Speciālās internātskolas audzēkņa raksturojums. 1

Praktiskais darbs retardēto bērnu psiholoģijā.

Speciālās internātskolas audzēkņa raksturojums.

Vispārīgas ziņas par skolēnu.

Santas  (mainīts vārds) dzimšanas dati : 04.05.83.

Santa iet 7.klasē. Specskolā mācās no 1. klases, līdz tam 2 klases mācījusies parastā masu skolā.

Ziņas par vecākiem nav, jo meitene līdz skolas vecumam audzināta bērnu namā, tā iemesla dēļ, ka vecākiem bijušas atņemtas audzināšanas tiesības.

Kopš skolas vecuma meitenei ir aizbildne, dzimusi 1968. gadā, iegūta vidējā izglītība.

Ziņu par grūtniecības norisi, dzemdībām un garīgo attīstību līdz skolas vecumam  nav.

Pēc 2 klašu pabeigšanas masu skolā pārskaitīta specskolā tā iemesla pēc, ka mācību viela ir bijusi apgūta nepilnīgi, vāji attīstīta loģiskā domāšana, lēnas uztveres spējas, neprot izteikt savas domas, spriedumus, lasa ļoti lēni, mazs vārdu krājums. Toties darbmācībā un zīmēšanā darbi ir glīti un rūpīgi.

Specskolā mācību vielu praktiski spēj apgūt. Grūtības vairāk sagādā matemātika, it īpaši pāreja citā desmitā. Uzvedība ir laba. Meitene ir aktīva, labprāt iesaistās rotaļās, kontaktā. Draudzīga.

Skolas laikā slimo maz. Stāja simetriska. Barojums apmierinošs.Āda, redzamās gļotādas daļas tīras.

Vārdu krājums nedaudz mazāks par normu. Skaņu izruna pareiza. Reizēm kļūdās rakstībā ar balsīgajiem, nebalsīgajiem līdzskaņiem, pārrakstās.

Kontaktu veido labi. Valoda neveikla. Meitene ir pieklājīga. Praktiskos jautājumos orientējas apmierinoši.

Diagnoze : izteikta aizture, debilitāte - ?

                                                                            ( ziņas no personas lietas)

Uztveres īpatnību izpēte.

1.       Notikumu secības.

ü 3 attēli.

 Santa: “Viņi iet pastaigāties, viņiem līdzi grozā ir vista, tad viņi aiziet līdz parkam un ierauga, ka vista vairs nav.” ………..(pauze)

Es: “Bet kur tad vista ir palikusi?”

S.: “Suns viņu paņēma.”

ü 4 attēli.

Santa saliek ne tādā secībā kā paredzēts, stāstot vispār izlaiž vienu kartiņu, savu kļūdu nepamana arī, kad es lieku paskatīties uzmanīgāk, vai kaut kas nav izlaists.

Santa: “Viņš uzkāpj uz 1. pakāpiena un nevar aizsniegt. Tad viņš sēž un domā. Sniegavīrs izkūst un viņš apēd.”

Es: “Ko zaķis apēd ?

S.: “Burkānu.”

Secinājumi.

·        Samērā viduvējs aktīvo vārdu krājums.

·        Nekritiskums pret sevi.

·        Valodas struktūra – vienkārša – teikumi vienkārši, bez izteiksmes līdzekļiem.

·        Apkārtējās vides sakarības izprot nepilnīgi.

2.     Aplamības.

Es Santai lūdzu pastāstīt par zīmējumu, nelūdzot tieši stāstīt par aplamībām. Santa sāk stāstīt,kas tur attēlots, bet neko nesaka, par to, ka tur kaut kas būtu aplami.Tikai, kad es pajautāju, vai tā var būt, Santa pasaka, ka tā būt nevar. Šis jautājums man ir jāuzdod pēc katras situācijas, ko Santa pasaka.

Secinājumi.

·        Valoda vienkārša – vienkārši teikumi, netiek lietoti izteiksmes līdzekļi.

·        Neizrāda iniciatīvu.

·        Nepieciešams pastāvīgs pamudinājums, lai veiktu uzdevumu.

3.     Dāņu tests”. Attēls Nr. 1.

Orientācija telpā – 10p.

Māja – 7p.

Cilvēks – 4p.

Kaķis – 3.5p.

Koks – 4p.

3 līnijas – 3p.

Trijstūri – 3p.

Četrstūri – 4p.

Apļi – 3p.

Kopā – 41p.

Santa nav ieguvusi maksimālo punktu skaitu tā iemesla dēļ, ka viņa ir bijusi neprecīza, neuzmanīga un virspusīga šī uzdevuma veikšanā.

Atmiņas īpatnību izpēte.

1.Divpadsmit vārdu tests.

Vārds/atk.reize	1.	2.	3.	4.	5.
Upe	1	1			1
Bēdas		2	3	3	3
Skolnieks	2	3	2	5	2
Dzīvnieks					5
Mežs		4	4		7
Iela			5		6
Jūra			1
Ziema
Rotaļa				1	4
Labība
Govs	3				9
Mašīna		5		2
Papildus nosauktie vārdi		6-maize 7-skolo- tājs	6-maize 7-kuģis	4-maize 6-kuģis	8-maize 10-kuģis 11-skolo-tājs
Kopā, pareizi	25%	41.6%	41.6%	41,6%	66,6%

Secinājumi.

·        Mehāniska iegaumēšana prasa vismaz 5 atkārtošanas reizes.

·        Īslaicīgās atmiņas apjoms mazs.

·        Veidojas pašai savas sakarības, atšķirīgas no nosauktajām.

2. Tautas dziesmas iemācīšanās.

          Vakar bija spoža saule

          Šodien tāda mākoņaina:

          Vakar spīd pati saule,

          Šodien saules kalponīte.

Santai tautas dziesmas precīza iemācīšanās prasa 5 atkārtojuma reizes.

Secinājumi.

·                    Loģiska teksta precīza iegaumēšana prasa  vismaz 5 reizes, tātad  vairāk

laika kā normāli šāda vecuma skolēniem.

Kopīgais secinājums par atmiņu.

·        Mazs īslaicīgās mehāniskās atmiņas apjoms.

·        Neloģiska teksta iegaumēšana prasa vairāk atkārtojuma reizes kā normāli šādā vecumā.

·        Loģiska teksta iegaumēšana prasa vairāk laika kā normāli šādā vecumā.

Domāšanas īpatnību izpēte.

1. Antonīmi.

Dotais vārds	nosauktais antonīms		Dotais vārds	Nnosauktais antonīms
Neass	Ass		Glābt	Neglābt
Netīrs	Tīrs		Atļaut	Neatļaut
Nozušana	Atrašana		Skops	Neskops
Tievs	Resns		Izlabot	Neizlabot
Svešs	Pazīstams		Nopelt	Nenopelt
Zem	Uz		Labdaris	Nelabdaris
Liels	Mazs		Aizmirsts	Neaizmirsts
Ārsts	Dakteris		Viegli	Neviegli
Jaunākais	Vecākais		Uzvara	Neuzvara
Atgrūzt	Piegrūzt		Modrība	Nemodrība
Attālināt	Pietālināt		Plašs	Neplašs
Augsts	Zems		Pavēlēt	Nepavēlēt
Ārējais	Iekšējais		Sevišķs	Nesevišķs
Ciets	Mīksts		Samierināt	Nesamierināt
Sauss	Slapjš		Neveikls	Veikls
Skaists	Nesmuks		Izārdīt	Neizārdīt
Labošana	Nelabošana		Sašaurināt	Nesašaurināt
Pavairot	Pamazināt		Steigties	Nesteigties
Skaļš	Kluss		Bēdas	Nebēdas
Miers	Nemiers		Strīds	Nestrīds
Līdzība	Nelīdzība		Uzbrukums	Neuzbrukums
Mazākums	Lielākums		Īstenība	Neīstenība
Pacelt	Nocelt		Noslēgtība	Nenoslēgtība

Precīzi nosauktie antonīmi. 43,5%

Neprecīzi nosauktie antonīmi.56,5%

Secinājumi.

·        Mazs vārdu krājums.

·        Rigiditāte, jeb iestrēgšana vienā uzdevuma veikšanas stratēģijā, nedomājot loģiski.

2. Ravēna tests.

Sēr./Nr.	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	Kopā
A	+	+	+	+	-	+	+	-	+	+	-	+	75%
AB	+	+	+	+	+	+	+	+	+	+	+	-	91.6%
B	+	+	+	+	+	+	-	-	-	-	-	-	50%
kopā													72,2%

Santai ir samērā adekvāta formas , lieluma uztvere, kā arī spēja analizēt telpiskās attiecības starp raksta atsevišķām detaļām, t.i. analizēt telpisko struktūru.

Adekvāta telpisko attiecību analīze un sintēze, ne tikai pēc formas, bet arī pēc izvietojuma. Ir zināmas grūtības saprast figūrās variējošo visu pazīmju savstarpējo sakarību, veicot nepieciešamās analīzes un sintēzes operācijas daudzpazīmju sistēmā.

Secinājumi.

·        Adekvāta formas, lieluma un izvietojuma uztvere vienas vai divu pazīmju sistēmā.

·        Grūtības formas, lieluma un izvietojuma uztverē daudzpazīmju sistēmā.

3. Analoģijas.

1.     Nazis : griež – adata : smaila, dur, metāla

2.     Ziema : auksta – vasara : brīvlaiks, silta, nometne

3.     Kāja : apavi – roka : pirksti, cimdi, gredzens

4.     Slidas : ledus – laiva : airi, ūdens, upe

5.     Skola : direktors – pulciņš : nodarbības, vadītājs, dalībnieki

6.     Tumšs : gaišs – priecīgs : bēdīgs, dusmīgs, jautrs

7.     Ūdens : dzert – maize : cept, ēst, pirkt

8.     Zaķis : dzīvnieks – bērzs : koks, malka, siltums

9.     Janvāris : februāris – marts : mēnesis, aprīlis, maijs

10.             Cilvēks :dzīvoklis – putns: spārni, dzied, ligzda

11.             Kurpe : kāja – cepure : veikals, galva, pārdevējs

12.             Pulkstenis : laiks -  termometrs : slims, temperatūra, zāles

13.             Nedēļa : diena – stunda : minūte, zvans, sekunde

14.             Māja : celtnieks – maize : milti, krāsns, maiznieks

15.             Matrozis : kuģis – lidotājs : stūrmanis, lidmašīna, biļete

16.             Lokomatīve : vilciens – traktors : troksnis, petroleja, arkls

17.             Acs : redzēt – auss : mūzika, dzirdēt, valoda

18.             Roze : puķe – mārīte : derīga, lido, kukainis

19.             Augs : sēkla – putns : ola, knābis, spārni

20.             Zirgs : kumeliņš – govs : piens, telēns, siens

21.             Skola : mācīties – rūpnīca : mašīnas, ražot, strādnieki

22.             Pudele : stikls – cirvis : malka, dzelzs, ass

23.             Pilsēta : māja – mežs : zaķis, koks, sūnas

24.             Ozols : koks – galds : krēsls, mēbele, istaba

25.             Uzcītība : sekmes – slinkums : nesekmība, palaidnība, nosodījums

Precīzi nosauktās analoģijas  40%

Nepareizi nosauktās analoģijas  60%

Secinājumi.

·        Grūtības analoģiju veidošanā, strādāt pēc noteikta parauga, stratēģijas.

·        Iespējams neizprot dotās likumsakarības.

Kopīgais secinājums par domāšanu.

·        Tendence iestrēgt vienā uzdevuma risināšanas veidā, stratēģijā.

·        Adekvāta formas, lieluma, izvietojuma uztvere 1 un2 pazīmju sistēmā, bet grūtības šo parametru uztverē daudzpazīmju sistēmā.

·        Grūtības analoģiju veidošanā, strādāt pēc dota noteikta parauga, stratēģijas.

Secinājums par valodu.

·        Samērā viduvējs aktīvo vārdu krājums.

·        Valoda vienkārša – vienkārši teikumi, netiek lietoti nekādi izteiksmes līdzekļi.

Zīmējuma tests.  Attēls Nr.2.

Santas zīmētā koka lapotne ir augsta, kas kā testa atslēgā teikts varētu norādīt par vairākām īpatnībām, tajā skaitā aizturi attīstībā, neuzmanību, nekārtību, nelīdzsvarotību, kas pierādījās arī izpētes laikā.

Santas zīmētā koka labās puses lapotne ir palielināta, kas arī šajā gadījumā varētu liecināt par aizturi, , kā arī neuzmanību, paviršību, aizmāršību, nepietiekamu koncentrāciju. Šīs īpatnības saskan arī ar īpašībām, kas raksturo koku ar lielāku lapotni. Lapotnes labās puses palielināšana varētu liecināt arī par tendenci uz pārdzīvojumiem, vēlēšanos patikt citiem, pašpārliecības trūkumu, pakļaušanos citiem, citu ietekmēm, pastāvīgu nemieru, bet par šiem raksturojumiem ir grūti kaut ko apgalvot, nepazīstot santu vairāk.

Turpini zīmējumu! Attēls Nr. 3.

          Santa uzdevumu ir veikusi neprecīzi, pavirši.

Kopsecinājums.

Santa ir savam vecumam atbilstoša auguma, simetriskas stājas, akurāta izskata meitene.Santai nav īpašu problēmu kontakta veidošanā ar svešu cilvēku. Valoda ir mazliet nezeikla. Kā apgalvots personas lietā un parādījās arī izpētes laikā, Santas aktīvais vārdu krājums ir nedaudz mazāks par normu. Santas valoda ir vienkārša – vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem, bez jebkādu izteiksmes līdzekļu pielietošanas. Santai ir mazs īslaicīgās atmiņas apjoms. Gan loģiska, gan neloģiska teksta iegaumēšana prasa vairāk laika un atkārtojuma reizes kā būtu normāli šādā vecumā.

Santai ir tendence iestrēgt vienā uzdevuma risināšanas veidā, ko pati ir izvēlējusies, nedomājot līdzi loģiski. Citreiz santai ir grūtības strādāt pēc viena noteikta dota parauga, stratēģijas.

Santai ir adekvāta formas, lieluma un izvietpjuma uztvere 1 un 2 pazīmju sistēmā, bet grūtības šo parametru uztverē dadzpazīmju sistēmā.

Apkārtējās pasaules likumsakarības Santa izprot nepilnīgi.

Santa ir nekritiska pret sevi – nepamana savas kļūdas arī pēc pamudinājuma pārbaudīt vēlreiz.

Santa izpētes laikā bija samērā neuzmanīga, neprecīza un pavirša.

Santai, lai viņa veiktu uzdevumu, ir nepieciešams pastāvīgs pamudinājums.

Santa pati īpašu iniciatīvu neizrāda.

Personas lietā diegnoze nav noteikta precīzi – izteikta aizture vai debilitāte. Arī man ir grūti pateikt precīzu diagnozi. Lai to noteiktu, ir nepieciešamas vēl vairāk un precizējošākas pārbaudes.

          Darbā ar Santu ieteiktu pastāvīgi viņu pamudināt veikt uzdoto uzdevumu, kā arī būtu lietderīgi trennēt Santas atmiņu, un pārējos psihiskos procesus.

 3.kursa y specialitātes

studentes

Ilutas Lapsas

Protokols Nr.3.

Vecākā skolas vecumaskolēna psiholoģiskā izpēte.

Demogrāfiskie dati.

 Šifrs ………… ….  – Vita

Dzimšanas dati….  -  25.08.81.

Nodarbošanās ……-  tehnikuma ar pamatizglītību komerczinātnēs

                                                3. – pēdējā kursa studente

Informatīvie jautājumi.

Iluta : Kādu Tu iedomājies savu nākotni?

Vita : Sliktu, jo man jāiet kaut kur mācīties un man liekas, ka es netikšu universitātē.                          Būtu labāki materiālie apstākļi varētu mācīties par maksu.

I.: Kā Tu novērtē savu pagātni?

V.: Interesanta, es esmu apmierināta, līdz šim ir veicies.

I.: Kā Tu jūties patreiz?

V.: Normāli, var būt labāk. Tagad mani visvairāk satrauc , ko darīšu pēc tehnikuma,

      jo es vēl īsti nezinu, kur stāšos.

I.: Vai Tev ir kāds labs draugs/

V.: Protams.

I.: Kas ir labs draugs?

V.: Tāds, kuram var uzticēties, ar kuru nav garlaicīgi, ar kuru vienmēr ir par ko runāt,          kurš arī uztraucas par otru.

I.: Ko nozīmē būt labam cilvēkam?

V.: Labam cilvēkam var uzticēties, viņš ir izpalīdzīgs, saprotošs, nav rupjš, neaizvaino nekādīgi citus cilvēkus.

I.: Kas Tev patīk un kas nepatīk savos vecākos?

V.: Tētis ir saprotošs un mūsdienīgs, viņš izskatās forši, mamma man vēlas dot pašu labāko, vienīgais mamma pārāk daudz uztraucās vietā un nevietā.

I.: Vai Tu vēlētos līdzināties saviem vecākiem?

V.: Man liekas, ka nē. Es gribu būt pati. Protams, ir atsevišķas īpašības, ko vēlētos.

I.: Vai ir Dievs?

V.: Dievs?  Protams, nav. To ir cilvēki izdomājuši, lai pašiem būtulabāk. Cilvēki paši negrib uzņemties atbildību, tāpēc viņi to uzliek Dievam.

I.: Kā Tu raksturotu savas attiecības ar pretējo dzimumu?

V.: Normālas, visādas. Es džekiem liekos mīļa. Manas attiecībs ar viņiem ir brīvas. Citreiz ar tiem, kuri vairāk simpatizē esmu kautrīgāka, bet ”lošiem” es “lieku virsū”.

I.: Vai Tu vēlētos sevī kaut ko izmainīt?

V.: Negribu……Es neticu sev, dažreiz par zemu novērtēju sevi, bet es negribu otrādi, tad jau es būšu iedomīga.

I.: Vai Tev ir kādi ideāli, autoritātes?

V.: Nav ne ideāli, ne autoritātes vienā personā. Daudzos cilvēkos ir kaut kas foršs, interesants.

Secinājumi………………………………………………………………………………………………………

Secinājumi par pašvērtējuma skalu. …………………………………………...

Uzmanības pārbaude.

1.     Korektūras prove.

Rezultāti.

T,min.	N	n	K%	P
1.	168	7	4.17	0.92
2.	139	1	0.72	0.98
3.	156	3	1.92	0.96
4.	158	1	0.63	0.99
5.	146	1	0.68	0.99
6.	154	2	1.3	0.97
vidējais	153.5	2.5	1.75	0.95