Autors: Nezināms
Mēs dzīvojam trokšņainā
pasaulē. Pilsētas satiksmes dārdoņa, klaviermūzika, suņa riešana- viss nokļūst
mūsu ausīs kā skaņas vilņi, kas izplatās gaisā. Skaņa rodas, ja kaut kas liek
gaisam kustēties- piemēram, ja kāds rausta ģitāras stīgu. Mēs dzirdam skaņas,
kad skaņu viļņi- niecīgas gaisa svārstības- nokļūst uz mūsu ausu bungādiņām.
Lai skaņas viļņi izplatītos, ir vajadzīga viela. Šī viela var būt šķidrums,
ciets ķermenis vai gāze. Tādai skaņai kā muzikālai melodijai ir noteikts augstums.
Augstās skaņas liek gaisam svārstīties vairāk reižu sekundē nekā zemās.
Svārstību skaitu sek. Sauc par FREKVENCI un mēra hercos (Hz). Cilvēki nevar
dzirdēt skaņu kuras frekvence ir lielāka par 20 000 Hz un mazāka par 30 Hz.
Skaņas ātrums
Gaisā
skaņa izplatās ar ātrumu ~1244 km/h. Skaņa izplatās lēnāk ja gaisa temp. un
spiediens ir zemāki. Retinātā vēsā gaisā 11 km augstumā skaņas ātrums ir ~1000
km/h. Ūdenī skaņa pārvietojas ar ātrumu 5400 km/h.
Skaļums un decibeli
Vilciena troksnisir skaļāks par čukstu, jo
vilciens rada lielākas gaisa svārstības. Skaņas skaļums ir atkarīgs arī no tā
cik tuvu tu atrodies skaņas avotam. Skaļumu mērī decibelos (dB). Reaktīvais
dzinējs lidmašīnai paceļoties rada ~120 dB, bet lapu šalkoņa- 33 dB.
Atbalss
Ja tu
kliedz lielā zālē vai tuvu kalniem, tu vari dzirdēt savas balss atbalsi.
Atbalss rodas kad skaņa “atlec” no virsmas, piemēram, klints sienas, un
sasniedz tevi drīz pēc tiešās skaņas. Runas vai mūzikas skaidrība istabā vai
koncertzālē ir atkarīga no tā kā skaņa atbalsojas telpas iekšienē.
Rezonanse
Jebkurš
priekšmets, piemēram, glāze, rada muzikālu skaņu, ja tam piesit, jo tam ir sava
svārstību frekvence. Ja tu izdziedi šīs frekvences skaņu, tad priekšmets svārstīsies
ar tam raksturīgu frekvenci. Kuru uzspiež uz priekšmetu krītošie skaņas viļņi.
To sauc par REZONANSI. Ļoti skaļa skaņa var likt glāzei tik stipri rezonēt, ka
tā saplīst drumslās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru