Vajadzības.

     Cilvēks un vajadzības ir visciešākajā veidā saistīti jēdzieni. No pirmā kliedziena, mazulim parādoties pasaulē, pat vēl ātrāk, kad viņš vēl atrodas mātes miesās, līdz pat pēdējam elpas vilcienam šajā pasaulē, cilvēks pakļauts dažādām vajadzībām un vēlmēm. Varētu pat teikt tā- nav vajadzību     nav cilvēku.

     Interesanti palūkoties uz vajadzībām un vēlmēm vēsturiskā griezumā- piemēram, kādas vajadzības bija Akmens laikmeta cilvēkiem,- saka, ka viņiem galvenais esot bijis sasildīties pie uguns, nomedīt labu medījumu, lai varētu labi paēst u.c. Šodien cilvēka vajadzībās ietilpst pilnveidoties garīgi, izzināt kosmosu, radīt daudz ko no jauna u.t.t. Ja vajadzības salīdzina ar lodi, tad no punkta akmens laikmetā tās izaugušas par lodi, kuras sfērai jau ir ievērojami izmēri, pie kam tā nemitīgi palielinās.

     Varētu jau vajadzību tēmu tik ļoti neiztirzāt, ja tām nebūtu virzošais spēks cilvēka, cilvēku grupas, sabiedrības un visas civilizācijas attīstībā. Ekonomikā, uzņēmējdarbībā un citās sociālajās zinātnēs nepieciešams runāt par vajadzībām un vēlmēm, jo šo priekšmetu pamatuzdevums ir pētīt, kas nepieciešams cilvēkiem un atrast līdzekļus, veidus, kā to izdarīt. Šeit rodas paradokss- neierobežotās vajadzības un vēlmes atduras pret ierobežotajiem resursiem.

     Pasaulē laika gaitā vajadzībām ir dotas daudz un dažādas definīcijas,

piemēram, “Bedürfnis- individuelles Gefühl (Empfinden eines Mangels mit dem Streben nach Beseitigung. Für die Ökonomie sind nur die Bedürfnisse relevant, zu deren Befriedigung knappe, d.h. wirtschaftliche Güter erförderlich sind. Der Nutzen, der sich aus der Bedürfnisbefriedigung ergibt, bildet gemäß der subjektieven Wertlehre die Basis, für den wirtschaftlichen Wert eines Gutes.

     Bedürfnisse können teilbar und unteilbar sein. Teilbare Bedürfnisse können sukzessive befriedigt werden. Mit fortschreitender Befriedigung nimmt ihre Intensivität ab. Dagegen können unteilbare Bedürfnisse entweder vollständig oder überhaupt nicht befriedigt werden. Die Bedürfnisse eines Wirtschaftssubjektes sind gemäß ihrer Dringlichkeit (Intensivität des Bedürfnisses) geordnet. Das Wirtschaftssubjekt zieht die Befriedigung dringlicher Bedürfnisse eine solche von weniger wichtigen von, d.h. es versucht ein Maximum an Bedürfnisbefriedigung zu erreichen.”

     Vajadzības ērtības labad tiek klasificētas pēc dažādiem kritērijiem vai izdalītas konkrēta tipa, kuras pēta viena vai otra zinātne.

     „ Die Vorstellung vom eigeninteressengeleiteten Handeln des Menschen provoziert die Frage nach den Interessen bzw. Nach den dahinter stehenden Bedürfnissen oder Motiven.Hierzu gibt es eine umfangreiche psychologische Literatur. Hohen Bekanntheitsgrad haben der 20 Hauptbedürfnisse umfaßende Katalog von Murrey, das fünfstufige Hierarchiemodell der Bedürfnisse von Maslow (physiologische Grundbedürfnisse, Sicherheitsbedürfnisse, soziale Bedürfnisse, Wärtschätzungsbedürfnisse und Selbstverwirklichungsbedürfnisse) bzw. dessen dreistufige Version von Alderfer (Existenzbedürfnisse, Kontaktsbedürfnisse, Wachstumsbedürfnisse) erlangt. Vielfach sind Annahmen über die relative Bedeutung und Stärke von Bedürfnissen auch in umfassenden Personlichkeitstheorien eingebaut.

     Solche Bedürfnisß- bzw. Motivtheorien- gelegentlich auch als  Inhaltstheorien der Motivation bezeichnet, bilden die Basis der sogenannten Prozeßtheorien der Motivation, die sich mit der Frage beschäftigen, „ wie ein bestimmter Verhalten hervorgebracht, gelenkt, erhalten und abgebrochen wird.““

     Attīstoties sabiedrībām, to ekonomikām, cilvēku vajadzības kļūst arvien izsmalcinātākas, ko var vērot pēc nozarēm kuru nozīme palielinās, piemēram,

Informatīvās (vispasaules datoru tīkli, satelīti, televīzijas, radio), dažādu mākslas veidu, tūrisma u.c. galvenokārt apkalpojošās nozares.   

                                                                             VA Pārvald. nod.                                                                                                I 1.1. students

                                                                             Mārcis Nēliuss                                                                                                   

Izmantotā literatūra:

„Vahlens Großes Wirtschaftslexikon“;

„Allgemeine Betriebswirtschaftslehre“.