, kā
arī jānosaka to veikšanas veidus un līdzekļus, metodes, un pēc iespējas mazāk
iejaucoties cilvēktiesību sfērā. Ja ir informācija par sabiedriskās kārtības apdraudējumiem
savlaicīgi par to jāinformē valsts varas un pārvaldes iestādes. Nedaudz
specifiskāki pienākumi ir kriminālistikas speciālistiem. Viņiem ir pienākums veikt
notikuma vietas apskati nolūkā atrast pēdas, kuras varēja atstāt noziedznieks,
kā arī kriminālistisko ekspertīzi.
Kriminālpolicijas
darbinieki pildot dienesta pienākumus, ir tiesības dibināt seg uzņēmumus,
organizācijas un iestādes, nolūkā nodrošināt operatīvo darbību un radīt tai
labvēlīgus apstākļus. Tāpat ir tiesības izgatavot un izmantot dokumentus, lai
slēptu operatīvās darbības darbinieku identitāti. Visi šie pasākumi tiek veikti
tikai viena mērķa pēc, lai izpildītu likumā “Par policijas” noteiktos
uzdevumus, pienākumus, tiesības.
Rajona policijas iestādes izziņas dienests.
Izziņas
izdarītājs ir policijas darbinieks un savus pienākumus veic balstoties uz
vispārējiem policijas uzdevumiem, pienākumiem, tiesībām. Papildus izziņas
dienestam ir pienākums izskatīt pieteikumus par noziegumiem un ierosināt
krimināllietas vai atteikties tās ierosināt. Šim dienestam ir jāveic
nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus un
saglabātu nozieguma izdarīšanas pēdas, kā arī jāveic nepieciešamās izmeklēšanas
darbības un kriminālās meklēšanas pasākumus, lai noskaidrotu personas, kas
izdarījušas noziegumu. Visbeidzot izziņas dienestam pienākums pildīt prokurora
vai tiesas dotos uzdevumus izskatāmo noziegumu lietās.
Tā kā
izziņas dienesta pienākumi ir vienādi ar kriminālpolicijas pienākumiem, tad
pašlaik rajonu policijas nodaļās šis dienests pamazām izzūd apvienojoties ar
kriminālpoliciju.
Nobeigums.
Apskatot
rajona policijas nodaļas struktūru, tās uzdevumus, pienākumus un tiesības atsevišķi
katram dienestam, nācu pie slēdziena, ka šādas policijas iestādes vadīšana ir
visai sarežģīts process. Tāpat arī katras dienesta uzdevumu pienākumu un
tiesību realizēšana ir visai sarežģīta, jo savā ziņā katra dienesta uzdevumi,
pienākumi un tiesības kādā mērā dublējas un tad ir visai grūti noorganizēt to
darbību pēc vienotā vadības principa. Lai to pilnvērtīgi spētu paveikt,
uzsāktu, ka šajā referātā izmantotās pavēles ir perfekti jāzina un operatīvi
tajās jāorientējas. Tikai tāds policijas darbinieks var būt par policijas
iestādes priekšnieks, un tikai no tāda var gaidīt, ka tiks uzlabots operatīvā
situācija rajonā un racionāli izmantoti policija spēki.
Izmantotā literatūra.
1. Likums
“Par policija” 1991.gada 4.jūnijs.
2. Likums
“Par tiesu varu” 1993.gada 1.janvāris.
3. Operatīvās
darbības likums 1993.gada 16.decembris.
4. IeM
Pavēle nr.238 1995.gada 20.jūnijs “Par IeM Policijas departamenta iestāžu
dežūrdaļu darba organizācijas instrukcija”.
5. IeM
Pavēle nr.140 1994.gada 18.maijs “Par Policijas izpildāmo tiesas spriedumu
inspekcijas instrukcijas apstiprināšanu”.
6. IeM
Pavēle nr.60 1993.gada 4.jūnijs apvienības “Apsardze”.
7. IeM
Pavēle nr. 148 1995.gada 2.maijs “Par
policijas iestāžu īslaicīgās aizturēšanas izolatora nolikuma apstiprināšana”.
8. IeM
Pavēle nr.75 1997.gada 7.marts “Par policijas iecirkņa inspektora instrukcijas
apstiprināšanu”.
9. IeM
Pavēle nr.275 1994.gada 20.septebris “Policijas nepilngadīgo lietu inspekcijas
instrukcija”.
10. IeM
policijas departamenta pavēle nr.28 1994.gada 14.marts “Par ceļu policijas patruļdienesta
darba organizāciju”.
11. IeM
pavēle nr.190 1994.gada 5.jūnijs “Par nesta darba organizāciju”.
12. IeM
pavēle nr.175 1996.gada 28.jūnijs “Aizturēto, apcietināto, apsūdzēto personu
konvojēšanas instrukcija”.
13. IeM
pavēle nr.31 1995.gada 27.janvāris “IeM policijas departamenta imigrācijas
policijas pārvaldes nolikums”.
14. IeM
pavēle nr.406 1997.gada 2.decembris “Par licencēšanas un atļauju sistēmas
dienesta instrukcijas apstiprināšanu”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru