Sodīta cilvēka apraksts un intervija.

          A. - vīrietis, 20g.v., neprecējies. Strādā gaterī lauku ciematā. Darba stāžs – 8 mēneši. Iepriekš bijis bezdarbnieks. Ieguvis pamatskolas izglītību. Divus gadus mācījies 4., 6. klasē. Par vaļaspriekiem A. atzīmē diskotēkas. Nav narkologa un psihologa uzskaitē. A. uzaudzis šķirtā ģimenē, dzīvojis kopā ar māti, kura ir alkoholiķe, bez noteiktas darba vietas. Ienākumi ģimenē ir ļoti mazi, jo māte ir bezdarbniece un A. alga arī ir minimālā.

          1 reizi nosacīti sodīts uz 2 gadiem 19 gadu vecumā par huligānismu, kad dzērumā smagi piekāvis savu paziņu. Noziegumu A. izdarījis individuāli. Savu vainu tiesas procesā  A. atzinis pilnībā. 

Intervija .

Attieksme pret izdarīto.

A.   : “ Toreiz tak es biju galīgā šmigā, tā ka knapi atceros kas vispār notika. Sakāvos, nu ne jau nu pirmo ne pēdējo reizi. Nebūtu tie menti trāpījušies, mierīgi būtu aizgājis mājās, izgulējies un dzīvojis tālāk. “

Attiecības ar izmeklētāju. Sajūtas izmeklēšanas laikā. 

A.   : “Kas par attiecībām? Ceru, ka viņu vairs nesatikšu. Vienkārši viņš mani iegāza. Škrobe uz viņu, nu ko vēl es varu pateikt. Es jau zināju, ka nekas liels man nevar būt, bet vienalga riebīga sajūta, ka tevi var ietupināt, ka praktiski nekas nav atkarīgs no paša, jo ir jau citi, kas visu jau izdomājuši manā vietā it kā paši būtu bijuši klāt.

Attieksme pret cietušo.

A.: “Pats jau bija vainīgs – ko pielien, nebūtu prasījis to savu      cigareti, nebūtu atrāvies.  Galvenais, ka pēc tam pats tēlo cietušo, draugs skaitās.”

Attieksme pret krimināllikumu.

          A.:” Es nemaz īsti nezinu, kas tur ir. Zinu tikai to, ka mani nepamatoti gribēja ietupināt, tātad tur viss ir galīgi garām. Lai tupina slepkavniekus, ko mani,  tikai galvu vienam pārsitu.”

Attieksme pret tiesas lēmumu.

          A.:” Labi, ka tā viss beidzās. Cietumā jau nu gan tā kā negribētos iet. Patiesībā  tas lēmums vienalga bija negodīgs, jo es īstenībā nebiju vainīgs, vienkārši nenoveicās. Vainu atzinu, jo tas esot vainu mīkstinošs apstāklis.

Mani komentāri.

          A. ir uzaudzis nelabvēlīgā ģimenē, tādēļ nav pārsteidzoša šāda rīcība. Intervijas laikā A. man likās samērā bērnišķīgs, galvenokārt tā iemesla dēļ, ka neatzīst savu vainu, noveļot to uz dažādiem citiem apstākļiem – cietušo, izmeklētāju, policiju, likumu. Manuprāt, šis sods A. nebūs kā mācība turpmāk, tieši tā paša iemesla dēļ, kas aprakstīts iepriekš.