Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlaments

Vidzemes augstskolas

1.   kursa studenta

Mārtiņa Pankes

Organizācijas izpētes darbs

“Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlaments”

 

Valmiera, 1999

Ievads

          Šajā darbā tiek pētīta Valmieras ģimnāzijas skolēnu dome (parlaments), tās struktūra, funkcijas, mērķi, vide utml. Valmieras ģimnāzijas skolēnu domi par savu pētniecības objektu izvēlējos vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt jau tāpēc, ka pats esmu tur mācījies un man ir skaidra šīs organizācijas struktūra, esmu redzējis reālu tās darbību un pats piedalījies tās organizētajos pasākumos, arī tāpēc, ka šo organizāciju man bija relatīvi vieglāk pētīt, ņemot vērā to, ka esmu personīgi pazīstams ar Valmieras ģimnāzijas parlamenta prezidentu, parlamenta spīkeri un vairākumu parlamenta pārstāvju. Skolēnu pašnoteikšanās institūciju attīstība Valmieras ģimnāzijā ir diezgan augsta, man arī bija interesanti izpētīt to hierarhiju un darbības mehānismus.

          Tiek analizēta parlamenta kā organizācijas mērķi, tā struktūra, tās efektivitāte un piemērotība konkrētajiem apstākļiem; tiek apskatīta tās darbības efektivitāte un, kā arī pašu skolēnu attieksme pret šo organizāciju. Uzmanība tiek pievērsta arī videi, kurā organizācija darbojas; tās lielumam.

Organizācija tika pētīta, analizējot tās statūtus, kā arī konsultējoties pie parlamenta pārstāvjiem un prezidenta.

Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta tiesiskais pamats un struktūra.

          Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta tiesiskais pamats un tā struktūra definēta organizācijas statūtos:

1. Tiesiskais pamats

1.1.         Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlaments (turpmāk parlaments) sastāv no 10. – 12. klašu pārstāvjiem, no katras klases pa vienam, kas ievēlēti tiešās, aizklātās, vienlīdzīgās vēlēšanās katrā 10 – 12 klasē.

1.2.         Parlaments darbojas kā skolas direktora un administrācijas padomdevējs.

Parlaments tiek ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, iekļūt parlamentā ir iespējams katram Valmieras ģimnāzijas vidusskolēnam (saskaņā ar demokrātijas principiem), tas ir atkarīgs no viņa autoritātes citu skolēnu acīs, personības, rakstura, imidža u.c. – šeit gan vairāk pārstāvju leģitimitāte saistās ar t.s. harismātisko varu (pēc M. Vēbera iedalījuma). Parlamentu ievēl uz vienu gadu, nākamajā gadā notiek kārtējās vēlēšanas – tas ir saistīts ar t.s. “paaudžu nomaiņu” vidusskolā – absolventu aiziešanu no vidusskolas un jauno ģimnāzistu ienākšanu tajā.

Parlamentam statūtos ir piešķirta padomdevēja funkcija skolas vadībai – tas var iejaukties plaša spektra ar skolas vadību saistītos jautājumos, apsvērt to nozīmību, iespējamās problēmas un to risinājumus un iepazīstināt skolas vadību ar savu, t.i. skolēnu, viedokli, kurš tiek ņemts vērā. Parlamentam ir jāpārstāv vidusskolēnu viedoklis un jādarbojas to interesēs. Plašāk parlamenta funkcijas tiek apskatītas sadaļā “Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta funkcijas”.

2.     Parlamenta struktūra.

Katru gadu mācību gada sākumā tiek izsludinātas skolēnu parlamenta vēlēšanas, kuru ietvaros vidusskolas skolēni no saviem klašu kolektīviem izvirza vienu pārstāvi, kurš aizklātā balsošanā iegūst vienkāršo balsu vairākumu. Statūtos vēlēšanu noteikumi ir stingri normēti, vēlēšanas ir noteiktas maksimāli objektīvas un demokrātiskas. Parasti vēlēšanās tiek ievēlēti 9-10 (atkarībā no klašu kolektīvu skaita vidusskolā) parlamentāriešu, kuri pirmajā sēdē, kas notiek tā ievēlēšanas dienā, no sava vidus ievēl parlamenta prezidentu, parlamenta spīkeri un parlamenta sekretāru, no kuriem katram ir savas tiesības un pienākumi, kas noteikti statūtos:

1.     Prezidenta tiesības un pienākumi:

5.1.4. Parlamenta sēdes sasauc parlamenta prezidents vai spīkeris, izziņojot par to vismaz divas dienas pirms sēdēs.

5.2.6. Parlamenta prezidents un spīkeris koordinē komisiju darbu.

5.2.7. Parlamenta prezidents un spīkeris, ja parlaments nelemj citādi, noslēdz apstiprinātos priekšlikumus, līgumus un projektus.

5.2.8. Visus parlamenta prezidenta pienākumus viņa prombūtnes laikā izpilda prezidenta pilnvarotais pārstāvis no parlamenta loka.

5.2.13. Parlamenta sekretāru var atstādināt no amata pēc parlamenta spīkera vai prezidenta ierosinājuma, balsojot parlamentā.

2.     Spīkera tiesības un pienākumi:

5.1.4., 5.2.6., 5.2.7. un 5.2.13. punktos spīkera un prezidenta pienākumi dublējās.

5.1.5. Ne mazāk kā trīs parlamenta locekļiem ir tiesības ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Tādā gadījumā tas jādara zināms parlamenta spīkerim, kurš organizē ārkārtas sēdi, pamatojot sēdes sasaukšanas iemeslus.

5.2.5. Parlamenta sēdes vada parlamenta spīkeris, bet viņa prombūtnes laikā parlamenta sekretārs.

3.     Sekretāra tiesības un pienākumi:

5.2.5., 5.2.5. punktos parlamenta sekretāra pienākumi un tiesības dublējas ar spīkera pienākumiem un tiesībām.

5.2.9. Sekretāra prombūtnes laikā visus sekretāra pienākumus pilda sekretāra pilnvarots pārstāvis no parlamenta loka.

Direktors un skolas administrācija

dod padomu

Parlamenta Prezidents

Parlamenta Spīkeris

          Šo amatpersonu nomaiņa notiek mierīgā ceļā un arī ir definēta statūtos. Piem., prezidentu var atstādināt no amata pēc skolas vadības vai parlamenta ierosinājuma, rīkojot referendumu skolēnu vidū; atsevišķu parlamenta pārstāvi var atsaukt to ievēlējušā klase, iesniedzot parlamentam rakstisku prasību, parlaments par to lemj balsojot.

	balso referendumā

 

VIDUSSKOLA (klašu kolektīvi)

ievēl atstādina

PARLAMENTS (9-10 cilvēki)

ierosina atstādināšanu

Parlamenta struktūra

Organizācijā ir sasniegta zināma formalizācijas pakāpe, jo tajā nav neaizvietojamu cilvēku ar neaizvietojamām iemaņām. Parlamentam nedraud bojāeja ne tā prezidenta, ne citu locekļu demisijas gadījumā. Ne parlamenta pārstāvjiem, ne parlamenta amatpersonām netiek uzstādītas nekādas profesionālās prasības – par parlamentārieti var būt un uz amatiem pretendēt jebkurš vidusskolēns. Parlamentārieši ir vairāk vai mazāk pakļauti rakstītām normām (statūtiem), kas nosaka to tiesības un pienākumus, kā arī rīcību atsevišķās situācijās (bet kas gan nenormē pilnīgi visus parlamentārieša uzvedības aspektus – ārpus parlamenta darba laika indivīda uzvedība ir viņa paša ziņā).

          Organizācijai ir skaidra struktūra, kas, protams, ir atkarīgs arī no tā, vai dotā organizācija ir centralizēta, kā tas ir šajā gadījumā, vai arī decentralizēta. Skaidra struktūra atvieglo kontroli un arī atstādināšanas procesus.

          Pēc F. Hefrones (F. Heffron) dalījuma, kur kā struktūras galvenās dimensijas tiek minētas formalizācija, centralizācija, kā arī organizācijas sarežģītība (to raksturo organizācijā strādājošo atšķirīgo profesiju skaits, struktūras (hierarhijas) līmeņu skaits, kā arī organizācijas ģeogrāfiskais izkaisījums), Valmieras ģimnāzijas skolēnu domi var raksturot kā organizāciju ar vidēji augstu formalizācijas pakāpi (nav neaizvietojamu cilvēku, pastāv stingra kontrole), centralizētu un nekomplicētu iestādi.

          Bet tomēr vidēji augstās formalizācijas un augstās centralizācijas pakāpes dēļ šo organizāciju nevar pieskaitīt pie F. Hefrones atzīmētās “vienkāršās struktūras”, lai gan trešais rādītājs – zema sarežģītības pakāpe tai atbilst (pēc F. Hefrones, vienkāršās struktūras organizācijas uzrāda zemus rezultātus visās dimensijās). Līderim (prezidentam) parlamentā nav izšķiroša nozīme tā saglabāšanā.

Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta mērķi un funkcijas.

Parlamenta mērķi skaidri ir definēti tā statūtos:

3.1.         Iepazīstināt skolēnus ar to tiesībām un pienākumiem. Aizsargāt skolēnu tiesības.

3.2.         Sekmēt skolēnu un skolotāju attiecību uzlabošanu. Sabiedrības aktivizēšana.

3.3.         Informēt skolēnus par notiekošo valstī, skolās, ar izglītību saistītajos jautājumos.

3.4.         Pavērt Valmieras ģimnāzijas skolēniem iespējas piedalīties dažādos semināros, konferencēs, u.c.

3.5.         Informēt skolēnus par viņus interesējošiem un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

Arī šai organizācijai, kā vairākumam publisko organizāciju, mērķu sasniegšana un tai sekojošā organizācijas likvidācija nav paredzama. Šos statūtos definētos mērķus varētu pieskaitīt pie F. Hefrones definētajiem “pastāvīgajiem mērķiem”, savukārt statūtos lasāmās parlamenta funkcijas atbilst “sistēmas mērķu” definīcijai, t.i. mērķi, kuri nodrošina organizācijas izdzīvošanu un kurus organizācija definē pati. Šādi sistēmas mērķi VĢ skolēnu parlamentam ir:

·        Projektu izstrāde;

·        Semināru, diskusiju, konferenču u.c. sabiedrisku pasākumu, kas sakrīt ar parlamenta mērķiem organizēšana;

·        Vispusīgas sadarbības organizēšana starp radniecīgām institūcijām;

·        Skolēnu priekšlikumu izskatīšana;

·        Iestāšanās kā vidutājam konfliktsituācijās starp skolēniem un skolotājiem;

·        Aptauju organizēšana skolā;

Struktūru varētu raksturot kā atbilstošu organizācijas mērķu sasniegšanai, jautājumu demokrātiskai risināšanai – tiek uzklausīti visu pušu viedokļi un lēmumu pieņemšana ir demokrātiska. Lēmumu pieņemšanā piedalās visas “minoritātes” (klašu kolektīvi), no kurām katrai ir savs specifisks viedoklis un intereses, ko pārstāv tās ievēlētais pārstāvis. Pastāvīgos mērķus var raksturot kā skaidri definētus, kas padara vienkāršāku to sasniegšanu. Organizācijas mērķos manāmas t.s. “uz procesu orientēto” organizāciju iezīmes – dialoga (procesa) nodrošināšana starp skolēniem un skolas vadību, skolēniem un skolotājiem; skolēnu tiesību aizsargāšana.

Organizācija ir adaptīva – izmaiņas tās sastāvā, arī vadošajā, to letāli nespēj ietekmēt, tā spēj pielāgoties izmaiņām vidē (vidusskolēnu kontingentā, ekonomiskajā situācijā).

Pie konkrētiem Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta koordinētiem pasākumiem var minēt dažādos seminārus un lekcijas. Valmieras ģimnāzijā viesojušies un lasījuši lekcijas vai vadījuši seminārus Māris Gailis, Valdis Birkavs, Māris Grīnblats, Ulla Zumente-Stīla, Uģis Šics, Gunārs Deksnis, kā arī citi sabiedrībā pazīstami un populāri cilvēki. Katru gadu parlaments organizē arī “Parlamenta dienas” – to ietvaros Valmieras ģimnāzijā viesojas tās sadraudzības skolu parlamenti; notiek pieredzes apmaiņa un sadarbība. Parlamenta vadībā notikusi arī delegāciju apmaiņa ar sadraudzības skolām gan Vācijā, gan Norvēģijā, Somijā, gan arī Latvijā. Šādiem pasākumiem tradicionāli ir liels atbalsts no skolēnu puses.

Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta lielums un vide.

          Skolēnu parlamentu nevar raksturot kā lielu vai vidēji lielu organizāciju – tā pieskaitāma pie mazām organizācijām – tā sastāv no 9-10 cilvēkiem. Arī tās uzbūve (hierarhija) ir vienkārša – ir parlamentārieši un ir trīs amatpersonas – prezidents, spīkeris un sekretārs, kuri koordinē parlamenta darbību. Arī parlamenta ietekmē esošā “tauta” sastāv tikai no aptuveni 300 vidusskolēniem, pār kuriem tad arī tas realizē savu varu. Kā neatkarīga organizācija skolā darbojas “mazais parlaments”, kas lemj ar pamatskolu saistītos jautājumus.

          Vidi, kurā parlaments atrodas un darbojas, var apskatīt dažādos griezumos: politisko vidi var raksturot kā labvēlīgu. “Tauta” atbalsta parlamentu un tā aktivitātes, atzīst tā leģitimitāti, aktīvi piedalās visos tā organizētajos pasākumos, nekavējoties pauž savu viedokli visos tai svarīgajos jautājumos. Ar citām politiskajām struktūrām skolā (skolotāji, metodiskā komisija, administrācija, direktors, pedagoģiskā padome) parlamenta attiecības ir labas, ar parlamentu rēķinās. Skolēnu pašnoteikšanās tiesības var raksturot kā augstas, skolēnu tiesības tiek ievērotas. Ekonomisko vidi par tik labvēlīgu būtu grūti atzīt – bieži vien parlamentam nākas sadurties ar materiāla rakstura problēmām, jo izglītības sistēmu Latvijā grūti būtu nosaukt par labi finansētu, kaut vai par pietiekoši finansētu. Tomēr Valmieras ģimnāzijas finansiālais stāvoklis uz pārējo Latvijas skolu fona ir labs. Demogrāfiskā vide nav īpaši komplicēta. Pamatā tā sastāv no trim vecumgrupām (15 gadus, 16 un 17 (18) gadus jauni jaunieši), dzimumstruktūra arī ir sabalansēta. Kultūras vide arī ir labvēlīga – parlaments jau ir kļuvis par tradīciju, ar kuru rēķinās un ievēro. Skolā ir plašs tradīciju spektrs, kuru koordinēšanā bieži dalību ņem arī parlaments.

          Pēc F. Hefrones identificētajām vides dimensijām (stabilitāte – nevaldāmība; viendabība – neviendabība; noteiktība – nejaušība; trūkums – devība; naidīgums – atbalsts) vidi, kurā atrodas Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlaments var raksturot kā:

·        Stabilitāte – nevaldāmība. Drīzāk jau šī vide ir stabila. “Tautas” apjoms ir limitēts, konkrēts, pārējās politiskās organizācijas, kuru ietekmē parlaments atrodas un kuras tas ietekmē, ir stabilas, nemainīgas.

·        Viendabība – neviendabība. Vide ir vairāk homogēna, viendabīga. “Tauta” ir noteikta sociālā grupa (jaunieši). Ar izglītību saistītie jautājumi ir likumā noteikti.

·        Noteiktība – nejaušība. Šeit noteikti dominē noteiktība. Problēmas, ar kurām parlamentam ir jāsaskaras ir noteiktas, skaidri redzamas. Neparedzēti notikumi nemēdz notikt. Arī parlamenta eventuālie lēmumi ir paredzami.

·        Trūkums – devība. No politiskā aspekta skatoties, vide ir devīga – atbalsts parlamentam ir liels, tā leģitimitāte tiek atzīta, tās aktivitātes tiek atbalstītas. No ekonomiskā, materiālā aspekta skatoties, vide ir vairāk trūcīga, nekā devīga – bieži jāsaduras ar tehnoloģiju, resursu trūkumu.

·        Naidīgums – atbalsts. Šajā dimensijā dominē atbalsts. Tas skaidri redzams gan no pārstāvamo (vidusskolēnu) puses, gan no skolas administrācijas, gan arī no valsts puses. Ar naidīgumu nenākas sadurties.

Nobeigums

          Analizējot Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamentu lielākoties pētīju četrus tā darbības aspektus – tā struktūru, mērķus, vidi un lielumu. Nobeidzot varu teikt, ka šīs organizācijas struktūra ir piemērota tās mērķiem un videi. Tā darbība ir efektīva, uz mērķu veiksmīgu sasniegšanu orientēta. Struktūru raksturo vidēji augsta formalizācijas pakāpe, augsta centralizācijas pakāpe un zema sarežģītība. Tā darbība ir balstīta uz demokrātijas principiem, organizācija darbojas demokrātiskā vidē, kas ir visnotaļ labvēlīga. Tā veiksmīgi funkcionē atbilstoši savam pamatmērķim – pārstāvēt vidusskolas skolēnus. Organizācijas apjomi ir nelieli, tai uzticētās pilnvaras aptver plašu gan ar izglītību, gan ar rekreāciju saistītu jautājumu spektru.

Kopumā organizāciju var raksturot tā efektīvu, mērķiem atbilstoši motivētu kā arī nepieciešamu. Tās attīstība turpinās reaģējot uz apstākļu izmaiņām, tā ir adaptīva. Parlaments realizē plaša mēroga sadarbību gan ar radniecīgajām organizācijām, gan ar paralēlajām, to ietekmējošajām organizācijām – skolas administrāciju, “mazo parlamentu”, pedagoģisko padomi.

Izmantotā literatūra

1.     F. Heffron “Organization Theory & Public Organizations”, Prentice Hall 

     1989.

2. Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta statūti.