Rakstnieks Germans Melvils ir teicis, ka: ”Mūsu dzīves ir
saistītas ar tūkstoti neredzamām saitēm”. Zināmā mērā šis īsais teiciens labi
parāda, ko tad īsti pēta sociālā psiholoģija, kas tā ir, un, proti, šī zinātne mēģina saprast saistību starp
cilvēkiem, mēģina padarīt šīs neredzamās saites visiem redzamas. Tas tiek
panākts uzdodot, mūs visus interesējošus jautājumus. Varētu vēl arī teikt, ka
sociālā psiholoģija pēta kā cilvēki domā viens par otru, kā viņi ietekmē viens
otru un kā attiecas viens pret otru. Tā cenšas saprast, kā sociālie apstākļi
ietekmē uzvedību.
Pastāv daudzi viedokļi par cilvēka dabu un katram no tiem
ir savs jautājumu un atbilžu klāsts. Varētu teikt, ka šie uzskati nereti viens
otru labi papildina.
Sociālā psiholoģija šodien ir vēl jauna zinātne, tāpēc uz
daudziem jautājumiem vēl nav rastas pilnvērtīgas atbildes. Līdz XX gadsimtam
sociālajā psiholoģijā netika veikti nekādi eksperimenti. Līdz XX gadsimtam
netika publicētas nevienas grāmatas par sociālo psiholoģiju. Šī ir zinātne,
kuras priekšā ir vēl liels darbības lauks, lai gan, nevar noliegt, daudz jau ir
sasniegts.
Šodien sociālā psiholoģija, paplašinot savu pētījumu
lauku, liek akcentu uz sekojošies aspektiem:
§ Situācijas
ietekme. Mēs visi esam savas kultūras un
apkārtnes bērni. Tāpēc dažreiz antihumānas situācijas nospiež labos nodomus,
rosina sekot meliem vai piekrist cietsirdībai. Tādai darbībai ir savi iemesli,
un situācijas ietekme ir ļoti būtiska.
§ Personība. Mēs veidojam savu sociālo pasauli. Ja grupa rīkojās
ļauni, tās biedri vai nu sadarbojās, vai pretojās tam. Uz vienu un to pašu
situāciju cilvēki reaģē dažādi. Piemēram, pēc daudziem cietumā pavadītiem
gadiem, viens dzīvo ļauni, bet cits, izdzen ļaunumu no savas sirds un velta
savu dzīvi mieram un saskaņai.
§ Zināšanu nozīme. Cilvēki uzvedās dažādi galvenokārt tāpēc, ka dažādi
domā. Mūsu reakcija uz apvainojumu būs atkarīga no tā, kā mēs sev skaidrojam
notikušo. Sociālā realitāte- tas ir kas tāds, ko mēs veidojam subjektīvi. Liela
nozīme ir arī tam, kā mēs domājam par sevi. Vai esam optimistiski noskaņoti?
Var būt mums liekas, ka kāds mūs kontrolē? Ko mēs par sevi domājam- esam
augstāk vai zemāk stāvoši? Mūsu domas (zināšanas) ietekmē mūsu rīcību un
nostāju.
§ Sociāli-
psiholoģisko principu lietišķā nozīme. Mūsdienās
sociālās psiholoģijas koncepcijas un metodes ir praktiski noderīgas tādās
dzīves sfērās, kā psiholoģiskā un fiziskā veselība, tieslietu institūcijās,
cīnoties par mieru u.t.t.
Sociālo psiholoģiju varētu nodēvēt par meitu tādām zinātnēm kā socioloģija un
psiholoģija (kas arī loģiski izriet no šīs zinātnes nosaukuma). Sociālā
psiholoģija cenšas pēc sava satura būt vairāk individuāla un vairāk
eksperimentāla savās metodēs, nekā citas socioloģijas nozares. Savukārt,
salīdzinot ar personības psiholoģiju, tā mazāk koncentrējās uz atšķirībām starp
indivīdiem un vairāk uz to, kā cilvēki viens otru novērtē un kā ietekmē viens
otru.
Lai labāk redzētu sociālās psiholoģijas saistību ar citām
psiholoģijas nozarēm, varam aplūkot vienu no atzarojumu attēliem:
SOCIĀLĀ VECUMU
UN
PSIHOLOĢIJA ATTĪSTĪBAS
PSIHOLOĢIJA
ĢIMENES JAUNRADES
PSIHOLOĢIJA PSIHOLOĢIJA |
PEDAGOĢIJAS SPĒLES
UN
PSIHOLOĢIJA DARBĪBAS
PSIHOLOĢIJA
DZIMUMU
PSIHOLOĢIJA
VISPĀRĪGĀ PSIHOLOĢIJA
Kā redzam, visas, šeit norādītās, galvenās psiholoģijas
nozares (pavisam to ir apmēram 50) ir cieši viena ar otru saistītas, kur
nozīmīgu vietu ieņem personības psiholoģija.
Ja mēs salīdzinām sociālo psiholoģiju ar personības psiholoģiju,
tad varam redzēt, ka šo abu zinātņu centrā ir indivīds. Atšķirība slēpjas
sociālās psiholoģijas sociālajā raksturā. Psihologi, kuri pēta personību,
fokusē savu uzmanību uz iekšējiem un individuāliem mehānismiem, kā arī uz atšķirībām starp indivīdiem. Viņi uzdod
tādus jautājumus, kā piemēram, kāpēc vieni indivīdi ir vairāk agresīvi, nekā
citi. Sociālie psihologi koncentrējās uz cilvēku masu, uz to, kā cilvēki kopumā
viens otru vērtē un kā ietekmē viens otru. Viņi jautā, kādā veidā sociālās
situācijas var lielāko daļu piespiest
rīkoties humāni vai cietsirdīgi, izjust simpātiju vai antipātiju, rīkoties tā
vai citādi.
Sociālo psiholoģiju bieži jauc ar socioloģiju. Tām tiešām
ir kopīgas intereses, tās pēta, kā uzvedās cilvēki grupās. Bet sociologi lielākoties
pēta tieši grupas (gan mazas, gan ļoti lielas grupas), savukārt, sociālie
psihologi- indivīdus (ko domā cilvēks par citiem, kā cilvēki indivīdu ietekmē,
kā attiecas pret viņu). Šeit ietilpst arī izzināšana par grupas ietekmi uz
atsevišķiem cilvēkiem, kā arī indivīda ietekme uz grupu.
Neskatoties uz to, ka sociologi un sociālie psihologi
dažreiz izmanto pētījumiem analoģiskas metodes, sociālie psihologi iekļauj savā arsenālā vēl eksperimentus, kuros viņi manipulē ar dažādiem faktoriem (piemēram, ar vai bez
vienaudžu spiedienu), lai redzētu, kāds
būs rezultāts. Ar faktoriem, kādus izmanto sociologi (piemēram, ekonomiskā
klase), parasti ir grūti, citreiz pat neētiski manipulēt.
Novērojumiem un eksperimentiem ir neapšaubāmi liela
nozīme sociālajā psiholoģijā. Marks Avrēlijs teica: “Nekas nevar tik stipri
paplašināt redzesloku, kā prasme sistemātiski pētīt visu, kas nokļūst mūsu acu
priekšā”. Sociālā psiholoģija veiksmīgi paplašina savu redzes loku, izmantojot
dažādas metodes.
Lielākā sociālās psiholoģijas pētījumu daļa attiecas vai
nu uz korelācijas, vai eksperimentāliem pētījumiem.
Korelācijas pētījumi, kuru veikšanai dažreiz ir
nepieciešams izmantot sistemātiskas aptaujas metodi, pēta saistību starp
mainīgajiem, piemēram, kā izglītības līmenis un ienākumi. Zināšanas par divu
lietu savstarpējo saistību, ir vērtīga informācija, bet tā reti kad demonstrē
iemeslus un sekas. Ja pastāv iespēja, sociālie psihologi pielieto
eksperimentus, kuri meklē cēloņus un sekas.
Eksperimentētāji var izmainīt vienu elementu, pēc tam
nākamo, un uzzināt, kā viņi (atsevišķi vai kopā) ietekmē uzvedību. Dalībnieki
eksperimentāliem nosacījumiem (kur īstenojās eksperimentālā ietekme) vai
kontrolnosacījumiem (kuros iztrūkst eksperimentālā ietekme) tiek izmeklēti
nejaušā veidā.
Pielietojot eksperimentus, sociālie psihologi izveido
situācijas, kuras skar cilvēku emocijas. Šajā gadījumā viņiem ir jāievēro
sociāli ētiskie principi: jāsaņem piekrišana no pārbaudāmajiem, jāievēro
noteikums “nenodari ļaunu”, bet pēc eksperimenta ir jāatklāj jebkurš laicīgais
apmāns.
Sociālā psiholoģija ir ļoti praktiska zinātne. Šīs
psiholoģijas nozares psihologi integrē teorijā savas idejas un eksperimentu
datus. Laba teorija, pamatojoties uz faktiem, ļauj prognozēt darbību. Mēs
varam, savukārt, šīs prognozes izmantot, tādā veidā pamatojot vai modificējot
teoriju, veidot jaunus pētījumus un piedāvāt praktisku izmantošanu.
Laboratorijas eksperimenti ļauj sociāliem psihologiem pārbaudīt dzīves laikā
gūtās idejas, bet pēc tam pielietot principus un rezultātus reālā pasaulē.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA:
Deivids Maijers
(David G.Myers), Социальная
пcрихология,
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru