Ievads.
Izvēlēties
aplūkot romiešu tiesību attīstību un to
pārņemšanu Latvijā mani pamudināja tas, ka iepazīstoties ar tiesību vēsturiskās
attīstības gaitu es secināju, ka ļoti lielu un nepārvērtējamu iespaidu uz tiesību attīstības gaitu ir atstājušas senās
romiešu tiesības, kuras gan Eiropas, gan Latvijas tiesībām ir devušas galvenos pamatus un idejas.
Senās Romas valsts veidošanās.
Aptuveni 1000
gadus pirms mūsu ēras uz pakalniem pie Tibras upes latīņu zemnieki un gani ir
sākuši veidot savas apmetnes.Drīzumā ar apkašzemes kanālu palīdzību tika
nosusināti purvāji starp pakalniem. Šīs apmetnes auga un attīstijās, un ap 8
gs.p.m.ē. tās apvienojās. Apkārt šīm apmetnēm tika uzcelts aizsargmūris,
Kapitolija pakalnā atradās valdnieka pils, dieva Jupitera templis, tirgus un
tautas sapulču laukums.
Roma, kas
mūsdienās ir Itālijas galvaspilsēta, tās pasatāvēšanas sākumā bija arī valsts,
kuras plašās teritorijas un valdījumi pletās no Atlantijas okeāna līdz Melnajai
jūrai, no Ziemeļāfrikas līdz Britānijai.
Par paša Romas vārda rašanos ir vairākas versijas.
Izplatītākā leģenda ir, ka Romu ir dibinājis Romuls, kurš dusmu lēkmē par savas
pilsētas teritorijas pārkāpumu bija nogalinājis savu brāli Remu. Tomēr šai
versijai ir arī savi pretinieki.·
49 g.p.m.ē. par Romas galvu kļuva Jūlijs Cēzars. Savu
popularitāti viņš ieguva ar to, ka sāka rīkot tautas svētkus bez maksas. Savā
valdīšanas laikā Jūlijs Cēzars ieņēma vairākus svarīgus valsts amatus,
ieskaitot konsula amatu. Viņa rīcībā tika nodota viena no armijām, ar kuru viņš
iekaroja Galliju, divreiz iebruka Anglijā. Kad senāts, baidīdamies no varas, ko
iegūst Cēzars, pavēlēja tam atstāt armiju, Cēzars ar armiju devās uz Romu.
Pretī viņam stājās Pompejs Lielais, kurš tika sakauts un nogalināts.45
g.p.m.ē. Cēzars kļūst par diktatoru.
Sazvērestībā senātā, ko vadīja Marks Bruts un Gajs Kasija,44.g Cēzars tika
nogalināts. Pēc šī atentāta izcēlās pilsoņu karš, kura rezultātā Cēzara
pieņemtais dēls Augusts Oktaviāns nodibina Romas impēriju.
Arī ģeogrāfiskie apstākļi bija ļoti labvēlīgi tam, lai
Romas pilsētvalsts izceltos Apenīnu pussalas rietumu daļā.
Tibras upe līdz pašai Romai bija kuģojama, bija ļoti
labvēlīgi apstākļi zemkopībai un lopkopībai.
Romas valsts attīstību var iedalīt trijos posmos:
q Romas valsts veidošanās jeb Ķēniņu
laikmets(VIII-V gs.p.m.ē.)
q Republikas posms (IV-I gs.p.m.ē.)
q Monarhijas laikmets ( 27 g.p.m.ē.-
mūsu ēras 476 gads)
Romiešu tiesību rašanās un attīstība sākuma periodā.
Pēc leģendas
Romu sākuma periodā ir pārvaldījuši septiņi valdnieki – reges - Romuls,
Numa Pompijs, Tulls Hostīlijs, Anks Mārcijs, Tarkvīnijs Vecākais, Servijs
Tullijs un Tarkvīnijs Lepnais. Tomēr pēc Romas vēsturnieka Tita Livija domām
vēsturiski “pierādāmas” personas bija Tarkvīnijs Vecākais, Servijs Tullijs un
Tarkvīnijs Lepnais(Tarquinius Superbus).
Romas sociālo
iekārtu raksturo cilvēku tiesiskā un faktiskā nevienlīdzība, jo pastāvēja tikai
divas kategorijas -vergi un brīvie(Patricieši un plebeji)·
Pašā agrīnajā
-ķēniņu laikmetā -vēl nebija tiesību normas. Tiesiskās attiecības tika
balstītas galvenokārt uz paražām. Tāpat raksturīgi bija konfliktus un strīdus
risināt patvarīgi un asinsatriebības ceļā.[1]
Uz paražām,
tātad arī uz tiesībām, liela ietekme bija reliģijai. Jebkuras neizprotamas
parādības tika skaidrotas kā Dieva griba.
Ļoti lielu
ietekmi uz romiešu tiesību attīstību atstāja Servija Tullija reformas, kuru
galvenie atbalstītāji bija plebeji.
Plebeju skaits
nepārtraukti un strauji auga, tie sāka ieņemt aizvien nozīmīgāku vietu Romas
sabiedrības dzīvē. Servijs Tullijs iekļāva plebejus Romas tautas-Populus Romanum-sastāvā.Otra
svarīga šīs reformas pazīme ir jauns tiesību un pienākumu kritērijs -manta un
īpašums. Brīvie Romas iedzīvotāji tika sadalīti klasēs jeb kategorijās pēc
mantiskā cenza. Sanāca piecas klases un sestā, vistrūcīgākie, kuri nodokļus
nemaksāja, bet kuriem bija tikai bērni –proles Ar šo sadalījumu tad arī
izveidojās divi galvenie pienākumi -nodokļu maksāšana un dienests armijā. Vēl
viens būtisks reformas moments ir Romas teritorijas sadalīšana trībās(lat.
Tribus
Tika izveidota
jauna tautas sapulce-centūriju sapulce, kurā par jebkuru lēmumu balsoja ne
vairs individuāli, bet centūrijas, kur katrai centūrijai bija viena balss. Šie
centūriju sapulces lēmumi bija ar likuma spēku.
509.g.p.m.ē.
Romā tiek gāzts Tarkvīnijs Lepnais un izraidīts no Romas. Tarkvīnija vietā tika
ievēlēti divi konsuli, un no šī brīža Roma kļuva par republiku.
Romiešu privāto tiesību raksturojums.
Roma cilvēcei ir devusi nenovērtējamu
ieguldījumu tiesību sistēmu attīstībā -romiešu civiltiesības.
Romiešu civiltiesības ir atstājušas milzīgu
iespaidu uz visu Rietumeiropas tiesiskās domas tālāku attīstību. Sevišķi
spilgti tas ir redzams Vācijas piemērā, kur romiešu civiltiesības tika
pārņemtas pilnībā un bija spēkā līdz pat 1900. Gadam.
Romas saimnieciskā un politiskā dzīve, jaunu teritoriju
pakļaušana un to sasniegumi tiesību jomā bija par pamatu romiešu civiltiesību
attīstībai. Mūsu ēras I-II gs. romiešu tiesības tiek uzskatītas par augstāko
punktu. Tajā laikā ļoti aktīvi sāka
darboties tiesību zinātnieki un jurisprudence kļuva par kultūras
sastāvdaļu. Plaši tika studēti Grieķu filozofu darbi, kas ļāva izstrādāt
loģisku tiesību sistēmu.
Ļoti daudzi civiltiesību principi, kuri
vēlāk ir iestrādāti vairāku valstu likumos, ir formulēti tieši romiešu
klasiskajās tiesībās. Tiesiskie institūti un skaidrie formulējumi ir spēkā vēl
joprojām.
q Romiešu tiesību avoti.
Tiesību vēsturē par tiesību avotiem sauc
katru faktu, kas liecina par kādu tiesību normu, agrāko likumu un sabiedrības
dzīvi.[2]
Romiešu civiltiesībām ir ļoti daudzi tiesību
avoti. Tie ir gan rakstiski saglabājušies, gan tādi akti, kuri tikai norāda uz
kādu sabiedriskās dzīves norisi.
Romas pastāvēšanas sākumā tiesības bija
tikai kā paražas-mores maiorum. Tās tad arī regulēja Romas sabiedrisko
dzīvi un norises.Paražas prasīja arī skaidrojumu, ko veica pontifiki
(lat pontifex-priesteru kolēģijas loceklis.)
Būtisks tiesiskais akts bija XII tabulu
likumi, kuru desmit vīru padome (decem viri) izveidoja, lai pierakstītu
un apkopotu paražas. Šis likums bija veiksmīgs paražu tiesību sintēzes produkts
un pamats tiesību tālākai attīstībai.
Vēl viens būtisks tiesību avots bija tautas
sapulču lēmumi.
Attīstoties saimnieciskai darbībai XII
tabulu likumi kļuva pārliku formāli un neelastīgi un radās vajadzība pēc jaunām
tiesību normām.Tad pretori,kuriem bija augstākā juridiskā vara, sāka izdot
savus ediktus (lat.edictum).Tie tad arī veidoja jaunu tiesību
sistēmu-pretoru tiesības.
No mūsdienu viedokļa visdrošākais un pamatīgākais romiešu tiesību avots ir Corpus
Iuris Civilis ,kurā pēc Justiniāna uzdevuma jurists Tribonians un
komisija no 528-534 gadam apkopoja un
sakārtoja 12 grāmatās visas tās tiesību normas, kuras bija uzkrājušās un
saglabājušas savu nozīmi.
Romiešu tiesību recepcijas process Rietumeiropā.
Vairākus gadsimtus pēc Romas valsts
pastāvēšanas beigām, sākās romiešu tiesību recepcija (lat. Receptio-pārņemt,aizgūt).Sākot
ar XI gs valstis vai nu daļēji vai pilnībā pārņēma romiešu tiesības,
galvenokārt civiltiesības, un sāka tās lietot.·
XI gs. Rietumeiropā attīstījās tirdzniecība,
naudas un preču attiecības, auga pilsētu loma un radās nepieciešamība pēc
plašākām civiltiesībām ar noteiktām privātīpašuma tiesībām. Senioru un vasaļu
attiecību modelis nenodrošināja īpašumtiesisko jautājumu atrisināšanu. Arī
feodāļus ļoti apmierināja nedalāmais un pilnīgais romiešu tiesību
privātīpašums(plenum ius proprietatis).Romas imperatoru vara feodālisma
absolūtisma periodā bija visnotaļ akceptēta no valdnieku puses.
Ar pirmām renesanses pazīmēm Ziemeļitālijā,
kad tika mēģināts atdarināt un atzīt senās Romas kultūru, sākās arī tiesību
recepcijas process.
Svarīga loma šajā procesā bija Boloņas
universitātei, kurā blakus teoloģijas fakultātei bija arī juridiskā.
Svarīgākais moments romiešu tiesībām bija
tas, ka tās biajs rakstītas un daudz pārākas par feodālajām tiesībām.Tomēr
pilnībā, bez skaidrojumiem, tās pielietot nevarēja. Tad skolotie juristi sāka
šo tiesību skaidrošanas procesu. Šos skaidrojumus sauca par glosām un
pašus skaidrotājus par glosatoriem.
Savus skaidrojumus –glosas- tie rakstīja uz
seno rokrakstu malām vai starp rindiņām.
Ievērojamākais šīs skolas pārstāvis bija
Irnērijs (Irnerius ap 1056-1138 gadam.).
Būtiska nozīme Irnērija darbībai bija tanī
apstāklī, ka viņš ar saviem skaidrojumiem modināja interesi sabiedrībā par
romiešu tiesībām kā kultūras sastāvdaļu. Savu darbību viņš balstīja uz ideju,
ka tulkojot tiesības ir jāsaglabā likumu vispārējā jēga, likumi ir jāiztulko humāni
un taisnīgi. Tādējādi viņš vērsās pret tiesnešu patvaļu lēmumu pieņemšanā.
Juristi no visas Eiropas devās uz Itāliju,
lai studētu romiešu tiesības kā vienīgās un tīrās .Glosatori, starp viņiem arī
Irnērijs, neinteresējās par romiešu tiesību pielietojumu praksē.Tikai
postglosatori sāka tās pielietot tiesu
praksē.Postglosatoru darbība ļoti apmierināja muižniecību.Muižnieki mēģināja
pielīdzināt viduslaiku institūtus Romas institūcijām.·
Tomēr nevar nenovērtēt glosatoru
nopelnus.Viņi pirmie sāk studēt romiešu tiesības no pirmavotiem un sagatavoja
pamatu šo tiesību recepcijai visā Rietumeiropā.
q
Vācija.
Pēc romiešu tiesību studiju atjaunošanas
Itālijā, arī Vācijas universitātēs Vīnē, Erfurtē, Heidelbergā un Prāgā , sāka
parādīties tiesību zinātņu katedras, kuru pasniedzēji bija Itālijas glosatoru
skolnieki.Par pamatu šīm studijām tika ņemts Corpus Iuris Civilis.Romiešu
tiesības savu ietekmi arī atstāja uz tiesu procesu .
Tiesneši – šēferi (schefer)-kuriem vajadzēja
rast risinājumus sarežģītiem juridiskiem strīdiem, nebija spējīgi orientēties
juridiskajās normās. Tad arī radās nepieciešamība pēc mācītu juristu atzinumiem.Tiesību
doktoriem bija tāda autoritāte, ka viņu atzinumi ieguva precedenta statusu.
Nodibinot Impērijas centrālo tiesu 1495 gadā
tika noteikts, ka lietas tiks šķirtas uz Impērijas tiesību un rakstīto tiesību
pamata, ar rakstītajām domājot Corpus Iuris Civilis.Līdz ar to var secināt, ka
tās kļuva saistošas tiesām un spēkā esošas.Tomēr romiešu tiesību normas
apmierināja tikai imperatoru un kurfirstu intereses, bet zemniekiem tās deva
tikai vēl lielāku atkarību no tiem.Pret zemniekiem tika pielietoti tie Digestu
noteikumi, kuri attiecās uz Romas vergiem.Šī iemesla dēļ arī zemnieku kara
laikā 1525 gadā tika izvirzīta prasība padzīt tiesību doktorus un spriest tiesu
pēc bībeles.[3]
XV-XVI gs Vācijā tika izdoti vairāki kriminālkodeksi,
nežēlīgākais no kuriem bija Kārļa V uzdevumā sastādītais likums “Carolina”,
kurā arī ir vērojama romiešu tiesību normu ietekme un glosatoru skaidrojumu
klātbūtne.
Būtiskākais romiešu tiesību recepcijai
Vācijā ir tas, ka romiešu tiesības tika pārņemtas pilnībā - in complexu,un bija
spēkā līdz 1900 gadam, kad tika ieviests Vācijas Civilkodeks – Burgerliches
Gesetzbuch-BGB.
q
Francija
Tāpat kā citās romānu valstīs, arī Francijā
sākās romiešu tiesību recepcijas process.Sevišķi tas iezīmējās Dienvidfrancijā,
kur lietoja romiešu tiesību kompilāciju Provansāļu valodā – La Codi.(XII
gs).arī Ziemeļfrancijā pakāpeniski ieviesa romiešu tiesības.Parīzes un Orleānas
universitātēs sevišķi ietekmāja šo recepciju.Tas, protams, ietekmēja arī
vietējās paražu tiesības.Romiešu tiesības deva formulējumus preču saimnieciskās
ražošanas juridiskai pusei.Karaļi tajās atrada pamatojumu savām tieksmēm pēc
absolūtas varas un izmantoja tās cīņā pret feodālajiem senioriem.Princeps a
legibus solutus est – valsts galvu nesaista likumi-bija ļoti “patīkama” norma
karļiem.
Romiešu tiesību studēšana Francijā uzplauka
XVI gadsimtā, kad franču skolas pārstāvji mēģināja iztulkot atsevišķas tiesību
normas uz vispārējo vēstures datu pamata.Par šīs t.s. vēsturiskās skolas
radītāju tiek uzskatīts itālietis Alciats, kurš ļoti aktīvi darbojās Buržē
universitātē.Tomēr par romiešu tiesību pilnīgu recepciju Francijā runāt nevar,
jo Francija tāpat palika sadalīta paražu un rakstīto tiesību
apgabalos.Turpinoties nostiprināties karaļa varai par galveno tiesību avotu
kļuva karaļa ordonances-karaļa dekrēti, kuri bija saistoši visai Francijai.Līdz
laikam, kad Franču revolūcija sagrāva feodālisma pamatus, Francijā nebija
vienotas civiltiesības.To nespēja panākt ne izcili franču juristi (Dimulens,
Luazels, Potjē), ne romiešu tiesību ietekme Francijā.
Secinājumi
Romiešu tiesības neapšaubāmi ir atstājušas
neizdzēšamu iespaidu ne tikai uz visas Rietumeiropas tiesību sistēmām, bet arī
uz visas pasaules juridisko attīstību.Romiešu tiesību principi caur Spānijas un
Portugāles kolonijām ir atstājušas savu ietekmi arī Latīņamerikā, kur vēl
joprojām ir saglabājušās vairākās valstīs.
Anglija, kaut tikai nedaudz aizgūstot
romiešu tiesību principus, ir ietekmējusi ASV tiesību sistēmu un anglo-sakšu
tiesību sistēmas attītību.
Latvijā, caur Vāciju un Poliju , ir
ienākušas romiešu tiesību normas, kas savu pilnīgu atspoguļojumu ir sasniegušas
1937 gada Latvijas civillikumā, kurš savā laikā bija viens no progresīvākajiem
Eiropā.
Izmantotā
literatūra:
q L.Birziņa- Romiešu
tiesības/Mācību līdzeklis/ Rīga 1997.gads
q Voldemārs Kalniņš- Romiešu
civiltiesību pamati ,Rīga,izdevniecība “Zvaigzne”1977.gads
q Autoru kolektīvs-Vispārējā
valsts un tiesību vēsture,II sējums,/Feodālisms/,Latvijas Valsts izdevniecība
Rīgā 1949.gads
q L.Birziņa-Viduslaiku Vācijas
Tiesību vēsture,/Mācību līdzeklis/,Rīga 1995 gads
· Daudz reālāku
versiju piedāvā arheologu izrakumi pašā Romā kur redzams, ka Etrusku nometnes
jau bija apvienojušas pirms pašas Romas dibināsānas ar centru Kapitoliju.Tikai
pēc tam tika likti pamati Romas dibināsānai,kas saistās ar VI gs.p.m.ē.
· Iesākumā Romiešu
tiesības maz ar ko atšķīrās no tā laika Grieķijas vai citu valstu tiesībām un
sistēmām.Karu rezultātā Romas teritoritorija starauji palielinājās un radās
daudz strīdīgu jautājumu, kuri prasīja risinājumu.Bija jānoregulē attiecības ar
pakļauto teritoriju iedzīvotājiem, arī ārvalstu tirgotājiem bija nepieciešama
tiesiska aizsardzība.
· Laikā no VI – XI
gs. romiešu tiesības bija priekšmets arī laicīgās skolās , kā arī vairākās
tiesību skolās Romā, Ravenā un Pavijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru