Vai Latvijai ir jāiestājas ES?

Tēma:Vai Latvijai ir jāiestājas ES?

Iestāšanās Eiropas Savienībā ir būtiska latviešu tautas izdzīvošanas un Latvijas valsts saglabāšanas iespēja.

Modernajās starpvalstu attiecībās arvien lielāku lomu gūst starptautiskās organizācijas, kas liecina par zināmu starptautisko normu respekta piaugumu. Šādas attīstības tendences Latvijai dod iespējas realizēt savu ietekmi, lai mēģinātu starptautisko notikumu gaitu iespaidot sev labvēlīgā virzienā. Otrkārt dalība starptautiskajās organizācijās ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā maza valsts spēj palielināt savu ietekmi. Tieši daudzpusējo attiecību jomā paveras plašākas iespējas pievērst uzmanību sev svarīgiem jautājumiem.

          Latvija ir maza valsts gan politisko, ekonomisko un fizisko resursu ziņā, gan sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ. Latvija atrodas citu mazu valstu tuvumā tieši blakus grūti prognozējamai Eiropas mēroga lilvalstij, kas apgrūtina reģionāli līdzsvarotu attiecību veidošanos. Šādos apstākļos Latvijas ārpolitikas pamatuzdevums ir nodrošināt neatkarību valsts izdzīvošanas izpratnē. No nacionālo interešu viedokļa tas ir zemākais jeb fizikas eksistences nodrošināšanas līmenis. Latvijai kā mazai valstij sevišķi svarīgs ir ārpolitikas daudzpusējo attiecību līmenis, kas dod iespēju kompensēt Latvijai pieejamo resursu un varas trūkumu. Dalībvalsts statuss ES Latvijai dotu neatkarības neatgriezeniskuma un drošības garantijas,  kas  izskaidro to prioritāro nozīmi ārpolitikā.

          Latvija nevar izvēlēties neitralitātes politiku kā savas drošības uzturēšanas veidu, jo tai trūkst nepieciešamo nosacījumu. Latvija objrktīvi ir maza un visai vāja valsts, tai trūkst resursu, tā atrodas pārejas stāvoklī un tieši blakus lielvalstij ar ģeopolitiskām interesēm. Tādēļ Latvija nav spējīga nodrošināt savu pašpietiekamību. Šodienas starptautisko attiecību situācijā neitralitāte nav aktuāla, jo neatbild uz jautājumu, pre ko tieši būtu jāietur neitrāla nostāja. Latvija, izvēloties neitralitāti, kad pārējās Centrāleiropas un Austrumeiropas valsits orientējas uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, riskē brīvprātīgi nokļūt NVS drošības sistēmā. Nostājoties pretim Eropas integrācijas straumei, Latvija neglābjami tiktu iesviesta plašajos Neatarīgo Valstu Sadraudzības ūdeņos. NATO paplašināšanas dēļ starp alianses valstīm un Krieviju radušās domstarpības neatslābst, un jautājums par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu stratēģisko piederību pagaidām nav atrisināts. Starptautikajā sistēmā šobrīd nedominē atturēšana vai polarizācija, bet gan pastāvošās koalīcijas. Latvijai ir iespējams pieslietiesvai nu vienai, vai otrai koalīcijai. Šādā gadījumā - Eiropas drošības kopienai, ko veido ES kā stipru valstu savienība un NATO kā Transatlantiskā alianse, vai arī KF hegemonijas determinētajai NVS. Lavijas izvēle nevar būt neitralitāte, jo tā ne tikai neatbilst starptautiskās sistēmas stāvoklim un Eiropas integrācijas procesam, bet arī Latvijas reālajām iespējām. Ðajā vēstures posmā neitralitāte ir pilnīgi neadikvāta starptautisko attiecību sistēmā dominējoðam Eiropas integrācija procesam. Ņemot vērā Krievijas definētos centienus veidot ap sevi drošības siatēmu, visai agresīvo politiku attiecībā uz Latviju un Igauniju, neitralitāte Latviju neatgriezeniski novestu Krivijas ietekmes sfērā.

          Latvijas drošības mērķu sasniegðanā nenoliedzami pastāv riska faktori, kas ir neatkarīgi no Latvijas spējām. Tā kā Latvijas integrācija Eiropas Savienībā dotu netieðas drošības garantijas, apstāklī, ka šī organizācija, iekšēji pārstrukturējoties, varētu nedot to, ko vēlamies, to skaitā drošības garantijas. Kā zināms, gan NATO, gan ES plāno izeju no šādas situācijas, kas atsevišķos gadījumos tiek raksturota kā izeja no krīzes. Kad pienāks Latvijas laiks un kārta kārta kādā no minētajām struktūrām, tad tās var nebūt identiskas ðodien eksistējošām.Jāapzinās arī tas, ka zināma atteikðanās no suverinitātes atsevišķām interesēm būs Latvijas maksa par integrāciju Eiropas Savienībā. Par iespēju integrēties ES, kā arī NATO, Latvijai būs jāatdod daļa no suverinitātes, atsakoties no tiesībām vienmēr pieņemt vienpusēju politisku lēmumu, kas nav saskaņots ar pārējām organizācijas dalībvalstīm.

           Latvijas alternatīvas nosaka divas pretējas drošības sistēmas-ES/NATO alianse un Krievija/NVS. Drošības pelēkā zona Eiropā nevar ilgstoði pastāvēt, jo lielvalstis, kas atrodas ap Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, agri vai vēlu ðo tukðumu centīsies aizpildīt ar savu ietekmi. Ðajā gadījumā nacionāla perspektīva ir integrējoðai droðības politikai, kas vērsta prom no Krievijas hedemonijas NVS uz līdzsvarotu Eiropas droðības kopienu. Pieslieðanās Krievijai nozīmētu pilnīgu atteikðanos no iespējām nodroðināt nacionālās neatkarības un valsts identitātes pastāvēšanu, jo Krievijas pagātnes un tagadnes politika nedod iemeslus ilūzijām. Šādas stratēģijas praktiskie rezultāti redzami Baltkrievijas gadījumā.Baltijas integrācija Eiropā no Krievijas puses tiek izprasta kā būtisks zaudējums un tiešā Rietumu tuvošanās. Pagaidām Krievijai nav pamata rupjai ietekmes palielināšanai Baltijas valstīs, taču tāds var rasties vai tādus var atrast, jauniem līderiem nākot pie varas. Krievijai pietiek līdzekļu, lai veicinātu nestabilitāti un ietekmētu drošības situāciju Latvijā, un tie ir piemēram: ekonomiskie iespaidoðanas līdzekļi, nemieru provacēšana, izmantojot nelojālus etniskos krievus un citus iedzīvotājus. Eiropas Savienība Latvijai dod iespēju līdzsvarot Krievijas ietekmes radīto rīcības ierobežojumu.

          Latvija ir maza un vāja valsts, kas izpaužas visa veida resursu nepietiekamībā. Ðādā situācijā Latvija ir spiesta rēķināties ar blakus esoðo neprognozējamu, militāriem un citiem ietekmes resursiem bagātu lielvalsti, kuras ārpolitikas definīcijas satur zināmu apdraudējumu Latvijas droðības interesēm. Krasi atšķirīgais resursu sadalījums, vēsturisku un citu apstākļu noteikta savtarpēja draudzīguma un naidīguma pakāpe, stratēģisko intereðu pretrunas starp Latviju un KF determinē Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumu – nodroðināt valsts eksistenci. Ðādā situācijā daudzi ārpolitikas jautājumi kļūst par droðības politikas jautājumiem. Būtisks nacionālo drošības intereðu apdraudējums nosaka Latvijas drošības politikas risinājuma izvēli- iekļauðanās Eiropas integrācijas procesā. Integrējoties ES un NATO, Latvija savā droðības politikā īsteno līdzsvārošanas un pieslieðanās stratēģiju, kur pieslieðanās stipru valstu klubam vai aliansei ir līdzeklis, lai tajā rastu pastāvīgu atbalstu un sabalansētu Krievijas ietekmi. Ðādas stratēģijas maksa ir zināma atteikðanās no suverenitātes, kad atsevišķas valsts funkcijas tiek deleģētas jaunam centram.

          Izmantojamā  literatūra.

1.      “Pasaules politikas aktualitātes.” Andis Ozoliņš.

2.      “Eiropas Kopiena – Latvijas vārti uz Eiropu.”

3.      “Desmit tēmas par Eiropas Savienību.” Paskāls Fontēns.

4.      “Jūsu kaimiņš – Eiropas Savienība.”

5.      “Eiropas padomes parlamentārā asambleja.”

6.      “Kāpēc Eiropā?” Guntars Ābols.

7.      “Latvijas integrācija Eiropas struktūrās – drošības politikas risinājums.” Toms Baumanis.

8.      “Baltijas valsts ceļā uz Eiropas Savienību.”