Tiesu vara Latvijā 2


Pēc 1990. gada 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pasludināšanas kā viens no pirmajiem uzdevumiem tika izvirzīta tiesu reforma. Valstī sākās jaunas tiesību aizsardzības iestāžu sistēmas izveide. Primārais uzdevums nacionālās tiesu sistēmas izveidē kļuva, savas, Latvijas Republikas Prokuratūras radīšana. 1990. gada 26. septembrī tika pieņemts likums “Par prokuratūru uzraudzību Latvijas Republikā”. Tā kā tika radīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi Latvijas tiesu reformas koncepcijas sagatavošanai, un nacionāla pirmstiesas un tiesu sistēmas modeļa izstrādāšanai un iedzīvināšanai 1, 1992. gada 15. decembrī tika pieņemts likums “Par tiesu varu”, pēc kā sekoja likumi: “Advokatūras likums”, “Zemesgrāmatu likums”, “Notariāta likums”, “Prokuratūras likums”, “Satversmes tiesas likums”, kuri sagatavoja tiesisko bāzi reformas veikšanai attiecīgajās institūcijās. Saskaņā ar jaunajiem likumiem, minētās institūcijas būtiski mainīja savu statusu, kļūstot par neatkarīgām tiesu varai piederošām institūcijām. Valstī notikušās tiesu reformas gaitā darbu uzsāka piecas apgabaltiesas, tika likvidēta Saimnieciskā tiesa, kura neietilpa vispārējā tiesu sistēmā un kuras spriedumus nevarēja pārsūdzēt. Tika ieviesta apelācijas tiesvedība. Izpildot Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” 44. pantu un 50. pantu LR Augstākās tiesas plēnums 1995.gada 3.oktobrī izveidoja Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātu ar Civillietu departamentu un Krimināllietu departamentu un Augstākās tiesas palātas – Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu. Ir izveidota Satversmes tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā izskatīs lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar Satversmes tiesas likumu tās kompetencē nodotas lietas (1)

Nerunājot par vēsturisko tiesu varu attīstību un fokusējot uzmanību uz pašreizējo sistēmu, es apskatīšu vispārējos tiesu varas principus Latvijā.
Visas trīs valsts varas  - likumdošanas, izpildu un tiesu varas, ir savstarpēji saistītas un viena otru kontrolē, ļaujot darboties valsts mehānismam. Katrai personai mūsu valstī ir tiesības uz tiesas lietas izskatīšanu likumā noteiktajā kārtībā. Latvijā tiesu spriež tikai tiesa. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” tiesu vara Latvijā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.2 Vienlaikus ar minēto likums neļauj speciālu tiesu izveidošanu, kuras neievēro ar likumu noteiktās procesuālās normas un aizstāj augstākminētās tiesas. Tiesu lietu skatīšanas principus un kārtību nosaka:
Satversme;
likums par “Tiesu varu”;
civilprocesuālais likums;
kriminālprocesuālais likums;
administratīvi procesuālais likums;
Satversmes tiesas likums;
likums “Par bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”;
likumi, kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās.
Tiesā visas personas ir vienlīdzīgas un tas nozīmē, ka visām personām tiek piemērotas vienas un tās pašas spēkā esošo likumu normas. Nevienam procesa dalībniekam netiek piešķirtas nekādas privilēģijas.
Tiesas Latvijā izskata civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas, bet Satversmes tiesa Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar Satversmes tiesas likumu tās kompetencē nodotās lietas.
Tiesai ir jābūt neatkarīgai. Tiesu varas neatkarības princips ir ietverts Satversmē, likumā “Par tiesu varu”, kura 10. pants nosaka, ka, spriežot tiesu, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti likumam.(2) Tiesnešu apspriedes noslēpumu garantē arī Kriminālprocesa likuma norma, ka apspriedes pārtraukumā tiesneši nedrīkst izpaust viedokļus, kas izpausti apspriedes laikā. Principi, kas garantē tiesu varas neatkarību, ir iekļauti daudzos starptautisko organizāciju dokumentos.

Lai varētu dot salīdzinošu vērtējumu, mazliet par Somijas tiesu sistēmas vēsturi un pamatiem. Tā 1734. gadā Zviedrijas karalistē tika pieņemts vispārējais kodekss, kas attiecās arī uz Somiju – tajā laikā Somija bija Zviedrijas daļa. Procesa noteikumi, kas tika iekļauti vispārējā kodeksā, satur arī tiesu likumdošanu; divas pilsētu instances  (kamnersratt un radstuvuratt) un divas rajonu instances (haradsratt un lagmansratt), kas ir pakļautas apelācijas tiesām (hovratt). Vēlāk pieņemtājā 1789. gada konstitūcijā tiek minēta arī Augstākā tiesa (konungens hogsta domstol) 3
1809. gadā Somiju pakļauj Krievi un tā iekļūst Krievu impērijas sastāvā. Tomēr jāpiezīmē, ka tieši tajā laikā Somijai tiek piešķirta privilēģija darboties kā autonomai provincei, un saglabāt savu tiesu sistēmu (Zviedru tiesu sistēmu).(3) Tādā veidā nodibinātās tiesas turpināju savu darbību, lietojot tos pašus likumdošanas aktus kā iepriekš. Kaut gan loģiski, ka Zviedrijas Augstākā tiesa Stokholmā zaudēja savu varu pār Somiju, imperatoram bija jānodibina attiecīga instance Somijas Lielhercogistē – tā radās Somijas Senāta Tieslietu ministrija.
Kodekss, kas tika pieņemts 1734. gadā,  ir spēkā līdz pat šodienai, par ko var tikai sajūsmināties – un apgalvot, cik ļoti progresīvs tas tika radīts jau 18gs., īpaši salīdzinot ar Latviju – kur daudz kas vēl tikai top. Un tiešām – pretēji Zviedrijai – Somijā vēl aizvien kodekss nav atcelts ((3) – kā uzsver autors “vēl” nav atcelts)) Protams – neskatoties uz formālo pusi – ir redzams, ka spēkā palikusi ir tikai vecā kodeksa uzbūve un daži panti. Tā saturs ir ticis pārskatīts saskaņā ar modernas sabiedrības prasībām. Arī tiesu sistēma Somijā tikai nesen ir tikusi pārveidota un uzlabota, tādā veidā ļoti maz atgādinot 1734. gada sistēmu. Salīdzinoši ar Latviju, šķiet jocīgi, ka šī 1734. gada kodeksā noteiktā tiesu sistēma ļoti ilgi bija spēkā vēl mūsu gadsimtā. Ļoti tipiska iezīme un tradīcija gan Somijā, gan Zviedrijā – ka lauku un pilsētu tiesu un tieslietu vadības sistēmas atšķīrās. Pilsētās, visas tieslietas un valdība bija lielāko daļu tikai pilsētas mēra rokās. (3) Laukos – valsts uzņēmās atbildību par likumu ieviešanas iestādēm.
Lai gan vienīgi pilsētas, kas tika dibinātas pirms 1960. gada, saglabāja savas tiesas, duālā sistēma turpināja dominēt līdz pat 1993. gadam, neskatoties uz to, ka jau 1978. gadā, visas tiesas kļuva par valsts iestādēm. 4Ļoti svarīga reforma, kas pakāpeniski tika ieviesta dzīvē 1970os un 1980os gados, bija atalgojuma atlīdzināšanas sistēmas likvidēšana: liela daļa tiesnešu ienākumu veidoja noteiktas maksas/honorāri, ko tiesas klienti maksāja tieši tiesnesim. (4) Tagad Somijā ir tieši tāds pats modelis kā Latvijā – tiesu sistēma tiek finansēta no valsts budžeta.
Jāatzīmē, ka Somija ir divvalodīga valsts – valsts valodas ir Zviedru un Somu valodas. Visiem Somijas iedzīvotajiem ir tiesības lietot dzimto valodu tiesu lietās attiecībā uz viņiem. Valodas prasme tiesnešiem tika noteikta nesenajā tiesu reformā, kur tā tika uzsvērta kā ļoti svarīgs faktors. (3)

Protams, jau apskatot šo vispārējo salīdzinājumu un vēsturisko gājumu – ir skaidri redzamas fundamentālas atšķirības mūsu tiesu sistēmās. Turpinot – pirmā lielākā atšķirība ir tā, ka somiem pastāv Administratīvā tiesa – kas tiek uzskatīta par speciālo tiesu (3). Tā tika pakāpeniski ieviesta 20 gs. Pirmā tika dibināta Augstākā Administratīvā Tiesa 1918. gadā, un kā nākošās – apgabaltiesas 1955. gadā (jeb provinces tiesas).
Tomēr speciālo tiesu skaits vienmēr ir bijis neliels. Arī Latvijā ir grūti kādu no tiesām nosaukt par speciālajām, vēl varētu runāt piemēram, par bāriņtiesām un pagasttiesām – bet tās nav uzskatāmas par tiesu tās tradicionālajā izpratnē (1) un skatoties uz tiesas funkcijām, rodas tāds pats priekšstats. Somijā no būtiskākajām var uzskaitīt – Apdrošināšanas tiesu, kas darbojas ar apdrošināšanas un pensijas lietām, Tirgus tiesu – patērētāju lietām, Darba tiesu – darba attiecību lietām, Zemes tiesa – zemes lietām, Jūras attiecību tiesu. (4) Zināmā veidā šīs tiesas sasaucas ar mūsu izveidotajām tiesām, un var saskatīt zināmu līdzību arī viņu funkcijās.
Dažos gadījumos speciālisti lietas izskata parastajās rajona tiesās (piemēram lietas saistītas ar patentiem). Somijā ir arī Īres tiesa, kas darbojas pēc tāda paša modeļa kā bija paredzēts Latvijā. Kā zināms, Latvijā tās tika dibinātas, bet netika apstiprinātas finansējuma trūkuma dēļ – es personīgi neatbalstu šo lēmumu, jo domāju, ka cilvēkiem (gan īrniekiem gan saimniekiem) ir ļoti svarīgi apzināties savu tiesību aizstāvību tik ļoti svarīgā jautājumā kā privātīpašums un, jo vēl svarīgākā kā  - “jumts virs galvas”.  Somijā šī Īres tiesas specializētā nodaļa darbojas rajona tiesu ietvaros lielākajās pilsētās. Atšķirībā no mums, viņiem ir arī tiesa, saukta par Cietumu Tiesu, kas nodarbojas ar pusaudžu krimināllietām un bīstamu recidīvistu lietām. (4) Kara tiesas darbojas tikai kara laikā. Interesanti, ka pastāv arī Augstākā Impīčmenta Tiesa, kas tiek sasaukta tikai gadījumos, kad kāds valdības loceklis vai arī Augstākās tiesas un citas amatpersonas tiek turētas aizdomās par kādu kriminālu nodarījumu. (4)
Konstitūcija aizliedz dibināt ārkārtas tiesas. (3) Dažas no speciālajām tiesām jau ir tikušas atceltas pēdējos gados, un to funkcijas transformētas uz parastajām tiesām. Vispārējā tendence Somijā ir  pēc iespējas vienkāršot tiesu sistēmu.

Somiem nav atsevišķu tiesu civillietām un krimināllietām. Protams, process atšķiras atkarībā no lietas, bet tie paši tiesneši ir kompetenti izskatīt abu tipu procesuālās lietas. 5
Somiem, tāpat kā Latvijā, pastāv rajona (pilsētu tiesas), sauktas par karajaoikeus/tingsratt.(3)  Rajona tiesām vienmēr ir piesēdētāji, krimināllietu un noteiktu civillietu lietas izskata tiesas priekšsēdētājs ar trijiem piesēdētājiem. Tiesas priekšsēdētājam jābūt profesionālam juristam. Piesēdētāji ir saglabājuši savu tradicionālo nosaukumu, viņi neveido valdi, bet lemj individuāli katrā gadījumā. Un tieši tāpat kā pie mums – piesēdētāja balss ir ar tikpat lielu spēku kā tiesnesim. Sarežģītākās lietās tiesas priekšsēdētājam asistē papildus vēl kāds profesionāls tiesas biedrs. Piesēdētāju skaits var variēt no trīs līdz četriem. Un arī kā pieredzēts mūsu tiesu praksē – vienkāršākās lietas var tiesas priekšsēdētājs izskatīt viens pats. Tas attiecas arī uz krimināllietām, kurās maksimālais paredzētais sods ir līdz 1 gadam cietumsoda. Civillietās ir pieļaujams, ja tiesnesis uzklausa pirmstiesas klausījumus viens pats. Tiesa var tikt sasaukta tik bieži, cik vien tas ir nepieciešams. Apgabaltiesas ir sadalītas nodaļās. Jo tiesas birojs kā reģistrācijas varas orgāns atbild arī par tādām lietām kā īpašumtiesību reģistrācija, ķīlu reģistrācija un īpašumu inventarizācija. 

Un protams – Apelācijas tiesas – kas ir spēkā arī pie mums kā instance, un to funkcijas pilda apgabaltiesas. (1;4) Somijā ir sešas apelācijas tiesas, līdzīgi kā pie mums – darbojas katra savā apgabalā. Katrai apelācijas tiesai ir prezidents, kā arī noteikts skaits profesionālu tiesas locekļu vai padomnieku. Šīs tiesas ir autorizētas izskatīt apelācijas attiecībā uz civillietām un krimināllietām, kas ir iesniegtas no sava apgabala rajona tiesām. Tikai noteiktos izņēmuma gadījumos lieta tiek uzreiz izskatīta apelācijas tiesā. Procedūra ir pārsvarā rakstiska. Tikai ļoti retos gadījumos tiesa nolemj izskatīt lietu mutiski un noklausīties lietas liecības.
Katra apelācijas tiesa ir sadalīta nodaļās. Jaunākais tiesas darbinieks izskata lietu sākuma stadijā un iesniedz to tiesnešiem. Tiesnešiem piešķir Apelācijas tiesas biedra nosaukumu pamatojoties uz darba stāžu.
Jāpiezīmē, ka gan Somijā, gan Latvijā Augstākās tiesas ir augstākās tiesu varas instances. Šīs tiesas  var izskatīt apelācijas, kas attiecas ne tikai uz apelāciju tiesu lēmumiem, bet arī speciālo tiesu lēmumiem. Parasti Augstākās tiesas sastāvā ir pieci cilvēki. Kaut gan mazāk svarīgas lietas tiek izskatītas divu vai trīs tiesnešu sastāvā. Augstākā tiesa izskata tikai ļoti svarīgas lietas. Lai lieta tiktu izskatīta, ir jāsaņem tiesas atļauja. Augstākā tiesa publicē gada grāmatu, kur tiek aprakstītas svarīgākās izskatītās lietas.
Tiesas process notiek rakstiskā formā. Salīdzinājumam 1995. gadā Augstākā tiesa izskatīja 5074 lietas. (3) Augstākās tiesas tiesneši nāk no tiesnešu aprindām, dažreiz arī bijušie universitāšu profesori, Tieslietu Ministrijas ierēdņi vai advokāti.
Tikai 1918. gadā tika nodibināta Augstākā Administratīvā tiesa, kas, protams, vēl nav noticis Latvijā. Somijā pirms šī laika perioda lietas pret administratīvajām iestādēm tika izskatītas ar augstāko/u administratīvo iestāžu palīdzību. Saskaņā ar Konstitūciju, Augstākā Administratīvā tiesa ir ekvivalenta Augstākajai tiesai. Tajā strādā 21 tiesnesis. Katru lietu izskata piecu tiesnešu sastāvā. Administratīvās tiesas tiesnešus ieceļ amatā no šīs pašas tiesas amatpersonām vai arī no rajona tiesām vai valdības ierēdņiem.
Tad, kad tika radītas administratīvās apgabaltiesas, viņu darbības joma tika ierobežota ar apelācijas un citām lietām, kas bija īpaši minētas likumā. Šodien visas apelācijas lietas attiecībā uz vietējo pašvaldību rīkojumiem izskata apgabaltiesas. Rajona valdēm, Centrālās valsts iestādēm un ministrijām vēl aizvien ir tiesības izskatīt noteiktas apelācijas lietas. Šādos gadījumos administratīvo apgabaltiesu funkcijas ir izskatīt apelācijas; apelācijas attiecībā uz ministriju rīkojumiem, ko izdevusi ministru padome, tiek iesniegtas Augstākajai Administratīvajai tiesai. Salīdzinot ar Latvijas apgabaltiesām – mēs varam vilkt dažas paralēles – nosaukumi ir vienādi, bet būtībā abu funkcijas ir stipri atšķirīgas, jo Latvijā apgabaltiesa izskata gan civillietas, gan krimināllietas un viņu darbības spektrs ir daudz plašākas nekā Somu apgabaltiesām.
Lielākā daļa lietu, ko izskata administratīvās apgabaltiesas, ir nodokļu lietas. (5) Tiesas izskata ne tikai apelācijas, bet arī juridiskus strīdus starp vietējām un valsts institūcijām vai privātpersonām un valdību. Šīs tiesas izskata arī lietas, kas attiecas uz pilsonisko brīvību. Tas attiecas uz aizbildniecības piešķiršanu uz bērnu pret viņa vecāku gribu vai garīgi slima vai garīgi atpalikuša cilvēka ieslodzījumu kā arī narkomāniem un alkoholiķiem. (4)
Katrā rajonā ir (kopumā 12) apgabaltiesa, tās var tikt sadalītas nodaļās. Trīs tiesas locekļi ir lemt tiesas vārdā. Apgabaltiesas, tāpat kā Augstākās Administratīvā tiesā, process balstās uz rakstiskiem dokumentiem, un tikai dažos gadījumos puses un liecinieki var tikt uzklausīti mutiski.
Runājot par tiesnešiem, tāpat kā Latvijā tos ieceļ republikas Prezidents uz mūžu. Šī privilēģija nesen tika piešķirta arī Apgabaltiesu locekļiem, kas līdz 1989. gadam atradās Apgabalu valdes pakļautībā. (4) Tomēr daži no augstāko tiesu un apelācijas tiesu kolēģijas biedriem tiek apstiprināti uz noteiktu termiņu.
Tieslietu ministrija atbild par administratīvajām lietām attiecībā uz tiesām, arī administratīvajām tiesām.
Kā interesantu un vajadzīgu lietu arī Latvijā es uzskatu kādu Somijas pieredzi. Viņiem  ir izveidota on-line datu bāze, starp citām lietām, arī lietu reģistru. Visi nesenākie abu augstāko tiesu un apelācijas tiesu, apgabaltiesu un speciālo tiesu lēmumi tiek ievadīti šajā datu bāzē, un pieejami plašam cilvēku lokam.
Raksturojot Somu tiesu sistēmu, jāsaka, ka atšķirībā no mums, viņiem nepastāv šie ceremoniālie elementi – tiesneši nevalkā speciālos tērpus. Tiesu telpas ir ļoti vienkāršas, kaut gan pēdējos gados ir ziedoti daudz līdzekļu tiesu telpu uzlabojumiem. (4) Kā jau minēju, apelācijas tiesu, apgabaltiesu un augstāko tiesu tiesneši un tiesu personāls strādā ar rakstiskiem dokumentiem. Varbūt tāpēc apelāciju  tiesu darbs var tikt raksturots kā intraverts. (4)
Lai gan augstāko tiesu tiesneši ieņem ļoti augstu vietu Valsts hierarhijā, viņi gandrīz nemaz neparādās publiski, jo koncentrējas uz savu darbu un nepiedalās publiskās diskusijās par valstiskiem vai tiesiskiem jautājumiem. (3)

Īsumā koncentrēti summējot Somijas tiesu sistēmu, var skaidri redzēt atšķirības ar Latvijas tiesu sistēmu :
Somijā pastāv trīs instanču tiesa, ar izņēmumiem administratīvo un speciālo tiesu tiesvedībā , kas parasti sastāv no divām instancēm (3) - un arī Latvijā ir trīs instanču tiesu sistēma. Galvenās Somijā ir pirmās instances tiesas, apelācijas tiesas un Augstākā tiesa. Augstākā tiesa parasti izskata lietas ar precedentu vērtību, un tai nav jāseko saviem iepriekšēji pieņemtiem lēmumiem. Parasto tiesu kompetencē ir visas lietas, kas ar likumu nav noteiktas kā speciālo vai administratīvo tiesu lietas – lielākā daļa lietu, ko izskata vispārējās tiesas – ir civillietas un krimināllietas. Atšķirībā no Latvijas – Somiem ir daudz dažādu speciālo tiesu, kas ir iekļautas valsts tiesu sistēmā – kā piemēram – Zemes tiesas, Apdrošināšanas tiesa, Darba tiesa, Īres tiesa, Tirgus tiesa. Augstākā administratīvā tiesa ir augstākā iestāde attiecībā uz administratīvo likumu. Administratīvo tiesu pārziņā galvenokārt atrodas  nodokļu lietas, kaut gan visi iestāžu izdotie lēmumi var tikt pārskatīti šajās tiesās.
Tiesneši ir ar juridisku izglītību, daži no speciālo tiesu locekļiem var būt augsta līmeņa speciālisti bez juridiskas izglītības.

Protams – ir vēl daudz dažādu atšķirību un līdzību mūsu tiesu sistēmās, bet, lai veiktu šādu analīzi, aprakstītu visus teorētiskos un arī praktiskos jautājumus, būtu nepieciešams daudz ilgāks un pamatīgāks darbs. Šajā darbā tika atspoguļotas tikai pamata un nozīmīgākās atšķirības Latvijas un Somijas tiesu sistēmās – akcentējot Somijas pieredzi un tiesu sistēmu.




LITERATŪRAS SARAKSTS



Ārija Meikališa “Tiesu vara Latvijā”; “Avots”, 1997

Likums “Par tiesu varu”

“The Finnish Court System”; Prof. Tore Modeen, University of Helsinki, 1996

“A Lawyer’s Guide to Finalnd”; Lex Mundi; Roschier-Holmberg&Waselius, 1998

Ф. М. Решетников, Правовые Системы Стран Мира, Москва, Юридическая литература, 1993


1 “Tiesu vara Latvijā”;  Ārija Meikališa
2 Likums “Par tiesu varu”

3 “The Finnish Court System”; Prof. Tore Modeen, 1996

4 “A lawyer’s Guide to Finland”; Lex Mundi, 1998
5 Правовые Системы Стран Мира, Ф.М. Решетников, 1993

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru