SAVVAĻAS NEPĀRNADŽI - Zirgi

Autors : Nav zināms

Zirgi pieder pie nepārnadžu kārtas. Viņu dzimtene ir Centrālāzijas stepes, bet tagad tie sastopami visā pasaulē. Jau 5000 gadus zirgus izmanto smagu kravu nešanai un vilkšanai, kā arī jāšanai. Mūsdienās savvaļā palikuši tikai nedaudz zirgi.

            Vienīgi pasaulē saglabājušies savvaļas zirgi ir Prževaļska zirgi, kas mīt Gobi tuksnesī. Šie zirgi nekad nav tikuši pieradināti un audzēti nebrīvē. Viņi ir tādi paši kā viņu senči, kas klejoja līdzenumos.

            Zirgu bari, kas mūsdienās klejo savvaļā, piemēram, mustangi Ziemeļamerikā un Kamarges zirgi Dienvidfrancijā, cēlušies no cilvēka audzētajiem zirgiem. Barā ir ērzelis (tēviņš), vairākas ķēves (mātītes) un kumeļi. Ērzelis aizsargā ganību teritoriju.

            Zirgi ēd galvenokārt zāli, to nograuž ar asajiem priekšzobiem. Savvaļā viņi ganās visu diennakti. Zobi aug visu dzīves laiku un ēdot nepārtraukti dilst. Kumeļi dzimst pavasarī. Pēc dažām stundām ķēve ar kumeļu pievienojas baram. Kad jaunie ērzeļi sasniedz apmēram trīs gadu vecumu, vecais ērzelis viņus padzen no bara. Jaunie ērzeļi klejo kopā, līdz kļūst pietiekami spēcigi, lai izveidotu savus barus.

            Plašajās stepēs no Donavas un Balkāniem līdz Urālu kalniem pirms vairākiem gadu tūkstošiem dzīvoja indoeiropieši — tuvākie senči gandrīz visām Eiropas tautām: slāviem, ģermāņiem, grieķiem, romiešiem un arī hetiem, persiešiem un indiešiem.

                                                                                    Viņiem jau bija mājdzīvnieki: aitas, govis, cūkas, taču nebija zirgu. Bet ap viņu ciemiem ganījās neskaitāmi tarpanu bari. Sākumā indoeiropieši medīja savvaļas zirgus, bet pēc tam pieradināja tos.

            Agrāk domāja, ka mājas zirga sencis bijis Prževaļska zirgs. Tagad valda cits uzskats: Prževaļska zirgi tika izpētīti, un rezultātā atklāja, ka tiem ir 66, bet mājas zirgiem 64 hromosomas. Tas nozīmē, ka Prževaļska zirgs nevarēja būt mājas zirga priekštecis. Tā sencis bija cits — tarpans. Indoeiropieši to pieradināja 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.

            Acīmredzot tajā laikā viņi iemācījās arī jāt, lai gan valdīja uzskats, ka zirgs iejāts ievērojami vēlāk.

Iemaukti

            Visagrāk cilvēks iemācījies lietot iemauktus. Primitīvus, no jēlmītas ādas siksnām pagatavotus iemauktus lietoja jau indoeiropiešu pirmdzimtenē, Krievzemes dienvidu stepēs.

Pakavi

            Senatnē nepazina arī pakavus, raksta Hanss Bauers grāmatā par zirgiem. Nevienos izrakumos nav atrasts zirgs ar pakaviem. Visvecākā pakavu forma ir “kurpes“ no lūkiem un kaņepājiem. Čingishana zirgu nagi bija aptīti ar ādu. Taču tūkstoš gadu pirms viņa lietoja šādus pakavus: masīvas, no dzelzs izkaltas “kurpes“, kas piestiprinātas pie zirga kājas ar siksnām.

            Mūsdienu tipa pakavus (piestiprinātus ar naglām), iespējams, izgudroja tikai 5. gadsimtā.

           

            Bruņinieku laikos pakaviem bija simboliska nozīme: tie rādīja zirga vērtību un jātnieka cieņu. Sodot norāva pakavus: vai nu vienu, divus, vai trīs — vai visus četrus. Jāt uz “ baskājaina “ zirga skaitījās liels negods.

Pieši

            Pieši radās 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.

            Sākumā tie bija gluži vienkārši asi koka puļķi, ko jātnieks piesēja pie savas pēdas.

            Senās Romas ziedu laikos jau pazina dzelzs piešus. To forma un veids, kā piestiprināt pie kurpes, bet vēlāk pie zābakiem, pilnveidojās no gadsimta gadsimtā.

            Dāmu seglus sāka lietot 12. gadsimtā, taču vēl pirms četrsimt gadiem Anglijas karaliene Elizabete devās izjādē, kā vīrietis sēžot uz zirga savam staļļmeistaram aiz muguras. Turpat vēlāk parādījās arī iemaukti ar mutes dzelžiem jeb trenzi.

Laužņi

            Pēdējais izgudrojums pieder itālim Pinjatelli 17. gadsimtā. Bet itālis Filli un francūzis Bošē ir augstākās jāšanas skolas pamatlicēji.

Slavenie zirgi:

¨     Bucefals ir Maķedonijas Aleksandra iemīļotais zirgs. Vārds “ Bucefals “  nozīmē  “ Vēršgalvis “. Tā viņu nosauca platās pieres dēļ. Aleksandra tēvs Filips nopirka šo melno zirgu  par 13 talantiem ( aptuveni 340 kilogramiem sudraba) no Tesālijas zirgaudzētāja Filonīka.

¨     Incitāts (“ Straujais “) ir slavens zirgs tikai tāpēc, ka Romas imperatora Kalligulas ērmotās iegribas dēļ kļuva... senators. Tas būtu saņēmis arī impērijas augstāko dienesta pakāpi — konsula titulu, ja nebūtu nogalināts tā neprātīgais īpašnieks.

¨     Eklipss nosaukts tādā vārdā tāpēc, ka piedzimis Saules aptumsuma “ Iklipsa “, dienā.
       Divdesmit trīs gadus šis rudais ērzelis piedalījās dažādās jājamo zirgu auļošanas sacīkstēs un nevienu reizi netika uzvarēts.

¨    Kingsēma, tīrasiņu ķēve, jājamo zirgu auļošnas sacīkstēs guvusi guvusi vairāk uzvaru nekā Eklipss.
       1878. gadā Kingsēmu aizveda uz Angliju, lai tā sacenstos ar pasaules labajiem auļotājiem. Viņa arī šeit uzvarēja tikpat viegli kā kontinentālās Eiropas hipodromos.

¨    Gudrais Hanss ir matemātikas skolotāja Vilhelma fon Ostena mīlulis. Šī skolotāja  hobijs bija “ kolekcionēt “ šķirnes zirgus. Gudrais  Hanss, melns Orlova rikšotāju šķirnes ērzelis, padarīja slavenu īpašnieka vārdu ar savām apbrīnojamajām spējām.
       Viss sācies it kā no tā, ka, pēc Vilhelma Ostena domām, Hanss saprot cilvēku valodu.
       Vēlāk Ostens atklāja, ka viņa apbrīnojamais zirgs protot skaitīt: saskaitīt, atņemt, kā arī mācēja reizināt, dalīt, rēķnāt uzdevumus ar daļskaitļiem.
       Hanss prata lasīt, izmantojot Morzes ābeci. Katram burtam atbilda zināms skaits piesitienu ar kāju, kas cits citam sekoja ātri un pēc nelielām pauzēm. 

Apmatojuma krāsas un gaitas veidi.

            Vispirms gribu pateikt, ka baltu un melnu zirgu nav.

Baltie (ja tie nav albīni) ir gaiši pelēkie zirgi, bet melnos sauc par meļņiem vai dūkainiem zirgiem.

            Melnis - gan ķermeņa, gan krēpju, gan astes apmatojums melns ar zilganu spīdumu, un krāsa saulē nezbālē.

            Dūkanbērs - melns ar brūnganu ietonējumu (ap lūpām, acīm, paslēpenēs ).

            Ruds - viss apmatojums ruds.

            Bēris - iesarkani brūns, bet aste un krēpes melnas.

            Gaiši ruds - ķermenis gaiši ruds ar sarkaniem ietonējumiem, aste un krēpes bāli rudas.

            Baltskaris - reti sastopams un skaists apmatojums.

Mēdz būt gaišs baltskaris (tumši ruds, bet aste un krēpes baltas vai dūmu krāsā) un tumšs baltskaris (šokolādes  krāsā, bieži vien ābolains, aste un krēpes baltas vai dūmu krāsā).

            Loss - ķermeņa apmatojums dzeltens, reizēm ar sarkanīgu nokrāsu, krēpes un aste melna, bieži melna svītra - tā saucamā pēļu taka - pa visu muguru.

            Palss - tādās pašās nokrāsās dzeltens kā losais, bet aste un krēpes gaišas.

            Pāts - apmatojums ar milzum daudz nokrāsām. Visbiežāk sastopamais variants, kad ķermeņa augšdaļa tā pat kā losajam, brūni dzeltena, bet pavēdere un kājas gaišas, gandrīz baltas, krēpes un aste - melni brūnas pa muguru peļu taka.

           

           

            Sirms - baltie segmati  sajaukumā ar melnajiem. Bieži adgadāsābolaini sirms, retāk mušaini sirms: uz sirma fona izkliedēti, sīki melni vai tumši brūni plankumiņi griķu graudu lielumā.

            Jaunībā sirmji ir tumšāki nekā “pusmūžā”; ar gadiem tie kļūst gaišāki līdz pat pilnīgi baltiem.

            Pelēks - ķermenis pelnu pelēks, krēpes, aste un peļutaka melna (tarpana apmatojuma krāsa!!!).

            Tumši pelēks - tāpat pelnu pelēks, bet ar tumšāku ietonējumu kājās, krēpēsun dzeltani brūniem segmatiem ap nāsīm un paslēpenēs.

            Salns - baltie segmati un aizsargmati pa visu ķermeni sajaukumā ar melniem, rudiem, dzelteniem segmatiem un aizsargmatiem, un tad rodas meli salns, bēri salns, losi salns utt. zirgs.

            Un vēl ir daudzas krāsa: dārks, lāsumains (ir divi veidi), tīģerkrāsas apmatojums, tumši ruds jeb dūkan ruds,

            Ejot soļos, zirgs minūtē sper 110-130 soļus un šajā laikā veic 120 metrus. Rikšojot dzīvnieks veic 120-180 soļus minūtē un pārvietojas par 225 metriem. Lēkšojot tiek izdarīti 110-140 lēcieni minūtē, veicot šajā laikā   600-900 metru attālumu, kas atbilst 36-54 kilometru stundā. Tomēr jājamo zirgu auļošanas sacīkstēs labākie zirgi skrien daudz ātrāk, piemēram, tīrasiņu ķēve Renta 1956. gadā Ļvovas hipodromā veica viena kilometra distanci 58 sekundēs. Tas nozīmē, ka vienā sekunē viņa noskrēja 17,24 metrus, bet stundā - 62 kilometrus. Daži tīrasīņu zirgi auļo vēl ātrāk: Indižens Anglijā, Epsomas hipodromā, veica vienu kilometru 53 sekundēs (gandrīz 68 kilometrus stundā!!!).

            Īsos lēkšus sauc par kenteru, bet lauku lēkši -karjeras  jeb auļi - ir visātrākie lēkši.

Šķirnes

            Ir simtiem zirgu šķirņu. Vairāku simtu gadu laikā tās izveidotas selekciju ceļā. Visas zirgu šķirnes ir cēlušās no senajām zirgu formām. Senā dienvidu forma bija līdzīga mūsdienu Arābu zirgiem. Šie zirgi bija viegli un ātri, ar smalku apmatojumu, līdzīgi mūsdienu kalnu ponijiem.

            Dažas zirgu šķirnes:

Rikšotāj parasti ir bēri vai dūkaini.

Dāņu Knabstrap zirgi vienmēr ir mušaini sirmi.

Šairas zirgus izaudzēja smagu vezumu vilkšanai un kā           jājamzirgus bruņiniekiem.

Palomino zirgi ir rudi gaišskari.

Velsas poniji ir izaudzēti no Arābu un citiem tīrasiņu            zirgiem 

            Kopš 1968. gadasavvaļā Prževaļska zirgi vairs nav sastopami, bet nedaudzi vēl mīt zoodārzos.

Rakstīja:   ___________________

Grāmatas: DZĪVNIEKU PASAULE

                 DABAS ENCIKLOPĒDIJA