Uzņēmējdarbības atrašnās vietas izvēle








 






VeA Pārvaldības nodaļas
1.kursa  studenta
Mārča Nēliusa
referāts uzņēmējdarbībā.



            Atrašanās vietas izvēle ir ļoti svarīgs jautājums. Tāpat kā uzņēmuma tiesiskās formas un uzņēmuma apvienošanās formas izvēle nosaka to kāda būs tā uzbūve. Lēmumam par atrašanās vietas izvēli ir ilgstoša iedarbība, jo bieži, it sevišķi lielos uzņēmumos to mainīt ir ļoti grūti. Uzņēmums parasti izvēlas tādu atrašanās vietu, ar kuras palīdzību tas varēs sasniegt tā galveno mērķi- gūt ilglaicīgu peļņu. Tā kā dažādām uzņēmējdarbības vietām ir dažādas izmaksas un ieņēmumi (transporta izdevumi, darba algas, zemes gabalu cenas, rentes, nodokļu lielums, realizācijas iespējas), peļņas maksimumu var sasniegt tad, kad, visam citam nemainoties (ceteris paribus), starpība starp vietas nosacītajiem ienākumiem un izmaksām ir vislielākā. Nosakot šo starpību, balstās uz neto peļņu, kas paliek pēc nodokļu atvilkšanas, nevis uz bruto peļņu, jo nodokļi arī var būt atkarīgi no atrašanās vietas. Tas nozīmē, ka bruto peļņa  atkarībā no atrašanās vietas var tikt pakļauta dažādiem nodokļu lielumiem.    
                Domājot par optimālu atrašanās vietu, jāņem vērā daudz faktoru, kas viens otru ietekmē, un viens ar otru konkurē. Atrašanās vieta vienmēr ir bijusi izšķiršanās starp izmaksu priekšrocībām un realizācijas priekšrocībām.
            Uzņēmējdarbības vietas teorija pirmoreiz sistemātiski tika attēlota Alfrēda Vēbera 1909. gadā iznākušajā darbā “Par rūpniecības atrašanās vietu”. Viņš arī ieviesa atrašanās vietas faktora jēdzienu. Vēbers ar atrašanās vietas faktora saprata “savā ziņā stipri norobežotu priekšrocību, kura kādai saimnieciskai darbībai iestājas tad, kad tā norisinās noteiktā vietā vai noteiktu veidu vietās.” Viņš par šiem faktoriem uzskatīja darba izmaksu lielumu, transportu izmaksu lielumu un aglomerāciju. Modernajās teorijās vērā ņem arī realizēšanas faktoru.
            Ne visi uzņēmumi savas atrašanās vietas izvēlē ir brīvi. Atsevišķām saimniecības nozarēm atrašanās vietu jau ir noteikusi daba, piemēram, kalnrūpniecība, kuģu būve, HES u.t.t. Citi uzņēmumi neizvēlas atrašanās vietu saimniecisku, bet personīgu interešu vadīti (piem. pamatā var būt ģimenes tradīcija vai citas personīgas preferences). Dažiem uzņēmumiem nepieciešams varas nesēja pretīmnākšana (piem., spēļu bankas). Palielinās to likumu priekšrakstu skaits, kas attiecas uz dabas aizsardzību. Īpaši tas attiecas uz apgabaliem, kuros ir liela rūpniecības koncentrācija, kurās gaisa piesārņojums ir pamatīgi liels. Tas prasa lielus ieguldījumus, tādējādi var samazināties šādu atrašanās vietu pievilcība.
            Jau pastāvošiem uzņēmumiem var rasties saimnieciski ierobežojumi, ja mainās saimnieciskie apstākļi, un optimālāka kļūst kāda cita atrašanās vieta, toties izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma pārvietošanu ir augstākas kā sagaidāmā papildus peļņa ko sniedz šī jaunā atrašanās vieta. Šādā gadījumā notiek t.s. atrašanās vietas sadalīšana. Tas nozīmē saimniecisko aktivitāšu daļas pārvietošana uz citām vietām. Rūpniecības uzņēmumi, kas pirms gadu desmitiem tika nodibināti ārpus pilsētām, izplešoties tām, ir ieauguši šajās pilsētās. Tā kā tagad tos aptver dzīvojamie rajoni, tiem vairs nav iespējam izplesties vietā, kur tie atrodas. Turklāt šiem uzņēmumiem jāpieņem lielāki transporta izdevumi, sakarā ar transporta situācijas pasliktināšanos vai papildus dabas aizsardzības pasākumiem, kas nebija ārpus dzīvojamiem rajoniem. Darba algas iekšzemē var būt lielākas nekā ārzemēs. Tam var sekot atrašanās vietas sadalīšana: darbietilpīgu ražošanu pārvietošana uz ārzemēm.
            Atsevišķie faktori, kas nosaka atrašanās vietas izvēli var savā starpā konkurēt. Tie var būt, piem., izdevīgas darba izmaksas (zemas algas), turpretī slikti satiksmes nosacījumi un tādējādi augstas materiālu un gatavo fabrikātu transportēšanas izmaksas. Atrašanās vietu faktoru konkurence liek uzņēmumam uzmanīgi izvērtēt visdažādākās iespējas , lai izvēlētos savu uzņēmējdarbības atrašanās vietu. Visizdevīgākais variants ir tad, kad ir iespējams gūt vislielāko peļņu, tātad ar vislabāko ieguldītā kapitāla rentabilitāti.
            Uzņēmumiem, kam atrašanās vietas izvēle nav atkarīga nedz no ģeogrāfiskiem, tiesiskiem,  saimnieciskiem, nedz personīgiem ierobežojumiem, lielākoties ir jāatbild uz četriem jautājumiem. Vispirms jāpieņem lēmums attiecībā uz nodokļu atšķirībām, respektīvi, algu izmaksu lielumu. Jāskatās vai uzņēmums jābūvē pašu zemē vai ārzemēs (starptautiskā, resp., internacionālā atrašanās vietas izvēle). Pēc tam jāatbild uz jautājumu, kādā reģionā iekārtot uzņēmumu tautsaimniecības iekšienē (interlokālās atrašanās vietas izvēle). Kad tas ir noskaidrots, piem., ir izvēlētas noteikta pilsēta, rodas jautājums par izdevīgu vietu šajā pilsētā (lokālās atrašanās vietas izvēle). Visbeidzot uzņēmuma iekšienē optimāli jāsakārto tā atsevišķās nodaļas (uzņēmuma iekšējās atrašanās vietas izvēle).
            Ar uzņēmuma iekšējām atrašanās vietām nodarbojas speciālās uzņēmējdarbības mācības. Rūpniecības uzņēmumā iekšējo atrašanās vietu problēmas saistās ar ražošanas norisi un tādējādi ar iekšējām transportēšanas izmaksām. Atsevišķo nodaļu sakārtojumam ir jābūt tādam, ka pārējam neminoties, transporta izmaksas ir vismazākās. Universālveikalos atsevišķo nodaļu sakārtojums daļēji ir atkarīgs no satiksmes (nodaļas, kuras tiek apmeklētas vairāk, novieto pirmajā stāvā, lai nevajadzētu virzīt pircēju plūsmas cauri visai veikalam), daļēji- no noieta un reklāmas (pa ceļu līdz vairāk pieprasītām precēm tiek piedāvātas mazāk pieprasītas vai vēl līdz šim pārdošanā nebijušas preces).
            Tālāk  nedaudz sīkāk par kritērijiem pēc, kuriem vadās izvēloties atrašanās vietas. Kā jau pirms tam noskaidrojām, izšķir nacionālo un internacionālo atrašanās vietas izvēli. Nacionālajā atrašanās vietas izvēlē var būt šādas orientācijas:
a)      orientēšanās uz materiāliem (izejvielām);
b)      orientēšanās uz darbu;
c)      orientēšanās uz nodokļiem;
d)     satiksmes un enerģija orientācija;
e)      orientēšanās uz dabu;
f)       orientēšanās uz noietu.
Par orientēšanos uz materiāliem runā tad, kad, izvēloties atrašanās vietu, vadās pēc vislētākajām transporta izmaksām, lai iegādātos ražošanai nepieciešamās izejvielas un palīgvielas. Sevišķa nozīme transportēšanas izmaksām ir tad, kad ražošanā nepieciešams vairāk izejvielu nekā tās pēc tam paliek gala produktā.
Uzņēmumos, kuri ir ļoti darbietilpīgi, kur daudz tiek patērēts cilvēku darbaspēks, izšķirošā loma pieder faktoram “darba izmaksas”. Agrāk darba orientēšanās izpaudās kā zemāko darba algu meklēšana. Tagad liela nozīme tiek piešķirta darba spēka kvalifikācijai.
Nav grūti secināt, ka atšķirīgās valstu nodokļu sistēmas ir pamatā dažādai saimnieciskai un politiskai attīstībai dažādās valstīs. Tas skaidri izpaužas starp valstīm un protams ietekmē uzņēmējdarbības atrašanās vietas izvēli. Mazāk iespējams tas liekas nacionālajās robežās. Tam pamatā var būt speciāla valsts uzņēmējdarbības atrašanās vietas politika vai apstāklis, ka valstij ar konstitūcijas palīdzību vai citādu iemeslu dēļ nav izdevies uzturēt vienlīdzīguma principu likumu izpildē.
Daudzi uzņēmumi ir orientēti uz satiksmi, tādēļ dod priekšroku lielām pārkraušanas vietām (ostas pilsētām), blakus arī satiksmes mezglu punktiem vai pārkraušanas vietām no zemes uz iekšējo kuģošanas satiksmi.
Šeit pieder, piemēram, naftas sabiedrības, kokvilna tirdzniecība, kafijas grauzdētavas un kafijas un tabakas nosūtīšanas darījumi, labības tirdzniecība u.c. Orientēšanās uz satiksmi rodas, cenšoties minimizēt transporta izmaksas un kad pastāv nepieciešamība pārejai uz citu transporta līdzekli. Transporta uzņēmumi nav transportorientēti, bet gan noieta orientēti: tie izvēlas atrašanās vietas, pie kurām ir lielākais pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem.
Pretstatā transporta orientācijai orientācija uz enerģiju mūsdienās ir zaudējusi savu izšķirošo nozīmi, par cik ūdens un ogles kā enerģijas nesēji ir atkāpušies no atrašanās vietas neatkarīgās energosagādes priekšā. Kā izņēmumu var minēt energoietilpīgas ražotnes (piem., alumīnija apstrāde) un tādus uzņēmumus, kam ir pašiem savas spēkstacijas.
Pēdējā laikā ir palielinājusies  likumdevēju vērība un aktivitātes, kas saistītas ar dabas aizsardzību. Tādēļ dažas atrašanās vietas, piem., dzīvojamo rajonu tiešā tuvumā vai īpaši aizsargājamos dabas apgabalos, vairs vispār nav pieejamas vai ir saistītas papildus izdevumiem. Izmaksas par dabas aizsardzību visās vietās nav vienādas, un tām var būt liela nozīme atrašanās vietas izvēlē. Tā, piemēram, blīvi apdzīvotā reģionā priekšrocības var būt darbaspēka ieguvē vai, skatoties no noieta vai transporta pozīcijām. Tam visam svītru  var pārvilkt izmaksas, kas saistītas ar dabas aizsardzību, kas mazāk apdzīvotos reģionos  var būt ievērojami zemākas. Uz optimālām realizācijas iespējām orientējas galvenokārt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi vai noteiktas saimniecības nozares, kam jābūt ciešā kontaktā ar noieta apgabaliem, jo viņu realizācijas iespējas ir relatīvi ierobežotas, piem., pārtikas ražošanas uzņēmumi, alus darītavas, celtniecība u.c.
Ja uzņēmums ir pieņēmis lēmumu par atrašanās vietu tautsaimniecības iekšienē, ievērojot attiecīgos faktorus un izvēlējies atbilstošu vietu, tad, izvēloties telpas pilsētas iekšienē, uzrodas jaunas problēmas: izmaksas par zemes gabalu, iespējas izplesties, satiksmes apstākļi (piem., sliežu pieslēgums), dabas aizsardzības priekšraksti (notekūdeņi, izplūdes gāzes, troksnis) un celtniecības priekšraksti (laukuma ierobežojums lielajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem).
Saimniecības internacionalizēšanās ir novedusi pie tā, ka ne tikai multinacionāli koncerni, bet arī starpvalstu uzņēmumi savas saimnieciskās aktivitātes ir sadalījuši pa vairākām zemēm. Principā šiem uzņēmumiem pastāv iespēja, vai nu eksportēt pašmāju produkciju vai iesaistīties atbilstošos tirgos ar tiešajām investīcijām. Tiešās investīcijas darbojas pēc šādiem principiem:
-          uzņēmuma nodibināšana vai nopirkšana ārzemēs;
-          filiāles izveidošana vai nopirkšana ārzemēs;
-          uzņēmuma ražošanas daļu izveidošana ārzemēs;
-          uzņēmuma daļu nopirkšana ārzemēs (piem., akciju daļa).
Izšķiroties par atrašanās vietu ārzemēs tiek ņemti vērā iepriekšminētie kritēriji, salīdzinot tos ar savu valsti un citu valstu starpā. 
 Valstīm, kurās ir relatīvi zems nodokļu slogs (t.s. nodokļu paradīzes jeb nodokļu oāzes), kā uzņēmējdarbība atrašanās vietai vai filiāles atrašanās vietai, vai nu atkal kā uzņēmuma vadības atrašanās vietai protams ir lielāks pievilkšanas spēks. Lai neliegtu iespēju uzņēmumam izvēlēties piemērotu atrašanās vietu, starp valstīm tiek slēgti līgumi par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem.
                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                 Mārcis Nēliuss.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                    Izmantotā literatūra:
Günter Wohe „Einfäuhrung in die Allgemaine Betriebwietschaftslehre“, 19.Auflage, Verlag Franz Vahlen, München, 1996          
















































Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru