1.
UZŅĒMUMA
KOMERCIĀLĀ NODAĻA.
Uzņēmuma
pamatdarbība ir ražošana – mūzikas ierakstu izdošana, dažādu preču
vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.
Uzņēmums tirgo foto preces, sniedz foto pakalpojumus, tirgo
audio, video un sadzīves tehniku, mobilos telefonus, un to aksesuārus. Tirgo
audio un video ierakstus. Veic telefonu pieslēgšanu.
Uzņēmuma komercdirektors veic taktiskā plāna izpildi, pilda
plānošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles funkcijas. Viņš ir
atbildīgs par ražošanas, tirdzniecības, marketinga, personāla, sagādes,
tehniskajām un saimnieciskajām lietām, ko veic viņa pakļautībā strādājošie
menedžeri. Komercdirektora pakļautībā ir marketinga daļa, personāla daļa,
sagādes daļa, tehniskā daļa, tirdzniecības nodaļa un ražošanas nodaļa.
Tirdzniecības nodaļa sastāv no diviem sektoriem:
vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektoriem. Vairumtirdzniecības sektorā strādā 5
tirdzniecības menedžeri. Katrai preču grupai ir 1 tirdzniecības menedžeris.
Visas preces, ko tirgo uzņēmums ir sadalītas 3 preču grupās, kas savukārt ir
sadalītas apakšgrupās. Viena preču grupa ir foto preces un foto pakalpojumi,
otra – audio, video un sadzīves tehnika, trešā – mobilie telefoni to aksesuāri
un pieslēgumi, ceturtā – audio un video ieraksti.
4 menedžeri ir atbildīgi katrs par savām preču grupām. Viņu
galvenais uzdevums ir preču pirkšana un pārdošana vairumā, uzņēmuma veikalu
apgāde ar precēm. Menedžeri galvenokārt strādā ārpus uzņēmuma. Viens
tirdzniecības menedžeris strādā uzņēmuma vairumtirdzniecības sektorā. Viņš
tieši apkalpo potenciālos uzņēmuma dīlerus un vairumtirgotājus, kā arī koordinē
šo 4 menedžeru un veikalu vadītāju darbu birojā. Viņš ir vecākais tirdzniecības
menedžeris. Uzņēmuma pārziņā ir 7 veikali. Mazumtirdzniecības sektorā strādā
jau minētie 7 veikalu vadītāji, kas plāno un organizē, kā arī motivē koordinē
un kontrolē katrs savā pakļautībā esošā veikala darbību un tajā strādājošo
personālu. Katrs menedžeris arī seko līdzi sava veikala preču apgrozījumam un
veic tajā inventarizāciju uz katras nākamās nedēļas sākumu un ziņo par to
komercdirektoram savās iknedēļas atskaitēs. Vairumtirdzniecības sektorā ir
noliktava, kurā strādā noliktavas menedžera palīgs. Noliktavas darbu vada
vecākais tirdzniecības menedžeris, kurš ir atbildīgs par preču krājumiem un
veic inventarizāciju noliktavā.
Nākamā svarīgā uzņēmuma komercnodaļa ir ražošanas nodaļa.
To vada menedžeris, kura pakļautībā ir ierakstu studijas operatori,
mākslinieks, fotolaboratorijas operatori un fotogrāfi. Ierakstu studijas
operatori nodarbojas tieši ar mūzikas ierakstu tiražēšanu kasetēs un
kompaktdiskos un mūziķu ierakstīšanu.
Mākslinieks veic audio kasešu un kompaktdisku ārējo tipogrāfisko noformējumu.
Katrā veikalā atrodas fotolaboratorija un foto salons. Klientiem tiek
nodrošināts foto serviss. Vienas stundas laikā tiek izgatavotas fotogrāfijas un
attīstītas fotofilmas. Foto salonā strādā fotogrāfs.
Lai īstenotu organizācijas mērķus tirgū, un veiksmīgi
veiktu mārketinga pasākumu kompleksu, jāveic mārketinga vadīšana. Mārketinga
daļā strādā menedžeris, kurš veic mārketinga vadīšanu. Mārketinga vadīšana
(mārketinga procesu sastāvdaļas) ietver šādas funkcijas: analīze, plānošana,
darbības, kontrole. Sākumā izstrādā mārketinga plānu, tad notiek plāna
īstenošana un kontrole, kas ir rezultāta mērīšana un vērtējums, un plāna
koriģēšana. Plānošana ir organizācijas mārketinga mērķu noteikšana un to
īstenošanas stratēģijas, taktikas un operatīvās darbības izstrāde. Sastādot
mārketinga plānu, jāsaskaņo stratēģiskie un taktiskie mērķi un to īstenošanas
metodes un paņēmieni, jāsaskaņo mārketinga plāni ar citu organizāciju plāniem.
Mārketingam ir ļoti svarīga nozīme organizācijas stratēģiskajā plānošanā.
Konkrētie darbinieki, veicot šo plānošanu, daudzu jautājumu risināšanā ir
atkarīgi no mārketinga speciālistu lēmumiem. Pirmkārt, Jāņem vērā viņu domas
par jauniem produkcijas veidiem un tirgus iespējām. Otrkārt, mārketinga speciālists
novērtē visas šīs iespējas un nosaka to izmantošanas lietderību. Treškārt, viņš
izstrādā detalizētu mārketinga plānu katram lēmumam, kas saistīts ar risku,
cenu veidošanas, preces sadales un virzības jomā. Ceturtkārt, personāls, kas
saistīts ar mārketingu, ir atbildīgs par plāna īstenošanu mērķtirgū. Piektkārt,
šis personāls var novērtēt līdzšinējos rezultātus un nepieciešamās korekcijas
stratēģiskajā plānā, jo pieņemtie lēmumi izrādījušies nepilnīgi. Tādējādi
stratēģiskā plānošana savijas ar mārketinga vadīšanu. Darbības ir mārketinga
stratēģisko un taktisko plānu īštenošanas process, lai sasniegtu izvirzītos
mērķus. Darbības ir mārketinga darbību koordinēšana, organizēšana, mārketinga
daļas uzbūve un sakārtojums, lēmumu pieņemšana. Kontrole ir uzraudzība pār
mārketinga plānu izpildi un nepieciešamie plānu labojumi, lai īstenotu
organizācijas mārketinga mērķus. Kontroles process ietver organizācijas mērķu
un rādītāju vērtējumu, mārketinga mērķu un rādītāju vērtējumu, mārketinga
darbības analīzi, koriģēšanas darbību. Analīze ir organizācijas mārketinga
iespēju un resursu noteikšana, iekšējās un ārējās vides pētījumi, lai sasniegtu
mārketinga mērķus. Analīzes process ietver tirgus situācijas analīzi,
mārketinga iespēju analīzi, Organizācijas iekšējās un ārējas vides analīzi,
mārketinga darbības rezultātu analīzi. Analīze skar un ietekmē visas pārējās
mārketinga informācijas vadīšanas funkcijas, tādas kā cenu politiku, reklāma un prečzinības.
Personāla daļā strādā menedžeris, kurš nodarbojas ar darba
tirgus pētīšanu valstī, ar personu pieņemšanu un atlaišanu no darba, ar
personāla apmācību un kontroli. Darbinieku pieņemšana darbā notiek, slēdzot
darba līgumu. No darbinieka tiek pieņemti – darba grāmatiņa un nodokļu
grāmatiņa, kas glabājas uzņēmuma personāla daļā. Pieņemot jauno darbinieku
darbā, darbinieks izpilda testu, kurš ir uzņēmuma ģenerāldirektora izstrādāts
un pēc kura tiek noteikts jaunā darbinieka nervu sistēmas temperamenta tips un
tas, kādam darbam viņš ir piemērots. Piemēram, flegmātiķus pieņem veikala
pārdevēju amatos. Jaunais uzņēmuma darbinieks sākumā tiek pieņemts darbā uz
pārbaudes laiku. Kad viņš ir apmācīts savā darba vietā, uzņēmuma komisija, ko
pārstāv šīs darba vietas menedžeris, personāla menedžeris, komercdirektors un
ģenerāldirektors, izlemj, vai viņš ir derīgs šī uzņēmuma darbam. Komisija
izsaka par šo darbinieku savu viedokli un ģenerāldirektors izlemj, kā rīkoties.
Sagādes daļā strādā menedžeris, kurš tieši organizē
ražošanas izejvielu sagādi. Nodrošina uzņēmuma finansu nodaļu ar
nepieciešamajām veidlapām, kā arī visu uzņēmumu ar kancelejas piederumiem un
citām nepieciešamām lietām. Šis menedžeris ir atbildīgs par uzņēmuma
transportu. Viņa pakļautībā strādā automehāniķi, kas pilda arī šoferu
pienākumus nepieciešamības gadījumā.
Tehniskās daļas menedžeris risina jautājumus, kas ir
saistīti ar uzņēmuma iekšējo saimniecību – apsardzi, datortehniku,
telekomunikācijas, elektrību, santehniku, siltumu, galdniecību, un tml. Par
datortehniku atbild inženieris, kurš ir pakļauts tehniskās daļas menedžerim.
Pārējo jautājumu risināšanu organizē tehniskās daļas menedžeris pēc vajadzības,
izmantojot citu uzņēmumu palīdzību. Apsardzi gan uzņēmuma birojā, gan veikalos
un citās uzņēmuma telpās nepārtraukti nodrošina apsardzes firma.
Komercdirektora tiešā pakļautībā kā konsultants ražošanas
jautājumos strādā mūzikas ierakstu producents, kurš dibina un uztur kontaktus
ar labākajām Latvijas mūzikas grupām, kurām jāieraksta un jāizdod jauni mūzikas
albūmi. Producents slēdz ar šīm mūzikas grupām līgumus uzņēmuma vārdā un
pārstāv viņus kā Latvijas mūzikas tirgū tā arī ārzemēs. Producents pēc kārtējā
mūzikas albūma iznākšanas organizē prezentācijas balli kādā no Latvijas
klubiem.
2.
UZŅĒMUMA
FINANSU NODAĻA
Finansu sistēmas menedžments ir efektīvas finansu sistēmas
izveides, naudas līdzekļu apgrozījuma un finansu resursu pārvaldes process, kas
vērsts uz ģenerāldirektora noteikto mērķu sasniegšanu.
Finansu menedžmenta stratēģija nozīmē finansu līdzekļu
izmantošanas virzienu noteikšanu uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai. Šo
stratēģiju jāatrod finansu direktoram.
Finansu menedžmenta taktika ir konkrētas metodes un
paņēmieni mērķu sasniegšanai konkrētos apstākļos un vidē īsā laika periodā.
Uzņēmuma finansu direktors ir atbildīgs par visa veida
uzskaiti uzņēmumā, atskaitēm valsts iestādēs, darba algu un prēmiju izmaksām
darbiniekiem, uzņēmuma finansiālā stāvokļa izvērtēšanu, uzņēmuma ekonomiku.
Šo uzņēmuma nodaļu pārvalda finansu direktors, kura
pakļautībā strādā galvenais grāmatvedis, darba algu grāmatvedis, preču un
inventāra grāmatvedis.
Visi darījumi uzņēmumā tiek vērtēti, lai noteiktu, vai tie
būs finansiāli un ekonomiski izdevīgi. To veic finansu direktors.
Galvenais grāmatvedis uzņēmumā ir atbildīgs par visu veidu
uzskaiti uzņēmumā, atskaitēm valsts iestādēs un darba algu un prēmiju izmaksām
uzņēmuma personālam.
Preču un inventāra grāmatvedis ir atbildīgs par preču
uzskaiti uzņēmumā gan vairumtirdzniecības sektorā, gan mazumtirdzniecības
sektorā. Viņš ir atbildīgs arī par visa veida inventāra uzskaiti uzņēmuma
birojā un veikalos. Viņš veic pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinu.
Darba algu grāmatvedis ir atbildīgs par darba algu un
prēmiju aprēķiniem, izmaksām un atskaitēm valsts iestādēs.
3.
UZŅĒMUMA
PĀRVALDES APARĀTS.
Uzņēmuma īpašnieks ir pats
ģenerāldirektors, kuram pieder visas paraksta tiesības un pēdējais gala vārds
uzņēmumā. Ģenerāldirektora vārds un griba uzņēmumā ir likums.
Ģenerāldirektors sastāda
uzņēmuma mērķu realizēšanas stratēģijas plānu, ko viņš pēc tam apspriež ar savu
juristu.
Jurista galvenais uzdevums
uzņēmumā ir mērķu realizēšanas stratēģijas plānu sastādīt tādu, lai to droši
varētu realizēt un nebūtu jābaidās par to, ka tur kaut kas nesakrīt ar likumu.
Jurists par to ir stingri (rakstiski pēc līguma) atbildīgs.
Tālāk ar šo stratēģijas
plānu vēlreiz iepazīstas pats ģenerāldirektors un kopā ar komercdirektoru un
finansu direktoru sastāda uzņēmuma taktikas plānu. Pēc tam, komercdirektors ar
savā pakļautībā esošajiem menedžeriem izstrādā uzņēmuma operatīvo plānu. To
pašu dara finansu direktors kopā ar galveno grāmatvedi.
Kad ir jau sākts darbs pēc
šī plāna un redzami pirmā apgrozījuma un inventarizācijas rezultāti, tad tiek
veikta motivācija, ko veic pats ģenerāldirektors, sasaucot uzņēmuma
pilnsapulci.
Pilnsapulcē
darbinieki tiek iepazīstināti ar uzņēmuma stāvokli. Daļēji tiek pasniegta arī
uzņēmuma stratēģija. Sakarā ar to, ka uzņēmuma vadība notiek demokrātiskā ceļā,
pilnsapulcē, kas notiek reizi mēnesī, tiek dots vārds arī pašiem darbiniekiem,
kas var brīvi izteikt savas domas par uzņēmumam svarīgiem jautājumiem.
Pilnsapulces notikšanas laiks tiek pasludināts 3 dienas iepriekš.
Uzņēmuma
sekretāre pārstāv ģenerāldirektoru viņa prombūtnes laikā, kas ir viņas
atbildīgākais uzdevums bez viņas pamata pienākumiem. Te jāpiezīmē tas, ka
sekretārei nav paraksta tiesības.
Ģenerāldirektora vietnieks ir komercdirektors, kuram ir
paraksta tiesības taktikas plāna jautājumos.
Pārējos lēmumus drīkst pieņemt un parakstīt tikai pats
ģenerāldirektors.
4.
KOMUNIKĀCIJAS
UZŅĒMUMĀ.
Kā redzams, uzņēmuma struktūra ir izveidota gan ar
vertikālajām, gan ar horizontālajām attiecībām. Vertikālās attiecības tiek
izmantotas, lai izstrādātu plānus, lai nodotu rīkojumus, norādījumus,
instrukcijas, ziņojumus, aizrādījumus, uzslavas un tml. izteikumus verbālā vai
neverbālā formā. Horizontālās komunikācijas palielina darbību koordināciju.
Horizontālais kanāls virza informācijas plūsmu sānis, dodot iespēju atsevišķām
vienībām sastrādāties ar citām, bez vajadzības sekot augšup- un lejupejošajiem
kanāliem. Vienīgā prasība ir, lai vadība tiktu informēta par to, kas ir
izdarīts. Horizontālā komunikācija nozīmē informācijas plūsmas virzīšanu viena
struktūras līmeņa ietvaros. Lietojot horizontālo komunikāciju, var īstenot daudzus
mērķus. Piemēram, veikt koordinēšanu starp firmas partneriem. Menedžeri
horizontālo komunikāciju bieži izmanto, lai risinātu firmas problēmas un līdz
ar to samazinātu risku (mārketinga un ražošanas problēmas). Pateicoties
horizontālajiem sakariem organizācijā var izveidot progresīvas organizātoriskās
struktūras, nepieciešamās komisijas. Šajā organizācijā ir izmantots “viss
kanāls” komunikāciju tīkls, jo tas ir principā decentralizēts. Nevienam
horizontālo komunikāciju tīkla darbiniekam nav līdera lomas, visi ir vienādi kā
viena komanda. Jo sarežģītāks ir uzdevums, jo nepieciešamāks ir decentralizēts
komunikācijas tīkls.
Komunikācijas uzņēmumā starp galvenajiem darbiniekiem, ja
tie atrodas tālu viens no otra, notiek pa mobilo telefonu. Mobilie telefoni ir
pašam ģenerāldirektoram, komercdirektoram, finansu direktoram, juristam, mūzikas ierakstu producentam, galvenajam
grāmatvedim, visu četru komerciālās nodaļas daļu menedžeriem, abu nodaļu
menedžeriem, kā arī šoferiem. Veikalos un uzņēmuma kantorī ir arī fiksētie
telefoni.
Vairāk tiek lietotas verbālās komunikācijas (telefona
sarunas, sarunas aci pret aci, dialoga sarunas, diskusijas). Tas nodrošina
tūlītēju atgriezenisko saiti starp informācijas nosūtītājiem un saņēmējiem. Tā
ir ļoti vienkārša un nav nepieciešama ilgstoša iepriekšējā sagatavošana. Taču
verbālai komunikācijas formai ir nepieciešama momentānu uztveri. Ne visai
precīzi izteikta informācija no menedžera (nosūtītāja) puses var izraisīt
nepareizu uztveršanu un līdz ar to arī attiecīgas sekas no padoto (saņēmēja)
puses. Verbālai (mutiskai) informācijai nav dokumentālas formas, un līdz ar to
katru reizi jāatkārto standartfrāzes, kad varētu efektīvi izmantot
standartierakstus. Tāpēc uzņēmumā stratēģiskie, taktiskie un operatīvie plāni
tiek izstrādāti neverbālā (rakstveida) komunikācijas dokumentālā formā.
Rakstveida komunikācijas formā tiek izteikta dažāda veida informācija (pavēles,
ziņojumi, raksti, vēstules, referāti, apraksti, instrukcijas, u.c.).
Uzņēmuma birojs atrodas Rīgā. Tā ražošanas nodaļa,
vairumtirdzniecības sektors ar paraugu zāli un noliktava atrodas biroja mājā.
Uzņēmuma veikali atrodas dažādās Latvijas pilsētās.
Uzņēmuma pasūtījumi piegādātājiem tiek pieņemti verbālā un
neverbālā formā. Preces uzņēmuma klientiem un dīleriem atkarībā no summas un
attāluma var būt arī piegādātas, izmantojot uzņēmuma transportu.
5.
UZŅĒMUMA
ĢENERĀLDIREKTORA VADĪBAS STILS UN AUTORITĀTE.
Kā jau zināms šī uzņēmuma ģenerāldirektors ir arī šī
uzņēmuma īpašnieks.
Viņš ir arī šī uzņēmuma formālais īpašnieks un
pārvaldnieks. Neformāla īpašnieka un pārvaldnieka šim uzņēmumam nav.
Pēc R. Likerta četru vadīšanas sistēmu raksturojuma šī
uzņēmuma ģenerāldirektors gandrīz piekopj 4. sistēmu – demokrātisks vadīšanas
stils.
Izņemot uzticēšanos un ticību padotajiem, kas atbilst
līdzdalības vadīšanas stilam – vadītājs uzticas padotajiem, bet ne pilnīgi; ir
vēlme kontrolēt lēmumus.
Daļēji tiek pielietots arī autoritatīvais vadīšanas stils.
Ģenerāldirektors patur tiesības izmainīt uzņēmuma struktūru, ja netiek
sagaidīts vēlamais stratēģijas plāna rezultāts. Ģenerāldirektors vadoties no
sava izstrādātā stratēģijas un darbības plāna, sadala uzdevumus
komercdirektoram un finansu direktoram, kuri savukārt tos novada saviem
padotajiem. Tiek pielietota decentralizētas vadības sistēmas zināma pakāpe. Tas
ir, komercdirektoram tiek dotas viņa taktikas plāna pilnvaras un menedžeriem
operatīvā plāna pilnvaras. Ģenerāldirektors patur netiešu kontroli par šo
pilnvaru izmantošanu.
Uzņēmuma kopsapulcē darbinieku ieteikumi tiek uzklausīti, bet
ģenerāldirektors tos pārskata un pielieto stratēģijas plānā pēc saviem
ieskatiem, tā uzņēmuma ģenerāldirektors parāda savu autoritāti un stāju pret
uzņēmuma darbiniekiem. Ģenerāldirektoram netieši jārūpējas par personālu un
darba rezultātiem (peļņu) un produkciju, kā arī netieši jāraugās, lai augstā
līmenī ritētu uzņēmuma darbs un tiktu apkalpoti klienti. Tādā veidā
ģenerāldirektors ne tikai domā par uzņēmuma struktūru, bet arī veido komandu,
kas strādā saliedēti.
Darbinieki viens otram ir pakļauti, bet viņi reizēm to
nejūt, jo tie strādā kā vienota komanda. Uzņēmuma vadībai un darbiniekiem būtu
vēlams atcerēties un apsveikt vienam otru jubilejās ar minimāliem izdevumiem.
Tad darbinieks jūtas pacilāts un viņa darba rezultāts līdz ar to kļūst labāks.
SECINĀJUMI.
uzņēmums vārētu tikt attīstīts, proti – paplašinot ražošanu, tā lai
produkciju varētu eksportēt uz ārzemēm, lai varētu piesaistīt aizvien vairāk
dīlerus, un atvērt aizvien vairāk veikalus, kuri varētu būt lielāki. Tad
uzņēmuma veikaliem varētu piesaistīt telpu nomniekus, kas iekārtotu šajās
telpās savu veikalu. Tie varētu būt sabiedrībā labi pazīstami uzņēmumi.
Uzņēmums, tad šajās veikala telpās rūpētos tikai par apsardzi, elektrību un
siltumu.
Tā uzņēmums varētu gūt lielāku peļņu, mazāk tērējot
savus resursus.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA.
1. Menedžments – V. Praude, J. Beļčikovs “Vaidelote”, 1996.
2. Vadītājs un vadīšana – I. Forands “Kamene”, Rīga, 1999.
3. Uzņēmējdarbība tirdzniecībā – J. Ahenbahs, J.
Beļčikovs “Vaidelote”, 1999.
4. Mārketings – V. Praude, J. Beļčikovs. “Vaidelote”, 1999.
Saturs
1.
Uzņēmuma komerciālā nodaļa_______________________________1.
lpp.
2.
Uzņēmuma finansu nodaļa__________________________________4.
lpp.
3.
Uzņēmuma pārvaldes aparāts________________________________5.lpp.
4.
Komunikācijas
uzņēmumā__________________________________6.lpp.
5.
Uzņēmuma ģenerāldirektora vadības stils un
autoritāte___________7.lpp.
6.
Secinājumi_____________________________________________8.lpp.
7.
Izmantotā
literatūra______________________________________8.lpp.
Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības
fakultāte
Vadības zinību studiju
programma
priekšmets “Vadības
teorija”
REFERĀTS
Ražošanas
komercuzņēmuma “AFRE” vadības struktūra.
Izpildīja:
Armands Feldmanis
2NA-2
1999
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru