SATURS
1. Uzņēmuma,
organizācijas vieta un loma Latvijas ekonomikā 1
2. Mārketings
uzņēmumā, organizācijā 2
3. Organizācijas
struktūra un informācijas plūsmas organizācijas principi, kontroles
Amplitūda 4
4. Personāla
vadīšana organizācijā 8
5. Organizācijas
stratēģiskā plānošana un attīstības iespējas 9
Secinājumi 13
IEVADS
Praksi veicu no 1998.gada 5.oktobra
līdz 18.oktobrim Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas rajona nodaļā.
Prakses laikā apskatīju sekojošus
punktus no prakses programmas:
-
uzņēmuma, organizācijas vieta un loma
Latvijas ekonomikā,
-
mārketings uzņēmumā, organizācijā (tikai
jautājums par saskarsmes procesu ar klientiem) ,
-
uzņēmuma, organizācijas iesaistīšanās
starptautiskajās programmās,
-
uzņēmuma, organizācijas struktūra un
informācijas plūsmas organizācijas principi,kontroles amplitūda,
-
personāla vadīšana uzņēmumā, organizācijā,
-
uzņēmuma, organizācijas finansiālo rezultātu
analīze,
-
uzņēmuma, organizācijas stratēģiskā plānošana
un attīstības iespēja.
Prakses laikā netika apskatīts punkts par
mārketingu uzņēmumā, jo Valsts ieņēmumu dienestā mārketings kā tāds nepastāv,
netiek veiktas nekādas klientu aptaujas, nav mārketinga departamenta, netiek
izstrādāti nekādi jauni produkti. Tāpat netika apskatīts jautājums par projektu
finansēšanu, jo VID neveic nekādu ilgtermiņa projektu finansēšanu. Jautājumā
par finansiālo rezultātu analīzi, es apskatīju viena nodokļu mamksātāja –
fiziskās personas (namīpašnieka) viena gada finansiālo darbību, jo VID ir
budžeta iestāde un nekādas finansiālās darbības nav.
1.UZŅĒMUMA, ORGANIZĀCIJAS VIETA UN LOMA
LATVIJAS EKONOMIKĀ
ATTĪSTĪBA PĒDĒJOS 3-5 GADOS
Kopš
Latvija sākusi tautsaimniecības pārveidi no administratīvi - plānveida uz
tirgus ekonomiku, ir pagājuši 6 gadi. Šobrīd valsts pirmo attīstības posmu ir
pārvarējusi. Valsts ekonomikas rādītāji - iekšzemes kopprodukta un rūpnieciskās
ražošanas apjoma pieaugums, inflācijas samazināšanās un budžeta ieņēmumu un
izdevumu daļu sabalansēšana (bezdeficīta budžets) – liecina, ka valstī
sasniegts šim brīdim maksimāli stabils makroekonomiskais klimats.
Pirms aptuveni trim gadiem vienā valsts institūcijā apvienoja Finansu
inspekciju, Muitu un papildus izveidoja Finansu izziņas departamentu (tagad
Finansu policija), ko visu kopā nosauca par Valsts Ieņēmumu dienestu. Tas viss
tika darīts ar nolūku:
§ veicināt kontroli
pār likumu pildīšanu;
§ efektīvāk iekasēt
nodokļus, kontrolēt nodokļu maksātājus un atklāt nemaksātājus;
§ uzlabot valsts
institūciju un nodokļu maksātāju sadarbību;
§ samazināt
birokrātiju, tās procedūras un administratīvos izdevumus;
§ uzlabot nodokļu
maksātāju un muitas klientu apkalpošanu;
§ veidot sabiedrisko
domu par nodokļu nomaksas nepieciešamību.
Valsts Ieņēmumu Dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas
Finansu ministra pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts
nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas
Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas
politiku un kārto muitas lietas.
No 1993.gada,
kad izveidoja Valsts Iieņēmumu dienestu, ir būtiski palielinājušās tā funkcijas
un darba apjoms. Piemēram 1994.gadā ir principiāli mainīta iedzīvotāju ienākuma
nodokļa administrēšana – ienākumi tiek deklarēti un nomaksāti pēc maksātāja
darbavietas, bet ieņēmumu ieskaitīšana pēc dzīvesvietas. Sākot ar 1995.gadu
tiek administrēta loteriju un azartspēļu nodoklis un nodevas, bet ar 1998.gadu
– arī sociālais nodoklis. Likumos ir noteikts, ka Valsts Ieņēmumu dienestam ir
jāpārbauda valsts amatpersonu ieņēmumu likumība un Korupcijas novēršanas likuma
ievērošana. Tajā pašā laikā Valsts
Ieņēmumu dienestā strādājošo skaits nav daudz mainījies – 1994.gadā bija 4219,
bet 1997.gada sākuma – 4229 štata vienības.
VIETA UN LOMA
LATVIJAS EKONOMIKĀ
Valsts
ieņēmumu dienests ir ieņēmis stabilu un
pārliecinošu vietu valsts pārvaldes institūciju vidū. Valsts ieņēmumu dienests
ir institūcija, kas nodarbojas ar valsts ieņēmumu iekasēšanu un valsts budžeta
veidošanu. Valsts uzdevums ir nodrošināt labāku dzīves līmeni, pamatizglītību,
sociālo un personas drošîbu. Šim nolūkam valstij ir nepieciešami līdzekļi, kas
rodas apzinīgi un godīgi maksājot nodokļus, bet valsts institūcijām ir
pienākums tos taisnīgi iekasēt.
Valsts
ieņēmumu dienests ir pārvaldes institūcija, kas kontrolē LR likumu un lēmumu
ievērošanu, kas reglamentē nodokļu un nodevu apmērus un iekasēšanas kārtību;
uzskaita un reģistrē noteiktā teritorijā visus nodokļu maksātājus; īsteno
pasākumus pilnīgākai, savlaicīgākai nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto
obligāto maksājumu iekasēšanai no teritoriālās nodaļas maksātājiem; veikt
efektīvas kontroles, pārbaudes un auditus; veikt parādu uzskaiti un analīzi, kā
arī noteikt metodes parāda līmeņa samazināšanai; novērst un veicināt pārkāpumu
atklāšanu valsts nodokļu, nodevu un citu noteikto obligāto maksājumu jomā, kā
arī uzlabot kontroli pār nodokļu iekasēšanu par ievestajām un izvestajām
precēm.
1997.gadā faktiski iekasēto nodokļu un citu maksājumu kopsumma ir Ls 540939.7 tūkst. un pārsniedz atbilstošo
maksājumu summu 1996.gadā par Ls 81821.8 tūkst. vai par 17.82%.
Vienlaicīgi
jāatzīmē, ka no 1997.gadā faktiski iekasētās akcīzes nodokļa summas Ls 36955.0
tūkst. ieskaitīts Satiksmes ministrijas un Veselības aizsardzības ministrijas
speciālajos budžetos. Līdz ar to 1997.gadā valsts pamatbudžetā ieskaitītā summa
ir Ls 503984.8 tūkst. vai 105.35% no apstiprinātā minēto nodokļu un citu
maksājumu ieņēmumu plāna 1997.gadam.
1998.gada
1.pusgādā VID administrētie nodokļi valsts budžetā iekasēti Ls 521.0 milj.,
tajā skaitā valsts pamatbudžetā ieskaitīts Ls 295.1 milj. Valsts pamatbudžeta
ieņēmumu normatīvs 1.pusgadam sastāda Ls 252.3 milj., tātad plāns pārsniegts
par Ls 42.8.milj. vai 17%. 1998.gada 6 mēnešos valsts budžetā iekasētā nodokļu
un citu maksājumu kopsumma (neieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas) ir Ls
315.3 milj. (Ls 315312.1 tūkst.) un pārsniedz atbilstošo maksājumu summu
1997.gada 6 mēnešos par Ls 595.2milj. (Ls 59515.1 tūkst)vai par 23.27%. No
valsts budžetā iekasētās summas Ls 20.2 milj. ieskaitīts valsts autoceļu fondā,
sociālās apdrošināšanas iemaksas sastāda Ls 205.7 milj. Ar savu darbu VID
nodrošina sabalansēta valsts pamatbudžeta plānotos ieņēmumus.
VID RĪGAS RAJONA NODAĻAS LOMA LR
BUDŽETA IEŅĒMUMU VEIDOŠANĀ
VID Rīgas rajona nodaļa aptver visu Rīgas
rajonu, t.sk. 5 pilsētas, kuras atrodas Rīgas rajonā(skat pielik. Nr.1.) .
Rīgas rajonā ir reģistrētas 5825
uzņēmējsabiedrības (uz 23.02.98.), no kurām SIA – 2084, kooperatīvās
sabiedrības – 152, zemnieku saimniecības – 751, individuālie uzņēmumi – 673
u.c. uzņēmējdarbības formas. 1998.gadā uzskaitē stājušies: SIA – 183; IU – 66;
Z/S – 36; P/u – 4; un 103 fiziskās personas, kurām izsniegti patenti kā arī 335
personas, kurām izsniegtas reģistrācijas apliecības. Tabulā Nr.1 ir apskatāms Rīgas rajona
nodokļu maksātāju struktūra, t.sk. arī reālie nodokļu maksātāji. Tabula Nr.1
Tabula Nr.1
RĪGAS RAJONA NODOKĻU MAKSĀTĀJI
Maksātāji |
1995.gads
|
1996.gads
|
1997.gads
|
|
1. Juridiskas personas
|
4618
|
5200
|
5200
|
|
t.sk. reālie nodokļu
maksātāji
|
3127
|
2910
|
3200
|
|
2. Fiziskās personas:
§ maksātāji,
kuriem jāiesniedz deklarācijas
|
50968
|
64857
|
70179
|
|
§ maksātāji, kuri
veic saimniecisko darbību
|
1877
|
2450
|
2700
|
|
t.sk. reālie maksātāji
|
850
|
1001
|
1300
|
No tabulas redzams,
ka 1997.gadā reāli budžeta ieņēmumu veidošanā piedalās 4500 nodokļu maksātāji,
no kuriem juridiskas personas ir 3200 un fiziskas personas – 1300. No tabulas
redzams, ka reālo nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaits laika posmā no
1995.gada līdz 1996.gadam ir
samazinājušies, taču no tā nevar spriest par mazākiem budžeta ieņēmumiem, jo
1995.gadā vēl nebija uz Lielo nodokļu maksātāju pārvaldi pārgājuši lielākie
Rīgas rajona nodokļu maksātāji. Stabilizējoties valsts ekonomikas stāvoklim un
uzlabojoties arī uzņēmumu stāvoklim, arī reālo maksātāju skaits 1997.gadā
pieaug kā juridiskajām, tā arī fiziskajām personām.
Analizējot
Latvijas Republikas valsts pamatbudžeta ieņēmumu veidošanos, tad Rīgas rajons
valsts pamatbudžetā 1997gadā devis 0.63%
no visiem ieņēmumiem. (Rīgas raj. ieņēmumi - Ls 3409.4 tūkst. : valsts kopējie
ieņēmumi - Ls 540939.7 tūkst.)
Pēc tabulas Nr.2 ir iespējams salīdzināt kā VID
Rīgas rajona nodaļā tika iekasēti nodokļu ienēmumi 1998.gada 1.pusgadā pa
nodokļu veidiem, salīdzinot ar 1997.gada 1.pusgada ieņēmumiem.
Tabula Nr.2
VID Rīgas rajona
nodaļas valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1998.gada pusgadā pa nodokļu veidiem,
salīdzinot ar 1997.gada 1.pusgadu (tūkst.Ls)
|
Nr.p.k.
|
|
Faktiskie ieņēmumi 1997.g.1.pusg.
|
Faktiskie ieņēmumi 1998.g.1.pusg.
|
Novirze
Ls
|
Novirze
%
|
|
1.
|
PVN
|
735.9
|
286.6
|
-449.3
|
38.9
|
|
2.
|
UIN
|
713.9
|
1234.5
|
+520.6
|
172.9
|
|
3.
|
Akcīzes nodoklis
|
39.9
|
179.9
|
+140.0
|
450.8
|
|
4.
|
Muitas nodoklis
|
4.2
|
42.2
|
+28.0
|
1004.7
|
|
5.
|
Pārējie
|
342.4
|
415.1
|
+72.7
|
121.2
|
|
6.
|
Kopā
|
1836.3
|
2158.3
|
+322.0
|
117.5
|
|
7.
|
Atmaksa
|
1673.9
|
2894.4
|
+1220.5
|
172.9
|
|
8.
|
6 + 7 rindas
|
3510.2
|
5052.7
|
+1542.5
|
143.9
|
Salīdzinot
1997gada 1.pusgada ieņēmumus ar 1998.gada 1.pusgada ieņēmumiem redzams, ka
1998.gadā iekasēts vairāk par Ls 322.0 tūkst. Pēc nodokļu izvērtējuma redzams,
ka mazāk ir iekasēts tikai PVN - par Ls 449.3 tūkst., bet viens no iemesliem
tam ir pieaugošais eksportētāju skaits, kuriem ir lielas PVN atmaksas. Autors
rāda grfiku Nr.1., kurš par 1997.gada janvāri – jūliju uzskatāmi parāda kāda ir
pamatbudžeta ieņēmumu un atmaksu dinamika salīdzinājumā ar rīcības plānā
paredzētajām summām. Piemēram, 1997.gada maija mēnesī atmaksu summa par 50
tūkst. Ls pārsniedz rīcības plānā paredzēto summu, taču ieņēmumus tas pārsniedz
pat par 150 tūkst Ls. Turpretī jūnija mēnesī situācija ir mainījusies un
ieņēmumi pārsniedz gan rīcības plānā paredzēto, gan arī atmaksu summas.
Nākošajā grafikā Nr.2. iespējams salīdzināt 1997.gada ieņēmumu un atmaksu
analīzi salīdzinājumā ar 1996.gada
attiecīgo periodu. Redzams, ka atmaksu summa ir pieaugusi ļoti strauji un tas
arī ir iemesls rīcības plāna neizpildei.
Attēlā Nr.1. autors uzskatāmi
parāda to, ka PVN atmaksa 1998.gada 1.pusgadā sastāda vislielāko summu, proti,
Ls 2709.7 tūkst
Pielikums Nr.1. un Nr.2. parāda
pamatbudžeta ieņēmumus pa mēnešiem 1998.gadā, atmaksas summu pa mēnešiem,
atmaksas lielumu procentuāli pret ieņēmumiem un ieņēmumu izpildi pret gada plānu. Pēc minētajiem
pielikumiem redzams, ka atmaksa procentuāli pret ieņēmumiem sastāda 134.1% ,
1.pusgada ieņēmumu izpilde pret gada plānu sastāda 69.2%.Tātad Rīgas rajona
nodaļa 1.pusgada plānu ir izpildījusi ar uzviju.
Savukārt analizējot
pēc tabulas Nr.2. un attēla Nr.1. uzņēmuma ienākuma nodokļi (kas ir 1.vietā
budžeta ieņēmumu veidošanā) analīze un
plāna izpilde Rīgas rajonā šajā pašā laika periodā liecina par to, kā
pakāpeniski, taču pavisam noteikti pieņemas spēkā rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu attīstība un tas savukārt
liecina par mūsu valsts, līdz ar to arī Rīgas rajona aizvien lielāku
sakārtotību un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanos, kas ir galvenais
valsts uzdevums. Tas nav maz, jo tikai turpinot veicināt aktīvu uzņēmējdarbību,
varam cerēt uz jaunām darba vietām, sakārtotu iedzīvotāju sociālo
nodrošināšanu, kvalitatīvu izglītību, medicīnas aprūpi, tas ir, uz katra
iedzīvotāja un Latvijas kā valsts uzplaukumu.UIN, no iekšzemē iekasētiem valsts
pamatbudžeta ieņēmumiem sastāda vislielāko īpatsvaru – 68% - tūkst. 1234.5 Ls.
Ietekmējošie faktori:
- ne visi maksātāji ir pieprasījuši atmaksai
faktiskās nodokļa samazinājuma summas;
- palielinājušies avansa maksājumi;
- palielināšanos ietekmēja atsevišķu nodokļu
maksātāju ievērojamās piemaksas par 1997.gadu – sastāda tūkst. 694.0 Ls, no
tiem 12 lielākajām uzņēmējsabiedrībām piemaksas sastāda 58% lielu īpatsvaru;
- 1996.gadā uzņēmumiem, kurirm tika
piemēroti atvieglojumi, pamatojoties uz likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem
Latvijas Republikā”, atvieglojumu piemērošanas termiņš ir beidzies.
No
visas šīs analīzes ir saprotams, ka Rīgas rajona teritoriālā nodaļa neieņem
vadošo vietu LR budžeta ieņēmumu veidošanā. Secinājums, kāpēc tas tā notiek ir
tas, ka Rīgas rajona uzņēmēji ir aktīvi
ekspotētāji un līdz ar to tiem nav jāmaksa PVN, kā arī paplašina savu
ražošanu, iepērkot jaunus pamatlīdzekļus, līdz ar to ieskaitot lielas summas
priekšnodoklī.
Vēl viens no
iemesliem manuprāt ir arī tas, ka Rīgas rajonā nav īpaši lielu
uzņēmējsabiedrību, līdz ar to nav lielu nodokļu maksātāju.
Analizējot rajona
20 lielāko nodokļu maksātāju ieņēmumu īpatsvaru pret rajona valsts pamatbudžeta
kopējiem ieņēmumiem 1997.gadā, to īpatsvars sastāda 46.6% (tabula Nr.3).
Tabula Nr.3
RĪGAS RAJ. LIELĀKO
NODOKĻU MAKSĀTĀJU ĪPATSVARS PRET RAJONA VALSTS PAMATBUDŽETA KOPĒJIEM IEŅĒMUMIEM
1997.GADĀ (tūkst.Ls)
|
Ieņēmumi valsts
pamatbudžetā
|
20 lielāko maks.
nodokļu maksājumi
|
Ieņēmumu īpatsvars
|
|
3409.4
|
1587.4
|
46.6
|
2.MĀRKETINGS
UZŅĒMUMĀ, ORGANIZĀCIJĀ
VID
Rīgas rajona nodaļā nav iespējams raksturot un izpētīt organizācijas mārketinga
departamenta funkcijas, sastāvu, budžetu un tā izlietojumu, kā arī
organizācijas noieta tirgu, tā paplašināšanu. Valsts ieņēmumu dienestā nepastāv
mārketinga nodaļa vai departaments. Līdz ar to arī netiek veikts darbs jaunu
produktu izstrādāšanā, netiek veiktas nekādas klientu aptaujas.
Kā vienīgo mārketinga funkciju varu
apskatīt saskarsmes procesu ar klientiem, jo katra inspektora ikdiena ir
saistīta ar klientiem – ir jāatbild uz nodokļu maksātāju jautājumiem, telefona
zvaniem, kā arī vēstulēm. Skat.pielikumā attēlu Nr.2. par nodokļu maksātāju
izglītošanu tiesību jautājumos, kurā parādīts rakstisko atbilžu skaits,
individuālo konsultāciju skaits, skaidrojumi. Konsultācijas tiek sniegtas par
nodokļu likumdošanas pareizu piemērošanu, tā palīdzot nodokļu maksātājam
novērst iespējamās kļūdas un neprecizitātes nodokļu aprēķināšanā un nomaksā.
Lai sniegtu šo informāciju klientiem, VID izdod dažāda veida informatīvos
materiālus, kā arī sniedz informāciju presē par jaunākajām izmaiņām likumdošanā
un Valsts ieņēmumu dienesta darbā. Nodokļu maksātājiem manuprāt ļoti palīdz arī nodokļu likumdošanas skaidrojumi, kurus
sniedz VID darbinieki tādos izdevumos kā “Mans īpašums” un “Latvijas
Ekonomists”. VID Rīgas rajona nodaļai
notiek sadarbība ar Rīgas rajona “Apriņķa avīzi”, kurā regulāri tiek publicētas
likumu izmaiņas, likumu, noteikumu skaidrojumi nodokļu maksātājiem. Domāju, ka
šāda veida skaidrojumi varētu būt vēl vairāk, jo neskaidrības nodokļu
likumdošanā ir ļoti daudz.
Lai
nodokļu maksātāji būtu informēti par savām tiesībām un pienākumiem, ir izdots
informatīvais buklets “Nodokļu maksātāju tiesības un pienākumi”, kā arī “VID
amatpersonu tiesības” (skat.pielikumā). VID Sabiedrisko attiecību daļa,
sadarbībā ar PHARE programmu Latvijā, mazliet netradicionālā veidā ir izdevusi
informatīvu bukletu par visiem nodokļiem Latvijā, lai ar tiem varētu iepazīties
ikviens iedzīvotājs, kas savā ikdienas darbāâ nav saistīts ar nodokļiem. Šis
izdevums ir “Nodokļu ABC”. Šis buklets gan nav domāts speciālistiem nodokļu
likumdošanā.
Bez
šiem informatīvajiem materiāliem , ļoti svarīgi saskarsmes procesā ir spēt
uzklausīt klientu un iegūt tieši to informāciju, kura nepieciešma darbā, tâpēc
jebkuram auditoram ir jābūt psiholoģiski labi sagatavotam šim darbam.
Lai
izglītotu nodokļu maksātājus, VID rīko arī dažāda veida seminārus, kuros tiek
izklāstīti gan jaunumi likumdošanā, gan arī maksātājiem neskaidrie jautājumi.
VID
ir izveidots tālrunis – automātiskais atbildētājs, kurš strādā visu diennakti.
Piezvanot pa šo tālruni, jebkuram ir iespējams informēt gan par nodokļu
nemaksāšanu un pārkāpumiem, gan arī par VID un muitas pārkāpumiem.
3.ORGANIZĀCIJAS
IESAISTĪŠANA STARPTAUTISKAJĀS PROGRAMMĀS
VID
sadarbība ar ārvalstu partneriem notiek tikai vadības līmenī, līdz ar to nav
iespējams sīkāk izpētīt šīs sadarbības dažādās nianses un pašu procesu, kā notiek
šī sadarbība, kā tiek meklēti sadarbības partneri un kādā veidā tiek izstrādāti
savstarpējās sadarbības projekti. Prakses atskaitē varu minēt tikai to
informāciju, kas publicēti informatīvajos izdevumos.
VID
galvenais ārvalstu tehniskās palīdzības avots laika posmā līdz 1999.gadam būs
Eiropas padomes PHARE programma, kas sniedz palīdzību VID nodokļu un muitas
administrācijai kopš 1992.gada.
Nodokļu
jomā no 1996.gada otrā pusgada tika uzsākta jauna PHARE tehniskās palīdzības
programma, kurā līdz 1999.gadam darbosies 2 pastāvīgi konsultanti un vairāki
īstermiņa eksperti. Pastāvīgais konsultants juridiskajos jautājumos nodarbojas
ar nodokļu likumdošanas un normatīvo aktu izvērtēšanu, komentēšanu un labojumu
projektu izstrādāšanu.
Otrs
pastāvīgais konsultants sniedz palīdzību likumdošanas ieviešanā, dokumentu
apstrādē un administratīvo struktūru pilnveidošanā, kā arī informātikas
sistēmas ieviešanā.
1997.gadā
šīs pašas sistēmas ietvaros tika organizētas mācības par akcīzes preču
ražošanas kontroli uzņēmumos un speciālu naftas produktu muitošanas mācību
kursu muitas darbiniekiem. Projekts paredz arī muitas laboratorijas iegādi un
muitnieku mācības uz esošo laboratorijas bāzes kādā ārvalstī.
Vācu
firma “Media Consulta” turpina izstrādāt nodokļu maksātāju informēšanas un
izglītošanas projektus.
Saskaņā
ar VID un Zviedrijas muitas pārvaldes līgumu par savstarpējo palīdzîbu turpinās
muitas iekšējās mācību sistēmas izveidošana un vadošo amatpersonu mācības.
Ekonomiskā
sadarbības un attīstības organizācija (OECD) sniedz palīdzību VID darbinieku
mācībās OECD mācību centros Kopenhāgenā, Budapeštā, Vīnē un Ankarā, kā arī
organizē darbinieku piedalīšanos daudzvalstu semināros par PVN un ienākuma
nodokļu likumdošanas un administrēšanas harmonizāciju saskaņā ar ES Baltās
grāmatas prasībām.
4.
ORGANIZĀCIJAS STRUKTŪRA UN INFORMĀCIJAS
PLŪSMAS ORRGANIZĀCIJAS PRINCIPI, KONTROLES AMPLITŪDA
ORGANIZĀCIJAS STRUKTŪRA, TĀS ANALĪZE
Pirms
tiek apskatīta VID Rīgas rajona struktūra, tiek apskatīta visa Valsts ieņēmumu
dienesta struktūru. Visu VID struktūru iespējams apskatīt pielikumā Nr.3. Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs ir
ģenerāldirektors (pašlaik šo amatu ieņem Andrejs Sončiks). VID
ģenerāldirektoram ir 3 vietnieki un tie ir Lielo nodokļu maksātāju direktors,
Nodokļu pārvaldes direktors un Muitas pārvaldes direktors.
Nodokļu
pārvaldes direktores pakļautībā ir nodokļu pārvalde.Nodokļu pārvalde sastāv no
sekojošām daļām:
Ø Nodokļu metodikas daļa:
§ tiešo nodokļu nodaļa
§ netiešo nodokļu nodaļa
§ pārējo valsts ieņēmumu nodaļa
Ø Audita daļa:
§ metodikas nodaļa
§ kontroles nodaļa
§ analīzes un plānošanas nodaļa
Ø Nodokļu ekspertu daļa:
§ nodokļu grāmatvedības nodaļa
§ ekspertīzes nodaļa
Ø Nodokļu administrēšanas un organizācijas
daļa.
Visas
nodokļu pārvaldes darbs un struktūra organizēta, lai izstrādātu nodokļu
administrēšanas metodiku visām teritoriālajām iestādēm.
VID
ģenerāldirektora tiešā pakļautībā atrodas Informātikas pārvalde, Juridiskā
pārvalde un Finansu policijas pārvalde. Informātikas pārvaldes darbs ir
organizēts tā, lai nodrošinātu un attīstītu visa VID informatizāciju. Arī šī
nodaļa ir sadalīta atsevišķās daļās un nodaļās un tās ir sekojošas:
ekspluatācijas daļa (informatīvo sistēmu administrēšanas nodaļa un servisa
nodaļa); attīstibas un projektu vadības daļa, kā arī nodokļu un nodokļu
maksātāju uzskaites daļa (nodokļu maksātāju reģistrācijas nodaļa, metodikas
nodaļa, pārskatu un analīzes nodaļa).
Finansu
policijas pārvaldi veido izziņas daļa, operatīvā darba daļa un iekšējās
drošības daļa. Šī pārvalde ir izveidota ar mērķi sniegt finansu izziņas,
izstrādāt metodiku un veikt dienesta amatpersonu – darbinieku iekšējo kontroli.
Juridiskā
daļa nodarbojas ar tiesību jautājumiem, kā arī piedziņas metodikas
izstrādāšanu.
Muitas
pārvaldes direktora pakļautībā atrodas vairākas daļas un tās ir:
Ø Procedūru daļa:
§ metodikas nodaļa
§ organizatoriskā nodaļa
Ø Tarifu daļa:
§ muitas laboratorija
§ sertifikācijas nodaļa
Ø Kontroles daļa:
§ kravu pārvadāšanas nodaļa
§ atļauju uzraudzības nodaļa
§ operatīvā nodaļa
Ø Muitas datu analīzes un uzskaites daļa
§ deklarāciju nodaļa
§ pārskatu nodaļa
Muitas
pārvaldē ietilpst arī citas daļas, kuras visas kopā nodarbojas ar muitas
kontroles, muitas kontroles noformēšanas un muitas administrēšanas un metodikas
izstrādāšanu un uzlabošanu.
Pārējās
septiņas nodaļas, kas pakļautas VID ģenerāldirektoram nodarbojas ar personāla
administrēšanu un VID finansiāli saimniecisko nodrošināšanu.
Tālāk
darbā tiks apskatīu VID Rīgas rajona nodaļas struktūras pārmaiņas laika posmā
no 1996.gada līdz 1998.gadam. Rajona nodaļas struktūra nepārtraukti mainās un
iemesls tam ir vēlme uzlabot nodokļu administrācijas darbu un darba rezultātus.
1996.gads
|
|
|
|
|
 |
 |
||||||
|
|
||||||
Kā redzams no zīmējuma,
1996.gadā VID nodaļas vadītāja amata nosaukums bija priekšnieks, bet jau
1997.gadā nosaukums tika mainīts un tagad tas ir direktors. Otra lielākā
izmaiņa, kas notikusi no 1996.gada ir tā, ka vairs nepastāv Nodokļu
inspekcijas, līdz ar to vairs nav Nodokļu inspekcijas priekšnieka un 2 tā
vietnieki. Šobrīd vairs nepastāv arī finansu izziņas departaments. 1997.gadā
tika izveidota Finansu policijas pārvalde, kas kā jau iepriekš minēju ir VID
ģenerāldirektora tiešā pakļautībā. Bez tam šajā laika periodā ir mainījušies
arī vairāku pārvalžu un sektoru struktūra.
1998.gads
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
||||||||||||
 |
||||||||||||
|
|
|
||||||||||
Kā redzams no
1998.gada struktūras, tad šeit notikušas pārmaiņas pašas struktūras sastāvā. Kā
jau iepriekš minēju, vairs nepastāv Nodokļu inspekcija un Finansu izziņas
departaments, bet ir parādījusies jauna
vienība – Korupcijas novēršanas likuma
administrēšana, kas atrodas tiešā direktores pakļautībā.
Kā arī nodaļas ietvaros veidojās darba
optimizācija, pāreja uz trīslīmeņa padziļinātu darba funkciju sadalījumu,
nodrošinot koordinētu darbu, ieņemumu iekasēšanu budžetā.
Ar 1998.gada 01.janvāri VID Rīgas rajona
teritoriālajā iestādē apvienojās fizisko un juridisko personu audita daļas,
līdz ar to auditori ceļ savu kvalifikāciju, apgūstot visu nodokļu auditēšanu.
INFORMĀCIJAS
PLŪSMAS ORGANIZĀCIJAS PRINCIPI, TĀS ANALĪZE
Visa informācija, kura tiek sniegta vai saņemta rakstiskā veidā no ārējām institūcijām vai LR VID struktūrvienībām, vispirms tiek reģistrēta sekretariātā, tālāk tā tiek nodota izskatīšanai direktorei. Direktore, izskatot visu šo informāciju, atzīmē amatpersonu, kurai šī informācija jāapstrādā (t.i. darba organizācijai) un atzīmē amatpersonas, kuras jāiepazīstina ar šo informāciju. Visu izejošo informāciju apstiprina direktore.
Valsts
ieņēmumu dienestā informācija tiek saņemta kā no ārējām institūcijām
(uzņēmējsabiedrībām, fiziskām personām), tā arī no citām VID nodaļām un
institūcijām. Tāpat arī informācija tiek sniegta gan VID struktūrvienībām, tā
arī ārējām institūcijām un t.i. Akcizēto preču parvaldei, LR Uzņēmumu
reģistram, dažādām tiesību aizsardzības institūcijām, rajona pašvaldībām un
fiziskām personām.
Visu
saņemto un nosūtīto informāciju var sadalīt grupās pēc sniedzamās informācijas
satura un adresāta vai nosūtītāja.
1. grupā
var apvienot informāciju, ko saņem no
uzņēmējsabiedrībām vai fiziskām personam kā iesniegumus. Šie iesniegumi ir par
nodokļiem un vidēji tie aizņem 2 lpp. Vidēji dienā tiek saņemti 42 šāda veida
iesniegumi. Lai apstrādātu šo informāciju 1 cilvēkam jāpatērē aptuveni 0.25
cilvēkstundas (sagatavojot atbildi uz iesniegumu vai izziņu nodokļu
maksātājam). Šī informācija netiek izmantota lēmumu pieņemšanā un netiek
sniegta citām institūcijām. Pēdējos gados ir vērojama tendence, ka pieaug
saņemtās un nosūtitās informācijas apjoms. Runājot tieši par iesniegumiem, tie
pieauguši par 43%.
2. Grupā
ir informācija ir ziņas, ko saņem no uzņēmējsabiedrībām, VID nodaļām un citām
institūcijam par fizisko un juridisko personu ien``akumiem. Šāda veida
informācija tiek saņemta likumdošanā noteiktajos termiņos (piem. Katra mēneša
15. datumā, līdz katra gada 1.maijam). Novērtējot šīs informācijas
regularitāti, ka aptuveni 10% no šo ziņu sniedzējiem dara to ar nokavēšanos
līdz 15 dienām. Šīs informācijas apstrādē piedalās galvenokārt pārskatu un
deklarāciju daļas inspektori un, lai apstrādātu šo informāciju, jāpatērē
aptuveni 0.5 cilvēkstundas. Papildus informācijas apstrādei tiek izmantotas
speciālas VID izstrādātas datorprogrammas. Šo saņemto informāciju izmanto
apliekamā ienākuma noteikšanai fiziskām un juridiskām personām. Daļa no
saņemtās informācijas tiek nodota arī citām institūcijām. Likumā ir noteikts
šīs informācijas glabāšanas laiks: juridiskām personām – agrāk bija 5 gadi, bet ar 1996.gadu ir noteikts, ka
visas lietas ir jāglabā pastāvīgi, jo VID ir vienīgā valsts institūcija, kurā
redzami visi ar uzņēmējdarbību saistītie dati;
fiziskām personām – 75 gadi. 1997.gadā informācijas pieaugums par 19%.
VID nodaļa saņem arī cita veida dokumentus
no uzņēmējsabiedrībām un fiziskām personām. Tās ir dažāda veida vēstules kuru
skaitam ir tendence pieaugt.
Bez
vēstulēm uzņēmējsabiedrības un fiziskās personas sniedz arī savas
deklarācijas par nodokļiem un pārskatus
(saimnieciskās darbības pārskati un pielikumi, īpašuma nodokļa pārskats,
iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats). Pārskati un dekalrācijas tiek iesniegti
likumdošanā noteiktajos termiņos. Deklarāciju un pārskatu skaits ir atkarīgs no
attiecīgā nodokļa maksātāju skaita. Šie dokumenti tālāk tiek izmantoti gan
audita plāna sastādīšanā, gan arī informācija tiek izmantota nodokļa papildus
aprēķināšanai vai atmaksai. 1997.gadā ir novērojams pieaugums arī šo dokumentu
skaitam par 18% un tas saistīts ar nodokļu maksātāju skaita pieaugumu.
Bez
tam VID tiek reģistrēti arī elektroniskie kases aparāti, kases aparātu žurnāli,
stingrās uzskaites darījumu kvītis, ieejas biļetes un soda kvītis. Mēneša laikā
vidēji tiek reģistrēti aptuveni 330 šāda veida dokumenti. Esošo informāciju
tālāk izmanto nodokļa aprēķināšanai.
Ieņēmumu
dienestā ne tikai tiek saņemta informācija, bet arī sniegta citām institūcijām
(gan VID struktūrvirnībām, gan arī dažādām ārējām institūcijām). Viens no
dokumentu veidiem ir ziņojumi-atbildes, kurās ir atspoguļoti pārbaudes
materiāli par uzņēmējdarbības veikšanu.
Noteiktajos
termiņos VID struktūrvienībām tiek iesniegtas atskaites par nodokļu maksātāju
un nodokļu maksājumu uzskaiti. Šo atskaišu skaits nemitīgi pieaug, tā
1997.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem laika periodiem, tas ir pieaudzis par 25
%.
Visā
šajā dažādo atskaišu sistēmā ir daudz neskaidrību un problēmu. VID vajadzētu
izstrādāt vienotu šāda veida atskaišu programmu un pirms jaunu atskaišu
pieprasīšanas, ieviest attiecīgu programmu datu apstrādei un konkrētās
informācijas iegūšanai (piem. Tirdzniecības noteikumu pārbaužu uzskaitei
vajadzētu vienotu programmu visām VID nodaļām).1998.gada 1.pusgadā Rīgas rajona
nodaļā ieviesta jauna programmatūra “Datu apmaiņas starp VID un VSAP”. Kā arī
ieviestas izmaiņas programmatūrā “Nodokļu uzskaite”, “Algas grāmatas”, “Gada
kartes”. Tas ir labs sākums, bet ar to vien nepietiek.
Lai
varētu salīdzināt kā pieaug saņemto un nosūtīto dokumentu skaits tiek
salīdzināts 1996., 1997.un 1998.gads (pie kam salīdzināts tikai janvāra
mēnesis), apskatāms tabulā Nr.4 un 5.
Tabula
Nr.4
Saņemtie dokumenti (janvāra mēnesis)
|
|
Ienākošie dokumenti kopā
|
t.sk. vēstules, iesniegumi
|
VID dokumenti
|
|
1996.g.
|
320
|
253
|
67
|
|
1997.g.
|
439
|
361
|
78
|
|
.1998.g.
|
632
|
529
|
103
|
tabula
NTabr.5
Nosūtāmie dokumenti (janvāra mēnesis)
|
|
Kopā
|
Uzņ., fiz.pers. u.c
|
VID
|
LR UR
|
Policija, TIK, Tiesa
|
|
1996.g.
|
705
|
544
|
113
|
5
|
43
|
|
1997.g.
|
954
|
695
|
137
|
51
|
71
|
|
1998.g.
|
1015
|
716
|
193
|
14
|
92
|
5. PERSONĀLA VADĪŠANA
ORGANIZĀCIJĀ
Personāla plānošana organizācijā un
uzņēmumā notiek, ņemot vēra gan iekšējās aktualitātes, gan arī dažādus ārējās
vides faktorus. Personāla plānošana var notikt dazādos virzienos:
-
nākotnes nepieciešamības plānošana;
-
nākotnes līdzsvara plānošana;
-
darbinieku pieņemšanas un atbrīvošanas plānošana;
-
darbinieku attīstības plānošana.
Valsts ieņēmumu dienestā un arī Rīgas rajona nodaļā vislielākā uzmanība
darbam ar personālu tiek veikta tieši darbinieku attīstībai. Sekmīgu fiskālo uzdevumu veikšanai
Valsts ieņēmumu dienestam jānodrošina ar izglītotiem un profesionāliem
darbiniekiem. Tā kā nodokļu sistēma pēdējo gadu laikā ir pakļauta straujam un
nepārtrauktam attīstības procesam, nodokļu likumi kļuvuši daudz komplicētāki,
darbinieku profesionālajai sagatavotībai ir milziga nozīme. 1993.gadā tika
noslēgts līgums ar RTU par muitas darbinieku augstākās un vidējās profesionālās
izglītības iegūšanu, mācoties RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas
institūtā.Darbojas arī muitas darbinieku kvalifikācijas celšanas kursi.
Analizējot personāla kvalitatīvo sastāvu, 1998.gadu uzsākot, gandrīz 40%
strādājošo bija augstākā izglītība, 38% vidējā speciālā, 22% vidējā izglītība.
RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtā (SESMI) 1997.gadā
mācījās 128 VID darbinieki, bakalaura diplomu ieguva 51 students, no kuriem 39
turpina mācīties, lai iegūtu augstāko ekonomisko izglītību. SESMI muitas
koledžā mācījās 123 VID darbinieki. Banku Augstskolā mācījās 121 VID
darbinieks, no kuriem 52 ieguva diplomu finansu specialitātē.
Ar mācību darbu koordinēšanu un plānošanu
nodarbojas VID Mācību organizācijas daļa. VID personāla mācību procesa
organizēšana dalās šādās kategorijās:
pamatapmācība
(nodokļi, muita)
uzņēmējdarbības
pamati (spec kvalif. kursi)
profesionālā
izglītība
pārvaldība
(menedžments)
Šajā procesā ir iesaistītas tādas mācību
iestādes kā Rīgas Tehniskā universitāte (VAD noformēšana un kontrole,
pamatapmācība, dzelzceļa transporta
muitošana, autotransporta muitošana, nodokļu piemērošanas specifika muitā,
riska analīze un novērtēšana), Banku augstskola (banku darbības organizēšanas
pamatprincipi un uzskaite, vadīšanas iemaņas un prasme, finansu analīze,
nodokļu audits, darba drošība, riska pārvaldīšana un pamatmācības kurss Finansu
policijai), kā arī mācību firmas un centri atbilstoši nepieciešamo zināšanu
apguvei (kvalifikācijas celšana grāmatvedībā, elektrisko kases aparātu un
datoru lietošana u.c). Paralēli tam regulāri notiek gan vietējo speciālistu
rīkotie semināri VID reģionālajās nodaļās, gan arī ārvalstu palīdzības
programmu ietvaros esošās mācības un semināri.
VID
Rīgas rajona nodaļas personāla vecums :
|
Līdz
30 gadiem
|
31
- 40
|
41
- 50
|
51
- 55
|
No
56
|
|
31%
|
33%
|
23%
|
7%
|
6%
|
VID Rīgas rajona nodaļai 1998.gadā
ir nosprausts mērķis izveidot sistemātisku pieeju VID rajona nodaļas darbinieku
profesionālās izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanai, organizējot mācības
atbilstoši VID rajona nodaļas iestādes mērķiem un uzdevumiem. Lai to varētu
realizēt dzīvē, ir noteikti dažāda veida pasākumi:
-
veicot problēmas analīzi, noteikt mācību vajadzības vadoties pēc katra darbinieka izglītības un
profesionālās kvalifikācijas;
-
priekšlikumu izteikšana apmācību satura noteiksanai, veicot iepriekšēju
izzināšanu, ņemot vērā apmācāmo darbinieku pieredzi, izglītību, kā arī spējas
izmantot spējas praktiskā darbā.
Mācību
organizācijas darba uzlabošanai un pilnveidošanai ir paredzēts izstrādāt
sistemātiskas darbības plānu sākot ar problēmas noteikšanu un beidzot ar mācîbu
programmas ieviešanu apmācāmajiem darbiniekiem (skat. pielikumā – Mācību
procesa shēma).
Tā
Rīgas rajona nodaļā, laika posmā uz 01.01.1998.gadu specializētos
kvalifikācijas paaugstināšanas kursus ir apmeklējuši 84 darbinieki (skat.
pielikumā kursi un semināri). Kvalifikācijas paaugstināšana notikusi sekojošos
kursos:
-
vadīšanas prasme VID,
-
KIF “Biznesa komplekss” kvalifikācijas celšanas kursi grāmatvedībā,
-
Tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas grāmatvedībā,
-
Finansu analīze, nodokļu audits
-Apdrošināšanas grāmatvedība
-
Lauksaimniecības grāmatvedība
-
Datorkursi
-
Elektronisko kases aparātu lietošana
Valsts
ieņemumu dienesta Rīgas rajona nodaļas Personāla un mācību organizācijas daļai
ir paredzēti finansu līdzekļi tieši
apmācības organizēšanai par kopējo summu Ls 3486.00. Šī summa sadalās atsevišķi
centralizētai apmācībai un apmācībai uz
vietas rajonā. Centralizēti tiek rīkoti
sekojoši kursi: KIF “Biznesa komplekss” kvalifikācijas celšanas programma
grāmatvedībā; tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas grāmatvedība;
lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes uzskaite zemnieku
saimniecībās; banku un apdrošināšanas sabiedrību darbības organizācija un
operāciju uzskaite; lietišķās informācijas apmaiņa; datoru kursi.
Rajonā uz vietas tiek apmeklēti
semināri Rīgas zinātnes un tehnikas namā un Latvijas tautsaimniecības vadītāju
un speciālistu institūtā, kā arī firmas “Softronik” datoru kursi.
Bez tam finansu iespēju robežās
plānots organizēt svešvalodu un psiholoģijas kursus.
VID Rīgas rajona nodaļas
personāla izglītības līmenis:
|
Vidējā
|
Vidējā speciālā
|
Augstākā
|
|
14%
|
39%
|
47%
|
Rīgas
rajona nodaļā strādājošie ar augstāko izglītību sastāda vislielāko
procentu.Šeit jāpiemin, ka liela daļa strādājošie darbinieki ar vidējo
izglītību uz doto momentu mācās augstākajās mācību iestādēs, lai iegūtu
augstāko izglītību.Ar 1999.gadu darbinieki ar augstāko izglītību sastādīs
vismaz 50%.
Valsts ieņēmumu dienestā personāla
plānošana notiek atkarībā no tā, cik štata vietas paredzētas, tātad tās
atkarīgas no personāla mainības. Laika posmā no 01.01.98 – 01.18.98. no darba
atbrīvoti 14 darbinieki, pie kam vērojama tendence, ka atbrīvošana notiek tikai
uz pašu darbinieku vēlēšanos. Tātad personāla atbrīvošana no darba netiek
plānota. Jāpiemin, ka no 95 darbiniekiem 34 darbinieki (36%) VID Rīgas rajona
nodaļā strādā vairāk kā 5 gadus.
Šajā
laika periodā darbā pieņemti 16 darbinieki. Darbinieku atlase konkrētam amatam
notiek avīzē izsludinot konkursu, pēc iesnieguma, CV un iekšējiem konkursiem.
Atlasot kandidātus uz vakantajām vietām tiek pievērsta liela uzmanība
pretendentu izglītībai, iepriekšējai darba pieredzei un potenciālajām iespējām.
Kandidātu atlases gaitā, speciāli izveidota komisija veic viņu pieteikumu
novērtēšanu un kvalifikācijas noteikšanu, kā arī organizē kandidātu intervijas.
Priekšroka tiek dota tiem pretendentiem, kuriem ir atbilstoša ekonomiskā vai
finansu izglītība un darba pieredze finansu sistēmā. Darbinieks tiek pieņemts
uz pārbaudes laiku uz 3 mēnešiem un ja ar viņa darbu ir apmierināti, tiek
noslēgts darba līgums uz ilgāku laiku. Jaunpieņemtie darbinieki tiek
iepazīstināti ar Ētikas kodeksu, likumu “Par valsts ieņēmumu dienestu”,ar
nolikumu par darba aizsardzību, ar koplīgumu, iekšējās kārtības noteikumiem,
par ko darbinieks parakstās. Bez tam nodaļas iekšējā konkursa rezultātā uz
vakantajām vietām kvalificētākiem darbiniekiem tiek dota iespēja strādāt
augstāk atalgotu darbu. Pielikumā Rīgas rajona nodaļas darbinieku amati
parādīts cik ir galvenie nodokļu inspektori, vecākie nodokļu inspektori un
nodokļu inspektori. Piemēram, audita daļā ir 18 galvenie nodokļu inspektori un
tikai 4 vecākie nodokļu inspektori.
Atalgojuma sistēma Valsts ieņēmumu dienestā ir noteikta ar MK
noteikumiem Nr.446 (03.12.96.) “Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts
ieņēmumu dienesta darbiniekiem”, kuri izdoti saskaņā ar Latvijas darba likumu
kodeksa 86.pantu (skat. pielikumā). Šie noteikumi nosaka, ka VID darbinieka
mēneša amatalgu nosaka atbilstoši ieņemamajam amatam, kā arī ņemot vērā
attiecīgā darbinieka izglītību, darba pieredzi, konkrētā amata veikšanai
nepieciešamās prasmes, darba sareždžītību, slodzi un atbildību. Papildus
amatalgai VID darbiniekiem ir noteiktas dažādas piemaksas:
-
par izdienu;
-
par papildu darbu (par amatu vai profesiju apvienošanu, darba zonas
paplašināšanu vai par uz laiku promesoša darbinieka pienākumu izpildīšanu);
-
par darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos;
-
par papildu uzdevumu izcilu veikšanu un atbildības uzņemšanos, paaugstinātu
darba intensitāti un korektu amata pienākumu pildīšanu.
Bez tam VID tiek nodarbināti darbinieki,
kuri pieņemti darbā amatos, kas nav minēti šajos noteikumos vai kuri pieņemti
darbā noteikta darba izpildei. Uz šiem darbiniekiem attiecas Latvijas Republikas
likumos un citos normatīvajos aktos noteiktā darba samaksas kārtība. VID
darbinieku mēneša amatalgu apmērs regulāri tiek precizēts saskaņā ar valsts
budžetu kārtējam gadam, kā arī VID
attiecīgā gada darba rezultātiem.
5.
UZŅĒMUMA, ORGANIZĀCIJAS FINANSIĀLO REZULTĀTU ANALĪZE
Valsts
ieņēmumu dienests ir budžeta iestāde, tādēļ es savā darbā neapskatīšu VID finansiālo darbību. Atbilstoši manai
darba specifikai, savā prakses atskaitē es analizēšu viena nodokļu maksātāja
finansiālā gada darbību. Šis nodokļu maksātājs būs fiziska persona, kura
nodarbojas ar namīpašuma izīrēšanu un iznomāšanu, tādēļ arī viņa vestā
saimnieciskās darbības uzskaite atšķiras no tās grāmatvedības uzskaites, kuru
veic uzņēmumi.
Namīpašnieks
ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, kā arī veic sociālās apdrošināšanas
iemaksu maksājumus, maksā īpašuma nodokli un ir arī pievienotās vērtības
nodokļa maksātājs.
Ienākumu
un izdevumu uzskaiti fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, izdara
ienākumu – izdevumu žurnālā. Par cik minētā persona nodarbojas gan ar īpašuma
iznomāšanu (juridiskām personām), gan arī ar izīrēšanu (fiziskām personām), tad
uzskaitīti tiek atsevišķi ienākumi no fiziskām personām un ienākumi no
juridiskajām personām. Skaidrs, ka juridisko personu maksājumi pārsniedz
fizisko personu maksājumus. 1997.gadā ienākumi no juridiskajām personām bija Ls
19582.44, bet īres maksas no fiziskām personām – Ls 2634.24. Ienākumi no darba
attiecībām 1997.gadā nav bijuši.
Izdevumu
summa sasniedz Ls 15578.11. Izdevumos tiek ieskaitīti:
-
darba algas maksājumi pārvaldniecei, sētniekam un elektriķim, kā arī sociālā
nodokļa maksājumi, kas jānomaksā darba devējam;
-
nomaksātais īpašuma un zemes nodoklis;
-
maksājumi par bankas pakalpojumiem;
-
maksājumi par juridiskajiem pakalpojumiem;
-
izdevumi remontdarbiem (kāpņutelpu kārtējais remonts, siltummezgla kārtējais
remonts, elektrotīkla k. remonts u.c.)
Bez
tam, izdevumos tiek ieskaitītas arī pamatlīdzekļu amortizācijas summas. Šim
namīpašniekam 1997.gadā amortizācijas summas tika aprēķinātas nepareizi, jo
amortizācija tika rēķināta no pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības, taču jārēķina
no bilances vērtības, atlikušās vērtības. Līdz ar to tas stipri ietekmē
finansiālo rezultātu, jo pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība daudz lielāka nekā
atlikusī vērtība. Samazinot izdevumu summu, palielinās apliekamais ienākums un
līdz ar to arī maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Namīpašnieka ienākumus ietekmē tiešie
nodokļi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts no tīrās ienākuma summas,
taču netiek ieskaitīts izdevumu summā. Zemes un īpašuma nodoklis nav atkarīgs
no ienākumiem, bet gan no īpašuma, kas pieder fiziskajai personai un šīs summas
palielina izdevumus (samazina apliekamo ienākumu). Pievienotās vērtības
nodoklis ir netiešais nodoklis un neietekmē
ne apliekamo ienākumu, ne arī izdevumus, jo šo nodokli samaksā īrnieki
un nomnieki.
Apskatot maksātāja iesniegtās deklarācijas,
redzams, ka īpašuma iznomāšana un izīrēšana nedod lielu peļņu. Īpašuma
uzturēšana labā kārtībā prasa lielus līdzekļus, līdz ar to, ir lieli izdevumi.
Visā visumā šis saimnieciskās darbības veids ir rentabls tad, ja īpašums ir
labā kārtībā un tā uzturēšana neprasa lielus līdzekļus. Pie pašreizējā dzīves
līmeņa nekādas pārmaiņas nav prognozējamas, jo palielinot īres maksu,
iedzīvotāji to nebūs spējīgi samaksāt, kā rezultātā augs nenomaksāto īres naudu
parādi un pasliktināsies gan īrnieku stāvoklis, jo nebūs līdzekļi, lai uzturētu
namu labā stāvoklī un samazināsies arī namīpašnieka ienākumi.
Līdz ar to, varu teikt, ka namīpašnieki
pašlaik negūst tik lielu peļņu kā varētu gūt sakārtotā ekonomikā, pie augstāka
dzīves līmeņa. Ar laiku, uzlabojoties
ekonomiskajam stāvoklim valstī, varētu palielināties īres maksas denacionalizētajos namos, taču
šobrid tas ir nereāli. Šajos namos dzīvojošie lielākā daļa ir pensionāri, kuri
nevar samaksāt augstās īres maksas. Protams, pastāv iespēja atbrīvoties no
šādiem īrniekiem, taču tā nav izeja, jo mūsu valstī ir daudz cilvēku kuriem
vajadzīgi sociālie pabalsti un šo iedzīvotāju daļu palielināt nav nekādas
vajadzības.
7. ORGANIZĀCIJAS STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA UN
ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS
STRATĒĢISKAIS
PLĀNS, TĀ PERIODS, SATURS
Valsts
ieņēmu dienesta stratēģiskais plāns ir sastādīts laika posmam no 1998.-
2002.gadam. Šis plāns tiek aktualizēts katram gadam un ietver ar nodokļu un
muitas administrāciju saistītos jautājumus un to nodrošinājumu. Stratēģiskajā
plānā ir definēta VID misija; aprakstīta vide, kurā tas darbojas un uzskaitīti
dienesta galvenie uzdevumi misijas realizācijai, kā arī sniegts īss darbības
rezultātu apkopojums. Stratēģiskais plāns ir pamats Valsts ieņēmumu un muitas
politikas nodrošināšanas programmas izstrādei, kā arī citu, detalizētāku plānu
un programmu izstrādei stratēģisko uzdevumu un mērķu sasniegšanai.
VID
ir izveidots ar nolūku īstenot valsts fiskālo un muitas politiku, nodrošināt
valsts ekonomiskās robežas aizsardzību un plānotos ieņēmumus valsts budžetā,
panākot nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu brīvprātīgu nomaksu laikā un
garantējot to iekasēšanu, tādejādi sekmējot Latvijas iedzīvotāju ekonomisko un
sociālo labklājību.
VID
stratēģiskie mērķi ir:
uzlabot darba produktivitāti, panākt
vienkāršākus nodokļu iekasēšanas noteikumus, veidus un procedūras, ieteikt
nepieciešamos grozījumus LR likumdošanā, modernizēt VID informācijas sistēmu un
muitu, izglītot nodokļu maksātājus, nostiprināt muitas austrumu robežu.
Tuvāko
gadu darbības galvenie uzdevumi:
Ø Esošo
resursu efektīva izmantošana (darba organizācijas un ētikas uzlabošana;
personāla atlase, tā izveidošana un mācību pilnveidošana; materiālā stimulēšana
un materiāltehnisko līdzekļu ekonomija) un darba intensitātes palielināšana
Ø Nodokļu
administrēšanas un muitas darbības procedūru modernizācija un vienkāršošana
Ø Informācijas
datorizētās apstrādes un vienotās komunikāciju sistēmas attīstība, kā arī
jaunas VID informācijas sistēmas izstrādāšana
Ø Pastiprināta
nodokļu maksātāju informēšana un izglītošana, lai nodrošinātu brīvprātīgu un
godprātīgu nodokļu nomaksu
Ø Valsts
investīciju programmas īstenošana pilnā apjomā, pirmām kārtām informātikas jomā
un muitas austrumu robežkontroles punktu būvē.
APAKŠNODAĻU
STRATĒĢISKIE PLĀNI, TO SATURS
Valsts
ieņēmumu dienesta darba plānošanai 1996.gadā tika radīta teritoriālo iestāžu un
centrālā aparāta rīcības plānu izstrādāšanas un realizēšanas sistēma.
Rīcības
plāni tiek izstrādāti katru gadu. Aktualizējot iepriekšējā gada plānus. Tajos
paredzēts nodrošināt valsts, pašvaldību un sociālā budžeta ieņēmumus, kā arī
izveidot universālu nodokļu administrēšanas un muitas informātikas sistēmu, kas
ļaus ne tikai uzlabot nodokļu maksātāju un maksājumu uzskaiti, bet arī
automatizēt analīzes un kontroles operācijas.
ATTĪSTĪBAS
PERSPEKTĪVAS
VID
vēlas panākt, lai nodokļu maksātāji pazīst to kā modernu organizāciju un ciena
pēc tās godīguma, profesionalitātes un augstās darba kvalitātes. Šādu stāvokli
panākt VID ir paredzējis ar šādiem līdzekļiem:
Ø Izglītots
un pieredzējis personāls, kas strādā profesionāli un personīgo izaugsmi
veicinošos apstākļos;
Ø Nodokļu
un muitas administrācijas darba atklātība un pārredzamība;
Ø Ieviešot
pēdējos tehnikas sasniegumus informācijas apstrādē, uzskaitē un analīzē;
Ø Riska
analīzes un vadības metožu pilnīgāka izmantošana;
Ø Kvalitatīvi
VID pakalpojumi;
Ø Nodokļu
maksatāju un muitas klientu izglītošana un informēšana;
Ø Brīvpratīgas
nodokļu aprēķināšanas un nomaksas veicināšana;
Ø Pasaules
valstu pieredzes izmantošana nodokļu administrēšanas un muitas darba
pilnveidošanā.
VID
vispārējās darbības plānošanai ir izstrādāta un tiek realizēta Valsts ieņēmumu
un muitas politikas nodrošināšanas programma. 1996.gadā šī programma tika
izstrādāta 1 gadam, bet 1997. – jau 2 gadiem.
Lai
nodrošinātu kārtējos valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumus, VID 1997.gadā
paredzēja iztērēt tikai 3% no valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Ar
1998.gada 1.janvāri uzsākot administrēt sociālo nodokli, kā arī saņemot
papildus finansu līdzekļus nozīmīgiem investīciju projektiem, dienesta darbībai
būtu nepieciešams 1998.gadā iztērēt 3.2% kopējo ieņēmumu no VID
administrējamiem nodokļiem un citiem maksājumiem, bet jau ar 2000.gadu
paredzams, ka nepieciešamais līdzekļu daudzums būs tikai 2.9%, bet ar 2001.gadu
– 2.5%.
Ja
pašreizējais VID izdevumiem paredzēto līdzekļu kopapjoms netiks palielināts,
tad nav pamata prognozēm, ka tiks nodrošināts valsts, pašvaldību un sociālā
budžeta pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (kontrolē nodarbināto
nodokļu inspektora un muitnieka vidējā darba samaksa joprojām bieži vien ir
simtkārt mazāka par viņa darba rezultātā aprēķinātajām un budžetā iekasētajām
nodokļu summām.
Ja
nepieciešamie papildu līdzekļi netiks piešķirti, it sevišķi ar investīcijām
saitītajām apakšprogrammām, tad nebūs iespējams paaugstināt nodokļu
administrēšanas efektivitāti, muitas tranzīta kravu kontroli un garantiju
ieviešanu muitā, kā arī pārņemt un efektīvi administrēt sociālās apdrošināšanas
iemaksas. Valsts ieņēmumu dienests līdz ar to nebūs spējīgs pilnā apjomā
garantēt plānotos valsts kopbudžeta ieņēmumus.
VIETA UN LOMA
EIROPAS SAVIENĪBĀ
Latvijai
pašlaik ļoti nozīmīga ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Jautâjumi par nodokļu
politiku un nodokļu administrēšanu ir aktuāli gan pašā Eiropas Savienībā, gan
arī pie mums, Latvijā.
ES
mērķis ir harmonizēt nacionālās likumdošanas pievienotās vērtības nodokļa,
akcīzes nodokļa un tirdzniecības nodokļa jomā, tas ir samazināt atšķirību starp
dalībvalstīs esošajām un likumdošanā noteiktajām netiešo nodokļu likmēm. Pastāv
uzskats, ka bez šo netiešo nodokļu likumdošanu harmonizēšanas kopīgs ekonomiskais
tirgus nevarētu pastāvēt, jo traucēklis būtu dažādo nodokļu barjeras. ES
nodokļu politika nav saistīta ar kopēju nodokļu aplikšanu, bet gan- izveidot
kopēju telpu bez iekšējām robežām, kurā varētu brīvi pārvietoties cilvēki,
preces, kapitāls.
Pašlaik
nodokļu likumdošanas tuvināšana notiek arī starp ES asociētajām Centrāleiropas
un Austrumeiropas valstīm, kuras ir izteikušas
vēlēšanos iestāties ES. Šādam mērķim ES
Padome apstiprināja ES komisijas izstrādāto Balto grāmatu. Baltā grāmata
attiecas arī uz Latviju un tās likumdošanas harmonizēšanu ES noteiktajām
prasībām.
Nodokļu
sistēmu tuvināšana pirmām kārtām attiecas uz netiešajiem nodokļiem, t.i. PVN un
akcīzes nodokli.
Nodokļu politika ir plašs jēdziens. Viena no
nodokļu pamatfunkcijām ir fiskālā politika. Otra nodokļu galvenā funkcija ir
ekonomiskā funkcija. Tās uzdevums ir ar likumu palīdzību regulēt pastāvošo
ekonomiku, veicināt kādas konkrētas nozares attīstīšanu vai bremzēšanu.
Atkarībā no veida nodokļi veic tiem piešķirto, likumdošanā noteikto, ekonomisko
funkciju.
Runājot
par ES tiešo nodokļu noteikumiem attiecībā uz tirgus integrāciju, tie neparedz
tiešo nodokļu saskaņošanu ES.
Otra
grupa ir netiešie nodokļi, kas pēc savas būtības ir nomaksājami valsts budžetā
realizējot produkciju, preces un pakalpojumus. Šā iemesla dēļ tiek palielināta
jebkuras preces vai pakalpojuma pārdošanas cena, kas saistīta ar netiešo
nodokļu aplikšanu. ES īpaša uzmanība tiek pievērsta PVN un akcīzes nodoklim un
tiek izstrādātas direktīvas un rekomendācijas to pielietošanai.
Akcīzes
nodoklis ES tika ieviests 01.01.93. kā iekšējā tirgus izveides sastāvdaļa. ES
likumdošana paredz, ka ar akcīzes nodokli ir apliekamas preces, ja tās ražotas
ES teritorijā vai importētas uz ES no kādas tresās valsts. Akcīzes nodokļa
mērķis ir paaugstināt ar nodokli apliekamās preces cenu. Latvijā akcīzes
nodokla piemērošanu nosaka viens likums “Par akcīzes nodokli” un ar to
saistītie normatīvie akti. ES politika ir noteikusi atsevisķu likumdošanas
izstrādi katram ar akcīzes nodokli apliekamam produktam atsevišķi. LR FM
Nodokļu politikas departaments pašlaik strādā pie jaunas akcīzes nodokļa likumu
paketes.
1967.gadā
tika noteikta pirmā PVN direktīva un 1968. – otrā. Šīs direktīvas noteica
nekumulatīvus un daudzpakāpju apgrozījuma nodokli, kas tika nosaukts par
pievienotās vērtības nodokli un tas ES dalībvalstīs aizvietoja citus
apgrozījuma nodokļus. ES ir arī noteikta vienota PVN bāze. Iemesls, kāpēc tā ir
– kopienas budžets tiek veidots no pašas resursiem, kuru daļu veido % no
kopējās PVN bāzes. Pašlaik ES galvenais ienākumu avots saistās ar PVN, t.i.1%
no ES budžeta ienākumiem veido dalībvalstu iekasētais PVN.
Pastāv
arī PVN direktīva, kas nosaka PVN likmes. Ir noteikts, ka visās dalībvalstīs ir
jāievieš 2 PVN likmes – standarta likme un samazinātā. Pamatlikmēm jābūt
robežās no 14% - 20%, bet samazinātās 4%
- 9%. Ar samazināto likmi tiek aplikti pārtikas produkti, apkure un
apgaismojuma enerģijas produkti, ūdens apgāde, farmaceitiskie produkti, grāmatas,
avīzes un cita periodika.
Kā
redzams, ar nodokļiem saitīto neatrisināto jautājumu ir daudz, tādēļ Valsts
ieņēmumu dienestam būs jāveic liels darbs, lai
visa nodokļu politika un administrēšana atbilstu ES noteiktajām
prasībām.
SECINĀJUMI
VID
kā valsts pārvaldes institūcija izveidota 1993.gadā un kopš tā laika pozitīvi
ietekmējusi nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts
noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu LR un uz muitas robežas, kā arī
nodrošina sabalansēta valsts pamatbudžeta ieņēmumus.
Konkrēti
VID Rīgas rajona nodaļa valsts pamatbudžetā 1997.gadā deva 0,63% no visiem
ieņēmumiem. Protamsd, tā neieņem vadošo vietu budžeta ieņēmumu veidošanā. Tas
tāpēc, ka Rīgas rajona uzņēmēji ir aktīvi eksportētāji un sakarā ar to ir
nelieli PVN maksājuma apjomi, ir lielas PVN atmaksas. Kā arī rajonā nav īpaši
lielu uzņēmējsabiedrību un lielu nodokļu maksātāju, jo lielākie nodokļu
maksātāji pārgāja uz Lielo nodokļu maksājumu pārvaldi.
VID,
kā arī VID Eīgas rajona nodaļas galvenā mārketinga funkcija – saskarsme ar
klientu, kur liela loma ir konsultāciju sniegšanai, informatīvo materiālu
izstrādei, semināru organizēšanai un VID uzticības tālruņa izveidei. VID Rīgas
rajona nodaļai ir aktīva sadarbība ar rajona “Apriņķa avīzi”, kurā tiek sniegti
nodokļu maksātājiem likumu izmaiņas, MK noteikumi, to skaidrojumi, atbildes uz
maksātāju jautājumiem.
Lai
Latvijas nodokļu un muitas likumdošanas izstrādāšana notiktu atbilstoši Eiropas
Savienības normām, prasībām, VID iesaistījies sekojošās starptautiskajās
programmās:
-
Eiropas Padomes PHARE programmā;
-
Vācu’firmas “Media
Consulta” izstrādē nodokļu maksātāju informēšanas un izglītošanas projektos;
-
Noslēgts VID un
Zviedrijas pārvaldes līgums par savstarpējo palīdzību muitas iekšējās mācību
sistēmas izveidošanā;
-
OECD veic mācību
organizēšanu darbiniekiem.
VID struktūra laika gaitā ir mainījusies. Visa VID
priekšgalā ir ģenerāldirektors un tālāk seko viņa 3 vietnieki:
-
Lielo nodokļu
maksātāju direktors;
-
Nodokļu pārvaldes
direktors;
-
Muitas pārvaldes
direktors.
Katra šī pārvalde arī ir sadalīta sīkāk, kas pāriet uz
teritoriālo sadalījumu. Konkrēti Rīgas rajona nodoļai arī ir struktūras
sadalījums, kura priekšgalā ir nodaļas direktore. Dienestā ir liela un dažādas
informācijas plūsmas aprite, un lai šoinformāciju kvalitatīvi un kvantitatīvi
apstrādātu, ir nepieciešams šis sīkais sadalījums.
VID
efektīvai darbībai nepieciešams kvalitatīvs, profesionāls personāls. Lai šāds
personāls būtu, tiek pievērsta uzmanība darbinieka kvalifikācijai to pinemot
darbā un tiek veltīta uzmanība darbinieka apmācībai, izglītīšonai tālāk.
VID
stratēģiskais plāns ir pamats valsts ieņēmumu un muitas politikas
nodrošināšanas programmas izstrādei, kā arī citu detalizētāku plānu un
programmu izstrādei stratēģisko uzdevumu un mērķu sasniegšanai. Šāds plāns ir
sastādīts laika posmam no 1998.gada – 2002.gadam.Kā apakšnodaļu stratēģiskais
plāns no 1996.gada katru gadu tika radīts teritoriālo iestāžu un centrālā
aparāta rīcības plāns, kurā paredzēts nodrošināt valsts, pašvaldību un sociālā
budžeta ieņēmumus.
VID
vēlas panākt, lai nodokļu maksātāji pazīst to kā modernu organizāciju un ciena
pēc tās godīguma, profesionalitātes un augstās darba kvalitātes. Ir izstrādāta
un tiek realizēta Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšanas programma,
bet dienestam piešķirto līdzekļu kopapjoms ir niecīgs, un līdz ar to attīstības
perspektīvas ir niecīgas.
Valsts
ieņēmumu dienestam ir liela loma Latvijas nodokļu politikas veidošanā un
administrēšanā, un lai tā atbilstu ES noteiktajām prasībām, VID jāveic vēl ļoti
liels darbs.
PRIEKŠLIKUMI
Tā kā
Valsts ieņēmumu dienestam Latvijas ekonomikas attīstībā ir liela loma,nākotnē
nodokļu nomaksas process jāpadara vieglāks un saprotamāks, elastīgāks un
efektīvāks, jāmodernizē kontroles mehānismi, lai nodokļu nasta negultos tikai
uz godīgo nodokļu maksātāju pleciem, priekš kuriem VID vēl vairāk no
kontrolējošās institūcijas jākļūst par pakalpojumu sniedzēju institūciju.
1.
Modernizēt
informātikas sistēmas plūsmu starp dienesta teritoriālajām iestādēm; starp
teritoriālo iestādi un VID; starp teritoriālo iestādi un muitu kā arī starp
citām valsts institūcijām.
Modernizēt informācijas sistēmas saņemšanu – nodošanu
starp VID un uzņēmējsabiedrībām.
2.
Ieviest jaunākās
informātikas datorprogrammas, datu ieguvei, analīzei, apstrādei.
3.
Organizēt vairāk un
kvalitatīvākus seminārus gan nodokļu maksātājiem,gan arī VID darbiniekiem.
4.
Pievērst lielāku
uzmanību personāla apmācībai – apmaksājot kaut vai daļu no mācību maksas, radot
darbiniekam stimulu, vēlmi gan mācīties, gan turpmāk strādāt.
5.
VID darbiniekiem
piešķirt lielāku darba samaksu, darba stimulēšanai piešķirt lielākus līdzekļus.
6.
Darbiniekiem
nodrošināt lielāku aizsardzību pret noziedzīgiem grupējumiem.
7.
Sniegt skaidrojumus,
rast sapratni ar MK deputātiem nodokļu likumdošanas pieņemšanā,lai nerastos
“logi”, ar kuru palīdzību negodīgs nodokļu maksātājs var apiet kādu konkrētu nodokli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru