Sabiedrības bāzes un virsbūves analīze 1990. – 2000.gads.

 

 

 

 

 

                                                

“SOCIĀLIE ATTĪECĪBAS MODEĻI”

“Sabiedrības bāzes un virsbūves analīze 1990. – 2000.gads.”

Sabiedrības bāzes un virsbūves analīze 1990. – 2000. Gads.

Katrā vēsturiskā posmā izveidojas noteikts ražošanas veids, ražošanas spēku un ražošanas attiecības, un tie veido vienu veselu. Ražošanas spēki kopā ar ražošanas attiecībām veido sabiedrībā – BĀZI. Virs bāzes atrodas virsbūve. Savukārt virsbūve sastāv no dažādām sabiedriskajām attiecībām:

-    politiskās;

-         tiesiskās;

-         tikumiskās;

-         reliģiskās;

-         filozofiskās;

-         ideoloģiskās u.t.t.

Visas šīs attiecības regulē attiecīgās institūcijas reālajā dzīvē. Taču par viņu (attiecību) objektivitāti vai subjektivitāti katrs cilvēks var spriest un secināt individuāli. Katrā lietā saskatīt savus “+” un “-“.

          - bāze ir sabiedrības ekonomiskais pamats, kas raksturojās ar noteiktu ražošanas veidu, vai arī noteiktiem ekonomiskajiem uzskatiem.

-         virsbūve ir sabiedrības garīgais pamats. Tajā ietilpst visas

sabiedrībā pastāvošās attiecības, izņemot ekonomiskās attiecības.

          Bāze un virsbūve ir savstarpēji saistītas divas daļas, kas veido vienu veselu. Šīs abas daļās var vienu otru papildināt un arī pretēji, viena otru arī noliegt.

          Mūsu valstī var minēt daudz un dažādus piemērus šai sakarā. Jo mūs regulē un vadā pa dzīvi šie aspekti. Valdība izdod pieņemtos likumus un mēs sabiedrība tos pildām, citi labāk, citi sliktāk. Bet ir kādas dzīves normas ko cenšamies ievērot. Ne jau nu visi, bet nu lielākā daļa. Ir rakstīti likumi, kuriem ir jāpakļaujas visiem. Viens no šādiem noteicošajiem aspektiem ir politiskā sistēma valstī. Jo tas kurš nodarbojas ar politiku un ir augstās varas aprindās var arī sev par labu, kaut nedaudz, bet ietekmēt likumu pieņemšanu sev par labu. Taču kā jau visos jautājumos arī šajā, politiskajā, mūsu sabiedrībā nav vienotības, jo tik mazā valstī kā Latvija ir par daudz politisko partiju, kas cenšas iekļūt valdībā. Kaut arī neko reālu nemaz necenšas sevis atbalstam piedāvāt, tikai vienus vienīgus solījumus “Mēs uzlabosim jums dzīvi”. Kaut gan jau pie visa šī ir arī vainīgs visa mūsu sabiedrība, ka neesam tik prasīgi pret šiem politiķiem, deputātiem, kur tad ir viņu uzlabojumi saskatāmi reālajā dzīvē. Šeit gribas minēt, dzejnieka Knuta Skujenieka izteikto domu intervijā “Lauku avīzei”:” ….. partijas meklē personības, lokomatīve – lai pievilinātu vēlētājus. Bet tas bieži vien atspēlējas uz mūsu vēlētāju, ādas. Arī tāpēc, ka sabiedrības rokās nav tiešu sviru, kā ietekmēt pašu ievēlētos deputātus…… Nekvalitatīvu lēmumu pieņemšana ir ne tikai Saeimas, bet pagaidām vēl visas sabiedrības vaina kopumā, jo mēs pārāk neuzstājām, neprotam un pat negribas izmantot savas tiesības. Piemēram – vai pietiekami uzstājam par savām pircēju tiesībām? Nē, mēs ļaujamies sevi šmaukt, iesmērēt brāķi…..” Mūsu sabiedrībā trūkst izglītotu un ar pieredzi bagātu politiķu – profesionāļi, kuri būtu vareni un droši par savu pastāvēšanu politikā. Kuriem nebūtu jābaidās, es jau te ilgi nebūšu. Ja tādi cilvēki būs sabiedrībā, tad arī viņi varēs gan Saeimā pieņemt adekvātus lēmumus, gan pilnveidot tos dzīvē reāli. Un nebūs kā patreiz, ka viens pagrozās drusku kaut ko pavelk un pamet, jo viņš neatbilst amatam un demisionē. Vienkārša motivācija. Un esot šai postenī (ieņemamajā amatā) saskata savu materiālo labumu, kuru varētu maksimāli iegūt dotajā brīdī. Šādi cilvēku mūsu sabiedrībā ir diemžēl lielais vairums, un tādēļ trūkst radikālu un sakarīgu pārmaiņu uz labo pusi daudzās jo daudzās jomās sabiedrībā.

          Daudz dažādu aspektu arī valda tā saucamajā “Eisaka” lietā, sabiedrības slāņos. Man personīgi nav saprotams kā var izglītots un normāls cilvēks kaut ko tādu izdarīties un par to saņemt tik niecīgu sodu. Tad jau iznāk, ka mūsu bērniem jāmāca skolās nevis gudrības un zināšanas, bet gan kaujas mākslas lai varētu no šādiem te tipiem aizstāvēties, jo likums nav spējīgs viņus aizstāvēt. Bet tiesneša kungs mierīgi būvē māju. Kaut kā nemaz neticams, ka pa tādu saņemamo algu var uzbūvēt tādu namu. Šeit skaidri ir redzams ka mūsu valstī nav sakārtots tikumiskais jautājums un tā problēmas.

           Tāpat pie tiesiskajām attiecībām var minēt Talsos notikušo traģēdijas lietu.  Ka tiek sodīti un notiesāti tikai tie nelaimīgie ugunsdzēsēji, kas izpildīja izklaides pasākuma pacelšanu tai nelaimīgajā grozā. Bet aiz viņiem stāv lielākas “zivis”, kas atļāva, kas to visu organizēja. Kaut kā neticas ka ugunsdzēsēji paši uz savu galvu devās uz šo pasākumu. Taču atbildīgi tagad par visu notikušo tikai viņi.

          Pie politiskajām attiecībām var minēt politisko partiju apvienošanos koalīcijās. Tas ir izdevīgi, lai iegūtu autoritāti, lai radītu citu tēlu par sevi, mēs varam vienoties, bet lūk tur tie nevar. Taču pašā sirdī šis partijas savas domas nemaz netaisās mainīt un savus uzskatus. Reālā izmaiņa ir tā, ka apvienojoties ir lielāks spēks un ietekme uz visu sabiedrību, attiecībā uz partiju procesiem, svarīgu lēmumu pieņemšanā. Taču iekšienē viss paliek pa vecam gan uzskati, gan mērķi.

          Sakarā ar šiem dažiem minētajiem  piemēriem jau var izdarīt secinājumus, ka mūsu sabiedrībā ir daudz nesakārtotu lietu un procesu. Un to savā labā izmanto uzņēmīgi un atjautīgi cilvēki, tā radot labu augsni korupcija. Un korupcija var brīvi izplatīties jo nav mums sakārtota likumdošana un nav arī kompetentu cilvēku, kas būtu to spējīgi līdz galam sakārtot. Jo kuram gan negribas piekļūt pie “saldāka pīrāga gabala”. Jo visu laiku par to vien esam sapņojuši un to vien apkārt sev redzējuši. Nav mūsu sabiedrībā vēl izstrādāts īsts politiskās audzināšanas modelis, kas radītu un papildinātu partiju pārstāvju rindas, kas būtu jau ar attiecīgām zināšanām un pieredzi darboties “lielajā” politikā.

          Pa šiem desmit gadiem, ir daudz kas sabiedrībā mainījies gan uz vienu, gan uz otru pusi. Taču mēs visu laiku mācāmies un pilnveidojamies, lai zinātu, ko mums vajadzētu un ko nē, mūsu dzīvē pielietot. Ir nomainījušās darba attiecības. Ir krasāk iezīmējušies sabiedrības sociālie slāņi un to atšķirības. Šīs iezīmes var attiecināt gan uz politisko, gan reālo mūsu sabiedrības dzīves veidu un stilu.

          No šī teiktā varam secināt, ka bāze var izmainīt virsbūvi, bet virsbūve nevar. Tā var tikai ietekmēt. Jo mūsu reālo dzīvi var ietekmēt – Valsts Prezidente, Saeima, Valdība, Ministrijas, Deputāti, viņi var ietekmēt mūsu dzīves stilu un veidu, bet pašu dzīvi nevar. Bet “mēs” varam viņu procesus (izpildvaras) diezgan efektīgi ietekmēt, ja to vēlētos.

Izmantotā literatūra:

1.     U. Sūna, G. Oļševskis.  “Ievads filozofijā” sabiedrība “Pētergailis”,            Rīga, 1993.

2.     M. Kūle, R. Kūlis.  “Filosofija”, Apgāds “Burtnieks”, Rīga, 1996.

3.     A. Vorobjovs  “Psiholoģijas pamati” Mācību apgāds, Rīga, 1996.

4.     “Lauku Avīze” N:125 “Knuts Skujenieks starp dzimtās un valsts       valodas robežām”.

5.      MMD 10/2000 “Vērgalē vilki, velli, ņerkst vie….!”