Senākās vērtību mēra formas pasaulē

Ādažu vidusskola

Senākās vērtību mēra formas pasaulē

Zinātniski pētnieciskais darbs

AUTORS- ANSIS AILIS

11.a klases skolnieks

DARBA VADĪTĀJS- JĀNIS TIKMERS,

Ādažu vidusskolas vēstures skolotājs

 

 

ĀDAŽI 2001

Saturs.

Ievads........................................................................................... 2

Senākās naudas formas pasaulē................................................. 4

Gliemežvāki kauri....................................................................... 4

Gliemežvāki dentalium endulis................................................. 5

Akmens........................................................................................ 7

Zobi un kauli............................................................................... 8

Spalvas......................................................................................... 8

Pārtikas produkti kā maksāšanas līdzeklis................................ 9

Uzbudinošas vielas..................................................................... 9

Primitīvi priekšmeti- lietas....................................................... 10

Darbarīki, priekšmeti u.c.......................................................... 10

Pirmās monētas......................................................................... 12

Inflācija un deflācija................................................................. 13

Secinājumi................................................................................. 14

Izmantotās literatūras saraksts.................................................. 15

Pielikums (Tests)...................................................................... 16

Pielikums (Attēlu galerija)....................................................... 18

Anotācija.................................................................................... 23

Ievads.

Nauda- metāla vai papīra zīmes, ko lieto par vērtības mēru preču pirkšanā vai pārdošanā.

Pārsvarā visās zemēs cilvēki dzīvoja saimēs un ģintīs, un izaudzēja to kas bija nepieciešams iztikai un izdzīvošanai. bet uzzinājuši par citām zemēm, un lietām kas līdz šim nebija jaunatklāto zemju iedzīvotājiem, un viņiem radās vēlēšanās iegūt šīs mantas.

Līdz ar to senajā tirgū, lai iepirktos bija jāatrod kāds cilvēks, kam ir tas, ko jūs vēlaties, un kurš grib to, kas ir jums. Vēlmju nesakrišanas gadījumā bija jāveic garš preču apmaiņas ceļš, lai iegūtu nepieciešamo preci. Bet mūsdienu tirgū cilvēki var pārdot jebkuram to, kas viņiem ir, un izmantot naudu, lai pirktu to, ko vēlas.

Šodien nauda ir kā neatņemama dzīves sastāvdaļa, kaut kas pats par sevi saprotams. Naudu saprot kā norēķinu veidu par iegādātajām precēm, bet senākos laikos naudai bija daudz lielāka vērtība, šādai naudai vērtību noteica pēc ieguldītā darba un pēc naudas lietderības.

Kad valūtas krīze, inflācija un deficīts apdraud ekonomisko dzīvi, daudziem no līdzpilsoņiem rodas vēlēšanās atbrīvoties no mūsdienu fiziskajām saistībām un pārcelties kaut uz kādu no Okeānijas saliņām. Ja arī tāda vēlēšanās piepildītos, tad drīzumā nāktos atzīt, ka arī sadzīvojot ar dabas likumiem nāktos sastapties ar finansiālām problēmām.

Temats varētu būt ļoti aktuāls, jo mūsdienu cilvēks reti aizdomājas, cik gan dažāda ir bijusi nauda, līdz ieguvusi mums tik ierasto papīra un metāla naudas formu. Līdz ar to var secināt, ka naudas attīstība nav beigusies. Nākotnē iespējami vēl daudzi citi naudas ekvivalenti.

Pētījuma objekts: Darbā tiek apskatītas vēsturiski senākās mēra formas, kādas tika izmantotas tuvākā un tālākā pagātnē.

Pētījuma priekšmets: Lasītājs varēs iepazīties kādi bija naudas ekvivalenti, un kāda vērtība bija naudai.

Hipotēze: Šajā darbā vēlos pierādīt ka naudai ir liela loma cilvēka dzīvē, jo naudu kā maiņas līdzekli pazina un izmantoja vairākus tūkstošus gadu tālā pagātnē.

Senākās naudas formas pasaulē.

Dažādās pasaules vietās bija dažādi naudas maksāšanas līdzekļi, tie atšķīrās ar vidi, kur dzīvoja cilvēki, un cilvēku uzskatiem. Viens no pirmajiem maksāšanas līdzekļiem bija  gliemežnīcas, ko izmantoja lielākajā daļā Eiropas, kā arī Okeānijas salās. Plaši pazīstamas naudas formas bija arī pārtikas produkti, no akmens izgatavotas lietas un dzīvnieku valsts produkti, spalvas, zobi, ilkņi u.c.

Gliemežvāki- kauri.

Lielāko tiesu pirmatnējām ciltīm pats izplatītākais vērtību mērs- “nauda”, bija moluski un gliemežnīcas.

Viens no plašāk pazīstamākajām “valūtas” formām, kuras izmantoja gandrīz visā pasaulē bija gludās un apaļās kauri gliemežnīcas. Tās ieguva, metot ūdenī kokosa palmas zarus un pēc tam, šos zarus pie kurām bija pieķērušies šie kauri moluski izvilka no ūdens. Daudzu tautību tirgotāji izmantoja šo maksāšanas līdzekli gan Japānā, gan Ķīnā un Indijā. Eiropā šīs gliemežnīcas tika ievestas no Maldvinu salām (Lielbritānijas kolonija) Indijas okeānā un no Mafijas salām Austrum Āfrikā. Vēl 1365. gadā Marko Polo redzēja gliemežnīcu naudu Ķīnas provincē Tolomanā un aprakstīja kā porcelāna gliemežnīcas līdzīgas tām, kuras agrāk izmantoja šķirnes suņu rotāšanai. Bet ar laiku senās augstās kultūras gliemežnīcas aizstāja ar citiem naudas ekvivalentiem. Ķīnā, piemēram gliemežnīcas aizstāja ar sudraba un vara monētām, bet Tibetā ar sudrabu. Kauri gliemežnīca tika vēl plaši izmantotas Āfrikā 20. gs. sākumā. Šīs “valūtas” kurs atkarīgs no vietas kur to izmantoja, jo tālāk no jūras, jo gliemežnīcām bija lielāka vērtība. Āfrikas vidienē gandrīz par jebkuru preci varēja norēķināties ar kauri gliemežiem.

Pat liela daļa misionāru ziedojumus saviem ceļojumiem vāca kauri gliemežnīcas, kā konstatēja Ibn Batuths, ceļodams pa ziemeļrietumu Āfriku, pārliecinājās, ka kauri pastāv precīzi izrēķināts kurs. Par to pašu pārliecinājās Itāļu ceļotājs Kadamosto gadsimtu vēlāk. 1455. gadā ceļodams pa Āfriku viņš uzzināja, ka kauri gliemežus Āfrikā kā naudu izmantoja jau pirms tam kad, tur ieradās eiropieši. Ar kauri naudu maksāja nodokļus, dažādus naudas sodus, iegādājās pārtikas produktus, pirka kapakmeņus. Turklāt kauri īpašnieks varēja ari bankrotēt, tikpat viegli kā dolāru un angļu mārciņu turētājs, jo gliemežnīcas kontinenta vidienē nebija tik viegli pieejamas.

Interesanti ir pavērot cik maksāja dažas preces, piemēram Baboka ciltī.

Kara cirvis.............................................. 150 kauri

Labas kvalitātes indiešu audums............. 600 kauri

Divi Eiropā ražoti ziepju gabali.............. 100 kauri

Paciņa žāvētu sienāžu.............................. 100 kauri

Dažādās ciltīs, daudzām lietām bija dažāda vērtība, piemēram Basarī ciltī par  sievieti maksāja tūkstošs kauri un govi. Tā bija iela summa nākamajam līgavainim.

Gliemežvāki- dentalium endulis.

Indiāņu ciltis kā maksāšanas līdzekli izmantoja dentalium endulis gliemežnīcas kuru vērtība bija atkarīga no gliemežvāka baltuma pakāpes un formas.

Okeānijas iedzīvotāji izmantoja kā maksāšanas līdzekli gan kauri, gan dentalium endulis gliemežnīcas, bet tās iepriekš bija jāapstrādā un jāuzver uz aukliņas. Šo valūtu izgatavoja īpašās “naudas kaltuvēs”. Melanēzijā pazīstamākā naudas vienība bija tambu, tās izgatavošanai izmantoja no  1 cm lielas gliemežnīcas. Tambu nozīmē liels un svēts. Teorētiski ar šīs naudas palīdzību varēja nopirkt visu, pat nemirstību, un cilvēki tādēļ domāja ka tikai bagāto dvēseles nokļūst paradīzē, un tiekot pasargātas un glābtas no ļaunuma.

Vēl viens gliemežvāku naudas paveids bija virknē savērti tūkstošiem mazu gliemežnīcu nereti vairāku metru garumā. Šis “naudas” veids kalpoja kā norēķināšanās līdzeklis par līgavām. Ar šis naudas palīdzību cilvēki varēja  adoptēt bērnus, rīkot bēres, pirkt, un pat cilšu virsaiši noslēdzot miera līgumus. Šai naudas vērtība tika mērīta pēc tās garuma. Piemēram, no pirkstgala līdz elkonim, ar tik garu virteni varēja nopirkt govi.

Izņemot Okeāniju, kur naudas izgatavošana bija vīriešu un biežāk cilšu vadoņu privilēģija, gliemežvāku nauda atšķīrās ar to, ka šo valūtu izgatavoja sievietes. Liecība par to, ka gliemežnīcu nauda ir senākais naudas veids liecina arheoloģiskie izrakumi, kur blakus apbedītajam tika novietota visa viņa bagātība.

Vēl kā norēķinu veids bija “cūkas nauda”, tā ir vairāku tūkstošu gliemežvāku, pērlīšu un citu vērtīgu priekšmetu kombinācija. Šo naudu galvenokārt izmantoja Jaunīrijas salā. Stikla pērlītes un suņa zobi savītas savā starpā. Virtenes beigu daļā vienmēr tika piesietas viena vai vairākas cūkas astes, šādu naudu izmantoja cūku un sieviešu pirkšanai. Nereti naudas garums sasniedza 12m.

Karolīnas salās arī izmantoja gliemežnīcu naudu, bet to lietoja tikai sievietes. Vīrieši izmantoja dzirnakmeņiem līdzīgu naudu ko sauc par “fei”. Akmens vērtība bija atkarīga no tā diametra un biezuma, jo plānāks un lielāks pēc diametra, jo vērtīgāks. Daži no šiem diskiem sasniedza 5 metrus diametrā, tā ir pati lielākā nauda pēc izmēra, kas ir atrasta arheoloģiskajos izrakumos. Indoķīnā ir atrasts vecākā šāda veida nauda, tās izgatavošanas laiks attiecināms uz neolīta laikmetu.

Akmens

Jaungvinejas dienvidos par vērtību mēru atzina īpašā ceremonijā pagatavotus  kara cirvjus, kurus izgatavoja no savāda vulkāniska ieža. Ar šādu naudu varēja norēķināties par cūkām, pārtikas produktiem, laivām, zemi kā arī par dzīvniekiem.

Zinātnieku interesi saista tās zemes, kur par norēķinu ekvivalentu izmantoja dārgakmeņus vai pusdārgakmeņus. Senajā Ķīnā tirdzniecībā izmantoja nefrīta gabalus, Borneo vēl mūsdienās lieto šo valūtas veidu. Učiči iedzīvotāji vēl jo projām apgrozībā izmanto pusdārgakmeņus ahātu un jašmu. Vietās kur bija iegūstamas pērles tās izmantoja kā naudu, to vērtība bija atkarīga no izmēra un formas. Mūsdienās tādās valstīs kā Kordufānā, Darfurē un Indijā pērles līdz šim tiek izmantotas kā vērtības mērs. Kā maksāšanas līdzeklis daudzās Āfrikas, Amerikas indiāņu ciltīs līdz ar eiropiešu pasaules apceļotājiem tika ieviests jauns maksāšanas līdzeklis, kā sīkas pērļu un stikla krellītes, šī valūta bija diezgan nestabila, jo nāca arvien jaunas krāsu un formu krellītes. Ugandas karalis mēģināja kļūt ekonomiski neatkarīgs un pavēlēja iesēt stikla krellītes, cerēdams uz labu ražu.

Zobi un kauli.

Ļoti populārs naudas veids bija dzīvnieku zobi un kauli. Pārsvarā lietoja mežā medīto zvēru zobus, ilkņus un kaulus, bet visvērtīgākie bija īpašas formas zobi un kauli, kas atšķīrās no visiem pārējiem.

Dažādās kopienās kā naudas vērtība bija galvaskausi. Tā sevišķi vērtīgas kā monētas bija govju galvaskausi Asamā un cilvēka galvaskausi Borneo salās.

Spalvas.

Senajā ciltīs ļoti populāras naudas veids bija spalvas. Spalvu- naudas tīstokļi tika nodoti no paaudzes paaudzē, un savu vērtību zaudēja tikai tad, kad nolietojās sarkanās spalvas, kas bija piestiprinātas spalvu vīstoklī. Paši bagātākie kopienas locekļi taisīja mežā personīgās naudas tīstokļu glabātuves svētkos visa bagātība tika izkarināta starp bambusa kokiem. Lai izgatavotu tādu tīstokli vajadzēja nogalēt daudzus simtus putnu. Visvairāk pieprasītās bija baložu un kolibri putnu spalvas. Liela vērtība bija spalvām, kas aug ap vistu acīm. Ar šo naudas veida izgatavošanu nodarbojās sievietes.

Banksas salās no apgrozībā esošajiem sarkanbaltajiem spalvu naudas vīstokļiem taisīja rotas lietas. Santa- krusas salās nēsāja no naudas taisītas jostas. Lielāko pilnību sasniedza naudas un rotas lietas no spalvām Polinēzijā. Jau 1777. gadā Dž. Kuks secināja, ka sarkanās un dzeltenās papagaiļu spalvas ir vērtējamas, kā dārgas monētas. Ar spalvām viņi bagātīgi izrotāja arī savus elkus, kā arī savu vadoņu apmetņus- mantijas.

Villaumezā un Franču salās, kā naudu izmantoja kazuāru spalvas un gūžu kaulus, kuri bija sevišķi vērtīgi, jo kazuāri nedzīvoja sājās salās.

Pārtikas produkti kā maksāšanas līdzeklis.

Kā ļoti savdabīga nauda pieskaitāma pirmatnējām ciltīm bija pārtikas produkti- “ēdamā nauda”.

Āfrikā viena no izplatītākajām naudas vienībām bija sāls standziņas. Pangvā lietoja tā saucamās “kaukas”, kas vienkārši sakot ir tīstoklīši ar manioki biezeni. Neviens veselības aizsardzības departaments neaizliedza Niasas iedzīvotājiem lietot “monētas” no žāvētas cūkgaļas.

Senajā Meksika sīkākā naudas vienība bija kakao pupiņa, kuras vēl līdz šim brīdim skaitās nauda pašos attālākajos Meksikas novados. Ļoti daudzās Ķīnas provincēs, ļoti plaši izplatīta bija nauda no tā sauktajiem tējas ķieģelīšiem, tā sastāvēja no presētām tējas lapām, kas izskatījās pēc visparastākajiem ķieģeļiem. Sumatrā kā naudas vienība kalpoja dažāda daudzuma rīsi, gan alga, gan nodokļi tika maksāti rīsā. Indijā kā nauda ir zināma sago, Nikobaras salās ar tvaiku savienoti rieksti, Tibetā griķu riesti. Karolīnas salās žāvētas banānu mizas un žāvēta kurkuma saknes gabaliņi. Lapzemē vēl nesenā pagātnē kā naudu lietoja sieru.

Uzbudinošās vielas.

Daudzviet naudas vērtībā tika paceltas uzbudinošās vielas- Niasānā un vēl daudzām citām Austrumsibīrijas tautām par monētām kalpoja tabakas lapas. Dažkārt arī ārzemju tirgoņi ar tabaku norēķinājās par preci pat Rietumāfrikā.

Pēc Alberta Šveicara ziņojumiem ir zināms, ka par vienu tabakas lapu varēja nopirkt divus ananāsus un gandrīz visi pakalpojumi tika apmaksāti ar tabakas lapām. “Septiņas lapas”- “tabakas galviņa”= septiņi Franču franki.

Daudz bīstamāka bija opija valūta, kas bija apgrozībā Ķīnas provincē Hainaņ. Ne mazāk kaitīga bija “spirta nauda”, pie Loango  krasta iezemiešiem tilpumu mērija glāzēs vai pudelēs atkarībā no pirkuma lieluma. Lietainā laikā viena ola maksāja pusglāzi ruma, bet sausā laikā veselu glāzi ruma, kazu varēja nopirkt par trīs pudelēm ruma un gabalu katūna auduma. Aini par preci maksāja ar rīsu šņabi, kuru viņi importēja no Japānas.

Primitīvi priekšmeti- lietas.

Kad sāka attīstīties kaučuka tirdzniecība daudzas primitīvās ciltis to sāka atzīt un izmatot kā naudu, kuras togo reizē izstūma no apgrozības tradicionālo naudu- kauri.

Darbarīki, instrumenti u.c.

Pēc mūsu saprašanas par naudu visvieglāk nosaukt metāla monētas primitīvajām tautām, kas eksistēja paralēli jau augstāk minētajām naudas vienībām. Visbiežāk tas bija novērojams Āfrikā. Tajos ciematos, kur apgrozījās  daudzu kultūru pārstāvji radās situācija, kad vienlaicīgi apgrozījās dažādas naudas vienības. Tomēr arī metāla nauda nav tāda, kā mēs to stādāmies priekšā, bet gan ieroči un instrumenti.

Austrumāfrikas apgabala- Taboras iezemieši savu valsti sauc par “Uņjāņjembe”(cirtņu valsts), jo kādus simts gadus atpakaļ šajā zemē Ussindžas iedzīvotāji ieveda simtu piecdesmit tūkstošus dzelzs cirtņu, kas arī kalpoja kā naudas vienības, pie šīs valūtas pievienojās arī kapļi, naži un ieroči. Tanguā galvenā naudas vienība bija šķēpu uzgaļi, bet daudzu naudas- preču apmaiņas rezultātā sāka apgrozīties arī citas vērtības, kas stipri apgrūtināja vērtības noteikšanu kādā vienā noteiktā “naudas” vienībā.

Tā, piemēram, 1926. gadā pēc Tessmena ziņojuma, Pangvā, precēties gribētājiem par savu līgavu bija jāmaksā šādi priekšmeti:

Priekšmeti                                 Vācu markas (DM)

6000 šķēpi........................................................ 420

12 ieroči........................................................... 120

2 pulvera muciņas................................................ 4

70 ilkņi............................................................... 70

2 aitas                                                                            50

2 dzels katli.......................................................... 8

10 auduma atgriezumi........................................ 40

5 cepures............................................................ 10

13 katliņi sāls..................................................... 26

2 naži            ........................................................ 2

2 kreļļu paciņas.................................................... 2

2 pīpes...................................................................       0,5

2 krama pacinas................................................ 0,5

Kopā                                                              753,5

Tā ir diezgan ievērojama summa, kura ierobežoja daudzus Pangvas jauniešus precēties.

Āfrikas tautas dzelzs naudas izgatavošanā nekad nav bijušas atkarīgas no eiropas tautām, jo Āfrikā to izgatavoja jau ilgi pirms eiropiešu ierašanās šajā kontinentā.

Senlaicīgā dzelzs nauda Pangvā ir redzama kā miniatūra, cirvji pieliekami veijerveidīgi pie auklas no augu šķiedrām, divas tādas sasaites maksāja apmēram ¼ dolāra, bet šī mērvienība ir kļuvusi par retumu, tomēr Pangvā galvenā mērvienība bija šķēpu uzgaļi, kuri bija dažāda lieluma, mazākie maksāja apmēram 2 centus, bet lielākie apmēram 25 centus. Šī nauda bija vajadzīga sievu pirkšanai.

Ziloņa kauls maksāja apmēram............ 200 uzgaļu

Putns- degunradzis.................................. 10 uzgaļu

Liela žurka.............................................. 10 uzgaļu

Pīpe                                                           1 uzgalis

Zupas karote.............................................. 2 uzgaļi

Eiropas ierocis.............................. 100- 200 uzgaļu

Leoparda ūsas......................................... 10 uzgaļu

Binusa upes augštecē kā nauda apgrozībā bija adatas un naglas, bet Kalifornijas indiāņi Pomo norēķinājās ar gludi nopulētiem dolomīta un magnezita stieņiem.

Pirmās monētas.

Afrikāņiem augstu kotējās viena no Senās Eiropas monētām- tā saucamais Marijas Terēzes tāleris. Tas izplatījās no tuvajiem austrumiem un Sudānas pa visu Ziemeļāfriku un Rietumarābiju, un aizkļuva uz dienvidiem pat aiz ekvatora. Tas kļuva par vienu no populārākajiem Āfrikas norēķinu līdzekļiem tāpēc, ka iezemiešiem ļoti patika uz monētas attēlotā Austrijas imperatores biste, jo Āfrikas tautām nebūt ideāls nebija saulainas sievietes.

Bija vēl dažas vispār pieņemtas vērtības dažādos reģionos, piemēram, Tālajos Austrumos augstu kotējās Meksikas dolārs, kā arī Indijas rūpijas, kuras atzina Austrumāfrikā un pat tādā augstas kultūras zemē, kā Tibeta.

Dažos Abesīnijas rajonos, kā sīka monēta kalpoja patronu čaulītes.

Kā vērtīga monēta Kongo kalpoja Andreja krusta vara atlējumi.

Inflācija un deflācija

Inflācija- vispārēja vidējā cenu līmeņa celšanās, kas rada naudas vērtības krišanos, bet deflācija ir  vispārēja vidējā cenu līmeņa celšanās. Cenu līmeņa maiņas bija novērojams arī senajās tautās, līdz ar to var secināt ka šie divi termini nav izveidojušies ieviešoties metāla naudai.

Ja kādā ciemā ieradās kādi ieceļotāji kam bija vairāk naudas vietējie tirgotāji  paaugstināja preču cenas. Tā dara arī ir mūsdienās valsts banka, lai sabalansētu naudas un preču  daudzuma līdzsvaru. Bet valsts banka to dara samazinot, vai palielinot apgrozība esošās naudas daudzumu.

Secinājumi.

ü Nauda dod iespēju jebkuras lietas vērtību izteikt visiem saprotamā formā un novērtēt pirkuma iespējamību.

ü Naudas vēsture ir ļoti sena, un precīzi tās attīstības pirmsākumi nav nosakāmi.

ü Līdz mūsdienu naudas izskatam, nauda ir ļoti daudz reizes mainījusi savu formu un izskatu.

ü Viss izplatītākais naudas veids bija dažādi gliemežvāki.

ü Dažkārt naudas izmēri bija nesamērīgi, un nauda bija ļoti neparocīga.

ü Sākumā metāla nauda bija dažādi dzelzs darbarīki

ü Tur kur bija liels kultūru sajaukums tur naudai bija daudz dažādu formu, tas apgrūtināja naudas vērtības noteikšanu.

ü Seno civilizāciju cilvēki domāja, ka par naudu var iegādāties visu, pat mūžīgu dvēseles mieru pēc cilvēka nāves.

ü Daudzās zemēs pat mūsdienās izmanto seno maiņas naudu

Izmantotā literatūra:

·  Birzniece Juta, Vilne Dace Ekonomika Raka 1999- 237 lpp.

·  Ducmane Kristīne, Rūmnieks Valdis Piecpadsmit stāsti par naudu Liesma 1988-43lpp.

·  Microsoft Encarta ecyclopedia  Microsoft 1999

·  Pasaules vēsture Aleksandra Grīna redakcija 1929- 380 lpp.

·  История древних цивилизаций /Библиотека всеобшеий цивилизаций- Санкт- Петербург Попуган аст 1998- 371 стр.

Pielikums- tests

Tests.

1. Kāda nozīme bija naudai?

q Naudu izmantoja kā rotas lietas

q Naudu izmantoja kā maksāšanas līdzekli

q Naudu pazīst tikai mūsdienās

2.  Kas noteica naudas vērtību?

q Darbs, kas ieguldīts, lai izgatavotu attiecīgo naudu

q Katras cilts iedzīvotāji paši noteica naudas vērtību

q Naudai nebija liela loma senajās civilizācijās

3.  Kāds bija visizplatītākais naudas veids senajā pasaulē?

q Akmens nauda

q Ādas gabali

q Gliemežnīcu nauda

4.  No kā tika izgatavotas visgarākās “monētas”

q No koku zariem veidotas virtenes

q No spalvām veidotas virtenes

q No gliemežnīcām veidotas virtenes

5.  Kā sauc arheoloģiskajos izrakumos atrasto vislielāko naudas zīmi?

q Fei

q Kauri

q Dentalium endulis

6.   Ko pēc “senā” cilvēka domām varēja iegādāties par naudu?

qSaimniecībai nepieciešamās lietas

qPilnīgi visu, ko cilvēks vēlējās

qNeko

7.   Kāds naudas veids bija visbīstamākais senajās civilizācijās?

q Spalvu nauda

q Alkohola un narkotisko vielu nauda

q Metāla nauda

8.   Kādi kauli bija visvērtīgākie?

q Ribas

q Galvaskausi

q Atslēgas kauli

9.   Kas ir inflācija?

q Vispārēju cenu līmeņa celšanās

q Tas ir termins

q Vispārēja cenu līmeņa krišanās

10.  Cik ilgi Āfrikā izmantoja kauri gliemežnīcas?

q Līdz 13 gs. sakumam

q Līdz 20 gs. sākumam

q Līdz Kristus dzimšanai

11. Kurā vietā vēl šotdien kā maiņas līdzekli izmanto kakao pupiņas?

q Meksikas tālakajos novados

q ASV nomalē

q Ķīnas nostūros

Pielikums- attēlu galerija

Attēlu galerija

 

Ý Mazās kauri gliemežnīcas.                   Ý Gliemežnīcu nauda- Tambu

                                                                                       (Gazelas pussala)

     

ß Gliemežnīcu nauda- Bakuau.      

  
Ý Primitīvās naudas formas:

1.    Gliemežnīcu nauda

2.     Metāla plāksnīte

3.     Pirmatnējā kreļļu nauda

4.     Gliemežnīcu nauda

5.     Nauda- kaplis

Ü Daļa no cūkas naudas (Malanēzija)

 

Ý Gredzenveida nauda no tridacna gigas gliemežnīcām (Malanēzija)

ß Džar gliemežnīcu nauda (Jap sala)

ÜLielākā atrastā nauda no akmens- “fei”

ßIrbulis caurumu izveidošanai gliemežvākos

ÜMeža cūkas ilknis

ÜNauda- tējas ķieģelīša formā (Ķīna)

ÜSpalvu virtene

      

              Ý Metāla nauda- cirvji

Ü Zelta gredzens (Kembridža- Anglija)

Anotācija.

Šī darba tēma ir “Senākās vērtību mēra formas pasaulē”, darbā apskatītas dažādas naudas formas, un materiāli no kādiem izgatavotas naudas vienības. Darbs varētu likties interesants tiem, kas interesējas par dažādu valstu kultūrām, un dažādu lietu  attīstību.  Daudziem no mums varētu likties, ka naudas izskats ir nemainījies gadsimtu gaitā, bet mūsdienu cilvēkam senās naudas vienības var likties ļoti nevērtīgas, dažkārt cilvēks mūsdienās senās “monētas” izmanto kā dekorācijas līdzekli.

Annotation.

This work is about kind of coins, in that work is rewove money forms and materials that money is made from. The work could seem so interesting to people who are interested in culture of nationalities and evolution of things. To lot of us may seem that the money appearance aren’t changed, but to modern people ancient kinds of money could seem so unusable, and even modern people ancient money are using like decoration.