Vēstules

 

 

 

 

 

 

Lektors,prof. V.Veics

 

 

 

 

 

 

 

Saturs.

 

Ievads                                                          3

1.nodaļa  Vēstules agrāk                               4

1.2.         Vēstules-mūsu spogulis                   4                        

1.3.          Reizes kad rakstām vēstules           5

2.nodaļa   Sāksim rakstīt vēstules                   6

2.2.          Vēstules teksts                               6

2.3.        Vēstules nobeigums                         7

3.nodaļa  Aploksnes noformēsana                  8

3.2.        Adresāta uzraksts                           8

3.3.        Sūtītāja rekvizīti                               9

Secinājumi                                                    10  

Pielikums                                                      11  

Literetūras saraksts                                       14

 

 

 

 

IEVADS.

Rakstīt vēstules, tā ir lieta kura patīk daudziem, jo daudziem cilvēkiem. Gandrīz visiem patīk arī tās saņemt. Vienīgais ir tas vai mēs tās mākam nofor­mēt tā ,lai citiem patiktu lasīt mūsu vēstuli. Lasīt un pārlasīt pēc pāris gadiem.

Saņemt vēstules patīk mums katram, vie­nīgi mums nepatīk tās rakstīt, visbiežāk mēs aizbildi­namies ar laika trūkumu. Tādēļ vēstuļu rakstīšana tiek atlikta uz pēdējo brīdi. Bet cik ļoti mēs sarūg­tinām citus, nepateicoties par sūtījumu, par vēstuli vai atklātni.

Tādēļ pirmais pieklājības solis ir atbildēt uz vēst­ulēm.

Daudziem sastāda problēmas pareizi noformēt vēstuli, lai tā būtu kārtīga un gaumīgi noformēta. 

 

1.nodaļa

VĒSTULES AGRĀK.

   

          Sen pagājuši tie laiki, kad sveicienus, lūgumus un dažnedažādas ziņas nogādāja īpaši ziņneši.   

     Sarakste ir ļoti sens un bieži lietots cilvēku savstarpējās sazināšanas veids.

     Senatnē vēstules rakstīja uz akmens,māla vai koka plāksnītēm, uz palmu lapām vai pergamenta, uz tāfelītēm, ko klāja vaska kārtiņa, un uz cita materiāla.(1,128) Ziņas izplatīja un piegādāja krāšņi ģērbti pāži, cienījami sūtņi vai kurjeri ātros zirgos (2,146). Agrāk, daudzi likteņi bija atkarīgi no kurjera ātrumu ziņu nešanā.

     Kara ziņas, pieteikums karam tās bija izplatīt­ākās ziņas kuras kurjers nesa.

 

1.2. Vēstules – mūsu spogulis

 

    Tagad pieej pie dzeltenas pastkastītes un iemet tajā vēstuli un viss. Neskatoties uz laikiem vēstule reprezentē personu kura to ir sūtījusi.

    Tāpēc, pirms vēstuļu rakstīšanas padomāsim kā šis ziņnesis pārstāvēs mūs. Ejot pie kāda mēs sapucējamies, tāpēc padomāsim kādu vēstuli mēs sūtām pasaulē.

    Nerausim no burtnīcas robainu lapu un neskri­celēsim uz tās ar gaiļa kāju, lai tikai rūpes no kakla nost, bet uzrakstīsim vēstuli kuru patīkami paņemt rokā.

     Var rakstīt vēstuli uz vienkāršas rūtiņu lapas, var rakstīt uz lapas kura ir saburzīta. Tomēr  vēs­tules būtu vēlams rakstīt uz vēstuļpapīra.

 

 

 

1.3. Reizes kad rakstām vēstules.

    Parasti, lielākā daļa cilvēku vēstules sūta Ziemas­svētku laikā un Jaunā gada priekšvakarā, bet ir arī daudzi citi gadījumi kad varam sūtīt vēstules:

·       Kā pateicību par kaut ko;

·       Valsts svētkos;

·       Iestādes jubilejā;

·       Amatā paaugstināšanas gadījumā;

·       Dzimšanas dienā;

·       Ar novēlējumiem ātrāk izveseļoties;

·       Izsakot līdzjūtību;

·       Gadījumos kad nav iespējams piezvanīt;

·       No ārzemju brauciena, komandējuma laikā (4,29).

   Lai pastkartīšu nosūtīšanu notiktu bez steigas, ieteicams laicīgi iegādāties kartītes un aploksnes. Līdzīgi kā ar dāvanām, vērtīgāka ir tā vēstule, kas saņemta laikā.

2.nodaļa

SĀKSIM RAKSTĪT VĒSTULES.

 

   Ar ko sākt? Jāsāk ar papīra izvēli. Parasti lietojam baltu papīru. Tomēr visai bieži tiek rakstīts uz blok­not papīra vai rakstāmpapīra. Ja rakstām uz vēstuļ­papīra , tad būtu vēlams ņemt aploksne kas ir komplektā ar papīru. Tā būs zolīdāk. Vēstule jāsaloka rūpīgi.

    Nākamais ir sākt rakstīt. Ja tā ir dienesta vēstule tad to noformēsim pēc lietvedības noteikumiem.           Privātai sarakstei nav jābūt striktiem noteikumiem kā pareizi noformēt.

   Galvenai ir rakstīt saprotamā rokrakstā, nevajag rindas beigās iespiest kādu vārdu, to drīkst arī pārcelt uz jaunu rindu. Rakstīt vajadzētu vienādi.

   Pašā sākumā rakstīsim uzrunu, tas būs adresāts kuram mēs sūtām vēstuli.Pastāv daudz un dažādas uzrunas ar kurām sākt vēstuli.

   Piem “Ļ. Cien. … kundze”,”Dear Mr vai Mrs”

Sarakstē ar augstāk stāvošām personāmlieto īpašas uzrunas(4,31) ”Jūsu ekselence”.

 

2.2. Vēstules teksts.

 

   Jaunu domu sākam ar jaunu rindu. Vēstules dalās divās grupās:

Privātās vēstules, kurās izklāsta savas domas, jūtas un pārdzīvojumus, sūta sveicienus, apsveikumus…

Dienesta vēstules, piemēram iesniegums, lūgums izsniegt kādu izziņu vai citu nepieciešamu doku­mentu.

  Lai arī kāds būtu vēstules veids, vispirms rūpīgi jāpārdomā tās saturs un jāizsakās skaidri un saprotami (2,147). Rēķināsimies ar citiem cilvēkiem, tāpēc vēstules rakstīsim skaidrā saprotamā rok­rakstā.

   Vēstulē nevajadzētu būt svītrojumiem un labojumiem. Pareizrakstības kļūdas gan derētu izlabot, godu tās nedara. Atcerēsimies to, ka katrai vēstulei ir savs mērķis un savs saturs.

   Allaž paturēsim prātā, ka vēstule ir sava veida sacerējums, turklāt par tematu kas interesē kā sūtītāju, tā arī saņēmēju (2,148).  

 

2.3.Vēstules nobeigums.

  Vēstules beigās vajadzētu uzrakstīt kādu pieklā­jības formu vai noslēguma sveicienu.

  Latviešu valodā raksta “Ar cieņu”,”Patiesi Jūsu”, “Uz redzēšanos”,vai savādāk. Angļu valodā “Sinclery yours”,”Best regard” un citādāk(4,31).

   Vēstuli noslēdz paraksts. Parakstu liekam, mazliet atkāpjoties no pēdējiem vārdiem, labajā pusē(3,182).

  Rakstīt anonīmas vēstules, lai kādam kaitētu, aiz gļēvulības nenorādot nedz savu vārdu nedz adresi, ir nekrietni !

  

3.nodaļa

Aploksnes noformēšana.

  

   Adreses vajag noformēt vadoties pēc Pasta likuma un Pasta noteikumiem, ņemot vērā latviešu valodas un starptautiskās prasības.

    Vēstules autors ir adresants, bet tas , kam vēstuli sūta ir adresāts.Adresātu raksta uz aploksnes vidus­daļā vai labajā pusē zem pastmarkas (piemērs A,B).      Adresantus raksta aploksnes kreisajā augšējā stūrī vai aploksnes otrās puses augšējā daļā. Aploksnes otrās puses augšējā daļā raksta arī tad, ja izmanto bijušās PSRS aploksnes( piem B)(5,24).

   Ja vēstule šķērso Latvijas robežu, tad adresāta pēdējā rindā jāraksta LATVIA (piemF).

 

3.2. Adresāta uzraksts

 

     Uz visiem pasta sūtījumiem jāraksta atbilstoši pasta noteikumiem šādā kārtībā:

1. organizācijas nosaukums (ģenetīvā), adresāta vārds uzvārds (datīvā).

Firmas “Saule” prezidentam

A.Bērziņa k-gm.

2. iela (lokatīvā), mājas un dzīvokļa numurs:

A.Čaka ielā 11-6 vai 11 dz. 6

Vai mājas nosaukums(lokatīvā) bez vārda mājas:

“Cīrulīšos”

Pilsētas adresē vārdu ielā var nerakstīt, bet pārējie apzīmējumi gan būtu jālieto.Tas ir vajadzīgs, lai nerastos pārpratumi.

Ja ir jānorāda arī korpuss,tad raksta šādi:

11/korpuss 2-6 t.i. 11 mājas 2.korpuss 6dzīvoklis

pilsēta (lokatīvā), indekss:

Rīgā, LV 1032

 

 

Rajons, pagasts,pasta nodaļa (lokatīvā),indekss:

Raunas pagastā

Cēsu rajonā

p.n. Ozoli, LV 4101

  

   Uz ārzemju sūtījumiem adresi raksta sūtījuma izsniegšanas vietas valsts, vai arī citā šajā valstī zināmā valodā, vai arī fraņču kas ir starptautiskā pasta valoda. Valsts nosaukumu rakstot ar latīņu lielajiem drukātajiem burtiem(piem. F).

  Vispār vēlams visu adresi rakstīt ar lielajiem burtiem, lai nerastos pārpratumi (piem E,F).

   Ja katra adreses sastāvdaļa rakstīta minētā secībā, tad komatu starp rindām neliek.(5.25)

3.3.Sūtītāja rekvizīti.

 

   Sūtītāja adresē jānorāda:

·       vārds uzvārds;

·       amats;

·       iestāde;

·       mājas numurs,iela;

·       pilsēta,indekss;

·       valsts.(4,30)

Secinājumi.

 

  Vēstule tā ir mūsu vizītkarte, tas ir mūsu ziņ­nesis, tāpēc izturēsimies ar cieņu pret to. Rakstīsim vēstules domājot par to kas saņems mūsu vēstuli, ko saņēmējs domās par šo ziņu kuru mēs sniedzam.                                                                      

   Tāpēc izturēsimies ar cieņu pret mazo papīra ga­ba­­­­lu kuru mēs sūtām draugiem,paziņām un ra­diem.   

   Adresi rakstīsim pareizi, lai to var izlsīt ar citās zemēs dzīvojošie.

   Lai arī kā gribētos rakstīt anonīmas vēstules, ne­darīsim to, jo tas parāda personas gļēvulību un bailes.

    Vēstuļu rakstīšana ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Katram ir reize kad nākas rakstīt vēstuli vai pastkarti. Tāpēc ir labi zināt pareizrakstības un vēstuļu noformēšanas prasības.

    Labi ir zināt kā rakstīt valsts iestādei, vai biznesa sabiedrībai. Kā arī  ko darīt tad, ja jāraksta uz ārzemēm. Atcerēsimies uz visiem laikiem ka vēstule ir daļa no mums, ko mēs sūtam citam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PIELIKUMS

 

 

 

LITERATŪRAS SARAKSTS:

 

V.Veics Uzvedības un saskarsmes kultūra-R;Junda1996

 

A.Goldņikova Prasme uzvesties atvieglo dzīvi-R;Zvaigzne,1983

I.Gumonovska Labas audzināšanas ABC-R;Liesma 1978

 

V.Kincāns Lietišķā etiķete un protokols –R; Zvaigzne ABC 1997

 

D.Behmane Lietvedības dokumenti –R;Pētergailis 1997