Pēc
1990. gada 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu” pasludināšanas kā viens no pirmajiem uzdevumiem tika izvirzīta
tiesu reforma. Valstī sākās jaunas tiesību aizsardzības iestāžu sistēmas
izveide. Primārais uzdevums nacionālās tiesu sistēmas izveidē kļuva, savas,
Latvijas Republikas Prokuratūras radīšana. 1990. gada 26. septembrī tika
pieņemts likums “Par prokuratūru uzraudzību Latvijas Republikā”. Tā kā tika
radīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi Latvijas tiesu reformas koncepcijas
sagatavošanai, un nacionāla pirmstiesas un tiesu sistēmas modeļa izstrādāšanai
un iedzīvināšanai 1, 1992. gada 15. decembrī
tika pieņemts likums “Par tiesu varu”, pēc kā sekoja likumi: “Advokatūras
likums”, “Zemesgrāmatu likums”, “Notariāta likums”, “Prokuratūras likums”,
“Satversmes tiesas likums”, kuri sagatavoja tiesisko bāzi reformas veikšanai
attiecīgajās institūcijās. Saskaņā ar jaunajiem likumiem, minētās institūcijas
būtiski mainīja savu statusu, kļūstot par neatkarīgām tiesu varai piederošām
institūcijām. Valstī notikušās tiesu reformas gaitā darbu uzsāka piecas
apgabaltiesas, tika likvidēta Saimnieciskā tiesa, kura neietilpa vispārējā
tiesu sistēmā un kuras spriedumus nevarēja pārsūdzēt. Tika ieviesta apelācijas
tiesvedība. Izpildot Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” 44. pantu un
50. pantu LR Augstākās tiesas plēnums 1995.gada 3.oktobrī izveidoja Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senātu ar Civillietu departamentu un Krimināllietu
departamentu un Augstākās tiesas palātas – Civillietu tiesu palātu un
Krimināllietu tiesu palātu. Ir izveidota Satversmes tiesa kā neatkarīga tiesu
varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas
likumā noteiktajā kārtībā izskatīs lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību
Satversmei, kā arī citas ar Satversmes tiesas likumu tās kompetencē nodotas
lietas (1)
Nerunājot
par vēsturisko tiesu varu attīstību un fokusējot uzmanību uz pašreizējo
sistēmu, es apskatīšu vispārējos tiesu varas principus Latvijā.
Visas trīs valsts
varas - likumdošanas, izpildu un tiesu
varas, ir savstarpēji saistītas un viena otru kontrolē, ļaujot darboties valsts
mehānismam. Katrai personai mūsu valstī ir tiesības uz tiesas lietas
izskatīšanu likumā noteiktajā kārtībā. Latvijā tiesu spriež tikai tiesa.
Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” tiesu vara Latvijā pieder rajonu (pilsētu)
tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.2 Vienlaikus ar minēto likums neļauj
speciālu tiesu izveidošanu, kuras neievēro ar likumu noteiktās procesuālās
normas un aizstāj augstākminētās tiesas. Tiesu lietu skatīšanas principus un
kārtību nosaka:
Satversme;
likums par
“Tiesu varu”;
civilprocesuālais
likums;
kriminālprocesuālais
likums;
administratīvi
procesuālais likums;
Satversmes
tiesas likums;
likums “Par
bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un
personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”;
likumi, kas
nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību
nostiprināšanu zemesgrāmatās.
Tiesā visas
personas ir vienlīdzīgas un tas nozīmē, ka visām personām tiek piemērotas
vienas un tās pašas spēkā esošo likumu normas. Nevienam procesa dalībniekam
netiek piešķirtas nekādas privilēģijas.
Tiesas
Latvijā izskata civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas, bet
Satversmes tiesa Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā
noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu
atbilstību Satversmei, kā arī citas ar Satversmes tiesas likumu tās kompetencē
nodotās lietas.
Tiesai ir
jābūt neatkarīgai. Tiesu varas neatkarības princips ir ietverts Satversmē,
likumā “Par tiesu varu”, kura 10. pants nosaka, ka, spriežot tiesu, tiesneši un
tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti likumam.(2) Tiesnešu apspriedes
noslēpumu garantē arī Kriminālprocesa likuma norma, ka apspriedes pārtraukumā
tiesneši nedrīkst izpaust viedokļus, kas izpausti apspriedes laikā. Principi,
kas garantē tiesu varas neatkarību, ir iekļauti daudzos starptautisko
organizāciju dokumentos.
Lai varētu dot
salīdzinošu vērtējumu, mazliet par Somijas tiesu sistēmas vēsturi un pamatiem.
Tā 1734. gadā Zviedrijas karalistē tika pieņemts vispārējais kodekss, kas
attiecās arī uz Somiju – tajā laikā Somija bija Zviedrijas daļa. Procesa
noteikumi, kas tika iekļauti vispārējā kodeksā, satur arī tiesu likumdošanu;
divas pilsētu instances (kamnersratt un radstuvuratt) un divas rajonu instances (haradsratt un lagmansratt),
kas ir pakļautas apelācijas tiesām (hovratt).
Vēlāk pieņemtājā 1789. gada konstitūcijā tiek minēta arī Augstākā tiesa (konungens hogsta domstol) 3
1809. gadā
Somiju pakļauj Krievi un tā iekļūst Krievu impērijas sastāvā. Tomēr jāpiezīmē,
ka tieši tajā laikā Somijai tiek piešķirta privilēģija darboties kā autonomai
provincei, un saglabāt savu tiesu sistēmu (Zviedru tiesu sistēmu).(3) Tādā
veidā nodibinātās tiesas turpināju savu darbību, lietojot tos pašus
likumdošanas aktus kā iepriekš. Kaut gan loģiski, ka Zviedrijas Augstākā tiesa
Stokholmā zaudēja savu varu pār Somiju, imperatoram bija jānodibina attiecīga
instance Somijas Lielhercogistē – tā radās Somijas Senāta Tieslietu ministrija.
Kodekss, kas
tika pieņemts 1734. gadā, ir spēkā līdz
pat šodienai, par ko var tikai sajūsmināties – un apgalvot, cik ļoti progresīvs
tas tika radīts jau 18gs., īpaši salīdzinot ar Latviju – kur daudz kas vēl
tikai top. Un tiešām – pretēji Zviedrijai – Somijā vēl aizvien kodekss nav
atcelts ((3) – kā uzsver autors “vēl” nav atcelts)) Protams – neskatoties uz
formālo pusi – ir redzams, ka spēkā palikusi ir tikai vecā kodeksa uzbūve un
daži panti. Tā saturs ir ticis pārskatīts saskaņā ar modernas sabiedrības
prasībām. Arī tiesu sistēma Somijā tikai nesen ir tikusi pārveidota un
uzlabota, tādā veidā ļoti maz atgādinot 1734. gada sistēmu. Salīdzinoši ar
Latviju, šķiet jocīgi, ka šī 1734. gada kodeksā noteiktā tiesu sistēma ļoti
ilgi bija spēkā vēl mūsu gadsimtā. Ļoti tipiska iezīme un tradīcija gan Somijā,
gan Zviedrijā – ka lauku un pilsētu tiesu un tieslietu vadības sistēmas
atšķīrās. Pilsētās, visas tieslietas un valdība bija lielāko daļu tikai
pilsētas mēra rokās. (3) Laukos – valsts uzņēmās atbildību par likumu
ieviešanas iestādēm.
Lai gan
vienīgi pilsētas, kas tika dibinātas pirms 1960. gada, saglabāja savas tiesas,
duālā sistēma turpināja dominēt līdz pat 1993. gadam, neskatoties uz to, ka jau
1978. gadā, visas tiesas kļuva par valsts iestādēm. 4Ļoti
svarīga reforma, kas pakāpeniski tika ieviesta dzīvē 1970os un 1980os gados,
bija atalgojuma atlīdzināšanas sistēmas likvidēšana: liela daļa tiesnešu
ienākumu veidoja noteiktas maksas/honorāri, ko tiesas klienti maksāja tieši
tiesnesim. (4) Tagad Somijā ir tieši tāds pats modelis kā Latvijā – tiesu
sistēma tiek finansēta no valsts budžeta.
Jāatzīmē, ka Somija ir divvalodīga valsts –
valsts valodas ir Zviedru un Somu valodas. Visiem Somijas iedzīvotajiem ir
tiesības lietot dzimto valodu tiesu lietās attiecībā uz viņiem. Valodas prasme
tiesnešiem tika noteikta nesenajā tiesu reformā, kur tā tika uzsvērta kā ļoti
svarīgs faktors. (3)
Protams, jau
apskatot šo vispārējo salīdzinājumu un vēsturisko gājumu – ir skaidri redzamas
fundamentālas atšķirības mūsu tiesu sistēmās. Turpinot – pirmā lielākā
atšķirība ir tā, ka somiem pastāv Administratīvā tiesa – kas tiek uzskatīta par
speciālo tiesu (3). Tā tika pakāpeniski ieviesta 20 gs. Pirmā tika dibināta
Augstākā Administratīvā Tiesa 1918. gadā, un kā nākošās – apgabaltiesas 1955.
gadā (jeb provinces tiesas).
Tomēr
speciālo tiesu skaits vienmēr ir bijis neliels. Arī Latvijā ir grūti kādu no
tiesām nosaukt par speciālajām, vēl varētu runāt piemēram, par bāriņtiesām un
pagasttiesām – bet tās nav uzskatāmas par tiesu tās tradicionālajā izpratnē (1)
un skatoties uz tiesas funkcijām, rodas tāds pats priekšstats. Somijā no
būtiskākajām var uzskaitīt – Apdrošināšanas tiesu, kas darbojas ar apdrošināšanas
un pensijas lietām, Tirgus tiesu – patērētāju lietām, Darba tiesu – darba
attiecību lietām, Zemes tiesa – zemes lietām, Jūras attiecību tiesu. (4) Zināmā
veidā šīs tiesas sasaucas ar mūsu izveidotajām tiesām, un var saskatīt zināmu
līdzību arī viņu funkcijās.
Dažos
gadījumos speciālisti lietas izskata parastajās rajona tiesās (piemēram lietas
saistītas ar patentiem). Somijā ir arī Īres tiesa, kas darbojas pēc tāda paša
modeļa kā bija paredzēts Latvijā. Kā zināms, Latvijā tās tika dibinātas, bet
netika apstiprinātas finansējuma trūkuma dēļ – es personīgi neatbalstu šo
lēmumu, jo domāju, ka cilvēkiem (gan īrniekiem gan saimniekiem) ir ļoti svarīgi
apzināties savu tiesību aizstāvību tik ļoti svarīgā jautājumā kā privātīpašums
un, jo vēl svarīgākā kā - “jumts virs
galvas”. Somijā šī Īres tiesas
specializētā nodaļa darbojas rajona tiesu ietvaros lielākajās pilsētās.
Atšķirībā no mums, viņiem ir arī tiesa, saukta par Cietumu Tiesu, kas
nodarbojas ar pusaudžu krimināllietām un bīstamu recidīvistu lietām. (4) Kara
tiesas darbojas tikai kara laikā. Interesanti, ka pastāv arī Augstākā
Impīčmenta Tiesa, kas tiek sasaukta tikai gadījumos, kad kāds valdības loceklis
vai arī Augstākās tiesas un citas amatpersonas tiek turētas aizdomās par kādu
kriminālu nodarījumu. (4)
Konstitūcija
aizliedz dibināt ārkārtas tiesas. (3) Dažas no speciālajām tiesām jau ir
tikušas atceltas pēdējos gados, un to funkcijas transformētas uz parastajām
tiesām. Vispārējā tendence Somijā ir pēc
iespējas vienkāršot tiesu sistēmu.
Somiem nav
atsevišķu tiesu civillietām un krimināllietām. Protams, process atšķiras
atkarībā no lietas, bet tie paši tiesneši ir kompetenti izskatīt abu tipu
procesuālās lietas. 5
Somiem,
tāpat kā Latvijā, pastāv rajona (pilsētu tiesas), sauktas par karajaoikeus/tingsratt.(3) Rajona tiesām vienmēr ir piesēdētāji,
krimināllietu un noteiktu civillietu lietas izskata tiesas priekšsēdētājs ar
trijiem piesēdētājiem. Tiesas priekšsēdētājam jābūt profesionālam juristam.
Piesēdētāji ir saglabājuši savu tradicionālo nosaukumu, viņi neveido valdi, bet
lemj individuāli katrā gadījumā. Un tieši tāpat kā pie mums – piesēdētāja balss
ir ar tikpat lielu spēku kā tiesnesim. Sarežģītākās lietās tiesas
priekšsēdētājam asistē papildus vēl kāds profesionāls tiesas biedrs.
Piesēdētāju skaits var variēt no trīs līdz četriem. Un arī kā pieredzēts mūsu
tiesu praksē – vienkāršākās lietas var tiesas priekšsēdētājs izskatīt viens
pats. Tas attiecas arī uz krimināllietām, kurās maksimālais paredzētais sods ir
līdz 1 gadam cietumsoda. Civillietās ir pieļaujams, ja tiesnesis uzklausa
pirmstiesas klausījumus viens pats. Tiesa var tikt sasaukta tik bieži, cik vien
tas ir nepieciešams. Apgabaltiesas ir sadalītas nodaļās. Jo tiesas birojs kā
reģistrācijas varas orgāns atbild arī par tādām lietām kā īpašumtiesību
reģistrācija, ķīlu reģistrācija un īpašumu inventarizācija.
Un protams –
Apelācijas tiesas – kas ir spēkā arī pie mums kā instance, un to funkcijas
pilda apgabaltiesas. (1;4) Somijā ir sešas apelācijas tiesas, līdzīgi kā pie
mums – darbojas katra savā apgabalā. Katrai apelācijas tiesai ir prezidents, kā
arī noteikts skaits profesionālu tiesas locekļu vai padomnieku. Šīs tiesas ir
autorizētas izskatīt apelācijas attiecībā uz civillietām un krimināllietām, kas
ir iesniegtas no sava apgabala rajona tiesām. Tikai noteiktos izņēmuma
gadījumos lieta tiek uzreiz izskatīta apelācijas tiesā. Procedūra ir pārsvarā
rakstiska. Tikai ļoti retos gadījumos tiesa nolemj izskatīt lietu mutiski un
noklausīties lietas liecības.
Katra
apelācijas tiesa ir sadalīta nodaļās. Jaunākais tiesas darbinieks izskata lietu
sākuma stadijā un iesniedz to tiesnešiem. Tiesnešiem piešķir Apelācijas tiesas
biedra nosaukumu pamatojoties uz darba stāžu.
Jāpiezīmē,
ka gan Somijā, gan Latvijā Augstākās tiesas ir augstākās tiesu varas instances.
Šīs tiesas var izskatīt apelācijas, kas
attiecas ne tikai uz apelāciju tiesu lēmumiem, bet arī speciālo tiesu lēmumiem.
Parasti Augstākās tiesas sastāvā ir pieci cilvēki. Kaut gan mazāk svarīgas
lietas tiek izskatītas divu vai trīs tiesnešu sastāvā. Augstākā tiesa izskata
tikai ļoti svarīgas lietas. Lai lieta tiktu izskatīta, ir jāsaņem tiesas
atļauja. Augstākā tiesa publicē gada grāmatu, kur tiek aprakstītas svarīgākās
izskatītās lietas.
Tiesas
process notiek rakstiskā formā. Salīdzinājumam 1995. gadā Augstākā tiesa
izskatīja 5074 lietas. (3) Augstākās tiesas tiesneši nāk no tiesnešu aprindām,
dažreiz arī bijušie universitāšu profesori, Tieslietu Ministrijas ierēdņi vai
advokāti.
Tikai 1918.
gadā tika nodibināta Augstākā Administratīvā tiesa, kas, protams, vēl nav
noticis Latvijā. Somijā pirms šī laika perioda lietas pret administratīvajām
iestādēm tika izskatītas ar augstāko/u administratīvo iestāžu palīdzību.
Saskaņā ar Konstitūciju, Augstākā Administratīvā tiesa ir ekvivalenta
Augstākajai tiesai. Tajā strādā 21 tiesnesis. Katru lietu izskata piecu
tiesnešu sastāvā. Administratīvās tiesas tiesnešus ieceļ amatā no šīs pašas
tiesas amatpersonām vai arī no rajona tiesām vai valdības ierēdņiem.
Tad, kad
tika radītas administratīvās apgabaltiesas, viņu darbības joma tika ierobežota
ar apelācijas un citām lietām, kas bija īpaši minētas likumā. Šodien visas
apelācijas lietas attiecībā uz vietējo pašvaldību rīkojumiem izskata
apgabaltiesas. Rajona valdēm, Centrālās valsts iestādēm un ministrijām vēl aizvien
ir tiesības izskatīt noteiktas apelācijas lietas. Šādos gadījumos
administratīvo apgabaltiesu funkcijas ir izskatīt apelācijas; apelācijas
attiecībā uz ministriju rīkojumiem, ko izdevusi ministru padome, tiek
iesniegtas Augstākajai Administratīvajai tiesai. Salīdzinot ar Latvijas
apgabaltiesām – mēs varam vilkt dažas paralēles – nosaukumi ir vienādi, bet
būtībā abu funkcijas ir stipri atšķirīgas, jo Latvijā apgabaltiesa izskata gan
civillietas, gan krimināllietas un viņu darbības spektrs ir daudz plašākas nekā
Somu apgabaltiesām.
Lielākā daļa
lietu, ko izskata administratīvās apgabaltiesas, ir nodokļu lietas. (5) Tiesas
izskata ne tikai apelācijas, bet arī juridiskus strīdus starp vietējām un
valsts institūcijām vai privātpersonām un valdību. Šīs tiesas izskata arī
lietas, kas attiecas uz pilsonisko brīvību. Tas attiecas uz aizbildniecības
piešķiršanu uz bērnu pret viņa vecāku gribu vai garīgi slima vai garīgi
atpalikuša cilvēka ieslodzījumu kā arī narkomāniem un alkoholiķiem. (4)
Katrā rajonā
ir (kopumā 12) apgabaltiesa, tās var tikt sadalītas nodaļās. Trīs tiesas
locekļi ir lemt tiesas vārdā. Apgabaltiesas, tāpat kā Augstākās Administratīvā
tiesā, process balstās uz rakstiskiem dokumentiem, un tikai dažos gadījumos
puses un liecinieki var tikt uzklausīti mutiski.
Runājot par
tiesnešiem, tāpat kā Latvijā tos ieceļ republikas Prezidents uz mūžu. Šī
privilēģija nesen tika piešķirta arī Apgabaltiesu locekļiem, kas līdz 1989.
gadam atradās Apgabalu valdes pakļautībā. (4) Tomēr daži no augstāko tiesu un
apelācijas tiesu kolēģijas biedriem tiek apstiprināti uz noteiktu termiņu.
Tieslietu
ministrija atbild par administratīvajām lietām attiecībā uz tiesām, arī
administratīvajām tiesām.
Kā
interesantu un vajadzīgu lietu arī Latvijā es uzskatu kādu Somijas pieredzi. Viņiem ir izveidota on-line datu bāze, starp citām
lietām, arī lietu reģistru. Visi nesenākie abu augstāko tiesu un apelācijas
tiesu, apgabaltiesu un speciālo tiesu lēmumi tiek ievadīti šajā datu bāzē, un
pieejami plašam cilvēku lokam.
Raksturojot
Somu tiesu sistēmu, jāsaka, ka atšķirībā no mums, viņiem nepastāv šie
ceremoniālie elementi – tiesneši nevalkā speciālos tērpus. Tiesu telpas ir ļoti
vienkāršas, kaut gan pēdējos gados ir ziedoti daudz līdzekļu tiesu telpu
uzlabojumiem. (4) Kā jau minēju, apelācijas tiesu, apgabaltiesu un augstāko
tiesu tiesneši un tiesu personāls strādā ar rakstiskiem dokumentiem. Varbūt
tāpēc apelāciju tiesu darbs var tikt
raksturots kā intraverts. (4)
Lai gan
augstāko tiesu tiesneši ieņem ļoti augstu vietu Valsts hierarhijā, viņi gandrīz
nemaz neparādās publiski, jo koncentrējas uz savu darbu un nepiedalās publiskās
diskusijās par valstiskiem vai tiesiskiem jautājumiem. (3)
Īsumā
koncentrēti summējot Somijas tiesu sistēmu, var skaidri redzēt atšķirības ar
Latvijas tiesu sistēmu :
Somijā
pastāv trīs instanču tiesa, ar izņēmumiem administratīvo un speciālo tiesu
tiesvedībā , kas parasti sastāv no divām instancēm (3) - un arī Latvijā ir trīs
instanču tiesu sistēma. Galvenās Somijā ir pirmās instances tiesas, apelācijas
tiesas un Augstākā tiesa. Augstākā tiesa parasti izskata lietas ar precedentu
vērtību, un tai nav jāseko saviem iepriekšēji pieņemtiem lēmumiem. Parasto
tiesu kompetencē ir visas lietas, kas ar likumu nav noteiktas kā speciālo vai
administratīvo tiesu lietas – lielākā daļa lietu, ko izskata vispārējās tiesas
– ir civillietas un krimināllietas. Atšķirībā no Latvijas – Somiem ir daudz
dažādu speciālo tiesu, kas ir iekļautas valsts tiesu sistēmā – kā piemēram –
Zemes tiesas, Apdrošināšanas tiesa, Darba tiesa, Īres tiesa, Tirgus tiesa.
Augstākā administratīvā tiesa ir augstākā iestāde attiecībā uz administratīvo
likumu. Administratīvo tiesu pārziņā galvenokārt atrodas nodokļu lietas, kaut gan visi iestāžu izdotie
lēmumi var tikt pārskatīti šajās tiesās.
Tiesneši ir
ar juridisku izglītību, daži no speciālo tiesu locekļiem var būt augsta līmeņa
speciālisti bez juridiskas izglītības.
Protams – ir
vēl daudz dažādu atšķirību un līdzību mūsu tiesu sistēmās, bet, lai veiktu šādu
analīzi, aprakstītu visus teorētiskos un arī praktiskos jautājumus, būtu
nepieciešams daudz ilgāks un pamatīgāks darbs. Šajā darbā tika atspoguļotas
tikai pamata un nozīmīgākās atšķirības Latvijas un Somijas tiesu sistēmās –
akcentējot Somijas pieredzi un tiesu sistēmu.
LITERATŪRAS
SARAKSTS
Ārija Meikališa
“Tiesu vara Latvijā”; “Avots”, 1997
Likums “Par
tiesu varu”
“The Finnish
Court System”; Prof. Tore Modeen, University of Helsinki, 1996
“A Lawyer’s
Guide to Finalnd”; Lex Mundi; Roschier-Holmberg&Waselius, 1998
Ф. М. Решетников, Правовые Системы Стран Мира, Москва, Юридическая
литература, 1993
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru