Vidzemes augstskolas
1.
kursa studenta
Mārtiņa Pankes
Organizācijas izpētes darbs
“Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlaments”
Valmiera, 1999
Ievads
Šajā
darbā tiek pētīta Valmieras ģimnāzijas skolēnu dome (parlaments), tās
struktūra, funkcijas, mērķi, vide utml. Valmieras ģimnāzijas skolēnu domi par
savu pētniecības objektu izvēlējos vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt jau tāpēc, ka
pats esmu tur mācījies un man ir skaidra šīs organizācijas struktūra, esmu
redzējis reālu tās darbību un pats piedalījies tās organizētajos pasākumos, arī
tāpēc, ka šo organizāciju man bija relatīvi vieglāk pētīt, ņemot vērā to, ka
esmu personīgi pazīstams ar Valmieras ģimnāzijas parlamenta prezidentu,
parlamenta spīkeri un vairākumu parlamenta pārstāvju. Skolēnu pašnoteikšanās
institūciju attīstība Valmieras ģimnāzijā ir diezgan augsta, man arī bija
interesanti izpētīt to hierarhiju un darbības mehānismus.
Tiek
analizēta parlamenta kā organizācijas mērķi, tā struktūra, tās efektivitāte un
piemērotība konkrētajiem apstākļiem; tiek apskatīta tās darbības efektivitāte
un, kā arī pašu skolēnu attieksme pret šo organizāciju. Uzmanība tiek pievērsta
arī videi, kurā organizācija darbojas; tās lielumam.
Organizācija tika pētīta, analizējot tās
statūtus, kā arī konsultējoties pie parlamenta pārstāvjiem un prezidenta.
Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta tiesiskais
pamats un struktūra.
Valmieras
ģimnāzijas skolēnu parlamenta tiesiskais pamats un tā struktūra definēta
organizācijas statūtos:
1.
Tiesiskais pamats
1.1.
Valmieras ģimnāzijas skolēnu
parlaments (turpmāk parlaments) sastāv no 10. – 12. klašu pārstāvjiem, no
katras klases pa vienam, kas ievēlēti tiešās, aizklātās, vienlīdzīgās vēlēšanās
katrā 10 – 12 klasē.
1.2.
Parlaments darbojas kā skolas
direktora un administrācijas padomdevējs.
Parlaments tiek
ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, iekļūt parlamentā ir iespējams katram Valmieras
ģimnāzijas vidusskolēnam (saskaņā ar demokrātijas principiem), tas ir atkarīgs
no viņa autoritātes citu skolēnu acīs, personības, rakstura, imidža u.c. – šeit
gan vairāk pārstāvju leģitimitāte saistās ar t.s. harismātisko varu (pēc M.
Vēbera iedalījuma). Parlamentu ievēl uz vienu gadu, nākamajā gadā notiek
kārtējās vēlēšanas – tas ir saistīts ar t.s. “paaudžu nomaiņu” vidusskolā –
absolventu aiziešanu no vidusskolas un jauno ģimnāzistu ienākšanu tajā.
Parlamentam
statūtos ir piešķirta padomdevēja funkcija skolas vadībai – tas var iejaukties
plaša spektra ar skolas vadību saistītos jautājumos, apsvērt to nozīmību,
iespējamās problēmas un to risinājumus un iepazīstināt skolas vadību ar savu,
t.i. skolēnu, viedokli, kurš tiek ņemts vērā. Parlamentam ir jāpārstāv
vidusskolēnu viedoklis un jādarbojas to interesēs. Plašāk parlamenta funkcijas
tiek apskatītas sadaļā “Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta funkcijas”.
2.
Parlamenta struktūra.
Katru gadu mācību
gada sākumā tiek izsludinātas skolēnu parlamenta vēlēšanas, kuru ietvaros
vidusskolas skolēni no saviem klašu kolektīviem izvirza vienu pārstāvi, kurš
aizklātā balsošanā iegūst vienkāršo balsu vairākumu. Statūtos vēlēšanu
noteikumi ir stingri normēti, vēlēšanas ir noteiktas maksimāli objektīvas un
demokrātiskas. Parasti vēlēšanās tiek ievēlēti 9-10 (atkarībā no klašu kolektīvu
skaita vidusskolā) parlamentāriešu, kuri pirmajā sēdē, kas notiek tā
ievēlēšanas dienā, no sava vidus ievēl parlamenta prezidentu, parlamenta
spīkeri un parlamenta sekretāru, no kuriem katram ir savas tiesības un
pienākumi, kas noteikti statūtos:
1.
Prezidenta tiesības un
pienākumi:
5.1.4. Parlamenta
sēdes sasauc parlamenta prezidents vai spīkeris, izziņojot par to vismaz divas
dienas pirms sēdēs.
5.2.6. Parlamenta
prezidents un spīkeris koordinē komisiju darbu.
5.2.7. Parlamenta
prezidents un spīkeris, ja parlaments nelemj citādi, noslēdz apstiprinātos
priekšlikumus, līgumus un projektus.
5.2.8. Visus
parlamenta prezidenta pienākumus viņa prombūtnes laikā izpilda prezidenta
pilnvarotais pārstāvis no parlamenta loka.
5.2.13.
Parlamenta sekretāru var atstādināt no amata pēc parlamenta spīkera vai
prezidenta ierosinājuma, balsojot parlamentā.
2.
Spīkera tiesības un pienākumi:
5.1.4., 5.2.6.,
5.2.7. un 5.2.13. punktos spīkera un prezidenta pienākumi dublējās.
5.1.5. Ne mazāk
kā trīs parlamenta locekļiem ir tiesības ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Tādā
gadījumā tas jādara zināms parlamenta spīkerim, kurš organizē ārkārtas sēdi,
pamatojot sēdes sasaukšanas iemeslus.
5.2.5. Parlamenta
sēdes vada parlamenta spīkeris, bet viņa prombūtnes laikā parlamenta sekretārs.
3.
Sekretāra tiesības un
pienākumi:
5.2.5., 5.2.5.
punktos parlamenta sekretāra pienākumi un tiesības dublējas ar spīkera
pienākumiem un tiesībām.
5.2.9. Sekretāra
prombūtnes laikā visus sekretāra pienākumus pilda sekretāra pilnvarots
pārstāvis no parlamenta loka.
|

|
|
|

|

|
|






|

|




![]() ![]() |
Organizācijā ir sasniegta zināma formalizācijas pakāpe, jo tajā nav neaizvietojamu cilvēku ar neaizvietojamām iemaņām. Parlamentam nedraud bojāeja ne tā prezidenta, ne citu locekļu demisijas gadījumā. Ne parlamenta pārstāvjiem, ne parlamenta amatpersonām netiek uzstādītas nekādas profesionālās prasības – par parlamentārieti var būt un uz amatiem pretendēt jebkurš vidusskolēns. Parlamentārieši ir vairāk vai mazāk pakļauti rakstītām normām (statūtiem), kas nosaka to tiesības un pienākumus, kā arī rīcību atsevišķās situācijās (bet kas gan nenormē pilnīgi visus parlamentārieša uzvedības aspektus – ārpus parlamenta darba laika indivīda uzvedība ir viņa paša ziņā).
Organizācijai
ir skaidra struktūra, kas, protams, ir atkarīgs arī no tā, vai dotā
organizācija ir centralizēta, kā tas ir šajā gadījumā, vai arī decentralizēta.
Skaidra struktūra atvieglo kontroli un arī atstādināšanas procesus.
Pēc
F. Hefrones (F. Heffron) dalījuma,
kur kā struktūras galvenās dimensijas tiek minētas formalizācija,
centralizācija, kā arī organizācijas sarežģītība (to raksturo organizācijā
strādājošo atšķirīgo profesiju skaits, struktūras (hierarhijas) līmeņu skaits,
kā arī organizācijas ģeogrāfiskais izkaisījums), Valmieras ģimnāzijas skolēnu
domi var raksturot kā organizāciju ar vidēji augstu formalizācijas pakāpi (nav
neaizvietojamu cilvēku, pastāv stingra kontrole), centralizētu un nekomplicētu iestādi.
Bet
tomēr vidēji augstās formalizācijas un augstās centralizācijas pakāpes dēļ šo
organizāciju nevar pieskaitīt pie F. Hefrones atzīmētās “vienkāršās
struktūras”, lai gan trešais rādītājs – zema sarežģītības pakāpe tai atbilst
(pēc F. Hefrones, vienkāršās struktūras organizācijas uzrāda zemus rezultātus
visās dimensijās). Līderim (prezidentam) parlamentā nav izšķiroša nozīme tā
saglabāšanā.
Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta mērķi un
funkcijas.
Parlamenta
mērķi skaidri ir definēti tā statūtos:
3.1.
Iepazīstināt skolēnus ar to
tiesībām un pienākumiem. Aizsargāt skolēnu tiesības.
3.2.
Sekmēt skolēnu un skolotāju
attiecību uzlabošanu. Sabiedrības aktivizēšana.
3.3.
Informēt skolēnus par notiekošo
valstī, skolās, ar izglītību saistītajos jautājumos.
3.4.
Pavērt Valmieras ģimnāzijas
skolēniem iespējas piedalīties dažādos semināros, konferencēs, u.c.
3.5.
Informēt skolēnus par viņus
interesējošiem un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.
Arī šai organizācijai, kā vairākumam publisko organizāciju, mērķu
sasniegšana un tai sekojošā organizācijas likvidācija nav paredzama. Šos
statūtos definētos mērķus varētu pieskaitīt pie F. Hefrones definētajiem
“pastāvīgajiem mērķiem”, savukārt statūtos lasāmās parlamenta funkcijas atbilst
“sistēmas mērķu” definīcijai, t.i. mērķi, kuri nodrošina organizācijas
izdzīvošanu un kurus organizācija definē pati. Šādi sistēmas mērķi VĢ skolēnu
parlamentam ir:
·
Projektu izstrāde;
·
Semināru, diskusiju, konferenču
u.c. sabiedrisku pasākumu, kas sakrīt ar parlamenta mērķiem organizēšana;
·
Vispusīgas sadarbības organizēšana
starp radniecīgām institūcijām;
·
Skolēnu priekšlikumu izskatīšana;
·
Iestāšanās kā vidutājam
konfliktsituācijās starp skolēniem un skolotājiem;
·
Aptauju organizēšana skolā;
Struktūru varētu raksturot kā atbilstošu organizācijas mērķu
sasniegšanai, jautājumu demokrātiskai risināšanai – tiek uzklausīti visu pušu
viedokļi un lēmumu pieņemšana ir demokrātiska. Lēmumu pieņemšanā piedalās visas
“minoritātes” (klašu kolektīvi), no kurām katrai ir savs specifisks viedoklis
un intereses, ko pārstāv tās ievēlētais pārstāvis. Pastāvīgos mērķus var
raksturot kā skaidri definētus, kas padara vienkāršāku to sasniegšanu.
Organizācijas mērķos manāmas t.s. “uz procesu orientēto” organizāciju iezīmes –
dialoga (procesa) nodrošināšana starp skolēniem un skolas vadību, skolēniem un
skolotājiem; skolēnu tiesību aizsargāšana.
Organizācija ir adaptīva – izmaiņas tās sastāvā, arī vadošajā, to
letāli nespēj ietekmēt, tā spēj pielāgoties izmaiņām vidē (vidusskolēnu
kontingentā, ekonomiskajā situācijā).
Pie konkrētiem Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta koordinētiem
pasākumiem var minēt dažādos seminārus un lekcijas. Valmieras ģimnāzijā
viesojušies un lasījuši lekcijas vai vadījuši seminārus Māris Gailis, Valdis
Birkavs, Māris Grīnblats, Ulla Zumente-Stīla, Uģis Šics, Gunārs Deksnis, kā arī
citi sabiedrībā pazīstami un populāri cilvēki. Katru gadu parlaments organizē
arī “Parlamenta dienas” – to ietvaros Valmieras ģimnāzijā viesojas tās
sadraudzības skolu parlamenti; notiek pieredzes apmaiņa un sadarbība.
Parlamenta vadībā notikusi arī delegāciju apmaiņa ar sadraudzības skolām gan
Vācijā, gan Norvēģijā, Somijā, gan arī Latvijā. Šādiem pasākumiem tradicionāli
ir liels atbalsts no skolēnu puses.
Valmieras ģimnāzijas skolēnu parlamenta lielums un
vide.
Skolēnu parlamentu nevar raksturot kā
lielu vai vidēji lielu organizāciju – tā pieskaitāma pie mazām organizācijām –
tā sastāv no 9-10 cilvēkiem. Arī tās uzbūve (hierarhija) ir vienkārša – ir
parlamentārieši un ir trīs amatpersonas – prezidents, spīkeris un sekretārs,
kuri koordinē parlamenta darbību. Arī parlamenta ietekmē esošā “tauta” sastāv
tikai no aptuveni 300 vidusskolēniem, pār kuriem tad arī tas realizē savu varu.
Kā neatkarīga organizācija skolā darbojas “mazais parlaments”, kas lemj ar
pamatskolu saistītos jautājumus.
Vidi, kurā parlaments atrodas un darbojas, var apskatīt
dažādos griezumos: politisko vidi
var raksturot kā labvēlīgu. “Tauta” atbalsta parlamentu un tā aktivitātes,
atzīst tā leģitimitāti, aktīvi piedalās visos tā organizētajos pasākumos,
nekavējoties pauž savu viedokli visos tai svarīgajos jautājumos. Ar citām
politiskajām struktūrām skolā (skolotāji, metodiskā komisija, administrācija,
direktors, pedagoģiskā padome) parlamenta attiecības ir labas, ar parlamentu
rēķinās. Skolēnu pašnoteikšanās tiesības var raksturot kā augstas, skolēnu
tiesības tiek ievērotas. Ekonomisko vidi
par tik labvēlīgu būtu grūti atzīt – bieži vien parlamentam nākas sadurties ar
materiāla rakstura problēmām, jo izglītības sistēmu Latvijā grūti būtu nosaukt
par labi finansētu, kaut vai par pietiekoši finansētu. Tomēr Valmieras
ģimnāzijas finansiālais stāvoklis uz pārējo Latvijas skolu fona ir labs. Demogrāfiskā vide nav īpaši komplicēta.
Pamatā tā sastāv no trim vecumgrupām (15 gadus, 16 un 17 (18) gadus jauni
jaunieši), dzimumstruktūra arī ir sabalansēta. Kultūras vide arī ir labvēlīga – parlaments jau ir kļuvis par
tradīciju, ar kuru rēķinās un ievēro. Skolā ir plašs tradīciju spektrs, kuru
koordinēšanā bieži dalību ņem arī parlaments.
Pēc F. Hefrones identificētajām vides dimensijām
(stabilitāte – nevaldāmība; viendabība – neviendabība; noteiktība – nejaušība;
trūkums – devība; naidīgums – atbalsts) vidi, kurā atrodas Valmieras ģimnāzijas
skolēnu parlaments var raksturot kā:
·
Stabilitāte – nevaldāmība. Drīzāk jau šī vide ir
stabila. “Tautas” apjoms ir limitēts, konkrēts, pārējās politiskās organizācijas,
kuru ietekmē parlaments atrodas un kuras tas ietekmē, ir stabilas, nemainīgas.
·
Viendabība – neviendabība. Vide ir vairāk homogēna,
viendabīga. “Tauta” ir noteikta sociālā grupa (jaunieši). Ar izglītību
saistītie jautājumi ir likumā noteikti.
·
Noteiktība – nejaušība. Šeit noteikti dominē
noteiktība. Problēmas, ar kurām parlamentam ir jāsaskaras ir noteiktas, skaidri
redzamas. Neparedzēti notikumi nemēdz notikt. Arī parlamenta eventuālie lēmumi
ir paredzami.
·
Trūkums – devība. No politiskā aspekta skatoties,
vide ir devīga – atbalsts parlamentam ir liels, tā leģitimitāte tiek atzīta,
tās aktivitātes tiek atbalstītas. No ekonomiskā, materiālā aspekta skatoties,
vide ir vairāk trūcīga, nekā devīga – bieži jāsaduras ar tehnoloģiju, resursu
trūkumu.
·
Naidīgums – atbalsts. Šajā dimensijā dominē
atbalsts. Tas skaidri redzams gan no pārstāvamo (vidusskolēnu) puses, gan no
skolas administrācijas, gan arī no valsts puses. Ar naidīgumu nenākas
sadurties.
Nobeigums
Analizējot Valmieras ģimnāzijas
skolēnu parlamentu lielākoties pētīju četrus tā darbības aspektus – tā
struktūru, mērķus, vidi un lielumu. Nobeidzot varu teikt, ka šīs organizācijas
struktūra ir piemērota tās mērķiem un videi. Tā darbība ir efektīva, uz mērķu
veiksmīgu sasniegšanu orientēta. Struktūru raksturo vidēji augsta
formalizācijas pakāpe, augsta centralizācijas pakāpe un zema sarežģītība. Tā
darbība ir balstīta uz demokrātijas principiem, organizācija darbojas
demokrātiskā vidē, kas ir visnotaļ labvēlīga. Tā veiksmīgi funkcionē atbilstoši
savam pamatmērķim – pārstāvēt vidusskolas skolēnus. Organizācijas apjomi ir
nelieli, tai uzticētās pilnvaras aptver plašu gan ar izglītību, gan ar
rekreāciju saistītu jautājumu spektru.
Kopumā organizāciju var raksturot tā efektīvu, mērķiem atbilstoši
motivētu kā arī nepieciešamu. Tās attīstība turpinās reaģējot uz apstākļu
izmaiņām, tā ir adaptīva. Parlaments realizē plaša mēroga sadarbību gan ar
radniecīgajām organizācijām, gan ar paralēlajām, to ietekmējošajām
organizācijām – skolas administrāciju, “mazo parlamentu”, pedagoģisko padomi.
Izmantotā literatūra
1.
F. Heffron “Organization Theory
& Public Organizations”, Prentice Hall
1989.
2. Valmieras
ģimnāzijas skolēnu parlamenta statūti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru