Uzņēmuma ārējā transporta sistēma

Ventspils Augstskola

Ekonomikas un pārvaldības nodaļa

Referāts

Loģistikā

Uzņēmuma ārējā transporta sistēma

Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības              nodaļas 2 kursa students Dainis Zvirbulis

Saturs.

1. Ārējā transporta sistēma............................................... 2

1.1.Transportēšanas palīglīdzekļi kravu veidošanai.................. 2

1.2 Ārpus uzņēmuma transporta sistēma....................................... 4

1.2.2 Transporta veidi...................................................................... 5

1.2.2.1 Ceļu transports..................................................................... 6

1.2.2.2 Dzelzsceļa transports............................................................ 6

1.2.2.3 Kuģu transports.................................................................... 7

1.2.2.4 Gaisa transports................................................................... 8

1.2.2.5 Kombinētais transports......................................................... 8

1.2.2.6 Cauruļvadu transports........................................................ 10

1.2.3 Transporta dispozīcija.......................................................... 12

1.2.4 Kooperācija transporta ķēdē.............................................. 14

1.2.4.1 Kooperācijas veicināšana................................................... 14

1.2.5 Pašu transports pret speditoru kompāniju......................... 15

1.2.6. Reģionālo (apgabalu) pārvadājumu pielietojums transporta izmaksu samazināšanai................................................................................. 16

 1. Ārējā transporta sistēma.

Transports kalpo preču un materiālu pārvietošanai telpā. Transporta sistēmu iedala:

1.    Ārpus uzņēmuma transports  (No piegādātāja pie ražotāja un no ražotāja pie patērētāja).

2.    Uzņēmuma iekšējais transports (Materiālu pārvietošana uzņēmuma iekšienē. Piemēram: no noliktavas uz ražošanu, starp atsevišķiem ražošanas cehiem utt.)

Izejas punkts transporta sistēmas plānošanai ir tirgus pieprasījums, kā rezultātā tiek radītas piegādājamās preces. Pamatojoties uz piegādājamo preču īpašībām tiek noteikti izmantojamie piegādes palīglīdzekļi. Transporta līdzekļa izvēle notiek pēc, kad ir izvēlēti piegādes palīglīdzekļi. Jēdziens transporta līdzekļi aptver visas tehniskās ierīces, ar kurām preces tieši vai netieši var tikt pārvietotas. Bez tam, ka transporta sistēmas plānošanas pamatā ir transportēšanas palīglīdzekļi, tie kalpo arī par izejas punktu plānojot noliktavu sistēmas un laukumus, kur novietot materiālus ražošanā.

1.1.Transportēšanas palīglīdzekļi kravu veidošanai

Tikai dažos specifiskos gadījumos (piem. detaļas, kuras aizņem daudz vietas) ir izdevīgi transportēt  (uzglabāt) bez artikula. Pamatā fiziskai materiālu plūsmas nodrošināšanai pielieto transportēšanas palīglīdzekļus (kā sinonīmi pielietojami jēdzieni: Transporta-, kravas-, noliktavas palīglīdzekļi). Ar transportēšanas palīglīdzekļiem (TP) saprot palīglīdzekļus, kuri ietver vairākas preces kravas vienībā. Transportēšanas palīglīdzekļiem ir 5 funkcijas:

1.    Transportējamo preču kompakts iesaiņojums, kas nodrošina ātrāku transporta procesa norisi.

2.    Transportējamās preces aizsardzība no bojājumiem, no zādzībām utt.

3.    Manipulēšanas iespēja ar TP (ērti iekraut un izkraut).

4.    Uzglabāšanas funkcija.

5.    Informācijas nesējs.

Izšķir tādus transportēšanas palīglīdzekļus, kā paliktņi, tvertnes, elastīgie iepakojumi, spoles (kabeļi), kā arī dažādu veida foliju u.c.

Vēl viena iespēja, kā iedalīt TP ir:

·       Nesošie ( piem. paliktņi)

·       Aptverošie (kastes)

·       Noslēdzošie (konteiners)

·       Īpašie TP

Svarīgākie nosacījumi, kas jāņem vērā izvēloties TP:

·       Minimizēt TP daudzveidību.

·       Censties veidot transporta ķēdi (Transportēšanas vienība ®kravas vienība ® noliktavas vienība ® iepakojuma vienība®nosūtīšanas vienība).

·       Nodrošināt drošību pielietojot atbilstošu TP

·       Jāplāno piemērots iepakojums, lai palielinātu kravu apgrozījumu un novērstu liekus pārkraušanas piegājienus.

 TP daudzveidības samazināšana ir priekšnosacījums  automatizēšanai un mehanizēšanai.

1.2 Ārpus uzņēmuma transporta sistēma

         AUTS ir daļa no loģistikas, kuru visvairāk ietekmē ārējās vides faktori. Pie vides ietekmes pieskaitāma attiecīgā infrastruktūra, transporta līdzekļi, kuriem attiecīgi ir konkrēti tarifi, tiesiski priekšraksti, kā arī transporta blakus izmaksas, kā ceļu-, ostu-, un muitu nodevas.

         Daudzas nozares veic pārstrukturizāciju, kas iezīmējas ar ar:

·  Darba dalīšana globālā mērogā

·  Darbietilpīgo nozaru pārvietošanu uz ārzemēm

·  Ražošanas dziļuma reducēšana (tas nozīmē, ka daudz ko izvēlas pirkt no piegādātāja nevis ražot pats)

·  Ražošana nelielās partijās ar mērķi, lai pēc iespējas samazinātu krājumus un līdz ar to novērstu kapitāla “iesaldēšanu”.

No tā visa izriet aizvien pieaugošās prasības pret transportu, kam par pamatu ir:

·  Neliels pasūtījuma apjoms

·  Biežas piegādes

·  Aizvien augstvērtīgāki produkti un tehniski kompleksākas iekārtas, kas prasa īpašu uzmanību tās transportējot.

Transporta līdzekļi ir novērtējami pēc sekojošiem kritērijiem:

·  Transportēšanas izmaksas

·  Transporta blakus izmaksas

·  Handling izmaksas

·  Citas loģistikas izmaksas

·  Izmaksu iedarbība ārpus loģistikas sfēras

Transporta efektivitātes kritēriji:

·  Transportēšanas laiks

·  Transportēšanas biežums (frekvence)

·  Transporta veida piemērotība

·  Elastīgums

·  Ceļu sazarotība (tīkls)

·  Uzticamība (drošība)

·  Transportēšanas sākuma un beigu punkti

JIT loģistika transporta līdzekļu primārais lielums ir elastīgums un ātrums. Pēdējais ir atkarīgs kā no paša transporta līdzekļa ātruma tā arī no laika ilguma, kas nepieciešams, lai kravu pārkrautu, apkalpotu utt. Šis apkalpošanas laiks būtībā ir svarīgāks kā paša transporta līdzekļa ātrums. Iekraušanas un izkraušanas laiks var tikt uzskatīts kā sagatavošanās laiks, kurš ir jāminimizē, īpaši, ja transporta ceļi ir noslogoti. Tādejādi sagatavošanās laika samazināšana ļauj labāk izmantot esošās kapacitātes un samazināt transportēšanas laiku. Šim mērķim ir pietuvojušies izmantojot tādas modernas transportēšanas kā konteineru pielietošana. Šī transportēšanas metode veiksmīgi ir pielietojama arī kombinētajā transportā, rezultātā nepārkrauj kravu atsevišķi no viena TL uz otru, bet gan tikai konteinerus. 

 1.2.2 Transporta veidi.

Preču un materiālu pārvadāšanai ir izmantojami sekojoši transporta veidi:

1.                       Auto transports

2.                       Dzelzceļa transports

3.                       Jūras transports

4.                       Gaisa transports

5.                       Kombinētais transports

6.                       Cauruļvadu transports

1.2.2.1 Ceļu transports

Lielu preču daudzumu pārvadāšanai  ceļu transportā izmanto smagās automašīnas. Sakarā ar sīki sazaroto ceļu tīklu Eiropā, auto transporta izmantošanu neietekmē to bāzes vieta. Praktiski kravu ir iespējams nogādāt uz jebkuru vietu, pie kam īsos un vidējos attālumos relatīvi īsā laikā. Tālākas šī transporta veida priekšrocības ir elastība attiecībā uz mainīgiem transportēšanas uzdevumiem un pielāgošanās spēja pie kravu pārkraušanas. Pie tam auto transportam ir mazāka dīkstāve un gaidīšanas laiki.

Kā trūkumi auto transportam minami to atkarība no laika apstākļiem, no satiksmes traucējumiem (ceļu sastrēgumi), ierobežots kravas lielums kā arī dažu bīstamu kravu pārvadāšana.

       Pēc darbības jomas un atļauju veidiem (modalitātes) izšķir rūpniecisko preču pārvadājumus tuv- un tālsatiksmē. Lai īstenotu pirmo nepieciešami atļaujas dokumenti. Savukārt, lai nodrošinātu tālsatiksmes kravu pārvadāšanu nepieciešama koncesija.

1.2.2.2 Dzelzsceļa transports.

Vācijā dzelzsceļa transportu pamatā nodrošina “Deutsche Bundesbahn“.

Dzelzsceļa transporta priekšrocība salīdzinoši ar autotransportu ir salīdzinoši lielāka kravnesība. Dzelzsceļa transports nav atkarīgs no satiksmes traucējumiem uz ceļiem un ar to ir iespējams pārvadāt arī bīstamās preces. Pie trūkumiem minams tas, ka šī transporta veida ceļi nav tik sazaroti, kā autotransportam un līdz ar to var būt apgrūtināta tieša preču piegāde. No otras puses zemā manevrēšanas spēja un cieša piesaiste pārvadājumu grafikam nodrošina izdevīgu un ātru lielu preču daudzumu pārvadājumus lielos attālumos.

1.2.2.3 Kuģu transports.

Kuģu transportā izšķir iekšzemes un jūras transportu. Iekšzemes kuģu transports īpaši tiek izmantots plaša patēriņa preču pārvadāšanai, kuras ir jūtīgas pret transportēšanas izmaksām un kuru piegāde nav steidzama. Kā priekšrocība šim transporta veidam minama liela kravnesība. Savukārt kā būtiskākie trūkumi minami ierobežotais ceļu tīkls un salīdzinoši augstas pārkraušanas izmaksas.

Jūras transportam īpaši liela nozīme ir eksporta un importa industrijā kā arī tirdzniecības jomā. Šo transporta veidu pamatā izmanto lielu preču daudzumu tādejādi samazinot transportēšanas izmaksas. Ilgais transportēšanas laiks un veids nosaka to, ka pārvadāt šādā veidā var preces, kas nebojājas un ir atbilstoši iepakotas.

Jūras transports sastāv no daudziem dažādiem pārvadājumu veidiem no kuriem būtiskākie ir preču kuģi, kuri pārvadā gadījuma kravas un līnij pārvadājumi, kuri notiek pa regulāri pa noteiktu maršrutu. Līnījpārvadājumiem ir noteiktam laikam un pārvadājuma veidam noteiktas cenas. Turpretī gadījuma pārvadājumos līgumi katru reizi individuāli tiek sastādīti.

Arī nākotnē ir paredzams, ka šī transporta nozīme būs ievērojama. Uz to norāda augošā konteineru izmantošana kravu pārvadājumos, kā arī tas, ka jūras transports praktiski ir neaizvietojams starpkontinentu transporta ķēdē.

1.2.2.4 Gaisa transports.

Gaisa transports nodrošina ļoti lielu transportēšanas ātrumu un transporta kapacitāti, kā arī relatīvi liela neatkarība no  laika apstākļiem. Tā kā lidojumu laiki ir stingri noteikti tas prasa lielu precizitāti sākotnējā piegādē, jo, ja tā tiek nokavēta tad visa piegāde var aizkavēties uz ilgu laiku. Bez tam gaisa transporta izmaksas salīdzinot ar citiem transporta veidiem ir augstas.

Gaisa transporta piegādes no lidostas uz lidostu (stacijas uz staciju) ir visīsākais salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Šī transportēšanas daļa sastāda tikai apmēram 10% no kopējā transportēšanas laika (transportēšanas laiks no mājas - uz māju). Pārējos 90% transportēšanas laika sastāda pārkraušana, muitas formalitātes utt. No tā izriet, ka Eiropā atsevišķos gadījumos izmantojot auto un dzelzsceļa transportu ir iespējama ātrāka piegāde.

Gaisa transportu pamatā izmanto mazu sūtījumu veikšanai, kā arī augstvērtīgu un ātri bojājošos preču transportēšanai.

1.2.2.5 Kombinētais transports

Preču pārvadāšanai lielos attālumos bieži nenotiek tikai ar vienu transporta veidu. Daudzkārt tiek izmantoti  auto transports, dzelzsceļš, gaisa transports un ūdens transports kombinētā veidā, lai izmantotu katra transporta veida priekšrocības noteiktā transporta ķēdes posmā.

Kombinēto transportu var iedalīt :

1.     Kombinētais  konteineru transports

2.     Huckepack satiksme, kas iedalāma:

3.     Ro/Ro (Roll-on/Roll-off) – satiksme

4.     Lash-satiksme

Kombinētajos konteineru pārvadājumos konteinerus var pārvadāt vairāki transporta līdzekļu veidi. Šajā transportēšanas veidā konteineri tiek pārkrauti no viena transporta līdzekļa citā. Šo metodi var pielietot gandrīz visās iespējamajās kombinācijās ar visiem transporta līdzekļu veidiem.

Huckepack transportēšanas veidā tiek izmantota kombinācija starp auto transportu un dzelzsceļa transportu. Pamatideja ir tāda, ka krava ar auto transportu tiek nogādāta dzelzsceļa stacijā un ar vilcienu nogādāta nākošajā stacijā no kurienes tā atkal ar autotransportu tiek nogādāta tālāk. Pie tam ir trīs veidi kā to realizēt. Pirmkārt, transporta līdzeklis tiek pārvadāts pa dzelzsceļu uz speciālām platformām ar visu kravu. Lai panāktu iespējami izdevīgāku attiecību starp nepieciešamo kravu un kopējo kravu ir pielietojams otrais veids, kurā ar dzelzceļa transportu tiek pārvadātas tikai piekabes bez paša vilcēja. Šīs piekabes uz vilciena platformas uzceļ ar krānu. Trešais šī transportēšanas veida iespējamais risinājums ir transports ar maināmām kravas tilpnēm. Šajā gadījumā nepatstāvīgām kravas vienībām  (salīdzināmas ar konteineriem), kas tā pat ar krānu tiek uzceltas un noceltas no uz vilciena sastāva.

Ro/Ro satiksmē tiek kombinēti kopā ceļu transports ar upju un jūru transportu.

Lash satiksme (lighter abroad ship) ir kombinācija starp upju un jūras transportu.

Kā kombinētā transporta priekšrocība ir uzskatāms tas, ka veidojot transporta ķēdi ir iespējams izmantot attiecīgā transporta līdzekļa priekšrocības. Piemēram smagās automašīnas elastība ceļu satiksmē var tikt apvienota ar dzelzsceļa transporta priekšrocībām vai arī ar upju transportu tādejādi samazinot transportēšanas izmaksas. Kā trūkums kombinētajam transportam ir tas, ka kopējais transportēšanas laiks ir ilgāks salīdzinot ar laiku, kas ir nepieciešams, ja pielieto tikai vienu transporta veidu. Tas izskaidrojams ar to, ka pārkraušana, gaidīšana pārkraušanas vietā u.c. prasa laiku. Jo lielākos attālumos preces ir jāpārvieto, jo vairāk samazinās šī transportēšanas veida  trūkumi.

1.2.2.6 Cauruļvadu transports.

Atšķirībā no iepriekš minētajiem transporta veidiem cauruļvadu transportā satiksmes ceļš, transporta palīglīdzekļi veido vienu vienotu kopumu. Preču pārvietošanai tiek izmantots vai nu zemes pievilkšanas spēks vai arī stacionāras iekārtas. Cauruļvadu transports parasti tiek izmantots ūdens, naftas, naftas produktu un dabas gāzes transportēšanai.

Cauruļvadu sistēmas ir izteikts masveida transporta līdzeklis. Tā pielietojums ir tikai izmantojams, ja paredzams, ka būs ko transportēt nākotnē. Šī transporta veida efektivitāti raksturo tādi lielumi, kā caurules diametrs un caurplūdes ātrums. Cauruļvadu transportam ir sekojošas priekšrocības: augsta uzticamība, drošība (laika apstākļi, zādzības),  neaizņem zemes platības, ja caurules ir ieguldītas zemē, ierobežotas iespējas piesārņot dabu, ja sistēma uzstādīta pareizi un pareizi tiek izmantota, zems trokšņu līmenis.

Sakarā ar lielo fiksēto izmaksu daļu un vienveidīgo izmantošanu cauruļvadu sistēmas būvē un uztur tikai paši izmantotāji.

Transporta veidu priekšrocības un trūkumi:

Transporta veids.	Priekšrocības	Trūkumi
Ceļu transports	·         Laika un izmaksu taupība īsās un līdzenās distancēs. ·         Laika taupība tālsatiksmē. ·         Elastīgi plānojams transportēšanas grafiks ·         Pielāgošanās spēja kravas pieņemšanas laikiem ·         Piemērotība specifiskām precēm	·         Nav precīzi transportēšanas grafiki. ·         Atkarība no laika apstākļiem. ·         Atkarība no satiksmes traucējumiem. ·         Ierobežota kravnesība. ·         Ierobežota dažu bīstamu preču pārvadāšana.
Dzelzsceļa transports	·         Lielāka kravnesība kā auto transportam. ·         Precīzi maršruta grafiki. ·         Iespējas pārvadāt bīstamas preces. ·         Praktiski nekādi apstākļi neierobežo	·         Papildus izmaksas īrējot speciālās iekārtas.
Upju transports	·         Lielu kravu pārvadāšanas iespējas. ·         Zemas transporta izmaksas.	·         Ierobežots ceļu tīkls ·         Laika apstākļu ietekme.
Jūras transports	·         Lielu kravu pārvadāšanas iespējas. ·         Speciālu kuģu piedāvājums.	·         Atkarīgs no laika apstākļiem. ·         Ierobežotas iespējas kuģošanai atsevišķās jūrās.
Gaisa transports	·         Liels transportēšanas ātrums ·         Salīdzinoši vienkāršs iepakojums salīdzinot ar jūras transportu.	·         Augstas transportēšanas izmaksas.
Kombinētais transports.	·         Var izmantot attiecīgo TL priekšrocības	·         Laika patēriņš pārkraujot kravu. ·         Piesaiste transporta grafikam. ·         Gaidīšanas laiki pārkraušanas vietās.
Cauruļvadu transports.	·         Augsta uzticamība.	·         Lielas investīcijas, kuras atmaksājas ilgā laika periodā, ja ir attiecīgā pietiekams produkta apgrozījums.

          1.2.3 Transporta dispozīcija.

          Galvenais preču pārvadājumu dispozīcijas mērķis ir ienākošo un izejošo preču daudzuma koordinēšana, lai vadītu procesa norisi un samazinātu iekšējās un ārējās izmaksas, saglabājot augstu servisa līmeni kā arī iespējami īsāku piegādes termiņu pielietojot visas racionalizācijas iespējas.

          Dispozīcijas parametri:

1.     Nosūtīšanas ceļu izvēle.

2.     Transporta veida izvēle.

3.     Specifiskā TL izvēle.

4.     Kravu veidošana atbilstoši TL.

Jāņem vērā tādi faktori kā:

1.     svars, līmenis, preces un iesaiņojuma veids,

2.     klientu priekšraksti,

3.     valstu priekšraksti,

4.     TL drošības aspekti,

5.     Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi,

6.     Produkcijas īpašības un termiņi.

Sekojošā tabulā ir parādīts  pārskats par datorizētu reisu plānošanas sistēmām:

Plānošanas funkcijas	·         Savākšanas reisi ·         Sadales reisi ·         Viena depo- reisa plānošana ( reiss sākas un beidzas vienā un tajā pašā vietā) ·         Vairāku depo- reisu plānošana (sākuma un beigu vietas pēc vajadzības atšķirīgos depo) ·         Piegādes biežuma plānošana ·         Vairāku pakāpju savākšanas un sadales reisu plānošana (norise ar starp noliktavām) ·         Atkārtotas pielietošanas plānošana (vairāku reisu plānošana vienai automašīnai dienā, nedēļā) ·         Lēmums par pašu transporta vai īrēta transporta izmantošanu. ·         Šoferu plānošana. (vispār un maiņās)
Plānošanas metodes:	·         Atsevišķu reisu optimizācija (secīga plānošana vienā reisā) ·         Kopēja optimizācija (vienlaicīga pasūtījumu sadale pa reisiem)
Klientu pasūtījuma irobežojumi:	·         Klientu laika nosacījumi (atkarībā no dienas utt.) ·         Pasūtījumu skaits ·         Klientu skaits
Autoparka-, šoferu-, un kapacitāšu ierobežojumi:	·         Transporta līdzekļu skaits ·         Transporta līdzekļu kravnesība. ·         Paliktņu skaits uz transporta līdzekli. ·         Ņemt vērā piegādes uzdevumus ar dažādiem kapacitāšu ierobežojumiem. ·         Šoferu norīkošana. ·         Laika ierobežojumi (maiņa, pārtraukumi, atpūtas laiks)

1.2.4 Kooperācija transporta ķēdē.

1.2.4.1 Kooperācijas veicināšana.

Lai novērstu dīkstāves un gaidīšanas laikus ir jābūt labai informācijas plūsmai starp pārkrāvēju un klientu. Šim nolūkam nepieciešams arī noteikt precīzus reisu grafikus. Šie priekšnosacījumi nosaka gatavību ciešai sadarbībai starp iesaistītajām pusēm.

Kā piemēru tam var minēt gaisa transporta pārvadājumus Eiropā, kuros nakts laikā prece sākotnēji tiek nogādāta lidostā un nākošās dienas pēcpusdienā krava jau no attiecīgās lidostas, kur prece ir piegādāta tiek nogādāta uz noteiktu vietu. Transporta norise iezīmējas ar stingru organizāciju un kopjuterizētu sūtījumu novērošanu.

JIT (Just in time) koncepcija prasa precīzas piegādes laika ziņā. Preču piegādātājiem tas prasa regulāras, nelielu apjomu augstas frekvences piegādes, par kuru apmēriem vienojas pārkrāvējs un klients. Lai nodrošinātu JIT piegādi tai ir jānoris bez starpgadījumiem, jo novirzes no plāna praktiski nav kompensējamas. Pie tam jānovērš  problēmas, kas varētu rasties preču saņemšanas un nodošanas  saskares punktos, Kā arī ir jānodrošina papildus (rezerves) kapacitātes gadījumā, ja kāds no TL sabojājas. Arī tehniskām palīgierīcēm ir liela nozīme preču transporta atbalstīšanā. Piemēram dažādas sistēmas, kuras ļauj kravas auto vadītājiem saņemt informāciju par klientu adresēm, izdevīgākajiem maršrutiem, kā arī reisa plānu u.c. Šādas sistēmas nodrošina nepārtrauktu informācijas apmaiņu starp vadītāju un vadības sistēmu.

Lai varētu nodrošināt augstu piegādes frekvenci procesa norisei jābūt standartizētai un secīgai. Šāda veida sistēmas integrācija arī speditoriem ir svarīga: jo vienveidīgāka ir iekšējā norise kā arī piedāvājuma profils, jo uzticamāki ir to pakalpojumi. Laika  ekonomija ir panākama pielietojot standartizāciju. Piemēram, konteineri un paliktņi. Šāda standartizēšana ir nepieciešamība gadījumos, kad preces nelielos daudzumos tiek savāktas vairākās vietās. Ātra piegāde var notikt tikai tad, ja augstākminētie nosacījumi ir izpildīti. Pie tā pieder arī tas, ka precēm ir jābūt iekrautām atbilstoši kārtībai kādā tās būs jāizkrauj(gadījumos, kad viens TL piegādā preci vairākās vietās).

Lai nodrošinātu augstvērtīgus transporta pakalpojumus, ir vērts izveidot centrālu transporta vadības sistēmu.  Šāda sistēma nodrošina labāku piegādes koordināciju un pieejas iespējas centrālai datu bankai ar visaptverošu informāciju.

1.2.5 Pašu transports pret speditoru kompāniju.

Transporta nozare ir kapitāla-, darba- un energoietilpīga. Tāpēc nepieciešama augsta noslogotība, lai savs autoparks atmaksātos. Auto parkam ir jābūt ar nelielu TL skaitu, kuriem ir augsta kravnesība un kuru kapacitātes var tikt pilnībā nodrošinātas. Lielu kapacitāšu uzturēšana, it īpaši, kas nepieciešamas biežai nelielu kravu pārvadāšanai nes sevī līdz augstu saistītā kapitāla līmeni un augstas transportēšanas izmaksas. Šis arguments blakus faktam, ka transporta tirgū tiek piedāvāti aiz vien labāki un aptverošāki loģistikas pakalpojumi, var tikt uzskatīts par iemeslu tam, kāpēc jau 1987. gadā 85%  ārpus uzņēmuma transporta pakalpojumu tika veikti izmantojot citu firmu transportu. Būtībā transportēt preci ar savu transportu ir izdevīgi, ja uzņēmums nākotnē to var pilnībā noslogot un ja atbilstošais tirgus piedāvājums neapmierina uzņēmuma intereses.

1.2.6. Reģionālo (apgabalu) pārvadājumu pielietojums transporta izmaksu samazināšanai.

Pieaugošs piegādātāju un sagādājamo izejvielu sortiments rada uzņēmumam regulāras problēmas uzņēmuma teritorijā, kas tiek pastiprināts ar tādiem piegādes noteikumiem, kuri veicina apstākļus, kuri izraisa neorganizētu piegādes procesu (piem. “Frei Werk”).

Kopumā var rasties šādas problēmas:

1.     Palielinās piegādātāju automašīnu skaits, kas rada sastrēgumus uzņēmuma teritorijā un ārpus tās, kā arī papildus vajadzību pēc personāla, kuram jānodrošina preču pieņemšanas process.

2.     Pieaug transporta izmaksas, kas saistītas ar lielu skaitu mazu apjomu piegāžu.

3.      Netiek nodrošināta noteikto piegāžu termiņu ievērošana.

         Viena no iespējām risināt šo problēmu ir pielietot apgabalu pārvadājumus sagādes loģistikā. Šajā gadījumā piegāde no noteiktiem reģioniem tiek uzticēt vienam piegādātājam. Grafiski to var attēlot šādi:

         1. Zīmējumā ir grafiski attēlota situācija, kad uzņēmumam piegāde notiek atsevišķi, bet 2. kad piegādi veic reģionālais piegādātājs. 2. situācijā attēlotā piegādē reģionālais piegādātājs veic atsevišķo atbilstošā reģiona kravu savākšanu un nogādāšanu uzņēmumā. Šādas sistēmas ieviešana nodrošina sekojošu mērķu sasniegšanu:

·        iespējami daudz transporta līdzekļu un atsevišķu kravu koncentrācija.

·        Ienākošo transporta līdzekļu skaita ierobežošana uzņēmuma teritorijā un līdz ar to satiksmes problēmu novēršana.

·        Transporta izmaksu samazināšana.

·        Transporta dokumentācijas vienkāršošana.

         Pēc piegādātāju izvēles, kas jāintegrē šajā sistēmā ir jāveic reģionu plānošana. To veicot ir jāņem vērā transporta līmenis kravnesība, piegādātāju atrašanās vietas, piegāžu biežums, kravu vienību veids un sūtījumu struktūra, transporta uzņēmumi atbilstošajā reģionā.