Skolas vadības funkcijas

 

 

RPIVA

Pedagoģijas un skolvadības fakultātes

dekānam

dr. paed., doc. Ivaram Muzim

RPIVA

Pedagoģijas un skolvadības fakultātes

skolvadības specialitātes

4. kursa studentes

Kristīnes Filatovas

kursa darbs

Tēma : “Skolas vadības funkcijas”

1999. gada, maijs

Satura rādītājs

Ievads                                                                                                 3

1. Skolas vadības funkcijas mūsdienu izpratnē                               5

1.1. Analīze                                                                                         5

1.2. Vadības lēmumu pieņemšana (plānošana)                                   8

1.3. Organizācija                                                                               12

1.4. Kontrole                                                                                     14

1.5. Regulēšana, koriģēšana, stimulēšana                                         17

2. Citas versijas par vadības funkcijām                                         19

Nobeigums                                                                                       21

Izmantotās literatūras saraksts                                                       22

Pielikumi                                                                                          23

Ievads

Skolas kolektīva darbība, tā veiksmes lielā mērā ir atkarīgas no tā, kas to vada - kāda ir skolas vadība (skolas direktors un viņa vietnieki), kāda ir tās profesionālā kompetence, vai skolas vadības locekļi prot savstarpēji sadarboties, vai viņi prot kopīgi virzīt kolektīva attīstību.

Skolas direktors ir skolas kolektīva vadītājs un ir atbildīgs par skolas darba organizāciju un tā rezultātiem. Viņa galvenai funkcijai būtu jābūt vadīt skolu, rosināt pedagoģisko kolektīvu radošam darbam. Latvijas izglītības sistēmas izveide no katras skolas vadītāja prasa lielu mērķtiecību, prasmi saskatīt nacionālās skolas veidošanas ceļus un strādāt tās labā. Būtībā visas šīs personības prasības ir nepieciešamas ne tikai skolas vadības pārstāvim, bet arī klases audzinātājam, jo viņš arī ir savas klases skolēnu vadītājs.

Ļoti svarīgs skolas vadības uzdevums ir veidot, nostiprināt, attīstīt un saliedēt savas skolas pedagogu kolektīvu. Saliedējot skolotāju kolektīvu darbam, maksimāli tiek atraisīts katra skolotāja didaktiskais un audzinošais potenciāls. Šajā sakarā A. Makarenko ir rakstījis : “... arī pats jaunākais, pats nepieredzējušākais pedagogs vienotā, saliedētā kolektīvā, ko vada labs meistars vadītājs, izdarīs vairāk, nekā jebkurš pieredzējis un talantīgs pedagogs, kuram ir nesaskaņas ar pedagogu kolektīvu.”

Kā zināms mūsdienu skola ir visai sarežģīta sistēma, bet, lai kāda sistēma varētu normāli darboties, nepieciešams nodrošināt šīs sistēmas vadību. Vadīt, tas nozīmē - apzinoties sistēmai izvirzīto mērķi; analizējot informāciju, kura saņemta pa atgriezeniskās saites kanālu par sistēmas stāvokli; mēģinot prognozēt vides neplānotas darbības ietekmi - izstrādāt un realizēt tādu vadības lēmumu, lai, sistēmai darbojoties, tiktu iegūts rezultāts, kurš pēc iespējas pilnīgāk atbilstu izvirzītajiem mērķiem.*

Praksē vadīšanas darbību realizē ar vienu otrai, noteiktā kārtībā, sekojošu darbību palīdzību. Šīs darbības veido noslēgtu ciklu, kuru sauc par vadības ciklu. Vadīšanas darbība sākas ar analīzi, uz kuras pamata tiek pieņemts vadības lēmums (arī plāns ir specifisks vadības lēmums). Lai lēmums tiktu izpildīts, nepieciešams veikt tā izpildes organizāciju. Lai pārliecinātos, ka viss norisinās tā, kā bijām paredzējuši, nepieciešama kontrole. Kontroles darbība šajā gadījumā spēlē atgriezeniskās saites lomu. Kontrolē iegūtie dati pakļaujami analīzei, uz kuras pamata tiek veikta regulēšanas, koriģēšanas vai stimulēšanas darbība. Analīzes rezultātā var tikt pieņemts jauns vadības lēmums, līdz ar to iedarbināts jauns vadības cikls.

Vadītāju darbības raksturošanai, par  pamatu ņemot vadības ciklu, varam noteikt sekojošas galvenās vadības funkcijas : analīze, vadības lēmuma pieņemšana (plānošana), organizācija, kontrole, regulēšana, koriģēšana un stimulēšana. Teorētiski katra no šīm funkcijām ir patstāvīga funkcija, kuras nevar sajaukt vienu ar otru. Praktiskajā vadītāja darbībā šīs funkcijas ir savstarpēji saistītas, tās savijas, risinās viena otrai paralēli u.t.t.

Lai labāk izprastu iepriekš minēto funkciju nozīmi, aplūkosim to galvenās pazīmes, par pamatu ņemot sekojošus informācijas avotus -  literartūru, lekciju materiālus, Internet, kā arī nelielā pētījuma rezultātus, kuri tika iegūti veicot dažādu skolas darbinieku anketēšanu (skat. Pielikums Nr. 1).

__________

*  M. Inne & Co. Skolvadība – idejas, versijas, pieredze. 32 lpp. – R.: “RaKa”.

1.     Skolas vadības funkcijas mūsdienu izpratnē

1.1. Analīze

Analīze ir patstāvīga vadības funkcija, ar kuru sākas un beidzas jebkurš vadības cikls. Analīze kā vadības funkcija - parādību būtības noskaidrošana, cēloņsakarību meklēšana, lietojot šīs funkcijas realizēšanai arī citas metodes. Droši vien pedagoģisku analīzi kā vadības funkciju vajadzētu apzīmēt ar citu terminu, taču praksē ir iesakņojušies jēdzieni - stundas analīze, mācību gada rezultātu analīze u.c.* Pedagoģisksas vadības gadījumā analīzei ir pedagoģisks raksturs.

Pedagoģiskās analīzes norise ietver sevī vairākus darbību posmus, kuri seko viens otram noteiktā secībā. Viens no analīzes ceļiem ir tā saucamā rezultātu analīze, tās norisi raksturo šādi posmi :

1.     Pedagoģiskā rezultāta konstatēšana, fiksēšana un uzskaite.

2.     Rezultāta novērtēšana, salīdzinot to ar izvirzīto mērķi un uzdevumiem.

3.     Pedagoģiskā procesa izpēte kopumā, lai konstatētu cēloņsakarības, kuras noved pie konstatētā rezultāta.

4.     Atkarībā no analīzes rezultāta tiek veikta koriģēšanas, regulēšanas vai stimulēšanas darbība.

Šāds analīzes ceļš ir vispāratzīts un tiek izmantots ne tikai pedagoģiskā analīzē. Tā pamatā ir atzinums – galvenais ir rezultāts. Bet šis rezultāts veidojas pacietīgā un neatlaidīgā pedagoģiskā darbībā, tas nav uzreiz pamanāms un konstatējams. Pedagoģijas praksē rezultātu analīze tādēļ ne vienmēr ir iespējama. Šī iemesla dēļ, rezultātu analīzi varam izmantot tad, ja analizējam pedagoģisku darbību ilgākā laika posmā (piemēram, mācību gada rezultātu analīze).

Otrs pedagoģiskās analīzes ceļš ir - procesa analīze, kuru raksturo šāda darbību kārtība :

1.     Pedagoģiskā procesa novērošana un datu fiksēšana.

2.     Novērotā pedagoģiskā procesa rezultātu prognozēšana, balstoties uz pedagoģijas un psiholoģijas likumībām.

3.     Prognozētā rezultāta novērtēšana, salīdzinot to ar izvirzīto mērķi un uzdevumiem, vērotā pedagoģiskā procesa cēloņsakarību analīze.

4.     Koriģēšana, regulēšana, stimulēšana.

Procesa analīzi var izmantot, analizējot īsākus pedagoģiskā procesa posmus - mācību stundu, ekskursiju, vienkāršu pedagoģisku situāciju.

Procesa analīzē izpaužas šīs analīzes pedagoģiskais raksturs - kvalitatīvu rezultāta prognozi var noteikt tikai persona ar labām pedagoģijas un psiholoģijas zināšanām. Šāda veida analīzei jābūt pedagoģiski profesionālai.

Analīzei par pamatu izmantojot pedagoģiskā procesa vērojumu un rezultātu prognozi, diemžēl var rasties subjektīva rakstura pārpratumi. Rezultātu prognoze un tās interpretējums ir atkarīgs no analizētāja pedagoģijas zināšanām un pedagoģiskās kultūras, kā arī no analizētāja pedagoģiskās koncepcijas un uzskatiem, kuri var nesakrist ar skolotāju uzskatiem. Koriģēšanai un regulēšanai no skolas vadības puses šādā gadījumā vairāk vajadzētu būt metodisku ieteikumu, rekomendāciju, nevis direktīvu veidā.

Praksē analīzes posmi parasti netiek strikti nodalīti viens no otra, tie saplūst, notiek vienlaikus. Tāpat analīzes gaitā bieži vien par izejas punktu tiek izmantots gan patiesais rezultāts, gan no vērojuma izrietošā rezultāta prognoze, kas nozīmē, ka vienlaicīgi izmantotas abas analīzes pieejas.

Skolas darbība veido noslēgtu ciklu mācību gada laikā, tādēļ ir svarīgi tā nobeigumā analizēt darba rezultātus. Mācību gada rezultātu analīzes viens no galvenajiem uzdevumiem ir dot pamatu jaunu mērķu un uzdevumu izvirzīšanai. Tādēļ analīzes datiem ir jābūt par objektīvo materiālu, kas dotu reālu pamatu nākotnes projektu un plānu veidošanai.

Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa skolu darbinieku izprot mācību gada rezultātu analīzes nozīmi, un tādēļ aktīvi tajā piedalās, bet jāatzīst, ka arī pasīvo darbinieku skaits nav nemaz tik mazs (skat. Pielikums Nr. 2). To varētu izskaidrot ar nepietiekamu motivāciju, jo daudzās skolās vēl aizvien var vērot vadības nevēlēšanos veltīt laiku savu darbinieku motivēšanai, kas, diemžēl, nav nemaz tik labs rādītājs.

Vēl viens no pedagoģiskās novērošanas un analīzes objektiem ir mācību stunda. Stundas vērojums ļauj vadītājam redzēt skolotāju viņa tiešajā  darbā, iepazīt viņa darba stilu un metodes. Inspicējot stundu, skolas vadītājs var vērot arī skolēnus, viņu personības īpašības un attieksmi pret mācībām, kā arī viņu attiecības ar skolotāju.

Lai stundas analīze būtu sekmīga, to ieteicams veikt ievērojot sekojošu plānu :

1.     Sagatavošanās stundas apmeklējumam un stundas analīzei.

2.     Stundas novērošana atbilstoši izstrādātajai programmai.

3.     Stundas analīze.

Vadītāja piedalīšanās stundā, stundas vērošana un stundas analīze ir viens no atgriezeniskās saites kanāliem, kurš sniedz informāciju par pedagoģiskā procesa norisi skolā. Bez atgriezeniskās saites vadīšana nav iespējama, tādēļ skolas vadībai savs darbs būtu jāplāno tā, lai noteiktu laiku viņa varētu veltīt analīzei, tas ir, funkcijai, uz kuras pamata, kā jau minēju, realizējas nākamā skolas vadības funkcija – vadības lēmumu pieņemšana (plānošana).

1.2. Vadības lēmumu pieņemšana (plānošana)

Vadības lēmumu pieņemšana ir patstāvīga vadības  funkcija, lai arī tā ir cieši saistīta ar citām funkcijām. Lēmums ir vadīšanas pamats. Vadīšana būtībā ir dažādas sarežģītības pakāpes, dažādu  pēc satura un formas lēmumu izstrāde, pieņemšana, realizēšana.**

Lēmums ir vadības subjekta gribas izpausme, to var izstrādāt un pieņemt vienpersonīgi vai koleģiāli. Lēmuma pieņemšanā var būt ļoti liela daudzveidība, tomēr pastāv vadības lēmuma kopīgās iezīmes :

Ø Vadības lēmums ir sociāls akts, tas pauž  zināmu politiku, atbilst noteiktai koncepcijai, tam ir savs mērķis un uzdevumi.

Ø Vadības lēmums ir saistošs attiecībā uz padotajiem, tam var būt direktīvs, rekomendējošs vai ieteikuma raksturs.

Ø Vadības lēmumam ir aktivizējoša loma, tas izraisa padoto aktīvu darbošanos.

Ø Vadības lēmumu reglamentē noteiktas normas - likumi, lēmumi, nolikumi u.t.t.

Šīs četras iezīmes ir vadības lēmuma definīcijas pamatā, ja iztrūkst kāda no šīm pazīmēm, tas nav vadības lēmums.

Piemēram vadības lēmums ir : skolas direktora izdota pavēle, metodiskās apvienības lēmums, klases sapulces lēmums, direktora vietnieka aizrādījumi  skolotājam pēc analizētās stundas u.t.t. Šie lēmumi atšķiras pēc to satura, pēc personu loka, kam tie adresēti un ir saistoši, pēc prasību pakāpes, bet tiem piemīt visas četras vadības lēmumu pamatpazīmes.

Vadības lēmumu pieņemšanā raksturīgi ir trīs galvenie posmi :

1.  Lēmuma izstrāde. Jebkurš lēmums saistās ar kādu noteiktu problēmu un ceļu tās atrisināšanai. Svarīgi ir saskatīt problēmu un izdalīt to no citām - noteikt problēmas robežas. Pēc problēmas apzināšanās seko lēmuma variantu izstrādes stadija. Lēmuma projektu var izstrādāt vienpersonīgi pats vadītājs vai vadītāja uzdevumā kāds no speciālistiem. Lēmuma izstrādi var uzticēt arī  darbinieku grupai. Izvēli, vai lēmuma projektu veidot vienpersonīgi vai koleģiāli, nosaka vairāki kritēriji, piemēram : lēmuma kvalitāte, lēmuma realitāte, lēmuma pieņemšanas temps, pieredze, kuru darbinieki iegūst lēmuma izstrādes gaitā, u.tml. Izstrādājot lēmuma variantus starp atsevišķām grupām, var rasties domstarpības, pat strīdi, kuri dažreiz mēdz beigties ar savstarpējiem apvainojumiem un, protams, nesekmē labvēlīga mikroklimata veidošanos skolā. Strīdīgos jautājumus var atrisināt tikai sarunu ceļā. Sarunu rezultātā var rasties vairāki alternatīvi problēmu risināšanas varianti. Galīgai lēmuma pieņemšanai no kopējā alternatīvu skaita jāizvēlas dažas.

2.  Lēmuma pieņemšana. Pēc alternatīvu analīzes galīgai lēmuma pieņemšanai tiek nodots viens vai nedaudzi lēmuma projekti. Arī lēmuma galīgā pieņemšana var notikt vienpersonīgi vai koleģiāli. Vienpersonīga lēmuma pieņemšana notiek, ja vadītājs pats izvērtē iesniegtos lēmuma variantus un izvēlas vienu no tiem. Lēmums tiek noformēts atbilstošā formā, vadītājs to apstiprina ar savu parakstu un izziņo personu lokam, uz kuru lēmums attiecas. Koleģiāla lēmuma pieņemšana notiek vai nu balsošanas ceļā vai arī uz visu dalībnieku vienprātības pamata.

3.  Lēmuma izpildes organizēšana. Ja pieņemtais lēmums netiek izpildīts, tad tam nav praktiskas nozīmes, labākajā gadījumā tam var būt zinātniska vai vēsturiska vērtība. Vadītāja veiksmi darbā parasti nosaka nevis spēja pieņemt labus un skaistus lēmumus, bet prasme nodrošināt lēmumu izpildi. Parasti lēmuma izpildes priekšnoteikumi tiek ietverti jau pašā lēmuma saturā (kas jādara lēmuma izpildei; kurš būs darba izpildītājs, atbildīgais; darbības veikšanas termiņš; kontroles un atskaites formas). Ja nav norādes, tad jāveido speciāls organizatorisko pasākumu plāns vai grafiks lēmuma izpildei.

Katrs no šiem posmiem sastāv no vairākām secīgām darbībām (skat. Pielikums Nr. 3).

Praksē pieņemto lēmumu kvalitāti nosaka daudz un dažādi apstākļi. Tādēļ, lai lēmums būtu izdevies :

Ø Lielu un mazu problēmu risināšanai jāpieiet ar vienādu atbildību un nopietnību.

Ø Lēmumam jābūt mērķtiecīgam, tam jāatbilst skolas attīstības galvenajiem virzieniem.

Ø Lēmumam jābūt pamatotam, tam jābalstās uz ticamu informāciju.

Ø Lēmuma pieņemšanu nedrīkst sasteigt vai nokavēt - lēmums jāpieņem savlaicīgi.

Ø Lēmumam jāatbilst vadītāju pilnvarām, vadītājs nedrīkst pārkāpt savas kompetences robežas.

Ø Lēmumam jābūt skaidram, lakoniskam, saskaņotam, bez pretrunām.

Ø Neviens lēmums nedrīkst aizskārt cilvēka cieņu, radīt nevajadzīgu stresu un konfliktsituācijas.

Specifisks vadības lēmums ir plāns. Plānošana un vadības lēmumu pieņemšana ir savstarpēji saistītas. Jebkura plāna kvalitāte ir atkarīga no tā, cik labi ir bijuši pieņemtie lēmumi, kas sastāda šo plānu. Plānošanas process ir vissvarīgākais un vistālejošākais lēmums, ko vadītājs pieņems. Plānošanu var raksturot kā jebkuras organizācijas mērķu noteikšanu. Plānojot ir jānosaka – kas? kā? un kad? jādara, lai rezultāti būtu veiksmīgi. Plānošana ir sekmīga tad, ja ievēro sekojošus plānošanas posmus :

1.     Jāuzstāda mērķis.
Mērķim ir jāatbild uz visiem jautājumiem “kāpēc?” (kāpēc tas jādara? kāpēc mēs to darīsim? kāpēc neviens cits to nedara?).
Cilvēki tiek pieņemti darbā un strādā, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai ieceri, nevis lai izpildītu plānu vai veiktu darījumu.

2.     Mērķim jābūt skaidram.
Mērķis nerodas pats no sevis, tas ir jāizveido un jāattīsta. Ir ļoti svarīgi redzēt pilnīgi izstrādātu plānu. Ja vadītājs to neredz, tad arī neviens cits to neredzēs, un projekts būs lemts neveiksmei jau pirms tas būs sācies.

3.     Jāuzstāda tāds mērķis, kuru iespējams novērtēt.
Ja mērķis ir tikai vispārējs un nevar tikt novērtēts, tad nekad nevarēs noteikt, cik jau ir sasniegts.

4.     Jānosaka pasākumi, kas jāveic, lai sasniegtu uzstādīto mērķi.
Darbiniekiem, kas būs iesaistīti noteiktu darbību veikšanā, ir jāpiedalās arī šo darbību noteikšanā. Tas viņiem liks justies atbildīgiem un pārliecinātiem par to, ko viņi dara, kas, savukārt, nodrošinās labākus rezultātus.

Lai labi izstrādāts plāns nepārvērstos par nevienam nevajadzīgu dokumentu, ir jānoorganizē tā izpilde. Tādēļ nedrīkst aizmirst tādu skolas vadības funkciju, kā organizācija.

1.3. Organizācija

Skolas darba organizācija ir vadības funkcija, kas realizējas - jau iepriekš minētajā lēmuma izpildes organizēšanā, pienākumu sadalē, pedagoģiskās padomes darbā u. tml.

Lai racionāli organizētu darbu, ir nepieciešams katram kolektīva loceklim precīzi noteikt pienākumus un prasīt, lai ikviens tos veic pēc labākās sirdsapziņas. Reizēm skolas vadība ir stingra prasībās pret skolotājiem, bet tā aizmirst pārējos kolektīva locekļus - medicīnas darbiniekus, bibliotekārus, laborantus, tehnisko personālu. Tāpēc dažkārt klašu audzinātājus izrīko pat garderobisti un pavāri. Tas nav pieļaujams. Skolas vadības pienākums ir izvirzīt prasības visiem kolektīva locekļiem un stingri raudzīties, lai viņi tās ievērotu. Juridisko pamatu šim darbam dod iekšējās darba kārtības tipveida noteikumi vispārizglītojošo skolu darbiniekiem. Tajos noteikti ne vien skolas pedagoģiskā, bet arī tehniskā personāla pienākumi. Uz minētā dokumenta pamata skolas vadība kopā ar arodorganizāciju izstrādā un skolas padomē apstiprina vietējiem apstākļiem piemērotus skolas iekšējās kārtības noteikumus, ar ko iepazīstina visus darbiniekus. Noteikumi izliekami visam personālam pieejamā vietā. Ik gadus tie papildināmi un precizējami. Parasti to dara kolektīva sanāksmē pirms jaunā mācību gada sākuma, kad visiem darbiniekiem atgādina galvenos režīma noteikumus, palīdz darbā iekļauties jaunpieņemtajiem darbiniekiem. Skolas vadība septembrī pārbauda iekšējās kārtības noteikumu izpildes gaitu, raugās, lai kolektīvā ar mācību pirmajām dienām ieviestos pareizs darba ritms, ikviens precīzi pildītu savus pienākumus.

Uz aptaujā izvirzīto jautājumu “Vai Jūs zināt savus pienākumus kolektīvā un kādi tie ir?” gandrīz visi respondenti atbildēja apstiprinoši. Kā ļoti pozitīvu rādītāju var minēt to, ka aptaujāto vidū nebija neviens tāds, kas pilnīgi nezinātu savus pienākumus. Arī daļēji informēto skaits bija visai niecīgs (skat. Pielikums Nr. 4). Lielā mērā tas liecina par to, ka skolās strādā apzinīgi cilvēki, kas ieguvuši informāciju par saviem pienākumiem ceņšas tos izpildīt, neraugoties uz to vai tas tiks kontrolēts. Savs nopelns noteikti te ir arī skolas vadībai – tam kā tiek organizēta informācijas nodošana un tās izpildes motivēšana.

Kā jau iepriekš tika minēts, skolas darba organizācija realizējas ne tikai  lēmuma izpildes organizēšanā un pienākumu sadalē, bet arī pedagoģiskās padomes darbā. Pedagoģiskā padome ir skolas koleģiāls vadības orgāns. Tās sastāvā būtu jāietilpst skolas vadībai, visiem skolotājiem, bibliotekārei, skolēnu pārstāvjiem, vecāku komisijas pārstāvim un skolas ārstam. Skolas pedagoģiskās padomes darbu vajadzētu vadīt skolas direktoram. Pedagoģiskai padomei savas sēdes ir jānotur vienu reizi ceturksnī. Tajās būtu jāapspriež skolas svarīgākos jautājumus - skolas darba plānus, mācību un audzināšanas darbu, svarīgākās jaunās atziņas pedagoģijā un psiholoģijā, kā tās ieviešamas skolas praksē un citus jautājumus. Pedagoģiskās padomes sēdēs jāvalda uzticības atmosfērai, lietišķam, konstruktīvam darbam. Ļoti svarīgi ir, lai skolas vadība apzinātos, ka pedagoģiskās padomes sēdes nav tikai vienkārša formalitāte, bet gan ir ļoti nopietna sastāvdaļa skolas sekmīgai darbībai. Diemžēl daudzos skolu kolektīvos patreiz vēl nevalda šī izpratne. Arī aptaujas rezultāti pierādīja to, ka daudzi skolotāji pedagoģiskās padomes sēdes uztver kā vienkāršu formalitāti un apmeklē tās tikai tādēļ, ka tas ir viņu pienākums.

1.4. Kontrole

Skolā ir  divi pedagoģiskā procesa kontroles veidi : kontrole, ko veic skolu valde vai ministrija (ārējā kontrole); kontrole, ko veic skolas direktors un viņa vietnieki (iekšējā kontrole). Ārējai un iekšējai kontrolei ir dažādi uzdevumi, bet mērķis ir viens – pedagoģiskā procesa pilnveide.

Ārējās kontroles galvenais mērķis ir nodrošināt valsts kontroli pār skolu darbu. Galvenokārt tiek pārbaudīts skolas administrācijas darbs mācību un audzināšanas procesa vadīšanā, kā arī viņu prasmes nodrošināt iekšējo kontroli un strādāt ar pedagogu kolektīvu. Viena no ārējās kontroles sastāvdaļām ir patreiz tik ļoti aktuālais vispārizglītojošo skolu direktoru un pedagogu atestācijas process. Vispārizglītojošo skolu direktoru un pedagogu atestācijas mērķis ir veicināt izglītības kvalitātes paaugstināšanos un noteikt diferencētu darba samaksu par darba kvalitāti. Lai šis process tiktu kontrolēts, arī turpmāk notiks regulāra skolu direktoru un pedagogu atestācija, ik pēc 3 – 5 gadiem. Ārējo kontroli skolu valde vai ministrija var veikt arī sadarbībā ar citām instancēm, piemēram, veselības, aizsardzības, ungunsdrošības, finansu u.c. dienestiem. Ārējās kontroles nepieciešamību labi raksturo tas, ka pārmaiņas izglītībā nav iespējamas bez pārmaiņām skolu vadībā. Izglītības efektivitāte ir tieši atkarīga no pedagoga darba rezultātiem, bet skolas darbības efektivitāte – no direktora skolvadības prasmes.

Iekšējās kontroles galvenais uzdevums ir konstatēt mācību un audzināšanas darba kvalitāti skolā, tās atbilstību standartu prasībām, pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu atziņām, sniegt skolotājiem ieteikumus darba pilnveidošanai.

Laika gaitā jēdzienam “kontrole” ir izveidojusies negatīva pieskaņa, jo pedagoģiskās vadības prakse ir pierādījusi, ka ilgstoši ir kontrolēts, lai izzinātu tikai negācijas un pieņemtu vairāk vai mazāk kritiskus lēmumus. Kontrole daudziem pedagogiem ir izsaukusi neticību saviem spēkiem, diskomforta sajūtu, pat stresu un bailes. Jo kompetentāks un mūsdienīgāks ir skolas direktors un viņa vietnieki, jo demokrātiskāka ir iekšējās kontroles organizācija un vadība. Šobrīd jebkurai skolas vadībai :

1.     Iekšējā kontrole jāveido kā psiholoģisks un metodisks atbalsts pedagogiem.

2.     Kolektīvs (pedagogi, skolēni) jāiesaista iekšējās kontroles objektu izvēlē, problēmu risinājumā un lēmumu izstrādē.

3.     Jāvirza pedagogus uz kompetentu savas darbības pašanalīzi, korekti jāizmanto viņu veiktās kontroles materiāli.

4.     Jānodrošina iekšējās kontroles gaitā iegūtās informācijas pieejamība visam kolektīvam, katram indivīdam atsevišķi.

Galvenais – ikvienam vadītājam uzsvars ir jāliek uz darbošanos ar profesionālo informāciju un jāprot īstenot ne tikai iekšējās kontroles diagnosticējošo, bet arī stimulējošo, apmācošo un attīstošo funkciju.

Lai iekšējās kontroles organizācija nekļūtu  par pašmērķi, jāizstrādā informācijas organizācijas shēma, kurā jāparedz :

Ø Kāda informācija nepieciešama.

Ø Kā tā tiks vākta.

Ø Kā tā tiks apstrādāta.

Ø Kā tā tiks sistematizēta.

Ø Kā tā tiks izmantota.

Informācijas saturs un apjoms par vadāmās sistēmas atsevišķu komponentu stāvokli ir atkarīgs no pielietotajiem iekšējās kontroles veidiem. Izšķir tematiskos, frontālos, profilaktiskos, kārtējos un atkārtotos kontroles veidus (skat. Pielikums Nr. 5) :

ü Tematiskā kontrole veicama kāda konkrēta skolas darbības aspekta pārbaudei (darbs ar talantīgiem skolēniem, kā tiek pildīta mācību programmas praktiskā daļa, darbs ar skolēnu vecākiem u.t.t.). Ar pārbaudes rezultātiem tiek iepazīstināti visi skolotāji.

ü Frontālā kontrole paredz  kopumā pārbaudīt kāda mācību priekšmeta mācīšanu vai citu darba jomu skolā (matemātikas stāvoklis, estētiskā audzināšana skolā u.c.).

ü Profilaktiskā kontrole paredz noteikt kāda skolas darba komponenta stāvokli (apmeklē skolotāju stundas, pārbauda 10.klasē iestājušos skolēnu zināšanas latviešu valodā u.t.t.).

ü Kārtējā kontrole tiek realizēta pēc darba plānā apstiprinātā grafika.

ü Atkārtotā kontrole palīdz konstatēt iepriekš doto norādījumu izpildi. Tā ir nepieciešama sastāvdaļa skolotāja profesionālajai izaugsmei.

1.5. Regulēšana, koriģēšana, stimulēšana

Kontrole, kura notiek tikai kontroles dēļ, un kurai neseko analīze ar regulējošu, koriģējošu vai stimulējošu iedarbību, nesekmēs skolas attīstību, gluži otrādi, tā rada neapmierinātību skolas darbinieku un skolotāju vidū, grauj vadītāja autoritāti u. tml.

Regulēt nozīmē pakļaut zināmai kārtībai un noteikumiem, lai panāktu saskanīgu darbošanos.

Koriģēt nozīmē izdarīt labojumus vai labot kaut ko.

Stimulēt nozīmē sekmēt, veicināt, pamudināt uz darbošanos, dot pozitīvu impulsu. Stimulēšanas metodes izmanto skolas darbinieku vērtēšanā un pamudināšanā strādāt radoši. Izteikta atzinība par paveikto stimulē cilvēku strādāt vēl labāk un nostiprina ticību saviem spēkiem. Aptaujas rezultāti liecina par to, ka, diemžēl, skolas vadība nepiegriež pietiekamu vērību savu darbinieku stimulēšanai (skat. Pielikums Nr. 6). Šī mūsdienās tik ļoti svarīgā un nepieciešamā vadības funkcija tiek atstāta novārtā, kas, protams, rada bažas un neapmierinātību skolas darbinieku vidū.

Stimulēt var morāli un arī  materiāli. Te jāatzīst, ka mūsu skolotāji vairāk dod priekšroku prēmijām un darbaalgas palielināšanai, un tikai pēc tam seko mutiska atzinība un paaugstinājuma iespējas (skat. Pielikums Nr. 7). Šo faktu izskaidro patreizējais politekonomiskais stāvoklis mūsu valstī.

Vadītājam ir jāizprot, ka vienīgi motivēti skolotāji un citi skolas darbinieki, būs tie, kas būs gatavi radīt jaunu kultūru skolā un labvēlīgi ietekmēs darba atmosfēru.

Ir svarīgi, lai skolas vadība veicot šīs vadības funkcijas rīkotos objektīvi un saskaņoti, rēķinoties ar katra cilvēka neatkārtojamām īpatnībām : fizisko konstitūciju, nervu darbības tipu, temperamentu, vajadzībām, motīviem, spējām utt. Vadīšanas efektivitāti noteiks tieši tas, kāda būs skolas vadības attieksme pret katru kolektīva locekli kā individualitāti, jo nedrīkst aizmirst, ka viss vadības process notiek mijiedarbības sistēmā subjekts ó subjekts.

__________

*  M. Inne & Co. Skolvadība – idejas, versijas, pieredze. 45 lpp. – R.: “RaKa”.

**  M. Inne & Co. Skolvadība – idejas, versijas, pieredze. 57 lpp. – R.: “RaKa”.

2. Citas versijas par vadības funkcijām.

Iepriekšējā nodaļā mēs iepazināmies ar skolas vadības funkcijām demokrātiskā skatījumā, bet pastāv arī citādi vadības funkciju uzskaitījumi, kuros par pamatu funkciju raksturošanai ir izvēlēti citi kritēriji. Apskatīsim arī tos!

Padomju Savienības eksistences laikā skolas darbu, ar sekojošām funkcijām, vadīja :

Ø direktors. Skolas direktors personiski bija atbildīgs valstij par skolēnu mācību un audzināšanas darba organizāciju un kvalitāti, par viņu veselības nostiprināšanu un fizisko attīstību, kā arī par skolas finansiāli saimniecisko stāvokli;

Ø direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā. Direktora vietnieka mācību un audzināšanas darbā pienākums bija organizēt un kontrolēt skolēnu mācību un audzināšanas procesa gaitu, kontrolēt skolēnu uzvedību un sekmību, mācību plānu un programmu izpildi, mācīšanas un skolēnu zināšanu kvalitāti, vadīt metodisko darbu skolā;

Ø ārpusklases un ārpusskolas darba organizators. Ārpusklases un ārpusskolas darba organizators organizēja skolēnu ārpusmācību audzināšanas darbu, viņu brīvo laiku, palīdzēja klašu audzinātājiem un citiem darbiniekiem, kas iesaistīti skolēnu ārpusklases nodarbību organizēšanā;

Ø vecākais pionieru vadītājs. Vecākais pionieru vadītājs strādāja ciešā kontaktā ar ārpusklases un ārpusskolas darba organizatoru, skolotājiem un klašu audzinātājiem, vadīja V.I.Ļeņina pionieru organizāciju skolā;

Ø elementārās militārās apmācības skolotājs. Elementārās militārās apmācības skolotājs vadīja nodarbības ar vecāko klašu skolēniem pirmsiesaukuma militārajā apmācībā, organizēja skolēnu militāri patriotiskās audzināšanas pasākumus;

Ø direktora palīgs saimnieciskajā darbā. Direktora palīgs saimniecības darbā bija atbildīgs par skolas ēku un skolas īpašuma saglabāšanu, par mācību procesa materiālo nodrošināšanu, par skolas sanitāro stāvokli, tās sagatavošanu mācībām, par apkalpojošā personāla darba pareizu organizāciju.

 Šo varētu dēvēt par autoritārās sabiedrības skatījumu uz vadības funkcijām, bet literatūrā var sastapt arī citus skolas vadības funkciju iedalījumus. Populārs ir skolas vadības funkciju uzskaitījums pēc skolas vadītāja darba satura : administratīvi saimnieciskās funkcijas, informatīvi metodiskās funkcijas, pedagoģiski psiholoģiskās funkcijas u. tml.

Interesantas ir arī D. M. Makgregora pieejas vadīšanas organizēšanai. Pirmā no pieejām, kuru viņš apzīmēja ar teoriju X, apgalvo, ka cilvēkā ir jau iedzimta nepatika pret darbu, tāpēc viņam nepieciešama pārliecināšana, kontrole, draudi un sodīšana. Balstoties uz šādu pieņēmumu par cilvēka dabu, vadību var realizēt ar vienu no pieejām - “cietu” vai “mīkstu” (skat. Pielikums Nr. 8). Teorija par “cietu” un “mīkstu” pieeju, pēc D. M. Makgregora domām, darbojas līdz cilvēks sasniedzis noteiktu dzīves līmeni. Ja viņa uzvedību motivē augstākas vajadzības, šī teorija vairs nedarbojas. D. M. Makgregors izvirza otru teoriju par cilvēka dabu un vadīšanas organizāciju - teoriju Y. Šī teorija apgalvo : “Cilvēki pēc savas gribas nav pasīvi un nepretojas organizācijas vajadzībām - viņi tādi kļūst atbilstoši darba pieredzei organizācijā.” Tādēļ vadības uzdevums ir organizēt darbu tā, lai cilvēki varētu realizēt savus mērķus un motīvus organizācijas nolūku īstenošanā.

Nobeigums

Mēs dzīvojam laikā, kad mūsu republikas izglītības sistēma cīnās par  savu atdzīšanu pasaulē, un tieši tādēļ tik ļoti nepieciešams ir pētīt, analizēt un izvērtēt skolvadību, kas ir izglītības sistēmas funkcionēšanas nodrošinātāja. Skolas vadības funkcijas ir tēma, kas vienmēr būs aktuāla un papildināma. Mana kursa darba mērķis bija iepazīties ar skolas vadības funkcijām gan teorētiski, gan praktiski. Varu teikt, ka esmu sasniegusi sākumā izvirzīto mērķi, jo man ir izdevies savākt nākotnei ļoti noderīgu materiālu un iegūt attiecīgu pieredzi šajā jomā.

Esmu sapratusi, cik labi ir, ja skolvadības pamatus ir apguvuši arī skolas pedagogi, jo tas paaugstina savstarpējās saskarsmes kultūru, izpratni un ir kā pamats sekmīgai skolas vadības un pedagoģiskā kolektīva sadarbībai. Bez tam, tieši skolotāji ar lielu atsaucību piedalījās manā aptaujā un dalījās savā pieredzē, uzskatos un iecerēs.

Kursa darba izstrāde bija arī ļoti saistoša, jo pedagoģiskajā praksē man bija iespēja iepazīties ar skolas vadības darbību, un tagad varu spriest par teorētisko atziņu lietderīgumu, nozīmīgumu un nepieciešamību ieviest tās praksē.

Būšu pateicīga par katru labojumu un jebkāda veida atsaucēm. Paldies…

Izmantotās literatūras saraksts

1.     A. Builis. Skolvadības pamati. - R.: LU, 1993.

2.     D. Kukele. Skolvadība I daļa. – R.: “Vārti”, 1998.

3.     Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītības attīstības stratēģiskā programma 1998. – 2003. – Rīga 1998.

4.     J. Babanska redakcija. Pedagoģija. - R.: “Zvaigzne”, 1987.

5.     L. Žukovs. Ievads pedagoģijā (pamatkurss). - R.: “RaKa”.

6.     M. Inne & Co. Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. - R.: “RaKa”.

7.     Svešvārdu vārdnīca. - R.: “Liesma”, 1969.

Pielikumi

Pielikums Nr. 1 (Aptaujas anketa).

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas 4. kursa studenti, patreiz, veic vairākus pētījumus skolvadībās jomā. Aptauju mērķis ir  izpētīt skolas darbinieku kompetenci vadības jautājumos un izveidot attiecīgu statistiku.

Arī Jūs esat aicināta(-s) piedalīties vienā no pētījumiem, un tādēļ tiekat lūgta(-s) atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar skolas vadības funkcijām.

Jau iepriekš sirsnīgi pateicos!

Vai Jums ir pazīstamas sekojošas skolas vadības funkcijas :

	skaidri zinu, kas tas ir	apmēram zinu, kas tas ir	neko par to nezinu
analīze
vadības lēmumu pieņemšana (plānošana)
organizācija
kontrole
regulēšana
koriģēšana
stimulēšana

Cik lielā mērā Jūsu skolas vadība savā darbībā realizē šīs funkcijas :

(lūdzu norādiet procentuāli (0% - 100%))

analīze ………

vadības lēmumu pieņemšana (plānošana) ………

organizācija ………

kontrole ………

regulēšana ………

koriģēšana ………

stimulēšana ………

Vai Jūs piedalaties :

	Jā	Nē
·        mācību gada rezultātu analizēšanā
·        kolēģa mācību stundas analizēšanā

Kā Jūsu skolas vadība pieņem lēmumus :

(apvelciet atbilstošo)

1)    koleģiāli (lēmumu pieņemšanā piedalās skolas kolektīvs);

2)    lēmumu pieņem skolas vadība (skolas direktors un viņa vietnieki);

3)    lēmumu pieņem skolas direktors (vienpersoniski).

Vai Jūsu skolā tiek organizēta pieņemtā lēmuma izpilde :

(apvelciet atbilstošo)

1)    jā, noteikti;

2)    tikai dažreiz;

3)    nē.

Vai Jūs zināt savus pienākumus kolektīvā :

(apvelciet atbilstošo)

1.     jā, zinu;

2.     daļēji zinu;

3.     nē, nezinu.

Ja jā, tad nosauciet dažus no tiem, lūdzu :

a)	d)
b)	e)
c)	f)

Vai Jūs piedalaties skolas pedagoģiskās padomes sēdēs :

(apvelciet atbilstošo)

1. jā, vienmēr                                                         2. dažreiz nepiedalos

                               3. nekad nepiedalos

Kādēļ? Īsumā pamatojiet savu iepriekšējo atbildi.

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Kā Jūsu skolas vadība veic iekšējo kontroli (kas tiek kontrolēts? kāda ir Jūsu attieksme pret to?)

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Vai Jūsuprāt skolas vadība pievērš pietiekamu uzmanību savu darbinieku stimulēšanai :

(apvelciet atbilstošo)

jā                            nē

Kāda darbinieku stimulēšana pēc Jūsu domām ir visefektīvākā :

(apvelciet atbilstošo)

a) prēmija;	d) darbavietas saglabāšanas garantija;
b) paaugstinājums;	e) darbaalgas palielināšana;
c) apdāvināšana;	f) sodīšana.

 Bet tagad, lūdzu, pastāstiet par sevi :

Skola, kurā Jūs strādājat ____________________________________

Jūsu izglītība ____________________________________________

Jūsu specialitāte __________________________________________

Jūsu pedagoģiskā darba stāžs ________________________________

Pielikums Nr. 2 (Mācību gada rezultātu analīze).

 

Pielikums Nr. 3 (Vadības lēmumu pieņemšanas galvenie posmi).

 

Pielikums Nr. 4 (Vai skolas darbinieki ir informēti par saviem pienākumiem).

 

Pielikums Nr. 5 (Iekšējās kontroles veidi)

 

Pielikums Nr. 6 (Darbinieku stimulēšana).

 

Pielikums Nr. 7 (Kāda ir visefektīvākā stimulēšana).

 

Pielikums Nr. 8 (Vadība realizējot teoriju X)

pieeja	Vadītāja darbība	Vadāmo sagaidāmā atbildes reakcija
“cietā”	piespiešana, tieša novērošana, cieša uzvedības kontrole, draudi, sodi	rodas pretdarbība - pazeminās darba ražīgums, antagonisms, slēpta vadības mērķu sabotāža u. c.
“mīkstā”	tiekšanās pēc saskaņas, atsevišķu prasību apmierināšana, atļaušana, “tēvišķa” aizrādīšana, pamācīšana	vienaldzīga attieksme pret uzņēmumu, atlaides