BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA

TIESĪBU ZINĀTŅU KATEDRA

Patstāvīgais studiju darbs

Tiesību Aizsardzības iestādēs

TIESU VARA LATVIJĀ

Dienas nodaļas

2.semestra

2. grupas students

Gunārs Ližbovskis

Studentu karte ISIC-700

SATURS

Ievads....................................................................................... 3lpp

Tiesu varas raksturojums LR............................................... 4.lpp

Tiesu izskatīšanas principi un kārtība................................ 5.lpp

Tiesu izskatīšanas pamatprincipi........................................ 6.-7.lpp

Tiesu sistēmas........................................................................ 8.lpp

Rajonu(pilsētu) tiesa; Apgabaltiesa.................................... 9.lpp

Augstākā tiesa........................................................................ 10.lpp

Vērtējums................................................................................ 11.lpp

Izmantotā literatūra................................................................ 12.lpp

IEVADS

Es izvēlējos tematu “TIESU VARA LATVIJĀ”, tāpēc, ka šis temats atspoguļo pašu pamatu Latvijas tiesu sistēmai. Man, kā tiesību zinātņu fakultātes studentam un potenciālajam tiesnesim, advokātam, prokuroram vai vienkārši juristam tiesu sistēmas zināšanas ir vienkārši nepieciešamas, lai varētu pildīt savus pienākumus.

Šī tēma ir ļoti pateicīga tādā ziņā, ka ir ļoti plaša un šeit ir daudz par ko rakstīt.

Tiesu sistēma sastāv no daudzām sastāvdaļām un par katru ir plašs materiālu klāsts.

Šinī referātā es centīšos sniegt īsu ieskatu Latvijas tiesu sistēmā, apskatot katru tiesu sistēmas elementu

Šinī referātā izmantošu dažādus literatūras avotus, satversmi, kā arī Likumu” Par tiesu varu”. Es domāju, ka referāts būs diezgan vērtējošs, sevišķi jau mans tieso varas vērtējums referāta beigās.

Referāta iztirzājumā aprakstīšu konkrēti par katru tiesu varas elementu.

“Tiesu vara Latvijā vēl tikai attīstās un veidojas un pilnveidojas[1]”

Tāpēc varbūt vajadzētu pieskarties arī tiesu sistēmas vēsturei Latvijas neatkarības laikā no 1918.-1940.gadam.

Uz ko tad balstās tiesu vara Latvijā?

Tiesu vara Latvijā līdzās likumdošanas un izpildvarai ir kārtības un likumības regulētājs latvijas Republikā.

Pēc neatkarības deklarācijas pasludināšanas Latvijas Republikas galvenais uzdevums bija izveidot pašiem savu tiesu sistēmu, kura būtu neatkarīga no Maskavas diktāta un, kura varētu pildīt savu galveno misiju-spriest neatkarīgu, taisnīgu tiesu.

Un tā Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gada 15. decembrī pieņēma likumu, kas regulē tiesu varu “Par tiesu varu” Šis likums regulē Latvijas tiesu un tiesnešu darbu, nosaka sociālās garantijas, iecelšanas un atlaišanas kartību.

Tiesu vara Latvijā balstās uz Satversmi, Advokatūras, Zemesgrāmatu, Notariāta, Prokuratūras un Satversmes tiesas likumu.

Primārais uzdevums Latvijas Tiesu sistēmas izveidošanā bija savas, neatkarīgas Prokuratūras radīšana. Un tā 1990.gada 26. septembrī tika pieņemts likums “Par prokurora uzraudzību LR “. Šis likums neko būtiski nemainīja prokuratūras darbā, jo nebija izstrādāta tiesu reformas koncepcija.

Galvenais uzdevums tai laikā bija Maskavas diktāta nepieļaušana praktiskajā tiesvedībā.

TIESU VARAS RAKSTUROJUMS LATVIJAS REPUBLIKĀ

Valstī notiekošas tiesu reformas laikā, darbu sākušas 5. apgabaltiesas, likvidēta saimnieciskā tiesa, ievesta apelācijas tiesvedība. Izveidota Satversmes tiesa, kuras kompetencē ir Saeimas pieņemto lēmumu un likumu izvērtēšana kā tie atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Būtiskas izmaiņas skārušas arī Augstāko Tiesu.

Tiesu reformas kvalitatīva virzība tiek īstenota, pievēršot lielu uzmanību tiesnešu sagatavošanai un kvalifikācijas celšanai, kur zināma nozīme ir Tiesnešu mācību centram, kas tika izveidots ,pateicoties Latvijas Tiesnešu biedrības un Amerikas juristu apvienības Centrāleiropas un Austrumeiropas juridisko iniciatīvu nodaļas atbalstam[2]

Cilvēki mūsu valstī aizvien biežāk griežas pēc palīdzības tiesā, jo ir atjaunojusies zināma ticība mūsu valsts tiesību sistēmai, taču tā joprojām ir zemāka, nekā mēs to vēlētos.

Tāpēc, vēl joprojām reforma nav pabeigta, tā turpinās. Cerams, ka tā nevilksies pārāk ilgi, jo tiesu vara ir ļoti svarīga, lai varētu pastāvēt neatkarīga, tiesiska Latvijas valsts.

‘” Kad nodibinājās Latvijas valsts, tika radīta arī jaunās valsts tiesu vara, jo bez tās valsts nav iedomājama nevienu brīdi.”[3]

Un tā, viens no pirmajiem tiesiskajiem aktiem, ko pieņēma Tautas Padome bija “Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”.

Diemžēl, lielākajā Latvijas teritorijas daļā tā arī neizdevās noturēt nevienu sēdi, lielinieku iebrukuma dēļ.

Tiesnešu sastāvs tika komplektēts lielākoties no nepieredzējušiem kadriem tiesu lietās. Tie bija advokāti, viņu palīgi u.c. Lielas grūtības sagādāja tas, ka mazā atalgojuma dēļ tiesnešu skaits bieži mainijās un šie jaunie, kas atkal nāca vietā, bija kādam jāapmāca. Šis process atkārtojās arī pēc neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990.gada 4.maijā.

Līdzšinējā tiesu sistēma neatbilda jaunās valsts pastāvošajai iekārtai, tāpēc Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma vairākus svarīgus likumus.

“Līdzšinējā padomiskā tiesu sistēma neatbilda mūsu valstī pastāvošajai iekāŗtai”.[4]

“Likums “Par tiesu varu” uzskatāms par Latvijas, kā tiesiskas valsts stūrakmeni, un tas nosaka,ka Latvijā darbojas neatkarīga tiesu vara.”[5]

Neatkarīgas tiesas galvenais uzdevums ir aizsargāt pilsoņus pret ierēdņu patvaļu un visatļautību.

Par tiesu varu Latvijā ir rakstīts Satversmē “Tiesu Latvijas Republikas teritorijā spriež rajona(pilsētu)tiesas, apgabaltiesas, Augstākā Tiesa, bet kara vai izņēmuma gadījumā-kara tiesa.”[6](Satv.82.pants)

TIESU IZSKATĪŠANAS PRINCIPUS UN KĀRTĪBU NOSAKA:

#1.Satversme;

#2.Likums”par tiesu varu”;

#3.Civilprocesuālais likums;

#4.Kriminālprocesuālais likums;

#5Likums”Par bijuðas VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”;

#6.Satversmes tiesas likums;

#7.Likumi, kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatās.

“Katrai personai ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret tās dzīvības, veselības, brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumu.”[7]

“Katrai personai garantē tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības.”[8]

Tiesas Latvijā izskata civillietas, kriminļlietas, administratīvās lietas, kā arī Satversmes tiesa izskata lietas, kas atbilst viņas kompetencei pēc Satversmes tiesas likuma normām.

Viens no neatkarīgas un godīgas tiesas pamatbaušļiem ir neietekmējami tiesneši.

Likumā “Par tiesu varu” stāv rakstīts”Spriežot tiesu, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai un vienīgi likumam.”[9]

Kriminālkodeksā ir paredzēta atbildība par iejaukšanos tiesas darbā un tiesnešu ietekmēšanu. Tiesnesis un arī piesēdētājs nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja šai lietā iekļauti radinieki līdz pirmai pakāpei, kā arī māsas, brāļi.

LIETU IZSKATĪŠANAS PAMATPRINCIPI

Mūsu valstī tiesu spriež tikai un vienīgi tiesa!

Tiesas katru dienu izskata dažādas un pielieto dažādas tiesību normas, taču visām šīm lietām, kuras izskata tiesa ir daži tādi noteikumi, kas jāievēro visās lietās, neatkarīgi no procesa nosaukuma.

Tie ir iztiesāšanas vispārīgie noteikumi, kas ir izteikti likumā kāprocesuālās normas. Šie principi ir sekojoši:

#1. patiesības noskaidrošanas;

#2 .likumības;

#3 .atklātuma;

#4. koleģialitātes;

#5. tiesvedības valodas;

#6. aizstāvības;

#7 .nevainības prezumpcijas ;

#8. pušu līdztiesības;

#9. sacīkstes;

#10.nepārtrauktības;

#11.tieðuma un mutiskuma;

#12.procesuālās ekonomijas.

“Visi lietu izskatīšanas principi ir nesaraujami saistīti, veido sistēmu un tikai ievērojot visus šos principus vienlaicīgi ir iespējams īstenot valstī personām patiesas tiesības uz tiesas aizsardzību.”[10]

Šie principi ir vadošas normas, kas nosaka prcesuālās kārtības raksturu un struktūru un, kas jāievēro, spriežot tiesu jebkurā lietā. Šie principi nevar būt pretrunā viens ar otru.

Tagad, varbūt ātrumā izskatīsim dažus no šiem principiem:

#1. patiesības princips;

Nostiprināts likuma “Par tiesu varu” 17.pantā

Tiesas galvenais uzdevums neapšaubāmi ir noskaidrot patiesību katrā lietā. Patiesības princips jāsaprot kā nosacījums, kalietas apstākļu noskaidrošanai var izmantot tikai tos pierādījumus, kas iegūti likumīgā ceļā, atbilstoši procesuālajai kārtībai.

#2. likumības princips;

Nostiprināts likuma “Par tiesu varu “ 18. pantā.

Ðis ir viens no galvenajiem principiem (principu princips) tas nozīmē prasību, lai tiesneši stingri pildītu likuma noteikumus un savā darbā tos vienmēr ievērotu.

#3. aizstāvības princips;

Nostiprināts likumā “Par tiesu varu” 22. pantā.

Šis princips paredz tiesājamā obligātu nodrošināšanu aizsardzību arī tad, ja viņš pats to nespēj finansiālu problēmu dēļ.

#4. nevainības prezumpcijas princips

Nostiprināts ļikumā “Par tiesu varu”

Tas nozīmē, ka nevienu personu, lai arī kādi apvainojumi būtu iesniegti, nevar atzīt par vainīgu, kamēr nav pierādīta personas vaina likumā paredzētajā kartībā. Šis princips pārņemts noseno romiešu civiltiesībām, kur tas nozīmēja, ka tiesas procesa dalībnieks skaitās nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais.

TIESU SISTĒMAS

LR tiesu sistēmu veido visas Latvijas valstī pastāvošās tiesas:

#1. pilsētu(rajonu) tiesas;

#2. apgabaltiesas;

#3. Augstākā tiesa;

#4. Satversmes tiesa.

Tiesas savā starpā saistītas ar organizatoriskām un funkcionālām saitēm. Tiesu sistēma LR ir organizēta un darbojas uz vispārējiem lietu izskatīšanas principiem, kurus aprakstījām iepriekš.

Tiesu sistēma Latvijā veidota, pamatojoties uz Latvijas administratīvi- teritoriālo iedalījumu.

Latvijā pastāv triju instanču tiesas

#1. pirmās instances;

#2. apelācijas;

#3. kasācijas.

Lielāko daļu lietas pirmā instancē izskata pilsētu(rajonu) tiesas. Pirmā instancē lietas izskata koleģiāli t.i.-tiesnesis un divi piesēdētāji. Lietas izskatīšanas laikā tiek analizēti pierādījumi un noskaidroti visi lietai nozīmīgie fakti[11]

“Apelācijas instance nozīmē otrreizēju lietas izskatīšanu pēc būtības”.[12]

Bez šīm divām pastāv vēl arī kasācijas instance- tiesas sprieduma vai lēmuma pārsūdzēšana, kā arī sprieduma pamatotības vai pareizības pārbaude.

Tiesu sistēmu LR finansē no valsts budžeta. Tiek izmantota nauda, ko pārskaita budžetā no tiesu nodevām un naudas sodiem, ko uzliek tiesa.

Ņemot vērā mūsu slikto finansiālo stāvokli, arī tiesu finansu stāvoklis ir ļoti, ļoti slikts. Tā ir runga ar diviem galiem. Valsts kases pilnums vai tukšums ir atkarīgs no kvalitatīva prokuratūras un tiesu sistēmas darba kopumā.

RAJONU(PILSĒTU) TIESA

“Rajonu(pilsētu) tiesa ir izveidota atbilstoši Latvijas Republikas administratīvi-teritoriālajam iedalījumam, bet Rīgas pilsētā- atbilstoši Rīgas pilsētas iedalījumam tiesu rajonos”

Pašlaik Latvijā ir 39 rajonu(pilsētu) tiesas. Šo tiesu sastāvā ietilpst tiesas priekšsēdētājs, tiesneši, administratīvie tiesneši. tiesnešu skaitu apstiprina Saeima pēc atbildīgā ministra ieteikuma.

Rajonu(pilsētu) tiesas izskata civillietas, krimināllietas, kā arī lietas, kas izriet no administratīvi- tiesiskajām attiecībām

Šīs ir pirmās instances lietas. Pārsvarā lietas izskata koleģiāli-tiesnesis ar diviem piesēdētājiem, taču ir gadījumi, kad var izskatīt lietas vienpersoniski-civillietās un administratīvās lietas.

APGABALTIESAS

Šis ir ors posms Latvijas Republikas tiesu sistēmā. Valstī šobrīd pastāv un darbojas piecas apgabaltiesas:

1. Kurzemes (Liepājā);

2. Latgales (Rēzeknē);

3. Vidzemes (Valmierā);

4. Zemgales (Jelgavā);

5. Rīgas (Rīgā).

Apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tām civil un krimināllietām, kuras saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai.

Apgabaltiesa ir apelācijas instance tām lietām, kuras pirmajā instancē izskatījusi rajona(pilsētu) tiesa vai tiesnesis vienpersoniski.

Apgabaltiesas izskata pirmajā instancē arī īpaši smagas krimināllietas(izvarošanas, smagas, nežēlīgas slepkavības u.c.)

Tiesā katastrufāli trūkst tiesnešu, tāpēc ilgi jāgaida uz lietas izskatīšanu.

Apgabaltiesas priekšsēdētāju ieceļ pēc tieslietu ministra un Augstākas tiesas priekšsēdētāja ieteikuma uz 5 gadiem. Viņš personiski piedalās lietu izskatīšanā. Tiesas sastāvā ietilpst 3kolēģijas- civillietu, kkrimināllietu un administratīvo lietu.

AUGSTĀKĀ TIESA

Augstākā tiesu varas instance Latvijā un tās sastāvā ietilpst:

1. senāts

2. Civillietu un krimināllietu palātas

3. Tiesnešu Plēnums

Senāts savukārt iedalās trijos departamentos:

1.Civillietu;

2.Krimināllietu;

3.Administratīvo.

Ieviešot apelācijas institūtu, kura uzdevums ir skatīt lietas atkārtoti un kasācijas institūtu-Senātu, mainijās arī AT funkcijas- tā vairs nebija kā uzraudzības iestāde. AT priekšsēdētājs ir Andris Guļāns, tā pilnvaru laiks ir septiņi gadi, viņam ir divi vietnieki.

VĒRTĒJUMS

Manuprāt, pastāvošā tiesu sistēma ir tālu, jo tālu no pilnības. Tiesnešiem ir zemas algas, viņiem ir ļoti daudz darba, tāpēc viņi nespēj pienācīgi iepazīties ar konkrēto lietu un rodas kļūdas pareizu lēmumu pieņemšanā.

Ko līdz policijas un prokuratūras operatīvais darbs ķerot un arestējot noziedzniekus, ja tiesa viņus atbrīvo, it kā lielo noziedznieku lietas-Haritonova un Laventa nebūtu pietiekoši nodrošinātas ar pierādījumiem.

Es domāju, ka īsteni tiesiskā un demokrātiskā valstī viņi būtu noteikti iesēdināti vai kā citādi beiguši savu noziedzīgo dzīvi.

Tiesnesim jāsaņem tāda alga un jārada tādi darba apstākļi, lai vinū nevarētu korumpēt par desmit minimālajām mēnešalgām. Kāpēc tiesnesim ir mazāka alga kā deputātam? Vai viņš strādā mazāk svarīgu darbu kā deputāts?

Latvijā jāatjauno tautas ticība tiesai. Ir jāīsteno dzīvē visi Neatkarīgas tiesu sistēmas pamatprincipi, jo tas nesīs augļus Latvijas attīstībai. Tad, mēs varēsim sapņot par iestāšanos NATO un ES.

Tikai tad, ja tiesnesis pats nepārkāps likumu, viņš varēs to prasīt arī no mums!

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

Ā. MEIKALIŠA “TIESU VARA LATVIJĀ”

SATVERSME

LIKUMS “PAR TIESU VARU “

[1] Meikališa. A. Tiesu vara Latvijā. IZD. AVOTS 1997.g. 11.lpp.

[2] Turpat, 11lpp.

[3] Turpat, 13.lpp.

[4] Turpat,15.lpp.

[5] Turpat.

[6] LR Satversme

[7] Turpat,3.pants 1.daļa

[8] Turpat,3.pants 2.daļa

[9] Turpat,10.pants

[10] Turpat,28.lpp.

[11] Turpat,48.lpp.

[12] Turpat,49.lpp.

Bezmaksas referāti skolai

TIESU VARA LATVIJĀ