Senvārdi

Saturs

1.      Saturs……………………………………………………………..1

2.      Ievads ……………………………………………………………2

3.      Kartotēka:

            A burts ……………………………….…….….…………..

            B burts…………………………….………….……………

            C, Č burts …………………………………...……………..

            D burts …………………………………..…….…………..

            E, G burts ………………………………..………….……..

            I burts ……………………………………………...………

            J burts ……………………………………………..…….…

            K burts …………………………………………...………...

            Ķ burts ………………………………………….…..……...

            L burts ………………………………………….…..………

            M burts …………………………………….………..……...

            N burts ………………………………………….….….……

            Ņ, P burts …………………………………….….…….……

            R burts ………………………………………...……………

            S burts …………………………………………...…………

            Š burts ………………………………………….…..………

            T, U burts ………………………………………..…………

            V burts…………………………………………..………….

            Z, Ž burts ……………………………………….……….…

4.      Vecvārdi …………………………………………………………

5.      Apvidvārdi ………………………………………………………

6.      Aizgūtā leksika ………………………………………………….

7.      Vienkāršrunas vārdi

     Vulgārismi……………………………………………………….

8.      Eifēmismi ……………………………………………………….

9.      Tēzes ……………………………………………………………

10.  Izmantotās literatūras saraksts ………………………………...…

11.  Saīsinājumu saraksts ………………………………………….…

Šādām valodas vienībām nozīmes skaidrojumu, kas neatbilda konteksta nozīmei, neizrakstīju. Interesantākos valodas paraugus apkopoju kartotēkā (181 ekscerpts). Izrakstīju vārdus, kas pēc manas valodas izjūtas šķita īpatnēji un neikdienišķi, kas atšķīrās no literārās valodas. Mans mērķis, rakstot šo darbu un pētot romāna savdabīgo leksiku, bija izprast un noskaidrot, ko nozīmē romānā tik bieži sastopamās un man nezināmās leksēmas. Interesanti bija uzzināt, ko īsti nozīmē šie vārdi, interesanti, ka autori izmantojuši pat tādus vārdus, kuru nozīme nav skaidrota nevienā no manis izmantotajām vārdnīcām. Pētot leksikas krājumu, nācās uzzināt daudz ko jaunu arī par literārās valodas vārdiem, par aizguvumiem no citu valodu vārdu krājuma un mūsu pašu mantotajiem vārdiem.

A

aizdrīvēt ‘aizbāzt’ darb.v, ēio-c

              Jūsu bārdas neder pat laivu aizdrīvēšanai.. (305)

            ME I, 23 aizdrūvēt - 'aizbāzt'

            EH , nav

              LLVV 1, 60 aizdrīvēt - ' cieši aizpildīt, aizbāzt'

 (aiz)spriņgēt ‘skraidīt, lēkēt’ darb.v, ēio-c

   Piepeši Sigrīda un Alda gluži kā mazas pupa meitas aizspriņģēja uz

               brangāko saules laukumu..(58)

              ME 3, 1021 spriņģāt, spriņģēt - 'lēkt, lēkāt'

            EH XVIII, 50 spriņģēt

              LLVV , nav

aizmūžs ‘kāda cita psaule’ lietv., vīr.dz., I dekl.,  o-c

              Varbūt tur vecā reģe saklausīs kādu gudru vārdu par šo vīru, kam

              aizmūži sūtījuši tādu burvju varu? (58)

            ME , nav

              EH , nav

              LLVV 1, 91 aizmūžs - 'mūžība'

aknītes ‘govs tesmeņa salīdzinājums’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

            Ēd, līdz saulīte norietēs, tad pārnāc paēdusi kā vērpelīte, tesmeni kā     

              aknītes. (100)

              ME I, 65 akna, akne - 'aknas tiek pielīdzinātas ar govs tesmeni'     

              EH , nav

              LLVV , nav

allažīt  ‘vienmēr’ apst.v.

              Ko, man allažīt līdzi maisiņš ar smiltīm! (100)

              ME I, 68 allaž, allažīt - 'vēljoprojām, kā vienmēr'

              EH I, 68 allaž - 'bieži, daudzreiz'

              LLVV 1, 161 allaž - ''vienmēr, pastāvīgi'

alpa ‘aizgūtnēm, joņiem’ apst.v.

Siltais pavasara gaiss jau alpām lauzās iekšā pa abām gaismas lūkām šķūņa čorē..(15)

ME I, 68 alpa – ‘brīžiem acumirklī’

EH I, 68 alpa – ‘pastāvīgi’

LLVV I, 161 alpa – ‘jonis, brāzma’ (dsk., parasti lieto ar Instr.)

anga  ‘vilnis, lēkme’ lietv., siev.dz., ā - c

              ..ar savām adatām viņš aizdarīja visas sāpju angas un iedzina

              negantās muguras lauzējas dziļi pagarē. (76)

              ME , nav

              EH , nav

              LLVV , nav

ataurēt ‘atsaukties’ darb.v, ēio-c

- Ceļam, ce-e-ļam! - vīri ataurēja. (102)

              ME 1, 149 ataurēt - 'sabļaut, atbļaut'

              EH 1, 133 ataurāt - 'ār brēkšanu kādu atsaukt'

              LLVV , nav 

atsprākleniski ‘otrādi’ apst.v.

               Un nebij tā arī trakā kāre pēc Lokera vai cita jaunekļa, kurš

              nāktu un nogāztu viņu atsprākleniski. (171)

              ME 1, 169 atsprāklu, atsprākliski -'otrādi, uz otru pusi'

              EH 1, 170 atsprākliski - 'no otras puses, otrādi, uz atpakaļu'

              LLVV , nav 

atsprendzēt ‘atlaist vaļā’ darb.v., ēio-c

  Ungunīgais dzēriens uz brīdi atsprendzēja lietuvēna apkampienus, un Tontegode pavisam klusi ierunājās. (221)

              ME , nav

              EH I, 170 atsprendzēt - 'atsprādzēt'

              LLVV , nav

aumaļains ‘brīžiem pārejošs’ apst.v.

               Lokera spēks bija salds un aumaļains. (53)

              ME 1, 225 aumaļains - 'vētrains, spēcīgs'

              EH 1, 187 aumaļīgs - 'aumaļains'

              LLVV 1, 502 aumaļains - 'tāds, kas plūst, brāžas; arī straujš'

āva ‘kara cirvis’ siev.dz., V dekl., ā-c

              Man tev nav jāstāsta, kas notiek, ja ar labi sazarotu āvu krauj pa

              seju. (212)

                                                                                                                                    ME 1, 245 āva, āve - 'āva, kara cirvis'

                                                                                                                                    EH , nav

              LLVV  1, 512 āva - 'kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni' (novec.)

B

bezdels ‘pirdiens’ lietv., vīr.dz., I dekl., o-c

.. drusciņ mālus .. un vēl spaini miroņa bezdelu un zelts būs gatavs! (91)

            ME I, 282 bezdels ‘smaka (vēdera gāzu)’

EH , nav

            LLVV , nav

birkavs ‘mērvienība’ lietv., vīr.dz., I dekl., o-c

            ..nē, tās bija ļoti aplamas domas, galvu tām nost un trijus birkavus

sāls virsū.. (21)

            ME 1, 298 birkavs, birkava - 'mērvienība uz kuģa' (kr)

EH 1, 220 birkavs - 'mērvienība'

            LLVV 2, 93 birkavs - 'masas mērvienība, apm 163, 81 kg.' (kr.)

bīstāklis ‘dzelzs darbarīks’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            Lokers ar izbrīnu ievēroja, ka blakus kalējam rosījās Hadings, ar mazu

dzelzs bīstākli tā kā pieturēdams, tā kā braucīdams. (141)

            ME  , nav

EH , nav

            LLVV , nav

brangs ‘pamatīgs’ īp.v.

             ..pavēderē ķīri bija rīkojuši brangas dzīres. (10)

            ME 1, 323 brangs - 'īpaši labs, pamatīgs' (li. ‘brangus’ –dārgs)

EH 1, 237 - brangs - 'trekns, bagātīgs, daudz'

LLVV 2, 113 brangs  'labs, liels, lielisks'

bresma ‘plaudis’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

..izkāpa no krastiem un pārstaigāja pļavas, atstādama mazās

bedrītēs galīgi apdullušas paledes, bresmas un pat serbus.(255)

ME , nav

            EH 1, 240 bresme - 'plaudis, breksis'     

            LLVV, nav

bruzdināt ‘trokšņot, čabināties’ darb.v., ā-c

..un āzinis, vainagā iemeties, bruzdināja tā, ka ausis krita ciet. (180)

            ME I, 340 bruzdināt - 'klauvēt, taisīt brīkšķošu troksni'

EH I, 125 bruzdināt - 'trokšņot, klauvēt'

            LLVV , nav

C

ceļteka ‘celmallapa’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            Tūlīt uzliksim ceļteku, pāries. (98)

            ME , nav

EH 1, 265 ceļteka - 'ceļmallapa'

LLVV 2, 170 ceļteka - 'daudzgadīgs lakstaugs'   

cimbulis ‘kamoliņš’ lietv., vīr.dz.,II dekl., iio-c

Tikai sausi cimbuļi aizritēja pāris soļu tālāk. (239)

            EH 1, 271 cimbulis - 'mazi zāles kamoli pļavā'          

            ME , nav

            LLVV , nav

Č

čampa ‘tūļa’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            Lai Ūlavs redz, ka mēs neesam nekādi čampas, kas alās vai kokos

dzīvo. (168)

            ME 1, 408 čampa - 'nekārtīgs, netīrīgs, dumjš' 

EH , nav

            LLVV , nav   

čore ‘jumta kore’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

            Siltais vasaras gaiss jau alpām lauzās iekšā pa abām gaismas lūkām

šķūņa čorē. (15)

            ME , nav

EH , nav

            LLVV, nav

D

dangošana ‘klaudzināšana, trokšņošana’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

 ..no vienas mājas, kurai brangi kūpēja skurstenis, atskanēja skaļi     

klaudzieni un no tādas dangošanas katram bija skaidrs, ka te kaļ dzelzi.. (204)

            ME 1, 437 dangāt, dangāt - 'skaļi dauzīt, sist'

EH 1, 307 danguot - 'trokšņot'

            LLVV , nav

denkts  ‘milzīgs’ īp.v.

            Vienubrīd denkta šļakata iebrāzās sejā, un Andis samirkšķināja acis tik

spēji, ka galvai cauri izskrēja zaļas dzirksteles. (9)

ME 1, 455 denkts - 'stiprs, spēcīgs, slaids' (kurs.)

EH , nav

            LLVV , nav

depis ‘krupis’  lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            Varbūt Lokeram tikai izlikās un tramīgums iesēdies paša paurī kā

stalgs depis. (178)

            ME 1, 455 depis - 'krupis'

            EH , nav

            LLVV , nav

draņķis ‘riebeklis’ lietv, vīr.dz., II dekl., iio-c

            Kur Berseks, draņķa gabals, nozudis.. (76)

            EH 1, 329 draņķis - 'nejauks radījums'

            ME 1, 490 draņķis

            LLVV 2, 387 draņķis - 'nepatīkams, nederīgs; nelietis - par cilvēku'

 drellis ‘vergs, kalps’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

             ..Andis mīļuprāt pabiedēja klusos dāņu dreļļus, no pils rītu

aizsargsienas tieši ielēkdams ezerā.. (9)

            ME , nav

EH, nav

LLVV 2, 393 drellis - 'cilvēks, kurš parāda dēļ bija notiesāts par vergu'

dulanbēris ‘tumši brūns zirgs’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            Lokera dulanbēris tika īpaši godāts. (144)

            ME 1, 513 dulibērs, dulanbērs, dulinbērs - 'tumši brūns'

EH , nav

            LLVV , nav

dumbēris ‘dumbrājs’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

             Akmens tavas sāpes atņems, tavas bēdas ieraus tumšā dumbērī.. (232)

            ME 1, 514 dumbēris - 'staigna vieta purvā'

EH , nav

            LLVV 2, 410 dumbrs - 'staigna, purvaina vieta'

dundēt ‘dunēt’ darb.v., o-c

            - Andis juta, ka galvā dund asinis. (302)

            ME , nav

EH, nav

            LLVV , nav  

dureklis ‘ass priekšmets’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

Kas te par sasodītiem .. durekļiem? (84)

            ME 1, 519 durklis - 'kaut kas, kas der par nūju'

            EH , nav

            LLVV , nav

durns ‘dumjš’ īp.v.

            Ū, kādas durnas domas tik lien galvā, būs lietuvēns uzsēdies. (98)

            ME 1, 519 durns - 'traks, apmāts'

            EH , nav

            LLVV 2, 418 durns - 'ārprātīgs, neprātīgs'

dzelkstīgs ‘ass’ īp.v.

            Varigerbe neko neteica, bet tik dzelkstīgi asi paraudzījās Dotē, ka

Dotei auksts nogāja pār kauliem. (230)

            ME 1, 541 dzelkņains - 'dzēlīgs, ass'

EH , nav

            LLVV 2, 435 dzelkstīgs - 'dzēlīgs'

dzērvelce ‘varavīksne’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

             ..bet saule jau kā karaliene kausēja salijušo zemi, dzērvelce bija

izmetusi savu septiņkrāsu loku no Venča līdz Jūrpilij. (22)

            ME 1, 547 dzērvelce - 'varavīksne'

EH , nav

            LLVV , nav

dziedra ‘kuģa uzbūves elements’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            Bieziem sāniem, ar stiprām dziedrām un svešādo snāķi viņš visus

mudināt mudināja iesēsties tajā. (85)

            ME , nav

EH , nav

            LLVV 2, 449 dziedrs - 'neaizsegts apaļkoks būvē'

E

enga  ‘eņģes’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            Laivu snāķi bija pagriezti jau uz Ālandes pusi un engās pa tvērienam

salikti airi. (140)       

ME , nav        

EH , anv

            LLVV , nav

erroties ‘dusmoties, skaisties’ darb.v., ōio-c

            Nu - ja, muļķis biju, no tevis atteikdamies, - Tontegode errojās. (74)

            ME 1, 576 ersināt - 'dusmoties, ķildoties'

EH 370 erskuoties, erska - 'ķildīgs, neapmierināts cilvēks'

            LLVV 2, 508 erroties - 'būt neapmierinātam, skaisties'

ēsties ‘plēsties’ darb.v., o-c

            ..viņš, uz nezvēra kauliem sēdēdams, ienirst aizlaikos, kur sumpurņi

ēdas ar raganām.. (296)

            ME 2, 577 ēst refl. - ties - 'ķildoties'

EH 1, 374 ēst refl. - ties - ''cilvēkiem savā starpā strīdēties, ļaunu darīt '

            LLVV 2, 511 ēsties - 'nīsties, naidoties savā starpā'   

G

gaidas ‘cerības, ilgas’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

              Viegliem lūša soļiem Andis skrēja gar klusās Ālandes krastiem      un

              ierasto, bezcerīgo gaidu drebuli nemaz nejuta. (9)

              ME 1, 582 gaida - 'gaidīšana, ilgošnās' (dsk.)

              EH 1, 376 gaidi - 'gaidīšna' (dsk.)

              LLVV  3, 25 gaidas - 'emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot,     ilgojoties' (dsk.)

gaismeklis ‘kaut kas gaismu izstarojošs’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

              Viņš riņķoja ap Andi kā muša ap gaismekli.. 162)

              ME, nav

              EH 1, 377 gaismeklis - (?) 'apgaismošanas ierīce'

              LLVV 3, 31 gaismeklis - 'gaismas ķermenis, apgaismošanas

               ierīce'

garkaulis ‘garš, tievs cilvēks’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

              ..zemei pieplakuši, uz dzīvi nometušies dāņu garkauļi un ķerpji.. (322)

  ME 1, 606 gaŗkaulis - 'tūļa, sliņķis'

                                                                                                                                    EH , nav

              LLVV,  nav

gludbaļķis ‘gludi notēsts baļķis’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

              ..tajā ezera pusē, kurā piestāja kuršu laivas un pa gludbaļķu ceļu no

              laivu vēderiem augšā kāpa sudrabs.. (15)

  ME , nav

              EH , nav

              LLVV , nav

graudberzis ‘darba rīks graudu beršanai’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

              Bet purva ūdenim bij spēki: kad tikko taisītu graudberzi nomērcēja

              karstā ūdenī, graudberzis tapa zeltaini ruds. (16)

              ME , nav

              EH , nav

              LLVV , nav

grints ‘spēcīgs’ īp.v.

            Tontegode smaidīja kā mazs bērns, grintais vīrs nu nebij karotājs.. (76)

              ME 1, 656 grints - 'stiprs, skarbs, rupjš’

              EH 1, 409 grins = grīns = grints

              LLVV 3, 149 grīns - 'izsmējīgs, nicīgīs, īgns'

grobs ‘augs’ lietv, vīr.dz., I dekl, o - c

  Tur, kur aiz lielā akmens krāvums aug vecs, līks grobs, ceļi pašķirsies. (321)

              EH ,nav

              ME , nav

              LLVV , nav

grumslis ‘netīrums, gruzis’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

              Vai šī būtu tik bailīga, tāds nieka grumslis, kurš krīt no pirmā vēja

              pūtiena? (65)

              ME 1, 665 grumš(ļ)i, grumslas - 'saslaukas, pabiras'

              EH 1, 411 grumšļi - 'gruži'

              LLVV , nav

I          

(ie)kveldināties ‘stipri iekarsties’ darb.v., ā-c

Un, jo vairāk Andis domāja par svešiniecēm, jo vairāk iekveldinājās. (32)

          ME II, 352 kveldināt - 'iekveldināt, sakarsēt'

EH 1, 690 kvēlinat - 'stipri iekarst'

            LLVV 3, 300 iekveldināt - 'iekvēlināt'

īksts ‘pirksts, īkšķis’ lietv., siev.dz., VI dekl.,I-c

            Piepeši Andim kā nazis īkstī iedūrās - Tontegode nemaz nav noreibis,

viņam ir kauns. (36)   

            ME 1, 835 īksts - 'īkšķis'

EH 1, 500 īksts - 'īkšķis'

            LLVV 4, 447 īkstis - 'nieres (novec.)'

(iz) kraulēt ‘trūdēt‘ darb.v., ēio-c

            Abi apstājās pie snīdra, gluži izkraulējuša  veča ar savādi brūnu sejas

krāsu.  (228)

            ME II, 263 kraulis - 'satrūdējis koka gabals'

EH 1, 643 kraulēt - 'trūdēt'

                                                                                                                                    LLVV , nav

 (iz)plāt ‘izklāt’ darb.v., āio-c

            Andis paņēma liepu malkas šķilas, ko vīri nesa klāt, un izplāja mucas

dibenu un sānus.  (102)

            ME , nav

EH III, 331 plāt - 'uzklāt, noklāt plānā kārtā' 

            LLVV 3, 632 izplāt - 'izklāt, izplest'

J

jāklis ‘puisis, kuram ļoti patīk meitenes mīlēt’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

Bet pag, gan tu, jākli, vēl mēlē kodīsi, kad visa Piemare redzēt to, ko

Dinga iecerējusi. (279)

            ME, nav

EH, nav

            LLVV , nav

jākulis ‘puisis, kuram ļoti patīk meitenes mīlēt’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            Tas viņai vē ltagad bija vajadzīgs! Tāds .. jākulis! 

ME, nav

EH, nav

            LLVV , nav

jāņaspuļģis ‘jāņtārpiņš’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

Jāņaspuļģi - norūca Lokers,- vilka acs (..) 

ME, nav

EH, nav

            LLVV , nav

K

kadeģis ‘kadiķis’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

Andis taču nevar kā tāda veca kadeģa nūja pļunkāties pa vējam, un

viņam, Lokeram, vēl jāsagatavo dāvanas. (165)

ME II, 131 kadeģis - 'paeglis, kadiķis'

EH 1, 537 kadiģis - 'koks'

            LLVV 4, 77 kadiķis - 'paeglis'

kambarainis ‘tie, kas dzīvo uz kunga zemes’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            E - e - ei, vecie kambaraiņi! - ieaurojās Lokers. (147)

            ME II, 149 kambarnbieks - 'tie, kas dzīvo uz kunga zemes'       

            EH , nav

LLVV , nav

kambrs ‘āte’ lietv., vīr.dz., I dekl., o-c

            Varēja saprast, ka tā nav zvejas laiva un ķīru bari to apsēduši ne jau

ielā kārībā pēc perpelēm, plekstēm vai sīkākiem kambriem. (10)

            ME II,149 kamba - 'akmeņplekste, āte'

            EH , nav

LLVV , nav

kamiesis ‘plecs’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            Paldies, Loker - Iļģis līksmi iesaucās, kā akmeni no kamiešiem. (50)

novēlis, un pazuda. 

ME II, 151 kamiesis - 'pleci'

EH 1, 582 kamiesis - 'plecs'

            LLVV 4, 117 kamiesis - 'plecs (novec)'

kārība ‘kāre’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

                                                                                                                                    Varēja saprast, ka tā nav zvejas laiva un ķīru bari to apsēduši ne jau

lielā kārībā pēc perpelēm, plekstēm vai sīkākiem kambriem. (10)

ME II, 195 kārestiba,  kārests - 'kāre, baudkāre’

                       196 kārība  - 'alkas, kāre’

EH II, 602  kārība

LLVV 4, 162 kārība - ’savtīga, zemiska kāre’

kārīgs ‘kārs’ īp.v.

            ..bērni, suņi un kaķi, mielojās ar to, ko nebij vārējušās dzīrnieku

kārīgās mutes.(68)

            ME II, 196 kārīgs - 'kārs, alkains’

            EH 1, 602 kārīgs - 'kārs’

LLVV 4, 162 kārīgs - ’kārs’

klanga ‘jūras viļņi’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            Artī tad, kad vējš lieca priedes un dzina pelēkās klangas pret kranti. (9)

            ME II, 213 klangas - ’viļņi’ (dsk.)

            EH , nav

LLVV , nav

kleknēt ‘nīkt, dirnēt’ darb.v., o-c

            ..pustumsā galda galā kleknēja Līkais vecis no Pērkona gala, Apules

staltais bajārs.(123)

            ME II, 221 kleknēt - 'ilgi gaidīt uz kaut ko’

            EH 1, 614 kleknēt

LLVV 4, 259 kleknēt - ’dirnēt, ilgāku laiku bezmērķīgi nīkt’           

krants ‘ stāvs krasts’ lietv., siev.dz., VI dekl., i-c

Arī tad, kad vējš lieca priedes uz dzina pelekās klangas pret kranti. (9)

ME , nav

EH 1, 642 krants - ’jūras krasti’    

            LLVV 4, 397 krants - 'stāvs krasts, nogāze’

kreimiņš ‘krējums’ lietv., vīr.dz., io-c

Būs man pieniņš kā jūriņa, kreimiņš kā māliņi. 

            ME 1, 271 kreims - ’ķrējums’

EH 1, 647 kreims - ’krējums’

LLVV , nav

krāģis ‘mazs krēsliņš‘ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

..jaunekļi jau stiepa ārā pirmās alus mucas no pagrabiem, lai uzliktu uz krāģiem tepat pils laukumā. (  )

ME II, 265 krāģis - ’mazi krēsliņi sēdēšanai’

EH 1, 640 kraģis - 'krēsls’

            LLVV 4, 390 krāģis, kraģis - ’neliels sols, arī ķeblis’

krīvs ‘zintnieks‘ lietv., vīr.dz., I dekl., o-c

            Lokers klusi, bet ar spītu nošņācās. - Vai viņš mums kāds .. krīvu krīvs

vai.. (90)

            ME, nav

            EH , nav

LLVV 4, 442 krīvs - ’seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris,

zintnieks’

kulda ’dziļa bedre pelniem krāsns priekšā’  lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            ..smiltīs bij izveidojusies bedre, tāda kā krāsns kulda, kuras sienas bij

blīvas, kā ar māliem un taukiem iesiestas. (93)

            ME II, 305 kulda - ’dziļa bedre pelniem krāsns priekšā’

            EH 1, 670 kulda

LLVV 4, 468 kulda - ’paplašinājums abos kurtuves sānos’

kumpains ‘kuprains’ īp.v.

            Patiesi, labajā pusē starp sūnām, kumpainu muguru izslējies, tupēja

rokturis. (34)

            ME II, 312 kumprains - ’kuprains’

            EH 1, 674 kumps - ’kumpains’

LLVV 4, 485 kumpains - ’tāds, kuram ir kumpas’

kumpelis ‘kaut kāds rīks, ar ko aizstāvēties’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

                                                                                                                                    Kumpeli naizmirsti. Nevar zināt kas un kā. (162)

            ME II, 312 kumpelis - ’ nazis’

            EH , nav

 LLVV , nav

kumšķis  ‘kušķis’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            ..allaž kāds sūnu kumšķis bij aizķēries viņa matos.. (29)

ME II, 312 kumšķis - ’kušķis, vīkšķis’

EH 1, 647 kumšķis - ’salmu kušķis’

LLVV 4, 486 kumšķis - 'atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis augu kopums’

kunelis ‘zivs’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            Dzidrajā ūdenī laiku pa laikam varēja samanīt kuneļu un kumbraiņu

barus.. (174)

            ME , nav     

EH, nav

            LLVV , nav

Ķ

ķencis ‘vecs, vāgs zirgs’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            Mēs aizbraucām kā badīgi ķenči, bet mēs vairs neesam ķenči. Nāks

laiks un jūs to sapratīsit! (33)

            ME II, 365 ķencis - ’vecs, vārgs zirgs’

            EH , nav

LLVV , nav

ķepaslis ‘palama’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

Hadings nav vis kaut kāds pusaizmidzis ķepaslis, viņš droši vien zinās. (110)           

ME II, 366 ķepaslis - ’netīrīgs cilvēks’

EH 1, 695 ķepaslis - 'palama’

            LLVV, nav

ķerpis ‘zaglis‘lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

Kuršu kāpās kā tādi badīgi kambraiņi, zemei pieplakuši, uz dzīvi

nometušies dāņu garkauļi un ķerpji.. (322)

            ME II, 368 ķerpis - ’zaglis’

            EH , nav

LLVV,   nav

ķingošanās, ķingoties ‘mīlēties’ darb.v., āio-c

             Kaut nu Aļģim šķita, ka tūdaļ ies vaļā branga ķingošanās, notika kaut

kas gluži dīvains.. (275)

            ME , nav

            EH , nav

LLVV , nav

ķīpa ‘piebāzts maiss’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            ..teica Andis un, aicinot pamājis ar roku abiem kuršu vīriem, kuri

sēdēja uz maisu ķīpas, devās lejup. (195)         

            ME II, 389 ķipa - ’siena guba, liela čupa’

            EH 1, 706 ķipa - ’maiss ar sienu’

LLVV 4, 547 ķīpa - ’sainis, ko veido blīvi sapresēta masa’

ķirķis ‘sienāzis’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            Tie bija divi mazi cilvēki, gluži kā bērni, bet tikai ķirķa augums

vedināja uz tādām domām. (234)

            ME II, 384 ķirķis - ’circenis’

            EH 1, 704 ķirķis - ’sienāzis’

LLVV , nav

ķocis ‘trauks’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

No laivas izlidoja šķēps, ādas tarba, koka ķocis smelšanai, ādas sega..

(11)

ME II, 393 ķuocis - ’vācelīte’

            EH , nav

            LLVV 4, 550 ķocis - ’neliels trauks’ 

L

lēvars ‘lupatas, driskas’ lietv., vīr.dz., I dekl., o-c

            Viss pēdējo dienu smagums, kas spieda Lokeru, kā akmens nokrita

zemē un sabirza lupatu lēveros. (259)

ME II 463 lēvars - 'lupata, skranda'

EH 1, 739 lēvars - 'lupata'

            LLVV 4, 652 lēveris - 'skranda, driska'

linkaitis ‘lakats’ lietv, vīr.dz., II dekl., iio-c

            Galvā Sigrīdai bij uzlikts linkaitis no balta linu auduma un apakšā

spīdēja spodrs spangu vainags.           (300)

            ME II, 472 linkaine - 'garš, austs lakats'

            EH 1, 743 linkainis - 'lakats'

LLVV , nav

loža  ‘čūska’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            ..un ik pa brīžam bij jāuzmanās no zūnu ložām, kas izmantoja pēdējo

          vasaras siltumu. (291)

            ME II, 529 luoža, luožņa - 'čūska' 

            EH 1, 768 luožņa - 'čūska'

LLVV , nav

lūkša ‘spīles, knaibles‘ lietv., siev.dz.,IV dekl., ā-c

            Uzmanīgi ar lūkšām Tonegode noņēma vāku un virsējās lauskas.  (327)

            ME II, 519 lukša - spīles, ar ko ņemt no krāsns ogles'

            EH 1, 764  lukša - 'knaibles, spīles'

LLVV 4, 751 lūkša - 'kalēja darbarīks karsta metāla gabala satveršanai'

lūrene ‘palama’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

            Manas acis no zelta apžilba, lūrenes tādas! (58)

ME, nav

EH , nav

                                                                                                                                    LLVV , nav

lūriķis ‘kāds, kurš lūr, glūn’ lietv, vīr.dz., II dekl., iio-c

Tagad bij kārta drūmajam lūriķim, ko Lokers uzdāvināja Tontegodem. (72)

ME II, 520 lūriķis - 'tas, kurš glūn'

EH 1, 764 lūriķis - 'ļoti rāms, gauss cilvēks'

                                                                                                                                    LLVV , nav

ļurkstēt ‘pļāpāt’ darb.v, o-c

            Lai vecais mērglis Tontegode neļurkst visiem apkārtnes večiem.. (185)

            ME II, 545 ļurkstēt - 'runāt, pļāpāt muļķibas ' 

            EH 1, 775 - ļurkstēt - 'vēders ļurkst, neskaidra skaņa, runa'

LLVV , nav

M

marcila ‘zivs’ lietv., siev.dz., IV dekl.,  ā-c

            Dzidrajā ūdenī laiku pa laikam varēja samanīt kuneļu un kambrainu

barus un reizēm arī pa kādai marcilai un sebrim.  (174)

            ME, nav

            EH , nav

LLVV , nav

māži  ‘muļķības, rēgi’ lietv., vīr.dz., I dekl., o-c

            Lokers bij stiprs, un māņi un māži viņam galvu nejauca, bet guvums bij

pārāk brangs, lai iepriekš to aplūkotu. (23)

            ME II, 589 māžs - 'fantāzijas, vīzijas'

            EH 1, 795 māži - 'māņi, burvestības, nieki'

LLVV 5, 129 māžs - 'rēgs'

mēlene ‘apģērba gabals’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

            Sigrīdai bij tumšzaļa mēlene, viscaur nošūta ar sīkām dzeltenām

pērlītēm. (300)  

ME 1, 614 mēlene - 'tumši zils, liels lakats'

EH 1, 806 mēlene - 'villainīti uzsedz, izskatās kā bajāra mēlenīte'  

            LLVV , nav

mērglis ‘palama’ lietv, vīr.dz., II dekl., iio-c

            ..tāds nieka spieķa nemaz nekaunējās,- ar tādu pie reizes varēja

iekaustīt slinkāku mērgli. (72)   

ME II, 619 mērglis - 'švakulis, kroplis'

EH 1, 808 mērglis

            LLVV 5, 161 mērglis - 'gļēvulis, vārgulis'

mīzt ‘čurāt’ darb.v., io-c

            Man mīzt vajag, maitasgabals tāds!  (72)

            ME II, 650 mīzt - 'čurāt'

            EH 1, 823 mīzt

LLVV , nav

N

noķēzīt ‘novārtīt’ darb.v., o-c

            Seja bija noķēzīta ķīru mēsliem.. (10)

ME II, 806 nuoķēzit - 'novārtīt, notraipīt'

EH II, 59 nuoķezēt - 'ār mēslu gabaliem novārtīt'

            LLVV 5, 580 noķēzīt - 'notraipīt ar mēsliem, netīrumiem'    

norantīt ‘nozāģēt‘ darb.v., ā-c

            Viens no maisiem bija aizsākts gaužām nemākulīgi, it kā ar cirvja pietu

norantīta kraupaina egle. (82)

            ME II, 837 nuorantīt - 'ar grūtībām nozāģēt'

            EH II, 80 nuorantīt - 'nozāģēt'

LLVV , nav

Ņ

ņerga ‘nīkulis’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            Snāķis bij pirmais, pēc kura svešineik varēja spriest, vai pretī brauc īsts

vīrs vai tik kāds ņerga. (85)

            ME II,900 ņerga - 'švakulis, kroplis; tāds, kurš parasti ir neapmierināts'

            EH II, 113 ņerga - 'tas, kurš visu dara gariem zobiem'

LLVV 6, 31 ņerga - 'kaprīzs, izlutināts, vārgs cilvēks'

ņuņņa ‘neizdarīgs, vārgs cilvēks’ lietv., siev.dz., ā -c

            Vēl man ir dreļļi un ņuņņas, tādi kā Smilšu Pēteris. (268)     

            ME II, 900 ņuņņa - 'tie, kas parasti izrunājas, bet maz dara'

            EH II, 116 ņuņņas (?)

LLVV 6, 35 ņuņņa - 'vārgs, neizdarīgs, raudulīgs cilvēks' 

P

pagalam ‘pavisam’ apst.v.

            ..un tajā pašā mirklī Andis dzirdēja maigu skaņu, kas viņu pagalam.

samulsināja.  (35)

            ME , nav

            EH II, 131 pagalam - 'pavisam'

LLVV 2, 133 pagalam - 'pavisam, ļoti spēcīgi'

pagare ‘pzeme‘ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

            ..ar savām adatām viņš aizdarīja visas sāpju angas un iedzina

negantās muguras lauzējas dziļi pagarē. (76)

            ME II, 27 pagare - 'pazeme, ļauno spēku valstība''

            EH , nav

LLVV , nav

pakaļa ‘dibens’ lietv., siev.dz., IV dekl., iā-c

            ..es tev to pašu karoti tūlīt pakaļā iedzīšu, tā, ka sūds pa muti kāps

ārā! (72)

            ME III, 39 pakaļa - 'pēcpuse, aizmugure'

            EH II,140 pakaļa – ‘pēcpuse'

LLVV 6, 160 pakaļa - 'dibens'

palede ‘reņģe’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

            ..kad aizpērn vīri pie Bambļa noķēra paledi, tādu kā teļu, un ar lielu

stumšanu iemānīja maisā, tad gan bija trakums! (54)

            ME , nav

            EH 1, 150 palede - 'reņģes, ko zvejo, kad tikko nokusis ledus'

LLVV , nav

pēga ‘mūzikas instruments’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            Tā neatgādināja ne pēgu, ne dūkas, drīzāk kokli, tikai skaņa bij stipri

maigāka.. (35)

            ME III, 207 pēga - 'maza koka svilpīte'

            EH , nav

LLVV , nav

pelede ‘zivs’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

            Dote spraucās cauri pūlim kā pelede cauri meldriem. (28)

ME , nav

EH , nav

LLVV , nav

perpele ‘zivs’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

            Varēja saprast, ka tā nav zvejas laiva un ķīru bari to apsēduši ne jau

lielā kārībā pēc perpelēm, plekstēm vai sīkākiem kambriem.  (10)     

            ME , nav

            EH , nav

LLVV , nav

pipirkšķītis ‘kaut kas mazs’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            ..re, Jūrpils sīka un maziņa , tur apakšā, re, Venču rags kā

pipirkšķītis tur tālu.. (45)

            ME III, 222 pipirkšķītis - 'tik mazs, ka var ar trim pirkstiem paņemt'

            EH , nav

LLVV , nav

pļunkāties ‘skalināties pa ūdeni’ darb.v., āio-c

            Andis taču nevar kā tāda veca, ūdenī iesviesta kadeģa nūja pa ūdeni

pļunkāties pa vējam, un viņam, Lokeram, vēl jāsagatavo dāvanas. (165)

            ME III, 373 pļunkāt, ref. - ties. - 'pa ūdeni trokšņot, šķaidīties'

            EH XI, 309 pļunkāties = pļunkāties - 'bērni pa ūdeni pļunkājas'

LLVV 6, 290 plunkšķināties - 'ilgi un intensīvi plunkšķināt'

pūga ‘vētra, stiprs vējš’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

            ..iečīkstēšanās lika viņam atsprāgt atpakaļ kā brangākai auklai pēc

            kārtīga pūgas brāziena. (82)

            ME III, 45 pūga - 'vētra, stipras vēja brāzmas'

            EH , nav

LLVV 6, 422 pūga - 'vēja brāziens, brāzmains vēlš'

pulka ‘daudz, kaudzēm’

            Piemarei bija pulka sudraba un zelta, bet pulka mantu vajadzēja dienu

no dienas.  (12) 

ME III, 408 pulka - 'daudz'

EH XI, 323 pulka - 'daudz mantas'

            LLVV 6, 429 pulka - 'daudz, nenoteikts skaits'

R

rauknis  ‘ass priekšmets’ lietv, vīr.dz., II dekl., iio-c

Jā, Vencis vēl elpoja nakts rēgaini baltos vālus, bet saule ar neganti asu raukni grieza pa gabalam nost. (9)

ME III, 487 rauklis - 'ass rīks, ar ko līst līdumu'

            EH XI, 375 rauknis = rauklis

LLVV 6-2, 550 rauknis - 'darbarīks, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis'

reģe ‘zintniece, pareģe’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

            Varbūt tur tā vecā reģe saklausīs kādu gudru vārdu par šo vīru.. (58)

            EH , nav

            ME , nav

            LLVV 6-2 592 reģe - 'pareģe'

reģis ‘zintnieks, pareģis’ lietv., vīr.dz., II dekl., iio-c

            Nu tu taču neesi burvis vai reģis. (30)

            ME III, 504 reģis - 'zīlnieks, garu redzētājs'

EH , nav

            LLVV 6-2, 592 reģis - 'pareģis'

rēdze ‘kaut kas ar zirglietām saistīts’ lietv.,siev.dz.,V dekl., ē-c

Rēdzes spalgi nodžinkstēja pret akmeņiem, kad auļotājs spēji apsatājās(227)

ME III, 518 rēdze - 'zirga aizjūga piederums'

            EH XI, 368 rēdes - 'zirga aizjūgs'

            LLVV ,. nav

rēnēt ‘kļūt vājākam‘ darb.v., o-c

            Vēlīnā rudens saule rēn, kā izbrīnā sildīja daudzos gājējus.. (320)

            ME III, 520 rēnuot - 'kļūt vājākm'

            EH , nav

LLVV , nav

rēni ‘blāvi, nespodri’ īp.v.

            ..un rēni baltu gaismu no līka raga lēla mēness. (202)

            ME II, 520 rēns - 'rēns - ' maigs, kluss'

EH XI, 369 rēns -'kluss'

            LLVV 6-2, 615 rēns - 'blāvs, nespodrs'

rīdze ‘rinda’ lietv., siev.dz., V dekl., ē-c

..spilgtas ainas virknējās brīnumainā rīdzē un gribēja kāpt ārā no Anda.. (129)

ME III, 536 rīdze - (?)

            EH XI, 375 rīdze

            LLVV 6-2, 6445 rīdze - 'svītra, rinda'

riekuža ‘sauja, riekšava’ lietv., siev.dz., IV dekl., ā-c

..kas mīksts un pūkains, brangām riekužām no debesīm krizdams, pārvērta lielo Apūles kalnu līdz nepazīšanai. (344)

            ME III, 378 riekuža - 'saujas'

EH XI,  riekšava = riekuža - 'ar abām rokām izveidota sauja'

                                                                                                                                    LLVV , nav

Vienkāršrunas vārdi

Vulgārismi

            Vienkāršrunas vārdi nepieder pie literārās leksikas. Ar šo leksiku ietverts parādības krasi negatīvais vērtējums. Parasti šī leksika aizskar cilvēka ētiskās jūtas, tiem piemīt ļoti negatīvi vērtējoša ekspresivitāte. Ja tik nebūtu tādi svepstētāji un krekstētāji (95). Svepstētājs ‘šļupstētājs’, krekstētājs ‘tāds, kuram ir klepus’. Seja bija noķēzīta ķīru mēsliem (98). Noķēzīt ‘notraipīt ar mēsliem’. Lai vecais Tontegode neļurkst visiem apkārtnes večiem.. (185). Ļurkstēt ‘runāt muļķības’. Leksiskos vulgārismus bieži vien pat vārdnīcās neievieto, arī šiem vārdiem LLVV nav skaidrojuma, piemēram, lūriķis ‘tas, kurš klusām glūn, lūr, ko dara citi’, čampa ‘tūļa’, smerdelis, sūds, pakaļa, mērglis, ņuņņa.. Šie vārdi tomēr saistās ar ikdienišķām parādībām. Šīm leksēmām raksturīgi, ka tās apzīmē cilvēka ķermeņa daļas vai arī viņa izskata, darbības negatīvo pusi, tāpēc literārajā valodā tos nemēdz lietot, bet daiļdarbā tie lietoti ļoti daudz, lai parādītu personu attieksmi pret notiekošo. Romānā prasmīgi ir lietoti arī leksiskie vulgārismi. Lai gan tie paši par sevi ir ļoti nepieklājīgi, nekādām ētikas normām neatbilstoši un pieklājīgā sabiedrībā tos savstarpējās sarunās vispār nelieto, romānā tos var sastapt pat ļoti bieži, piemēram, ..un vēl spaini miroņu bezdelu un zelts būs gatavs (91). Bezdels ‘ vēdera gāzu smaka’. Bet pag, gan tu, jākli, vēl mēlē kodīsi.. (279). Neviena vārdnīca nedod izceltā vārda skaidrojumu. Tāpat kā vārdam ķingulis ‘vīrieša dzimumlocekli’, jākulis = jāklis ‘meitu pavedēja, mīlētājs’, pups, pupi ‘sievietes krūtis’. Citreiz dāņu meitas iespītējās kā tādas ķēves, plēs kaut ar zobenu žākli vaļā (51). Žākle ‘kājstarpe sievietēm’. Vulgārismiem pieder valodas rupjie, piedauzīgie vārdi, ko reizēm grāmatās mēdz apzīmēt ar daudzpunkti, bet ne šajā romānā, piemēram, .. bet kūsis.. kūsis viņām ir sarkans vai tāds.. grūd dziļāk, nežēlo.. (53). Kūsis ‘kaunuma apmatojums sievietēm’. Ievadā jau tiku teikusi,. Ka autori nav vairījušies no briesmīgiem un arī intīmiem skatiem, lai pilnībā atklātu tā laika sabiedrības normas un pirmatnējo vaļību. Tas, manuprāt, ir viņiem lieliski izdevies.

Vecvārdi

            Ļoti daudzveidīgs romānā ir vecvārdu un apvidvārdu lietojums.  Tie ir vārdi, kuri mūsdienu literārajā valodā ir zaudējuši savu agrāko nozīmi vai kļuvuši lieki, jo ir radušies jauni vārdi. Vecvārdus dala divās grupās – arhaismos un historismos [Laua, 169]. Tos izmanto gan senatnīga kolorīta radīšanai darbos,  piemēram, teikumā vējš lieca priedes un dzina pelēkās klangas pret kranti. (9). Ar vecvārdu palīdzību tiek atspoguļots noteikts vēstures laikmets, raksturota personāžu valoda, pastiprināts svinīgums. Senatnīguma kolorītu palīdz radīt novecojušas vārdu nozīmes, arhaiskas formas, izteicieni.

Aplūkotajā A.Miglas un V.Rūmnieka romānā ir sastopami galvenokārt arhaismi, vārdi, kurus mūsdienās lieto reti, jo pastāvošās reālijas jau tiek sauktas citos vārdos [Laua, 169].  Pie šīs grupas pieder vārdi brunči ‘svārki’, rūme ‘vieta’, rīdze ‘svītra, rinda’, depis ‘krupis’, snīdrs ‘stiprs, spēcīgs’. A.Miglas un V.Rūmnieks romānā lietotie vecvārdi  pamatā ir stilistiski neitrāli vārdi, kas pieder pie pasīvā vārdu krājuma un sarunvalodā tos lieto ļoti reti vai nemaz, kā piemēram, kamiesis ‘plecs’, ķerpis ‘zaglis’, alpa ‘jonis, brāzma’, anga ‘lēkme’. Īpaša uzmanību pievērsu vārdam īksts. Šī mantotā vārda vietā ir stājies aizgūtais vārds nieres. Piepeši Andim kā nazis īkstī iedūrās.. (36). No konteksta noprotams, ka vārdā varētu būt notikušas kādas pārmaiņas, salīdzinot ar literārajā valodā atrodamo vārdu īkšķis. Arī ME I, 835 un EH I, 500 skaidrots, ka vārda nozīme ir īkšķis, pirksts, bet LLVV 4, 447 , ka nieres ar norādi - novecojis. Ir grūti izšķirt, ko īsti autori ir domājuši, visticamāk, ka šeit tomēr īksts ir ‘nieres’. Tāpat ir arī ar vārdu viļķis,  šodien mēs to saprotam, kā korķuviļķi. Bet kontekstā – Lokers kā tāds viļķis ir vācis zeltu un sudrabu un savācis pilnus maisus (247). No konteksta saprotam,, ka viļķis nozīmē mantas rausējs.

Daudzas no minētajām leksēmām mūsdienu valodā uzlūkojamas par vecvārdiem un šiem vārdiem LLVV atrodama norāde, ka vārds ir novecojis. Tomēr romānā izmantotas arī tādas leksēmas, kurām LLVV attiecīgā norāde nav atrodama, bet, manuprāt, šīs leksēmas tomēr iekļaujamas vecvārdu nodaļā pie pasīvā vārdu krājuma. Kā piemēru minēšu vārdus dulanbēris ‘tumši brūns zirgs’, spangains ‘ābolains (zirga krāsa)’, ķingoties ‘mīlēties’, snāķis ‘kuģa priekšgals’, ķencis ‘vecs, vārgs zirgs’, rēnēt ‘kļūt vājākam (par gaismu)’, dumbēris ‘staigna vieta purvā’, šekums ‘kājstarpe’, sebris ‘vimba’, palede ‘reņģe’, kambrs ‘akmeņplekste’, bresma ‘plaudis’.. Šie vārdi manas paaudzes leksikā ir pārgājuši pasīvajā vārdu krājumā vai arī zuduši, tāpēc tos arī uzskatīju par novecojušiem un iekļāvu A.Miglas un V.Rūmnieka romāna “Kuršu vikingi” romāna leksikas analīzē.

Arī daļa apvidvārdu manā valodas izjūtā būtu uzskatāmi par vecvārdiem, jo pat no konteksta ir grūti noprotama šo vārdu nozīme, piemēram, bīstāklis ‘koks sišanai’, klanga ‘vilnis’, krants ‘krasts’, krāģis ‘mazs soliņš’.

Vēl uzmanību romānā “Kuršu vikingi” saista īpatnējā leksika, kurai nebija nozīmes skaidrojumu nevienā no vārdnīcām – ne ME, ne EH, ne LLVV, un arī konteksts nedod īstu skaidrību par vārda konkrēto nozīmi, piemēram  .. aiz lielā akmens krāvuma aug vecs, līks, grobs (321). No konteksta noprotams, ka grobs noteikti ir kāds koks, bet kurš – nav zināms un noprotams, un arī izmantotajās vārdnīcās šī vārda nav. ..pretī dīvains un reibinošs metās stangu mitrais gaiss (117). Ko šis vārds nozīmē, grūti saprast, arī vārdnīcās nav minēts. Domājams, ka tās nav stangas mūsdienu izpratnē. Visvairāk šādu leksēmu bez nozīmes skaidrojumiem ir saistībā ar zvejniecību, tieši zivju nosaukumiem, piemēram, kunelis, marcila, pelede, perpele.

Historismi ļoti bieži saistīti ar sabiedrības, ar ekonomikas un kultūras dzīves attīstību dažādās dzīves nozarēs. Daļa historismu ir vienīgie apzīmējumi reālijām, kuriem nav mūsdienu valodas sinonīmu, jo apzīmētās reālijas kļuvušas neaktuālas. Tie ir vēsturiskie termini (šķiļamdzelzs ‘dzelzs, ar ko piešķilt uguni’, āva ‘ierocis’, graudberzis ‘darbarīks graudu beršanai’, pēga ‘maza koka svilpīte’, sirenieks ‘sirotājs’, vangale’ koks, uz kura tin veļu, kad mazgā’, rauknis ‘ass rīks līduma līšanai’, rantīt ‘negludi nozāgēt, nocirst’). Historismi ir administratīvo iedalījumu raksturojoši termini, bet šajā romānā netiek minētas, kāds īpašs iedalījumu nosaukums (lietotas leksēmas ciems, karaļvalsts): senās mērvienības kā birkavs ‘163, 81 kg’;  bet naudas vienības romānā netiek minētas, jo toreizējās vērtības ir vienīgi zelts, sudrabs, dzintars un dzīvnieku ādas.

Vecvārdi romānā izmantoti, lai parādītu romāna varoņus laikmeta kontekstā , kad aplūkotie vārdi vēl tika lietoti sarunvalodā. Šajā romānā vecvārdi veic stilistiskas funkcijas. Redzams, ka romāna leksikā esošie vecvārdi lielākoties ir arhaismi, kurus mūsdienu literārajā valodā aizstāj ar jauniem vārdiem. Izmantotie vecvārdi ir lietoti kā stilistiski neitrāli vārdi.

ĪPATNĒJĀ  LEKSIKA

No cilmes viedokļa leksiku iedala mantotā un aizgūtā leksikā. Katrā valodā ir gan mantoti, gan aizgūti vārdi.

MANTOTĀ  LEKSIKA

            Mantotie vārdi saistās ar pašas valodas izcelšanos. Mantotā leksika ir vēsturiski visvecākā, jo tās pirmsākumi ir tai laikā, kad valodas vēl nebija atdalījušās.

            Romāna uzmanību no valodnieciskā viedokļa ļoti piesaista tajā izmantotais vārdu krājums, ka ir diezgan bagāts ar literārajā valodā nepazīstamiem vārdiem. Bieži to lietojuma jēgu un vārda nozīmi var izprast tikai kontekstā, bet tas arī ir autoru mērķis – aprakstīt ievērības cienīgo Kurzemes puses cilvēku dzīvesveidu un valodu. Skatoties no izcelšanās viedokļa, romānā ir daudz vārdu, kas ir mantoti vārdi, bet nav literārās valodas krājumā bīstāklis ‘koks sišanai’, bruzdināt ‘trokšņot, taisīt troksni’,  depis ‘krupis’.   "Zūdošie un zudušie vārdi veido leksikas grupu, ko apzīmē ar terminu vecvārdi. Tā  daļa vārdu, kas kļuvuši tiešām nevajadzīgi vai zuduši, pieder pie pasīvā vārdu krājuma un tos lieto ļoti reti”. ¹ Reizēm izskaidrojumu var atrast tikai vecās vārdnīcās. Piemēram, šajā romānā arī ir samērā daudz tādu vārdu, kuru skaidrojums nav ne ME, ne EH, ne LLVV, un arī konteksts nedod īstu skaidrību par vārda īsto nozīmi ..kur aiz lielā akmens krāvuma aug vecs, līks, grobs (321). Grobs noteikti ir kāds koks, bet kurš – nav zināms un noprotams, vārdnīcās šī vārda nav. ..pretī dīvains un reibinošs metās stangu mitrais gaiss (117). Ko šis vārds nozīmē, arī grūti saprast, vārdnīcās nav minēts. Domājams, ka tās nav stangas mūsdienu izpratnē, jo romāna darbības risināšanās laikā cilvēki vēl nemācēja dzelzi izmantot tik praktiski kā tagad.

Ir atrodami apzīmējumi vārdiem, kurus lieto reti, jo reālijas ar laiku ir tikušas nosauktas citos vārdos. Šādus vārdus sauc par arhaismiem. Romānā arhaismu ir diezgan daudz. Minēšu mūsu senāko vārdu īksts. Šī mantotā vārda vietā ir stājies aizgūtais vārds ‘nieres’. Piepeši Andim kā nazis īkstī iedūrās.. (36). Īksts. No konteksta it kā pat bez jebkādām šaubām noprotams, ka vārdā varētu būt notikušas kādas pārmaiņas no literārajā valodā atrodamā vārda ‘īkšķis’. Arī ME I, 835 un EH I, 500 skaidro, ka tas ir īkšķis, pirksts, bet LLVV 4, 447 – nieres (novecojis). Šoreiz ir grūti izšķirt, ko īsti autori ir domājuši, laikam jau ‘nieres’. Daudz nezināmu vārdu ir ar zivsaimniecību un jūrniecību saistītajā jomā. Piemēram, “seno” zivju nosaukumus skaidro tikai ME vai EH, bet  LLVV nav šāds vai līdzīgs vārds pat fiksēts, piemēram, bresma ‘plaudis’ –ME I, 240;  kambrs ‘akmeņplekste’ –ME II, 148 kamba; palede ‘reņģes, ko zvejo, kas nokusis ledus’ –EH I, 150. Varēja saprast, ka tā nav zvejas laiva un ķīru bari to apsēduši ne jau lielā kārībā pēc perpelēm, plekstēm vai sīkākiem kambriem (10).               

Mantotā un aizgūtā leksika

            Romāna “Kuršu vikingi” ekscerptos vērojamas arī no citām valodām aizgūtas leksikas vienības, lai gan izrakstu vārdnīcas lielāko daļu veido mantotās leksēmas. Tādas kā dižs ‘liels’, gauss ‘lēns’, palss ‘bālgans’, kamiesis ‘plecs’, dābolains ‘raibs (par zirgu)’. Atbilstošie etimoloģiskie pamatā tika meklēti ME “Latviešu valodas vārdnīcā’.

Daudziem Kurzemē un arī literārajā valodā lietotajiem vārdiem var atrast analogus lietuviešu valodā, kas liecina par senu latviešu un lietuviešu valodas leksikas kopības slāni. Manā kartotēkā atrodami 8 lituānismi. Tieši pārņemta no lietuviešu valodas ir leksēma karalis, kas ir arī izmantota daiļdarbā. Pārņemti ir vārdi apģērbs, ķēve, mēģināt, žilbt. Šie vārdi ir pavisam viegli iekļāvušies mūsu valodā. Romānā lietotajā leksikā ir  sastopami arī lituānismi vai no tiem darināti latviešu valodas vārdi. No lietuviešu valodas aizgūtās leksēmas lielākoties saistītas ar sadzīvi, piemēram, anga ‘lēkme’, kankle ‘kokle’, grints ‘stiprs, spēcīgs’.

            Visplašāko aizgūtās leksikas grupu veido ģermānismi – aizguvumi no vācu valodas. Arī visas nācijas lietotajā literārajā valodā ir visvairāk aizgūtu vārdu no vācu valodas. To noteica vēsturiskie apstākļi [Laua, 109]. Lielākā daļa leksēmu ir aizgūtas no lejasvācu valodas, vācu valodas paveida, ko runāja Vācijas ziemeļos [Laua, 110]. Tie ir kambaris ‘istaba’, grāpis ‘katls’. Vārds amats radies no vārda ammet, baļķis – balke, bomis – bōm, brīvs – vrī, dēlis – dele, katls – kottel, ķipis – kippe, kuģis – kogge, līķis – līk, meita – meit, slims – slim, zīds – sīde. Āmurs, kanna, lāde – arī šie vārdi ir aizguvumi no vācu valodas, tikai īsti nav zināma to izcelsme – no lejasvācu vai augšvācu valodas. Aizgūtie vārdi savulaik tika lietoti kā stilistiski neitrāli vārdi, tomēr mūsdienu literārajā valodā tie bieži uzskatāmi par barbarismiem – zapte ‘ievārījums’, vaktēt ‘ sargāt’. Ģermāniskās cilmes aizguvumi romānā tiek lietoti kā stilistiski neitrāli vārdi, jo tos lieto ikdienā bieži lietojamu reāliju apzīmēšanai.

Slāviskas cilmes aizguvumi pārņemti galvenokārt no krievu valodas. Sakarā ar tā laika ideoloģiju, feodālismu un sociālo slāņu dalīšanu ir pārņemti vārdi nabags, bagāts, cilvēks, domāt, strādāt, robeža, slava. Šie ir mūsu valodā tik ierasti vārdi, ka romāna autori bez to lietošanas nevarētu iztikt.. tā kā notikumi, kas risinās romānā, bija pirms kristietības ieviešanas Latvijas teritorijā, tad romānā netiek minēts slāvisms, kas vistiešāk saistīs ar kristiānismu – baznīca, lai gan atrodami citi – svece, svēts, grēks, krusts. Arī sadzīviskajās nozarēs ir gana daudz aizguvumu, kuri mums šodien liekas tīri latviski: istaba, pagrabs, siers, kāposts.

Romānā sastopami arī daži kuronismi, piemēram, dzintars, denkts ‘stiprs, stalts, stingrs’, ķerpis ‘ zaglis’, perpele ‘lapreņģe’, klanga ‘vilnis’, vanga ‘zema, mitra pļava’. Īpaši savā kursa darbā pieminēšu leksēmu brangs ‘liels’. Par šī vārda cilmi vienprātības nav arī valodnieku vidū. ME vārdnīcā rakstīts, ka tas ir aizgūts no viduslejasvācu vārda prangen, bet K.Karulis “Etimoloģijas vārdnīcā” raksta, ka šī vārda saknē ir saglabājies baltu –an- , kas rāda, ka tā vispārināta no kursiskajā izloksnēm [Karulis, 141].

No somugru valodām aizguvumi galvenokārt ir no lībiešu un igauņu valodas. Tā kā šīs valodas ir ļoti līdzīgas, tad grūti noteikt, no kuras valodas vārds īsti aizgūts. Somugrismi arī attiecas uz dažādām sadzīves nozarēm. Visvairāk tie saistās ar jūru un zvejniecību, to parāda romānā izmantoto īpatnējo vārdu krājums sedums ‘jūras līcis’, sēce ‘seklāka vieta jūrā’, loms ‘guvums’, ķidas ‘atkritumi, zarnas’.

Eifēmismi

            Romānā uzmanību piesaista īpatnēji vārdi un vārdu savienojumi, kuros lasītājs atpazīst vēsturiskus notikumus, senas vietas, dažādus sabiedriskus procesus. Atpazīst tāpēc, ka autori nav lietojuši jēdzienu pierastos vārdu salikumus. Piemēram, Krēslas valsts vai Saules valsts apzīmē garu pasauli, to vietu, kurā cilvēka dvēsele nonāk pēc nāves, Lielā vai Dižā jūra ir Baltijas jūra, vecajie ir cilts vecāko un gudrāko vīriešu kopa.

            Kāpēc autoriem vajadzīgi šādi eifēmismi? Paši viņi, protams, nav izgudrojuši šādu lietu nesaukšanu īstajā vārdā. Senākos laikos latvieši neuzdrošinājās minēt vārdos čūsku, lāci vai vilku. Vai tad tiešām nevar tos nešķīsteņus  nogalēt?(13). (domāts - lācis) Lietoja aizstājējus vārdus slimību nosaukumu vietā – liga, kaite. Psiholoģiskais cēlonis šādai parādībai palicis senākais – nepiesaukt nelaimi, kaut arī vēl pavisam senos laikos ļaudis ticēja, ka “lietas” ir tas pats, kas vārdi. Daudzviet romānā tiek pieminētas Laika zīmes – kaut kādi notikumi, kuru rezultātā cilvēki izjūt bijību un nolemtību. Par krīviem tiek saukti Liktenstēvi, kuru lēmumu neviens neiedrošinājās apstrīdēt vai nosaukt viņus pašus vārdā.

            Eifēmismi lietoti arī, piemērojoties sabiedrības pieklājības normām. Prieka meitas, miesas kāres apmierināšanai izmantojamās sievietes, netiek sauktas par palaistuvēm vai m….., bet gan par drellenēm. Kad tikko bija atvestas abas dāņu princeses, ilgāku laiku vietējie viņas dēvēja par tām divām. Visi zināja, kas tās ir, arī lasītājs to saprot. Visi kuršu vikingi zināja, kas ir aklā istaba. Tā ir istaba, kur glabā dārglietas, kur ieeja katram nav atļauta, istaba, kurai nav logu. Arī lasītājam skaidrs, kas tiek domāts.

Apvidvārdi

            Tradicionālajā izpratnē apvidvārdi ir vārdi, kuri tiek lietoti kādā noteiktā reģionā un izsaka tieši šai teritorijai specifiskas lietas, kā arī sabiedrībā bieži lietotus jēdzienus. Romāna īpatnējo leksiku lielākoties veido Kurzemes pusē lietotie apvidvārdi. A.Miglas un V.Rūmnieka romāns “Kuršu vikingi” ir samērā bagāts ar apvidvārdiem. Kurzemes  specifiku romānam piešķir plaši izmantotā kurzemnieku leksika, piemēram: anga ‘lēkme’, kadeģis ‘kadiķis’, bīstāklis ‘koks sišanai’, denkts ‘drošs, stiprs’, kambarainis ‘cilvēks, kurš dzīvo uz kunga zemes’, krants ‘krasts’, klanga ‘vilnis’, krāģis ‘soliņš’, loža ‘čūska’, jāņaspuļģis ‘jāņtārpiņš’, ķirķis ‘sienāzis’. Romāna leksikā sastopami apvidvāri, kurus plaši lieto arī tagad: brangs ‘liels’, važa ‘ķēde’, vanga ‘purvaina pļava’, sedums ‘līcis jūrā’, dzērvelce ‘varavīksne’, šķirgata ‘ķirzaka’.

Parasti apvidvārdi apzīmē reālijas, kas ir saistītas ar kādu konkrētu nozari. Visvairāk leksēmu ir saistībā ar jūrniecību un zvejniecību: vendzele ‘laivu osta’, sēce ‘sēklis’, sedums ‘līcis jūrā’, klanga ‘vilnis’, saksinis ‘dienvidvējš’. Ar mājsaimniecību: kumpelis ‘nazis’, krāģis ‘mazs soliņš’, ķocis ‘neliels trauks’. Likās interesanti, ka autori nav izmantojuši arī citos novados zināmos “kurzemnieku” ogu nosaukumus, piemēram, krizdole ‘ērkšķoga’, zustrene ’upenes’. Ar lauksaimniecību saistītus īpatnējus vārdus neatradu.

            Ievērības cienīgi man likās verbi ar dažādas intensitātes trokšņošanu, piemēram, bruzdināt ‘taisīt brīkšķošu troksni, dangot ‘skaļi dauzīt, sist’, dundēt ‘sist’, skrimšķināt ‘radīt nesaprotamas skaņas no kaut kā’.

            Tieši apvidvārdi piešķir A.Miglas un V.Rūmnieka prozai kurzemniecisko kolorītu.

Tēzes

1.      Romāna valoda ir viens no būtiskākajiem īpatnējās leksika izteiksmes līdzekļiem.

2.      Vecvārdi romānā lietoti galvenokārt senatnīguma kolorīta radīšanai. Bieži lietotas leksēmas, kuras mūsdienu valodā vispār vairs nepazīst.

3.      Apvidvārdu lietojums romānā prasa īpašas zināšanas par kurzemnieku leksikas īpatnībām, lai gan konkrētajā apvidū sabiedrībā bieži tiek lietoti šie specifiskie jēdzieni.

4.      Rakstnieki izmantojuši daudz aizgūtu vācu, krievu, lietuviešu un lībiešu valodas vārdu, kas netieši parāda mūsu valodas attīstības vēsturi.

5.      Vienkāršrunas vārdu, vulgārismu un barbarismu lietojums palīdz tiešāk raksturot romānā risinošās darbības vidi, romāna varoņus, viņu dzīves veidu.

6.      Romāns radoši turpina latviešu folklorā aizsākto eifēmismu lietojumu. Visbiežāk eifēmismi lietoti ideoloģisku un sabiedrības iekārtas ieviestu jēdzienu aizstāšanai. Eifēmismi palīdz romānam  nekļūt līdzīgam avīžu ievadrakstiem vai vēstures apcerējumiem.

Izmantotās literatūras saraksts

Avoti

1.      Migla A., Rūmnieks V. Kuršu vikingi. – R.: Karogs, 1998.

Teorētiskā literatūra

1.      Bušmane Br. Nīcas izloksne. – R.: Latvijas ZA Latviešu valodas institūts, 1993.

2.      Endzelīns J. un Hausenbergers E. Papildinājumi un labojumi K.Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai II sēj. – R.: Kultūras fonds, 1934 –1938.

3.      Granta K., Pampe E. Vācu – latviešu vārdnīca. – R.: Avots, 1990.

4.      Latvijas PSRS ZA Valodas un literatūras institūts. 2.apvidvārdu aptauja – zivis. – R.: Zinātne, 1967.

5.      Latvijas ZA Latviešu valodas institūts. Latviešu literārās valodas vārdnīca 1. – 8.sēj. – R.: Zinātne, 1972. – 1996.

6.      Laua A. Latviešu leksikoloģija. – R.: Zvaigzne, 1981.

7.      Laua A. Mantotā un aizgūtā leksika. – R.: P.Stučkas LVU Latviešu valodas katedra, 1963.

8.      Mülenbachs K. Latviešu valodas vārdnīca I – IV sēj. – R.: Izglītības ministrija,  1923. - 1929.

9.      Rudzīte M. Latviešu dialektoloģija. – R.: LVI, 1964.

Saīsinājumu saraksts

.. – c – lietv. vai darb.v. celma apzīmējuma saīsinājums

apst.v. – apstākļa vārds

darb.v. – darbības vārds

dsk. – daudzskaitlis

EH – J.Endzelīns un E.Hausenbergera papildinājumi un labojumi K.Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai

īp.v. – īpašības vārds

kr. – rusicims

kurs. – kuronisms

li. – lituānisms

lietv. – lietvārds

LLVV – Latviešu literārās valodas vārdnīca

LVI – Latvijas valsts izdevniecība

LVU – Latvijas valsts universitāte

ME – K.Mülenbacha  Latviešu valodas vārdnīca

novec. – novecojis

siev.dz. – sieviešu dzimte

Vā – lat – Vācu latviešu vārdnīca.

vīr.dz. – vīriešu dzimte

vsk. – vienskaitlis