Daudzu meiteņu ideāls droši vien ir Laimdota no Andreja
Pumpura eposa “Lāčplēsis”, tomēr man labāk simpatizē Spīdala.
Spīdala - Aizkraukļa vienīgā meita - “rotājās gredzeniem,
krellēm”, tiešām “jaunekle īsta skaistule”. Līdzīgi lauvai Spīdala ir kaut kas
apburošs, bet tajā pašā brīdī “tai trūkst tāds mīlīgais jaukums”, kas tā vien
vilina to paglaudīt. Tomēr pat Lāčplēsim Spīdala pirmajā redzēšanās brīdī
iepatīkas: ”Skaistumu tādu tas nebija redzējs:
Spīdalas acis raudzījās droši,
Burvīgas liesmas spīdēja tanīs.
“Jaunavas gaita ir tik viegla, ka pat tās “dīvaini lunkanā
daba jaunekli tīri mulsināt sāka”. Meiča izskatījās tik burvīga, tik skaista,
tomēr tās skaistums slēpj daudz no tā, kas ir dziļi dvēselē iespiedies.
Spīdala ir ragana, tā ir saistījusies ar tumšajiem
spēkiem, bet ne tikai kalpo tiem, bet arī pati vada savus ļaunos atriebības
plānus.
Spīdalai patīk Lāčplēsis, bet mīlestība pārvēršas milzīgā
naidā kopš tā laika, kad varonis atklāj meitenes neķītrās gaitas. Bet milzīgs
kauns pārņem Spīdalu tad, kad tā ierauga Lāčplēsi nākošajā rītā pēc nakts Velna
bedrē, nākot uz Aizkraukļa pili. “Spīdala pakaļ tiem noskatās, un acis tai
zvēro nikni.””Jāj tu līdz austrumam,”saka tā,”gan atriebjot panākšu tevi! “Šī
straujā pāreja no simpātijām uz naidu noved Spīdalu pat līdz neapzinātai, kur
nu vēl apzinātai ļaunprātībai. Viņas patmīlība ir aizskarta, meitene tiešām ir
iedzīta bezizejas situācijā. Spīdala ir nepārprotami aizvainota līdz sirds
dziļumiem, tādēļ tā nolemj atriebties Lāčplēsim.
Spīdala nespēj cīnīties viena pret Lāčplēsi un varenajiem
spēkiem - dieviem, tādēļ tā lūdz palīgā “svētuli” Kangaru. Kangars, protams,
piekrīt sadarboties ar Spīdalu, jo Lāčplēsis ir arī viņa pretinieks. Kangaram
rodas plāni pret dievu sargāto varoni, tos atliek tikai izpildīt.
Latvijā ierodas arī latviešu nākamie kungi - vācieši.
Starp viņiem atrodas kāds, kuru sauc par Ditrihi. Ditrihs atrod Kangaru, kurš
sola atbalstīt to visās lietās. Kangars ved Ditrihu istabā, kur atrodas arī
Spīdala. “Drīz starp šiem trijiem iesāk valoda sekties
Tālāk un tālāk, kamēr ar kopīgu draudzību beidzas.”
Spīdalai nu ir atbalsts, uz kuru pilnībā var paļauties.
Tikmēr Lāčplēsis Burtnieku pilī, tur sastapis atkal
Laimdotu un to cieši iemīlējis, bet “jaunā ragana laimību jauc un sēras pieved
jaunajam pārim”.
No nogrimušās Burtnieku pils, kurā Lāčplēsis vēlas
pārnakšņot, tā neatstājas ne brīdi. Pat kā ūdensčūska tā glūn pie loga ezera
dibenā. Vēlāk, “pusnaktei nākot”, ragana Spīdala ar septiņiem moriem uzbrūk Lāčplēsim
un draud nodurt ar dakšām. Tomēr Lāčplēsim pie rokas atrodas pašas Staburadzes
dotais spogulītis, kas aizbaida visus mošķus, pat Spīdalu. Tikai par spīti
visam tam Spīdala ar Kangaru neapstāj pildīt savus ļaunos nodomus pret varoni.
Spīdala ar Kangaru izdara krāpšanu: klusajā Veļu naktī
viņi aiziet uz Burtnieku pili un Spīdala, pārvērzdamās par Laimdotas mātes
garu, ievilina Laimdotu lamatās. Laimdota tiek kuģī ieslēgta, lai vēlāk (no
rīta) to aizvestu uz Vāciju. Kangars toties pa to laiku “apstrādāja” Koknesi,
lai arī tas brauktu uz Vāczemi.
Jodiskā priekā skatījās Spīdala iepakaļ Lāčplēsim, kad tas
nākamajā rītā jāj prom no jūras krasta, greizsirdības un dusmu mocīts.
“Tagad bij’ reizi izdevies, ko tā jau vēlējās ilgi;
Lāčplēša likten’s šitādā ziņā bija rūgtāks kā nāve!”
Nonākusi līdz kritiskam slieksnim, Spīdala riskē pat ar
savu dzīvību. Apburtajā salā, pārvērtusies par ābeli ar skaistiem augļiem, viņa
pakļauj sevi vislielākajām briesmām. Lāčplēsis to gandrīz nogalina.
Sevi jaunava var glābt tikai pārvērzdamās. To meitene arī
dara, lūdzot Lāčplēsi, lai tas viņu sargā.”
Atpakaļ ceļa vairs nav - Spīdalai jālūst un jāpārtop.
Viņai jāatzīst sakāve, jākļūst par krietnu meiteni. Lāčplēsis saudzē Spīdalu,
jo sievieti nogalināt viņš nevēlas. Meitene izsūdz grēkus par visiem ļaunajiem
darbiem, par postu, ko tā ar Kangaru viņam darījusi, par Laimdotu un Koknesi,
par raganām un Velna bedri, pat par apburto salu. Spīdala pilnīgi atzīst
sakāvi, teikdama ar balsi aizgrābtu: “Lāčplēsi, tu esi uzvarējis!”
Spīdala pastāsta savam žēlotājam arī par briesmām, kuras
notiek tēvzemē.
Jaunava ļoti gribētu palīdzēt cīnīties, ai, kā gribētu,
bet, ja viņa varētu izrauties no velna jūga! Ja tā būtu nevainīga! Spīdala
tiešām no sirds vēlas atgriezties nevainīgā dzīvē.
“Bet, kas var iz pašām velna rokām
Izraut norunātu derību,
Kuru pate zīmējusi,
Kaislībā ar savām asinīm?”
Tomēr Lāčplēsis atrod izeju, tas atceras no Velna bedres
paņemto tīstoklīti. Tas ir “īstais” - Spīdalas zvērests!
“Tikko Spīdala to ieraudzīja,
Kad tā priekā iekliedzās,
Un vēl reizi Lāčplēsim pie kājām
Pateikdamās viņa nokrita.”
Meitene solās iznīcināt velnam apsolīto derību un, kamēr
dzīvot, “tikpat čakli labus darbus darīt, cik agrāk ļauna”. Solīto arī Spīdala
pilda, atdzīvinot kuģiniekus, kuru starpā ir arī Laimdota un Koknesis, un darot
arī citus labos darbus ļauno vietā. No šī brīža meitene kļūst par draugu gan
Laimdotai, gan Koknesim, pat Lāčplēsim. Spīdala iznīcina arī visa ļaunā
“vaininiekus”- tīstokli, kurā rakstīts zvērests, un burvju spieķi. Koknesis to
redz, bet ir cieši pārliecināts, ka Spīdala ar šo brīdi ir aizmirsusi savu
tumšo pagātni. Tāpēc arī Koknesis izsaka savu bildinājumu:
“Spīdala, nāc, ceļo ar man’ kopā,
Zini ar, ka tevi mīlēju!”
Meitene tomēr visu nav aizmirsusi par savu netīro pagātni,
tāpēc “Spīdala, to dzirdot, nobālēja. Viņas krūtis cilājās”. Bet tomēr Koknesis
viņu saprot un ciena, jo
“tas, kas krīt un atkal uzceļas -
tas gan stāvēs stingrāki uz kājām,
nekā tas, kas vēl nav pakritis”.
Ne jau velti tieši Spīdalas, nevis Laimdotas tēls laidis
dziļākas saknes latviešu literatūrā, jo atšķirībā no pilnīga ideāla, šāda no
pagrimuma piecēlusies un pārmaiņām bagāta, un stipra personība ir daudz
spilgtāka. Tieši arī tas pamudināja mani rakstīt par Spīdalu, nevis par kādu
citu tēlu. Tieši Spīdala arī ir tas tēls, kurš pierāda, ka ikkatrā cilvēkā ir
kaut kas slikts un kaut kas labs. Bet pats galvenais: “Kas zemu krīt, tas
augstu ceļas,”tāpat kā cīrulis - mazais pavasara dziedonis.
(1995./96.,
Linda
Strenga,
Zemgales vidusskola)
Nice!! Tiešām palīdz saprast Spīdalas tēlu vēl tuvāk! :) Paldies.
AtbildētDzēsttu prost debils
Dzēsttev viss ok ar prātu?
Dzēst