Uzņēmuma vadītāja raksturojums, tā funkcijas un lomas


 
AUGSTSKOLA
S.I.A.<> mācību centrs




Patstāvīgais studiju darbs
menedžmentā




Uzņēmuma vadītāja raksturojums,
tā funkcijas un lomas





D 1 4 kursa students *****************






Rīga 1998
<< Uzņēmuma vadītāja analīze >>

        IEVADS


          Protams pirmkārt jau šo darbu es rakstu tādēļ ka viņš man ir uzdots rakstīt un citas izejas man nav - taču ja nopietni tad šajā darbā es centīšos atspoguļot man konkrēti pazīstamu kāda uzņēmuma vadītāju no visiem aspektiem. Tas ietver gan to kā viņš vada savu uzņēmumu, gan kāds viņš ir pēc rakstura - kā uzņēmuma vadītājs, kādas metodes viņš pielieto lai varētu pārvaldīt savu uzņēmumu.
          Īsāk sakot centīšos viņu noraksturot cik nu labi to pratīšu.

          Vadītāja funkcījas un lomas


          Pirmais, kas tad ir tā vadīšana ?
Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku darbību (personu vai grupu) ar noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai īstenotu organizācijas mērķus. - No tā izriet sekojoš secinājums, ka Vadītājs savukārt ir konkrēts darbinieks, kurš ietekmē darbinieku darbību (personu vai grupu), lai īstenotu organizācijas mērķus.

          Ja vadīšana pēc būtības ir process, tad vadītājs ir konkrēts darbinieks, kurš īsteno šo procesu organizācijā. Jebkurš menedžeris, kam ir pilnvaras vadīt saskaņā ar organizācijas sakārtojumu, tajā pašā laikā var būt arī vadītājs. Ja tā būtu vienmēr, tad, problēmu nebūtu. Taču praktiski jebkurā organizācijā pastāv ne vien formālie, bet arī neformālie vadītāji. Neformālie vadītāji var būtiski ietekmēt darbinieku rīcību, neskatoties uz to, ka viņiem nav piešķirtas pilnvaras, amats un atalgojums, kas paredzēts formālam vadītājam.

Vadītāja varas būtība

          Lai panāktu efektīvu vadīšanu, vadītājam jālieto vara. Sabiedrībā parasti varu saista ar vardarbību, spēku vai agresīju. Šim uzskatam ir arī zināms pamatojums, jo praktieki visas šīs parādības eksistē. Taču rupjš spēks nav varas obligāts atribūts. Parasti vadītājs varu izmanto dažādi, lietojot daudzas metodes un paņēmienus, lai ietekmētu darbinieku rīcību. Līdz ar to vadīšana ir reāla varas lietošana. Pat tādā gadījumā, kad vadītājam ir noteiktas vadīšanas pilnvaras, viņš ne vienmēr tās īsteno jo padotie var vienkārši atteikties izpildīt vadītāja pavēles, ja viņa rīcībā nav nepieciešamās varas.
          Tādējādi vadītājam ir jāparāda saviem padotajiem, ka viņš ir galvenais un ka tieši viņa rokās ir koncentrēta visa vara - taču te atkal rodas viens paradokss, nevajaga aizrauties ar varas koncentrēšanu un nepārtrauktu pierādīšanu, jo ja no vadītāja puses būs nepārtraukti vērojama nepamatota, vienpusīga varas lietošana tad tas no padoto puses var izraisīt vēlmi parādīt arī savas iespējas. Rezūltātā - ne vadītājs, ne padotie nesasniedz mērķus. Tāpēc vadītājam ir ieteicams vienmēr novērtēt pietiekamo ’’varas bilanci ’’, kas varētu kalpot organizācijas mērķu īstenošanai un tajā pašā laikā neizraisītu padoto pretestību.

Varas veidi

          Praksē vadītāji lieto dažādus varas veidus. Pastāv ap pieciem varas pamatveidiem:
          *formālā (tradicionāla) vara;
          *atalgojuma vara;
          *piespiedu vara;
          *eksperta vara;
          *personības vara.

          Formālo varu nosaka ieņemamais vadošais amats, un vadītāja autoritāte šajā gadījumā ir pati par sevi saprotama. Organizācijā, kur formālā vara ir ļoti strikta, jautājumi ’’kas ir labs un kas nē ’’ ir strikti noteikti. Darbinieks reaģē nevis uz cilvēku, bet gan uz amatu. Tas palielina organizācijas stabilitāti. Taču ši vara pēdējā laikā samazinās.
          Atalgojuma varas pamatā ir vadītāja solītie apbalvojumi darbiniekiem par labi paveiktu darbu, piemēram, algas paaugstinājums vai paaugstināšana amatā. Šī metode ir samērā efektīva lai uzņēmums sasniegtu sev vajadzīgos rādītājus pēc iespējas īsākā laikā, taču šai varai arī ir zināmi trūkumi. Vadītājam ir daudz ierobežojumi sakarā ar atalgojuma piešķiršanu un maksāšanu - budžeta lielums, iekšējā likumdošana u.c.
          Piespiedu varas pamatā ir vadītāja iespējas sodīt savus padotos. Ja padotais nav paveicis savu uzdevumu kā nākas, tad vadītājam ir tiesības to kritizēt, izteikt rājienu vai kādā citā veidā kavēt padotā karjeru.
          Eksperta varu vadītājs iegūst, pateicoties savām zināšanām un prasmēm. Šajā gadījumā padotie savu vadītāju respektē tāpēc, ka viņš ir zinošāks. Vadītājam ir svarīgi būt ekspertam savā darba jomā, jo savādāk ja vadītājs neko nesaprot no sava darba tad šādiem vadītājiem var rasties problēmas ar padotajiem, jo tiem var izveidoties uzskats, ka viņu vadītājs ir galīgs nejēga un tie viņu pat var sākt ignorēt.


    Personības varas pamatā ir vadītāja raksturs, spēja pierādīt pārējiem savu ideju nozīmīgumu, prasme vadīt padotos un apvienot tos vienota mērķa sasniegšanai. Parasti šādā gadījumā padotie vēlas līdzināties savam vadītājam un uzskata to par piemēru darbā.

Iedarbības veidi

          Svarīgi ir arū paņēmieni ar kuriem vadītājs iedarbojas uz saviem darbiniekiem. Tiek izščirti divi iedarbības veidi:
          *pārliecināšana;
          *līdzdalība;
         
          Pārliecināšana ir sava viedokļa efektīva pasniegšana. Izmantojot pārliecināšanu, vadītājs atzīst zināmu atkarību no padotajiem, taču viņš dara visu, lai sasniegtu savstarpējo vienošanos.
          Līdzdalība kā iedarbes veids atzīst darbnieka varu un spējas vēl vairāk nekā pārliecināšana. Lietojot līdzdalību, vadītājs brīvi apmainās ar padotajiem ar informāciju un iesaista tos lēmumu pieņemšanā.

Vadīšanas stili un veidi

          Vēl viens no vadītāju raksturojošiem faktoriem ir viņa vadīšanas stils. Tas ir kādā stilā viņš vada savu uzņēmumu. Ir vairāki vadīšanas stili:

          *autoritārais stils - diktatorisks valdīšnas stils, mērķis tiek sasniegts par katru   cenu                                                      ignorējot padoto norādījumus;
          *direktīvi koleģiālais stils - vadītājs vienpersoniski pieņem lēmumus un                                                                                      informē par tiem padotos, kuriem nav tiesību tos apspriest;
            *koleģiālais stils - lēmumus vadītājs pieņem kopā ra padotajiem, taču                                                                            vadītājam ir izščirošās balss tiesības;
            *koleģiāli liberālais stils - lēmumus pieņem pēc konsultācijas ar darba                                                                                        kolektīvu;
            *liberālais stils - vadītājs minimāli iejaucas kolektīva darbā;
            *administratīvais stils - vadītājs galveno uzmanību veltī padoto formālajiem
                                                  pienākumiem;
            *distances stils - savā darbībā vadītāji ir korekti, pieklājīgi, bet darba laikā,                                                                kā arī ārpus darba laika izvairās no jebkurām neformālām                                                      attiecībām;
     *kontakta stils - vadītājs cenšas tuvināties padotajiem, izveidot saliedētu kolektīvu;
            *mērķvirziena stils - vadītājs liek kolektīvam darboties liela, perspektīva mērķa
                                             sasniegšanai;
          *deliģējošais stils - lēmuma pieņemšanas pilnvaras maksimāli tiek deliģētas padotajiem.
          Protams praksē reti kad kāds no iepriekšminētajiem vadīšanas stiliem ir sastopams tīrā veidā. Visbiežāk veidojas dažādu stilu kombinācijas.
                            

          Konkretā vadītāja darbība, lomas un funkcijas


          Manis izvēlētais uzņēmuma vadītājs ir a/s <>, tā saucamais prezidents un turpmākajās daļās es centīšos to noraksturot pēc tā ieņemamajām lomām, funkcijām, darbības un vadības metodēm u.t.t.
          Neliela piezīme kas it kā neattiecas uz šo darbu - vēl viens T.M.C. students rakstīja darbu par šo pašu uzņēmumu interesanti būtu salīdzināt mūsu darbus, jo es noteikti raksturošu šo uzņēmēju daudz savādāk, bet nu pie lietas.

          Vadītāja uzņēmuma apraksts

          A/s. I.M.S. ir zivju pārstrādes uzņēmums kurā nodarbojas ar zvejniecību, zivju produktu ražošanu un realizācīju - tā kā no tā izriet ka mans vadītājs darbosies šajā biznesā. Šis uzņēmums jau ir samērā sens tā kā tajā jau ir strādājušas ne viena vien paaudze un attiecīgi arī viens otru jau tik labi ir iepazinuši ka labāk vairs nevar. Japiebilst vēl pie šī apakšpunkta varbūt vēl vienīgi tas, ka tas tagad ir Vācijas -Latvījas uzņēmums un pilnīga vara pār to nepieder vienam konkrētam cilvēkam, bet gan vairākiem un pie tam tā vēl ir akcīju sabiedrība.

          Uzņēmuma vadītāja darbība

          Tā uzreiz nevar pat pateikt, tieši uz kurieni ir vērsta šī uzņēmēja darbība, jo vadoties pēc dažnedažādiem viedokļiem un aspektiem reizēm gudrs nevari tikt ko viņš ir tajā vai citā reizē gribējis izteikt ar savu rīcību, bet ķersimies klāt pie visa pamazām.
          Šī uzņēmuma vadītāja darbībā reizēm ir vērojama jeb nu muļķība, jeb nu pārsteidzība, jeb nu attiecīgu faktu nepārzināšana, jo savādāk daudz ko nevar izskaidrot. Minēšu kaut vai vienu faktu. Pēdējā laikā no šī uzņēmuma ir atlaisti, vai pazemināti ieņemamajā amatā vairāki, tā vārda tiešajā nozīmē, speciālisti, bet to vietā ir pieņemti cilvēki kuriem ar attiecīgajiem pienākumiem kas tiem jāveic ir maza sajēga - bērnu dārza audzinātāju viņš ieceļ par kūpināšanas ceha vadītāju, bet savukārt profesionālu meistaru atlaiž, jo lūk tas pateica ka šajā vietā kaut kas vairs nava īsti tā kā vajag. Savus radus, draugus, paziņas viņš cenšās sabāzt visās iespējamajās vairāk vai mazāk vadošajās vietās, pat īsti neskatoties vai viņiem ir kāda sajēga par to ko dara vai nav.
          Reižu pa reizei pat īsti nevar saprast ko viņš ar savu kārtējo rīcību ir vēlējies pateikt. Pašlaik šis uzņēmums,kā tagad moderni saka iet eiropā, bet ja pavēro to kādi ir tie eiropas standarti, tad tīri grūti ir vecu cehu tādiem piemērot, ja vēl vadītājs ik pa laikam sasit kādu uzņēmuma mašīnu, kuru protams nākas remontēt par uzņēmuma līdzekļiem, vai arī taisa nejēdzīgi modernas offisa telpas nemaz īpaši nedomādams, vai gadījumā lietderīgāk naudu nebūtu iegūldīt ražošanas attīstībā, ceha remontā vai vēl kur citur. Un nav pat jēga pieminēt tādus faktus, kalieli produkcījas daudzumi reižu pa reizēm nozūd nezināmā (vai arī zināmā) virzienā, protams nauda par tiem it kā netiekot saņemta.

          Lomu sadalījums

          Un protams kā tas ir vērojams ar amatu sadalī tā arī pie lomu sadales ir vērojams princips, kurš labāk uzsmaidīs tam arī tiks iedots augstāks postenis. Šajā uzņēmumā viss notiek tieši tā kā vēlas šis vadītājs - radi, draugi, stukači un citas šaubīgas personas ieņem viss augstākos amatus taču visi pārējie ir spiesti bezmaz vai dzīvot katru dienu nāves bailēs par to kad tikai tos par kaut ko neatlaiž. Tad nu arī rodās dažas tādas personās kas par augstāku amatiņu ar lielāko prieku pieness visu siltu šim vadītājam, kurš jau attiecīgi rīkojas samazinit kādam algu (labākajā gadījumā), vai vienkārši pazeminot vai vispār atlaižot. Šis vadītājs jau ieprieķš ir katram svu lomiņu iedalījis un izlīst no tās nav nemaz tik ieteicams, jo tas var bēdīgi beigties.
          Varētu jau likties ka nu viņš šajā uzņēmumā jūtas kā paties saimnieks, taču reizēm šis un tas par šo un to lie šaubīties. Kaut vai viens itkā nenozīmīgs fakts - lūk viņš reiz mēģināja atlaist sagādnieku, taču nekas nesanāca, jo lūk tas jau bīja ielikts no kadiem citiem augstāk stāvošiem spēkiem, kuri savukārt vēlās zināt kas notiek šajā a/s.
          Tad nu šī punkta beigas bezmaz vai viens komisks fakts, viņa sieva arī strādā šajā uzņēmumā un ja nu pēkšņi sagadīsies tā ka tu viņai kaut ko ne tā pateiksi tad vari rēķināties, ka jau pēc pāris minūtēm tiks spriest ko ar tevīm iesākt.
          Tā kā no visa šī te mēs varam secināt ka ne vienmēr tas kurš ieņem it kā uz doto brīdi augstāko amatu, patiešām ir šajā amatā.

         





         
          Uzņēmuma vadītāja analīze no teorījas viedokļa

          Vispirms mēs varētu censties noskaidrot pie kāda tad stila lai pieskaita šo vadītāju. Es domāju ka tas varētu būt kaut kas starp direktīvi koleģiālo stilu un koleģiālo stilu. Vadītājs pārsvarā tik tiešām pieņem vienpersoniski lēmumus, kaut arī varbūt viņš uztaisa apspriedi ar saviem padotajiem - taču tā jau ir tikai formalitāte, jo lēmums ir jau vadītājam skaidrs. Vadītājs par saviem lēmumiem informē protams arī savus padotos, kuriem neteiksim ka nav tiesības viņa lēmumu apspriest. Tāds tiesības viņiem ir un ja veselam’baram’ nepatiks ko viņu vadītājs ir pieņēmis tad var pastāvēt arī samērā reāla iespēja, ka vadītājs pārskatīs savu lēmumu un varbūt pat atzīs ka patiešām tajā nav kaut kas tā kā vajadzīgs - tas pārsvarā būs atkarīgs no viņa garastāvokļa un citiem apkārtējās vides faktoriem.

          Par varas veidiem šeit arī varētu parunāt no dažādiem aspektim, jo šis ir viens no tiem vadītājiem kas var lietot vienalga kādus līdzekļus lai sasniegtu savu. Te nevar runāt par kādu vienu konkrētu veidu, jo tie šajā gadījumā ir sajaukti kopā.
          Protams formālā vara jau ir pati pirmā ar kuru jau viss ir izteikts, viņš ir galvenais un tas ir viss, tas ir pats par sevi saprotams.
          Liela nozīme tiek tieši piešķirta atalgojuma varai jo es šaubos vai būtu tik daudzi ’stučīt’ gribētāji, ja viņiem par to nekas netiktu piesolīts, gan paaugstinājums, gan prēmijas u.t.t. Protams reizēm jau vienkāršiem strādniekiem arī kāds Ls tiek atmests, lai jau pastrādā tā žiglāk tāču tas ir tikai tā starp citu.
          Piespiedu varas parādības jau ir tik pierastas ka šķiet ka nemaz savādāk nevar, parasta atlaišana vai cita veida sodīšana vairs nav nekas īpašs tā kā ja piemēram kādam ir atvilkta alga vai noņemta prēmīja tad tas vairs nekas šausmīgs nešķiet, vienkārši ir atrasts kārtējais nabags kurš ne tā ir ’pasmaidījis’.
          Par eksperta varu es šeit labāk nerunāšu, jo es pat īsti nezinu ko lai šajā jomā saka, jo sākotnēji deviņdesmitajos gados šis uzņēmums tik tiešām bīja spējīgs pacelties un uzzsākt normālu ražošanu, taču par to kas notiek tur tagad es neņemos spriest. Pašlaik šajā vadītājā ir jau grūti sazīmēt kaut ko no eksperta funkcijām - neeksperta rīcīgu tur daudz biežāk var atrast.
          Sākotnēji šim vadītājam bīja arī samērā liela personības vara. Viņš prata cilvēkus apvienot darbam, ieinteresēt, bet pašlaik ir retais kas vairs par viņu varētu būt tādās pašās domās kā teiksim pirms sešiem gadiem.






          Šis man uzņēmēja raksturojums patiešām nav nekāds slavas dzejojums taču tāda nu tā īstenība ir un ja mēs vadāmies pēs astoņām pamatīpašībām, kas raksturo līderi, tad mans raksturojums būs vēl drūmāks.

          Astoņas pamatīpašības, kas raksturo līderi (ar parktisku piemēru)

          1. Prasme būt vienādam, spējīgam izveidot attiecību sistēmu ar sev līdzīgiem. - ja šī prasme manam vadītājam arī piemīt tad nu gan viņa ir dziļi jo dziļi apslēpta, jo nu es neteiktu ka viņam piemīt prasme būt vienādam ar citiem, viņš labāk kuru katru brīdi ir gatavs rādīt savu pārākumu par citiem, bet nevis nolaisties vienā līmenī ar citiem.
          2. Prasme vadīt padotos, tikt galā ar visām grūtībām un problēmām, kas saistītas ar iegūto varu un atbildību. - jā nu padotos viņš iztrenkā kārtīgi, šī prasme viņam patiešām piemīt, kaut gan ne vienmēr viņš spēj operatīvi reaģēt un tikt galā ar visām problēmām kas rodas no viņa varas.
          3. Prasme risināt konfliktus - būt spējīgam kļūt par starpnieku starp divām konfliktējošām pusēm, novērst stresa radītās nepatikšanas. - es nu gan nezinu kā viņš varētu kļūt par starpnieku starp divām konfliktējošām pusēm, jo parasti viņš jau ir vienā no tām, tāpat arī gandrīz visas stresa situācija tā vai savādāk ir saistītas ar kādu no viņa kārtējām darbībām, tā kā es nemāku spriest par šo jautājumu no cita viedokļa.
          4. Prasme apstrādāt informāciju - spēja izveidot komunikācijas sistēmu organizācijā, iegūt drošu informāciju un efektīvi novērtēt to - varbūt viņam arī pastāv šādas iespējas taču viņš daudz efektīvāk izveido vietējo stučītāju komunikatīvās sistēmas un šo informācīju patiešām ātri apstrādā, taču kā ir ar biznesa informācījas apstrādi es neņemos spriest, jo ja skatās pēc uzņēmuma darbības tad tā ir viegli atstāta novārtā (bet es 100% par šo jautājumu neņemos spriest).
          5.Prasme pieņemt netradicionālus lēmumus - spēja rast problēmu risinājumu apstākļos, kad alternatīvas darbības varianti, informācija un mērķi ir neskaidri un apšaubāmi - viņš tik tiešām pieņem reizēm tik netradicionālus lēmumus, ka skaidrs netiksi kas ar to ir domāts, tā pat ir arī ar mērķiem, jo kāds ir tagad viņa un visa uzņēmuma mērķis man šķiet neviens neņemtos spriest, pēc visām tām daudzajām atlaišanām, kadru maiņām uu citiem interesantiem pasākumiem man šķiet ka reti kurš tiktu gudrs, kas tie ir par tradicionāliem vai netradicionāliem lēmumiem.
          Bet ja runā tieši par šo 5. punktu tad man šķiet ka viņam šī prasme varētu būt gaužām apšubāma.



          6. Prasme sadalīt organizācijas resursus - spēja atrast vajadzīgo alternatīvu, ierobežotos laika apstākļos rast optimālu variantu. - organizācījas jeb uzņēmuma resursi arī tiek reizēm tā izšķiesti, ka varētu sākt šķist, ka jeb nu šim uzņēmumam nava kur likt naudu, vai arī ar tā vadītāju ir kaut kas nelāgs atgadījies. Kadreiz kad nekā nebīja un kad arī bīja bet bija grūti to dabūt, tad tika rasta alternatīva lai piemēram ražošana neapstātos, taču pašlaik ar alternatīvu meklēšanu dažos brīžos ir patiesi švaki. Labākā gadījumā to atrod jau par vēlu, vai vispār neatrod.
          7. Uzņēmēja prasme - spēja apzināti riskēt un ieviest organizācijā jauninājumus. - riskēts jau reizēm arī tiek taču cik tas ir apzināti cik nē tas tiek atstāts tīri veiksmes ziņā, par jauninājumiem arī jau sen ir aizmirsts, ja nu vienīgi pašiem priekšniekim jaunas mašīnas un jaunu offisa kabineti.
          8. Pašanalīzes prasme - spēja saprast līdera pozīciju un viņa lomu organizācijā, prasme redzēt to, kādu ietekmi līderis rada uz organizāciju. - par to vai šis uzņēmējs nodarbojas ar pašanalīzi es nemāku pašlaik spriest, taču to nu viņš gan saprot un nepārtraukti arī liek citiem saprast, ka lūk viņš ir līderis, tāpat viņš jau arī noteikti apzinās kāda loma ir viņam šajā organizācija un protams arī to viņš neslēpj no citiem - kā nekā vadītājs.


          Mani priekšlikumi un rekomendācijas

          Ko gan te es varētu īpašu rekomendēt vai priekšā likt, jo tik un tā tas izņemot jūs un manu datoru īpaši neinteresē, bet ja nu tomēr tad es tomēr ieteiktu viņam apstāties un tā kārtīgi apskatīties visapkārt - vai tik viņš nav gadījumā palicis viens pats, jo visi citi jau jeb nu ir atlaisti, pārcelti vai paši aizgājuši, šis ir pēdējais laiks kad vēl var atgriezties, jo drīz patiešām jau būs gaužām par vēlu.


          Nobeigums


            Tāds nu sanāca man tas, he-he-he, uzņēmēja raksturojums, he-he-he, centos raksturot to izejot nevis no personīgiem apsvērumiem, bet gan no vispārējiem faktiem.
          Varēju jau protams es izvēlēties kādu daudz jaukāku uzņēmēju taču man likās daudz saistošāk noraksturot šāda tipa cilvēku, lai jau pats laika gaitā sāktu rīkoties tā lai es nekļūtu viņam līdzīgs.




          >Izmantotā literatūra<



<>
<>
<>
 

















SATURS

IEVADS                                                                                                                                           
Vadītāja funkcījas un lomas                                                                                         
Konkretā vadītāja darbība, lomas un funkcijas                                             

UZŅĒMUMA VADĪTĀJA ANALĪZE NO TEORĪJAS VIEDOKĻA                             7

MANI PRIEKŠLIKUMI, REKOMENDĀCIJAS                                                              9
Nobeigums                                                                                                                               

1 komentārs:

  1. Finansējums uzņēmumam. Aizdevums uzņēmumam. Investora piesaiste. Aizpildi anketu un sūti mums pieteikumu finansēšanai.
    Vairāk informācijas: http://bit.ly/2fZtajc

    AtbildētDzēst