Mārcis Pauls 10.a klase
Mūsdienu cilvēka izpratnē viens no
spilgtākajiem Ēģiptes arhitektūras pieminekļiem ir piramīdas. Īstenībā tās ir
lielas kapenes, atšķirībā no Divupes pakāpienveida piramīdām, kas izmantotas kā
pamatnes tempļiem.
Visvairāk piramīdu tika uzcelts
Senās valsts laikā. Sevišķi slavenas ir lielās piramīdas Gizas pilsētas tuvumā.
Lielākā un vecākā no tām faraona Heopsa[1]
piramīda ir 146 metrus augsta. Nākamā lielākā celta viņa dēlam Hefrēnam[2].
Trešā, mazāk iespaidīgāka (62 metrus augsta), bijusi valdnieka Mikerina[3]
kapa vieta.
Piramīdu celtniecībai patērēta
kolosāla enerģija, kas prasījusi visas valsts iespēju mobilizāciju. Pēc
Hērotoda datiem, Heopsa piramīda celta 30 gadus, no kuriem pirmie 20 veltīti
ceļu būvniecībai, materiālu un būvlaukuma sagatavošanai. Piramīda ir 6,5
miljonus tonnu smags akmens bluķu krāvums. Katrs no bluķiem sver no 2 līdz 15
tonnām. Piramīdas malas ir 233 metrus garas, un tās atšķiras savā starpā tikai
par kādiem 20 centimetriem. Šobrīd Heopsa piramīdas augšgals ir nedaudz
nodrupis. Senatnē tā iespējams bijusi vēl augstāka. Piramīdas sāni bijuši
noklāti ar slīpētām kaļķakmens plāksnēm, kas saulainā laikā mirdzēja jau pa
gabalu.
Nav īsti skaidrs, kā tika pacelti
lielie 2,5 tonnas smagie akmens bluķi līdz piramīdas galotnei. Iespējams, ka
piramīdām apkārt sanesa milzīgu, slīpu kalnu no smiltīm, pa kuru akmeņi
pārvietoti augšup. Smilšu kalnu pēc darbu pabeigšanas noraka. Visas piramīdas
ir precīzi orientētas pēc debespusēm.
Par piramīdu būvniecību izteiktas
dažādas hipotēzes un teorijas, pat fantastiski minējumi. Šīs celtnes ir tā
laika tehnikas meistardarbs, kas izsauc apbrīnu arī mūsdienās. Grieķis Hērodots
par piramīdas celtniecību stāsta tā: “Desmit gadus būvēja ceļu, izveidoja
platformu, uz kuras cēla piramīdu, un pazemes telpās izbūvēja ķēniņa kapenes
(..). Pašu piramīdu būvēja divdesmit gadus. Tai ir četrstūra veids (..), tā
celta no ļoti rūpīgi apstrādātiem akmens bluķiem, un neviens no tiem nav mazāks
par trīsdesmit pēdām (..)”
Heopsa piramīdas iekšpusē atrodas
vairākas telpas. Galvenā telpa – valdnieka apbedīšanas kamera, atrodas
paaugstinājumā piramīdas iekšienē. Ja piramīdas augstumu sadala 3 daļās, tad šī
kamera atrodas virs apakšējās trešdaļas. Uz apbedīšanas kameru ved Lielā galerija
ar 8,5 metrus augstiem griestiem. Griesti nostiprināti ar vairākām akmens
pārsedzēm, lai noturētu milzīgo spiedienu no augšas. Dažās piramīdās bija ejas
ar strupceļiem un lamatām, lai iznīcinātu vai maldinātu zagļus. Nereti sienās
bija iezīmētas neīstas durvis. Tām bija vai nu simboliska nozīme, vai arī tās
ierīkoja zagļu maldināšanai.
Faraons atdusējies galvenajā telpā
lielā akmens sarkofāgā ar smagu vāku.
Citās telpās atradās ieroči,
rituālie priekšmeti, personiskās lietas, valdnieka varas simboli un dārgumi.
Faraonu bagātības allaž pievilkušas kapeņu aplaupītājus. Šobrīd neviena
piramīda nav saglabājusies, laupītāju neskarta. Piramīdas izlaupītas jau
Ēģiptes varenības laikā. Šajos noziegumos bieži tika pieķertas personas, kas
vadīja vai pārzināja celtniecības darbus.
Piramīdās ir patstāvīgs
mikroklimats, tajās ir palēnināta dažādu vielu novecošanās. Iespējams, ka tas
palīdzējis mūmijām saglabāties līdz pat mūsdienām.
Piramīdas forma atgādināja uz zemi
krītošus saules starus. Ēģiptiešiem tā simbolizēja Dieva enerģijas izpaudumu
pasaulē. Tika uzskatīts, ka faraons pa šiem stariem var nokļūt debesīs.
Piramīda simbolizēja arī pasaules radīšanu, kad pirmā zeme pēc pasaules
radītāja Atuma gribas pacēlās no ūdens stihijas Nun kā pirmatnējais kalns- sala
Benbens. Piramīda nozīmēja esošā rašanos no nebūtības. Tā atgādināja un viesa
cerību par mirušā cilvēka iespējamo atdzimšanu.
Piramīdu asā, ģeometriskā forma, kas
nav līdzīga nevienai apkārtējās dabas parādībai, radīja seno laiku cilvēkam
ārkārtīgi pārsteidzošu iespaidu. To īpaši pasvītroja līdz mūsdienām
nesaglabājusies apšuve, kas parādīja tās līdzīgas mirdzošiem gaismas kalniem.
Piramīdas it kā demonstrēja civilizētās pasaules citādību, atšķirību no dabas.
Piramīdu askētiskā, abstraktā forma
sasaucas arī ar 20. gadsimta modernās arhitektūras paraugiem. Tie rada kāda no
cilvēka neatkarīga, pārāka, ar cilvēku nesamērojama spēka klātbūtnes sajūtu.
Taču, ja ēģiptiešiem šī sajūta acīmredzot vēstīja par garīgās pasaules
eksistenci un nākotnes cerībām, tad modernisma arhitektūras formas drīzāk
apdveš ar mākslīgā, gan cilvēka rokām radītā, bet neapturamā un varbūt jau
nevadāmā tehniskā progresa stindzinošo elpu.
Vēlā, Vidējās valsts laikā,
piramīdas bija izmēros mazākas. Tās tika būvētas no ķieģeļiem, ko apšuva ar
akmens plāksnēm. Līdz mūsdienām tās ir saglabājušās sliktāk. Jaunākās valsts
laikā piramīdas vairs necēla. Valdniekus glabāja klinšu kapenēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru