UZŅĒMUMA KOMERCIĀLĀ NODAĻA

1.   UZŅĒMUMA KOMERCIĀLĀ NODAĻA.

Uzņēmuma pamatdarbība ir ražošana – mūzikas ierakstu izdošana, dažādu preču vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Uzņēmums tirgo foto preces, sniedz foto pakalpojumus, tirgo audio, video un sadzīves tehniku, mobilos telefonus, un to aksesuārus. Tirgo audio un video ierakstus. Veic telefonu pieslēgšanu.

Uzņēmuma komercdirektors veic taktiskā plāna izpildi, pilda plānošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles funkcijas. Viņš ir atbildīgs par ražošanas, tirdzniecības, marketinga, personāla, sagādes, tehniskajām un saimnieciskajām lietām, ko veic viņa pakļautībā strādājošie menedžeri. Komercdirektora pakļautībā ir marketinga daļa, personāla daļa, sagādes daļa, tehniskā daļa, tirdzniecības nodaļa un ražošanas nodaļa.

Tirdzniecības nodaļa sastāv no diviem sektoriem: vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektoriem.  Vairumtirdzniecības sektorā strādā 5 tirdzniecības menedžeri. Katrai preču grupai ir 1 tirdzniecības menedžeris. Visas preces, ko tirgo uzņēmums ir sadalītas 3 preču grupās, kas savukārt ir sadalītas apakšgrupās. Viena preču grupa ir foto preces un foto pakalpojumi, otra – audio, video un sadzīves tehnika, trešā – mobilie telefoni to aksesuāri un pieslēgumi, ceturtā – audio un video ieraksti.

4 menedžeri ir atbildīgi katrs par savām preču grupām. Viņu galvenais uzdevums ir preču pirkšana un pārdošana vairumā, uzņēmuma veikalu apgāde ar precēm. Menedžeri galvenokārt strādā ārpus uzņēmuma. Viens tirdzniecības menedžeris strādā uzņēmuma vairumtirdzniecības sektorā. Viņš tieši apkalpo potenciālos uzņēmuma dīlerus un vairumtirgotājus, kā arī koordinē šo 4 menedžeru un veikalu vadītāju darbu birojā. Viņš ir vecākais tirdzniecības menedžeris. Uzņēmuma pārziņā ir 7 veikali. Mazumtirdzniecības sektorā strādā jau minētie 7 veikalu vadītāji, kas plāno un organizē, kā arī motivē koordinē un kontrolē katrs savā pakļautībā esošā veikala darbību un tajā strādājošo personālu. Katrs menedžeris arī seko līdzi sava veikala preču apgrozījumam un veic tajā inventarizāciju uz katras nākamās nedēļas sākumu un ziņo par to komercdirektoram savās iknedēļas atskaitēs. Vairumtirdzniecības sektorā ir noliktava, kurā strādā noliktavas menedžera palīgs. Noliktavas darbu vada vecākais tirdzniecības menedžeris, kurš ir atbildīgs par preču krājumiem un veic inventarizāciju noliktavā.

Nākamā svarīgā uzņēmuma komercnodaļa ir ražošanas nodaļa. To vada menedžeris, kura pakļautībā ir ierakstu studijas operatori, mākslinieks, fotolaboratorijas operatori un fotogrāfi. Ierakstu studijas operatori nodarbojas tieši ar mūzikas ierakstu tiražēšanu kasetēs un kompaktdiskos un mūziķu  ierakstīšanu. Mākslinieks veic audio kasešu un kompaktdisku ārējo tipogrāfisko noformējumu. Katrā veikalā atrodas fotolaboratorija un foto salons. Klientiem tiek nodrošināts foto serviss. Vienas stundas laikā tiek izgatavotas fotogrāfijas un attīstītas fotofilmas. Foto salonā strādā fotogrāfs.

Lai īstenotu organizācijas mērķus tirgū, un veiksmīgi veiktu mārketinga pasākumu kompleksu, jāveic mārketinga vadīšana. Mārketinga daļā strādā menedžeris, kurš veic mārketinga vadīšanu. Mārketinga vadīšana (mārketinga procesu sastāvdaļas) ietver šādas funkcijas: analīze, plānošana, darbības, kontrole. Sākumā izstrādā mārketinga plānu, tad notiek plāna īstenošana un kontrole, kas ir rezultāta mērīšana un vērtējums, un plāna koriģēšana. Plānošana ir organizācijas mārketinga mērķu noteikšana un to īstenošanas stratēģijas, taktikas un operatīvās darbības izstrāde. Sastādot mārketinga plānu, jāsaskaņo stratēģiskie un taktiskie mērķi un to īstenošanas metodes un paņēmieni, jāsaskaņo mārketinga plāni ar citu organizāciju plāniem. Mārketingam ir ļoti svarīga nozīme organizācijas stratēģiskajā plānošanā. Konkrētie darbinieki, veicot šo plānošanu, daudzu jautājumu risināšanā ir atkarīgi no mārketinga speciālistu lēmumiem. Pirmkārt, Jāņem vērā viņu domas par jauniem produkcijas veidiem un tirgus iespējām. Otrkārt, mārketinga speciālists novērtē visas šīs iespējas un nosaka to izmantošanas lietderību. Treškārt, viņš izstrādā detalizētu mārketinga plānu katram lēmumam, kas saistīts ar risku, cenu veidošanas, preces sadales un virzības jomā. Ceturtkārt, personāls, kas saistīts ar mārketingu, ir atbildīgs par plāna īstenošanu mērķtirgū. Piektkārt, šis personāls var novērtēt līdzšinējos rezultātus un nepieciešamās korekcijas stratēģiskajā plānā, jo pieņemtie lēmumi izrādījušies nepilnīgi. Tādējādi stratēģiskā plānošana savijas ar mārketinga vadīšanu. Darbības ir mārketinga stratēģisko un taktisko plānu īštenošanas process, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Darbības ir mārketinga darbību koordinēšana, organizēšana, mārketinga daļas uzbūve un sakārtojums, lēmumu pieņemšana. Kontrole ir uzraudzība pār mārketinga plānu izpildi un nepieciešamie plānu labojumi, lai īstenotu organizācijas mārketinga mērķus. Kontroles process ietver organizācijas mērķu un rādītāju vērtējumu, mārketinga mērķu un rādītāju vērtējumu, mārketinga darbības analīzi, koriģēšanas darbību. Analīze ir organizācijas mārketinga iespēju un resursu noteikšana, iekšējās un ārējās vides pētījumi, lai sasniegtu mārketinga mērķus. Analīzes process ietver tirgus situācijas analīzi, mārketinga iespēju analīzi, Organizācijas iekšējās un ārējas vides analīzi, mārketinga darbības rezultātu analīzi. Analīze skar un ietekmē visas pārējās mārketinga informācijas vadīšanas funkcijas, tādas kā  cenu politiku, reklāma un prečzinības.

Personāla daļā strādā menedžeris, kurš nodarbojas ar darba tirgus pētīšanu valstī, ar personu pieņemšanu un atlaišanu no darba, ar personāla apmācību un kontroli. Darbinieku pieņemšana darbā notiek, slēdzot darba līgumu. No darbinieka tiek pieņemti – darba grāmatiņa un nodokļu grāmatiņa, kas glabājas uzņēmuma personāla daļā. Pieņemot jauno darbinieku darbā, darbinieks izpilda testu, kurš ir uzņēmuma ģenerāldirektora izstrādāts un pēc kura tiek noteikts jaunā darbinieka nervu sistēmas temperamenta tips un tas, kādam darbam viņš ir piemērots. Piemēram, flegmātiķus pieņem veikala pārdevēju amatos. Jaunais uzņēmuma darbinieks sākumā tiek pieņemts darbā uz pārbaudes laiku. Kad viņš ir apmācīts savā darba vietā, uzņēmuma komisija, ko pārstāv šīs darba vietas menedžeris, personāla menedžeris, komercdirektors un ģenerāldirektors, izlemj, vai viņš ir derīgs šī uzņēmuma darbam. Komisija izsaka par šo darbinieku savu viedokli un ģenerāldirektors izlemj, kā rīkoties.

Sagādes daļā strādā menedžeris, kurš tieši organizē ražošanas izejvielu sagādi. Nodrošina uzņēmuma finansu nodaļu ar nepieciešamajām veidlapām, kā arī visu uzņēmumu ar kancelejas piederumiem un citām nepieciešamām lietām. Šis menedžeris ir atbildīgs par uzņēmuma transportu. Viņa pakļautībā strādā automehāniķi, kas pilda arī šoferu pienākumus nepieciešamības gadījumā.

Tehniskās daļas menedžeris risina jautājumus, kas ir saistīti ar uzņēmuma iekšējo saimniecību – apsardzi, datortehniku, telekomunikācijas, elektrību, santehniku, siltumu, galdniecību, un tml. Par datortehniku atbild inženieris, kurš ir pakļauts tehniskās daļas menedžerim. Pārējo jautājumu risināšanu organizē tehniskās daļas menedžeris pēc vajadzības, izmantojot citu uzņēmumu palīdzību. Apsardzi gan uzņēmuma birojā, gan veikalos un citās uzņēmuma telpās nepārtraukti nodrošina apsardzes firma.

Komercdirektora tiešā pakļautībā kā konsultants ražošanas jautājumos strādā mūzikas ierakstu producents, kurš dibina un uztur kontaktus ar labākajām Latvijas mūzikas grupām, kurām jāieraksta un jāizdod jauni mūzikas albūmi. Producents slēdz ar šīm mūzikas grupām līgumus uzņēmuma vārdā un pārstāv viņus kā Latvijas mūzikas tirgū tā arī ārzemēs. Producents pēc kārtējā mūzikas albūma iznākšanas organizē prezentācijas balli kādā no Latvijas klubiem.

2.   UZŅĒMUMA FINANSU NODAĻA

Finansu sistēmas menedžments ir efektīvas finansu sistēmas izveides, naudas līdzekļu apgrozījuma un finansu resursu pārvaldes process, kas vērsts uz ģenerāldirektora noteikto mērķu sasniegšanu.

Finansu menedžmenta stratēģija nozīmē finansu līdzekļu izmantošanas virzienu noteikšanu uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai. Šo stratēģiju jāatrod finansu direktoram.

Finansu menedžmenta taktika ir konkrētas metodes un paņēmieni mērķu sasniegšanai konkrētos apstākļos un vidē īsā laika periodā.

Uzņēmuma finansu direktors ir atbildīgs par visa veida uzskaiti uzņēmumā, atskaitēm valsts iestādēs, darba algu un prēmiju izmaksām darbiniekiem, uzņēmuma finansiālā stāvokļa izvērtēšanu, uzņēmuma ekonomiku.

Šo uzņēmuma nodaļu pārvalda finansu direktors, kura pakļautībā strādā galvenais grāmatvedis, darba algu grāmatvedis, preču un inventāra grāmatvedis.

Visi darījumi uzņēmumā tiek vērtēti, lai noteiktu, vai tie būs finansiāli un ekonomiski izdevīgi. To veic finansu direktors.

Galvenais grāmatvedis uzņēmumā ir atbildīgs par visu veidu uzskaiti uzņēmumā, atskaitēm valsts iestādēs un darba algu un prēmiju izmaksām uzņēmuma personālam.

Preču un inventāra grāmatvedis ir atbildīgs par preču uzskaiti uzņēmumā gan vairumtirdzniecības sektorā, gan mazumtirdzniecības sektorā. Viņš ir atbildīgs arī par visa veida inventāra uzskaiti uzņēmuma birojā un veikalos. Viņš veic pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinu.

Darba algu grāmatvedis ir atbildīgs par darba algu un prēmiju aprēķiniem, izmaksām un atskaitēm valsts iestādēs.

3.   UZŅĒMUMA PĀRVALDES APARĀTS.

Uzņēmuma īpašnieks ir pats ģenerāldirektors, kuram pieder visas paraksta tiesības un pēdējais gala vārds uzņēmumā. Ģenerāldirektora vārds un griba uzņēmumā ir likums.

Ģenerāldirektors sastāda uzņēmuma mērķu realizēšanas stratēģijas plānu, ko viņš pēc tam apspriež ar savu juristu.

Jurista galvenais uzdevums uzņēmumā ir mērķu realizēšanas stratēģijas plānu sastādīt tādu, lai to droši varētu realizēt un nebūtu jābaidās par to, ka tur kaut kas nesakrīt ar likumu. Jurists par to ir stingri (rakstiski pēc līguma) atbildīgs.

Tālāk ar šo stratēģijas plānu vēlreiz iepazīstas pats ģenerāldirektors un kopā ar komercdirektoru un finansu direktoru sastāda uzņēmuma taktikas plānu. Pēc tam, komercdirektors ar savā pakļautībā esošajiem menedžeriem izstrādā uzņēmuma operatīvo plānu. To pašu dara finansu direktors kopā ar galveno grāmatvedi.

Kad ir jau sākts darbs pēc šī plāna un redzami pirmā apgrozījuma un inventarizācijas rezultāti, tad tiek veikta motivācija, ko veic pats ģenerāldirektors, sasaucot uzņēmuma pilnsapulci.

            Pilnsapulcē darbinieki tiek iepazīstināti ar uzņēmuma stāvokli. Daļēji tiek pasniegta arī uzņēmuma stratēģija. Sakarā ar to, ka uzņēmuma vadība notiek demokrātiskā ceļā, pilnsapulcē, kas notiek reizi mēnesī, tiek dots vārds arī pašiem darbiniekiem, kas var brīvi izteikt savas domas par uzņēmumam svarīgiem jautājumiem. Pilnsapulces notikšanas laiks tiek pasludināts 3 dienas iepriekš.

            Uzņēmuma sekretāre pārstāv ģenerāldirektoru viņa prombūtnes laikā, kas ir viņas atbildīgākais uzdevums bez viņas pamata pienākumiem. Te jāpiezīmē tas, ka sekretārei nav paraksta tiesības.

Ģenerāldirektora vietnieks ir komercdirektors, kuram ir paraksta tiesības taktikas plāna jautājumos.

Pārējos lēmumus drīkst pieņemt un parakstīt tikai pats ģenerāldirektors.

4.   KOMUNIKĀCIJAS UZŅĒMUMĀ.

Kā redzams, uzņēmuma struktūra ir izveidota gan ar vertikālajām, gan ar horizontālajām attiecībām. Vertikālās attiecības tiek izmantotas, lai izstrādātu plānus, lai nodotu rīkojumus, norādījumus, instrukcijas, ziņojumus, aizrādījumus, uzslavas un tml. izteikumus verbālā vai neverbālā formā. Horizontālās komunikācijas palielina darbību koordināciju. Horizontālais kanāls virza informācijas plūsmu sānis, dodot iespēju atsevišķām vienībām sastrādāties ar citām, bez vajadzības sekot augšup- un lejupejošajiem kanāliem. Vienīgā prasība ir, lai vadība tiktu informēta par to, kas ir izdarīts. Horizontālā komunikācija nozīmē informācijas plūsmas virzīšanu viena struktūras līmeņa ietvaros. Lietojot horizontālo komunikāciju, var īstenot daudzus mērķus. Piemēram, veikt koordinēšanu starp firmas partneriem. Menedžeri horizontālo komunikāciju bieži izmanto, lai risinātu firmas problēmas un līdz ar to samazinātu risku (mārketinga un ražošanas problēmas). Pateicoties horizontālajiem sakariem organizācijā var izveidot progresīvas organizātoriskās struktūras, nepieciešamās komisijas. Šajā organizācijā ir izmantots “viss kanāls” komunikāciju tīkls, jo tas ir principā decentralizēts. Nevienam horizontālo komunikāciju tīkla darbiniekam nav līdera lomas, visi ir vienādi kā viena komanda. Jo sarežģītāks ir uzdevums, jo nepieciešamāks ir decentralizēts komunikācijas tīkls. 

Komunikācijas uzņēmumā starp galvenajiem darbiniekiem, ja tie atrodas tālu viens no otra, notiek pa mobilo telefonu. Mobilie telefoni ir pašam ģenerāldirektoram, komercdirektoram, finansu direktoram, juristam,  mūzikas ierakstu producentam, galvenajam grāmatvedim, visu četru komerciālās nodaļas daļu menedžeriem, abu nodaļu menedžeriem, kā arī šoferiem. Veikalos un uzņēmuma kantorī ir arī fiksētie telefoni.

Vairāk tiek lietotas verbālās komunikācijas (telefona sarunas, sarunas aci pret aci, dialoga sarunas, diskusijas). Tas nodrošina tūlītēju atgriezenisko saiti starp informācijas nosūtītājiem un saņēmējiem. Tā ir ļoti vienkārša un nav nepieciešama ilgstoša iepriekšējā sagatavošana. Taču verbālai komunikācijas formai ir nepieciešama momentānu uztveri. Ne visai precīzi izteikta informācija no menedžera (nosūtītāja) puses var izraisīt nepareizu uztveršanu un līdz ar to arī attiecīgas sekas no padoto (saņēmēja) puses. Verbālai (mutiskai) informācijai nav dokumentālas formas, un līdz ar to katru reizi jāatkārto standartfrāzes, kad varētu efektīvi izmantot standartierakstus. Tāpēc uzņēmumā stratēģiskie, taktiskie un operatīvie plāni tiek izstrādāti neverbālā (rakstveida) komunikācijas dokumentālā formā. Rakstveida komunikācijas formā tiek izteikta dažāda veida informācija (pavēles, ziņojumi, raksti, vēstules, referāti, apraksti, instrukcijas, u.c.).

Uzņēmuma birojs atrodas Rīgā. Tā ražošanas nodaļa, vairumtirdzniecības sektors ar paraugu zāli un noliktava atrodas biroja mājā. Uzņēmuma veikali atrodas dažādās Latvijas pilsētās.

Uzņēmuma pasūtījumi piegādātājiem tiek pieņemti verbālā un neverbālā formā. Preces uzņēmuma klientiem un dīleriem atkarībā no summas un attāluma var būt arī piegādātas, izmantojot uzņēmuma transportu.

5.   UZŅĒMUMA ĢENERĀLDIREKTORA VADĪBAS STILS UN AUTORITĀTE.

Kā jau zināms šī uzņēmuma ģenerāldirektors ir arī šī uzņēmuma īpašnieks.

Viņš ir arī šī uzņēmuma formālais īpašnieks un pārvaldnieks. Neformāla īpašnieka un pārvaldnieka šim uzņēmumam nav.

Pēc R. Likerta četru vadīšanas sistēmu raksturojuma šī uzņēmuma ģenerāldirektors gandrīz piekopj 4. sistēmu – demokrātisks vadīšanas stils.

Izņemot uzticēšanos un ticību padotajiem, kas atbilst līdzdalības vadīšanas stilam – vadītājs uzticas padotajiem, bet ne pilnīgi; ir vēlme kontrolēt lēmumus.

Daļēji tiek pielietots arī autoritatīvais vadīšanas stils. Ģenerāldirektors patur tiesības izmainīt uzņēmuma struktūru, ja netiek sagaidīts vēlamais stratēģijas plāna rezultāts. Ģenerāldirektors vadoties no sava izstrādātā stratēģijas un darbības plāna, sadala uzdevumus komercdirektoram un finansu direktoram, kuri savukārt tos novada saviem padotajiem. Tiek pielietota decentralizētas vadības sistēmas zināma pakāpe. Tas ir, komercdirektoram tiek dotas viņa taktikas plāna pilnvaras un menedžeriem operatīvā plāna pilnvaras. Ģenerāldirektors patur netiešu kontroli par šo pilnvaru izmantošanu.

Uzņēmuma kopsapulcē darbinieku ieteikumi tiek uzklausīti, bet ģenerāldirektors tos pārskata un pielieto stratēģijas plānā pēc saviem ieskatiem, tā uzņēmuma ģenerāldirektors parāda savu autoritāti un stāju pret uzņēmuma darbiniekiem. Ģenerāldirektoram netieši jārūpējas par personālu un darba rezultātiem (peļņu) un produkciju, kā arī netieši jāraugās, lai augstā līmenī ritētu uzņēmuma darbs un tiktu apkalpoti klienti. Tādā veidā ģenerāldirektors ne tikai domā par uzņēmuma struktūru, bet arī veido komandu, kas strādā saliedēti.

Darbinieki viens otram ir pakļauti, bet viņi reizēm to nejūt, jo tie strādā kā vienota komanda. Uzņēmuma vadībai un darbiniekiem būtu vēlams atcerēties un apsveikt vienam otru jubilejās ar minimāliem izdevumiem. Tad darbinieks jūtas pacilāts un viņa darba rezultāts līdz ar to kļūst labāks.

SECINĀJUMI.

uzņēmums vārētu tikt attīstīts, proti – paplašinot ražošanu, tā lai produkciju varētu eksportēt uz ārzemēm, lai varētu piesaistīt aizvien vairāk dīlerus, un atvērt aizvien vairāk veikalus, kuri varētu būt lielāki. Tad uzņēmuma veikaliem varētu piesaistīt telpu nomniekus, kas iekārtotu šajās telpās savu veikalu. Tie varētu būt sabiedrībā labi pazīstami uzņēmumi. Uzņēmums, tad šajās veikala telpās rūpētos tikai par apsardzi, elektrību un siltumu.

Tā uzņēmums varētu gūt lielāku peļņu, mazāk tērējot savus resursus.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA.

1. Menedžments – V. Praude, J. Beļčikovs     “Vaidelote”, 1996.

2. Vadītājs un vadīšana – I. Forands     “Kamene”, Rīga, 1999.

3. Uzņēmējdarbība tirdzniecībā – J. Ahenbahs, J. Beļčikovs  “Vaidelote”, 1999.

4. Mārketings – V. Praude, J. Beļčikovs.     “Vaidelote”, 1999.

Saturs

1.      Uzņēmuma komerciālā nodaļa_______________________________1. lpp.

2.      Uzņēmuma finansu nodaļa__________________________________4. lpp.

3.      Uzņēmuma pārvaldes aparāts________________________________5.lpp.

4.      Komunikācijas uzņēmumā__________________________________6.lpp.

5.      Uzņēmuma ģenerāldirektora vadības stils un autoritāte___________7.lpp.

6.      Secinājumi_____________________________________________8.lpp.

7.      Izmantotā literatūra______________________________________8.lpp.

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

Vadības zinību studiju programma

priekšmets “Vadības teorija”

REFERĀTS

Ražošanas komercuzņēmuma “AFRE” vadības struktūra.

Izpildīja: Armands Feldmanis

2NA-2

1999