Viduslaiki nebija tumšie laiki.

Ir likums, ka katram cilvkam ir tiesības uz savu viedokli, tomēr daudz viedokļi sakrīt, un tiek mainīti par labu vienam, otram, vai trešajam. Nereta parādība ir, kad cilvēks pārņem cita cilvēka uzskatus. Piemēram, humānisti un 18. gs. gaismotāji uzskatīja, ka viduslaiki ir “tumšie”, “drūmie” gadsimti, un šis viedoklis ir izplatījies, jo tam ir daudz atbilstošu argumentu un piekritēju. Tā jau nav, ka visi cilvēki domā tieši tā, jo ir neliela daļa cilvēku, kuri uzskata, ka viduslaiki nebija ‘”tumšie” laiki. Es esmu viena no tām, un ceru, ka ar sevis izvēlētajiem argumentiem spēšu pārliecināt vēl kādu.

 Pilsētu attīstība

Pilsētas radās no nelielām amatnieku un tirgotāju apmetnēm. Pilsētas attīstījās pateicoties dažādām privilēģijām. Tās kļuva patstāvīgas un neatkarīgas. Katrai pilsētai apkārt bija mūris.Visi ieceļotāji un izceļotāji tika stingri pārbaudīti. Skaistākās un varenākās celtnes atradās pilsētas centrā ap rātslaukumu, kas bija arī tirgus laukums. Tirgus dienās šeit varēja nopirkt apkārtnes zemnieku atvestos produktus un pilsētas amatnieku ražotās preces. Pilsētā noteikti bija rātsnams un baznīcas. Tirgotājus apvienoja ģildes, bet amatniekus-cunftes. Šīs apvienības noteica dažādus likumus tirdzniecībā un amatniecībā.

 Tirdzniecība un pilsētu savienības

Bagātākie un uzņēmīgākie Rietumeiropas tirgotāji dibināja sakarus ar Austrumu zemēm (arābuzemēm un Krievzemi). Dažās pilsētās bija starptautiski gadatirgi, un tajos bija sastopamas dažādu zemju preces. Radās dažādi sakari starp šīm valstīm. Lai izsargātos no varmācības un sniegtu atbalstu, šo pilsētu tirgotāji, kam bija kopīgas intereses, izveidoja savienības. Vissvarīgākā bija Hanzas savienība. Tā deva dažādas priekšrocības, piemēram, satiksmes, preču transporta, noliktavas izmantošana, saskaņota svara, mēra un naudas apgrozības sistēma. Hanzas savienībai bija arī savas pārstāvniecības-kantori. Hanzas savienība norietēja tāpēc, ka tika atklātas jaunas zemes un kontinenti, un tirdzniecības ceļi novirzījās no Baltijas jūras uz pasaules okeāniem.

 Izglītības attīstība

Viduslaikos izzuda pasaulīgās skolas. Tagad tās balstījās uz kristietību. Galvenā mācīšanās metode bija mācīšnaās no galvas. Šajās skolās mācīja nākamos garīdzniekus un mūkus, bet viņiem mācīja tādus priekšmetus kā aritmētiku, mūziku, astronomiju u.c. Kad uzplauka pilsētas, parādījās arī cita veida skolas, galvenokārt nākamajiem tirgotājiem . Šeit uzmanība tika pievērsta grāmatvedībai, vēstuļu rakstīšanas mākai un mācības notika dzimtajā valodā. Skolēni bija noslogoti.Līdz ar skolu izplatīšanos, sāka pieaugt lasīt un rakstīt pratēju skaits. 13. gs. parādījās jauna veida mācību iestādes- unoversitātes. Tās bija patstāvīgas, tām bija sava tiesa un pašpārvalde. Mācības notika latīņu valodā, lai iedzīvotāji no dažādām zemēm varētu doties uz jebkuru no tām. Tika piedāvātas dziļākas un daudzpusīgākas zināšanas. Bija viena zemāka fakultāte-mākslas un trīs augstākas-medicīnas, juridiskā un teoloģijas. Zinātne viduslaikos balstījās uz loģiskiem prātojumiem un secinājumiem bieži notika disputi –zinātniski strīdi par kādu problēmu. Katrs jautājums tika apspriestsno dažādām pusēm, salīdzinot argumentus par un pret. Šādas diskusijas notiek arī mūsdienās.

 Arhitektūra

Laikā aptuveni no 1000. līdz 1250. gadam visā Rietumeiropā parādījās daudz jaunu akmens celtņu-klosteru un baznīcu, kā arī vairākas jaunas valdnieku rezidences. Šīs ēkas bija uzceltas vienā stilā, kas balstījās uz Senās Romas tradīcijām, tādēļ, to nosauca par romāniku. Šīs celtnes bija smagnējas un tumšas, tām bija vareni, biezi mūri, masīvas starpsienas un šauri logi. Gandrīz visa romānikas arhitektūra un māksla bija saistīta ar kristīgo reliģiju. Romānikas baznīcas bija ar daudzām skulptūrām un sienu gleznojumiem-freskām, kas attēloja reliģiska satura ainas. Kopš 12. gs. vidus sāka celt baznīcas, kuras bija pavisam citādas nekā ierastās drūmās romānikas celtnes. Jaunajam stilam-gotikai bija raksturīgs vieglums un graciozitāte. Gotikas celtnes “tiecās uz augšu”. Šāds iespaids tika panākts ar smailarkas palīdzību.Logos bija vitrāžas-no krāsaina stikla gabaliņiem darināti mākslas darbi. Līdz pat viduslaiku beigām šajā stilā tika celtas arī pilis, rātsnami, ģilžu ēkas, kā arī pilsētnieku dzīvojamās mājas.

Pie viduslaiku “+” vēl varu minēt to, ka radās pirmie parlamenti, konstitūcijas, samazinājās lauksaimniecībā nodarbināto vergu skaits, pilnveidojāsdarba rīki, pieauga iedzīvotāju skaits, attīstījās lauksaimniecība un ekonomika, parādījās interese par cilvēka personibu u.c..Viduslaiki ir pārāk liels laikaposms, lai viennozīmīgi tos varētu nosaukt par tumšiem vai gaišiem. Ja būtu jāanalizē atsevišķi agrie, attīstītie un vēlie viduslaiki, tad būtu savādāk.Tā kā katrai lietai dzīvē var atrast arī “-“, tad arī viduslaiki nav izņēmums. Lai nu kā, es domāju, ka šie “-“ ir kārtējās attīstības posma kļūdas, no kuriem mācās, un bez tiem nemaz nevar iztikt. Mūsdienās arī ir daudz nepilnību, un nevar zināt, vai nākotnē jaunos laikus neuzskatīs par tumšiem.

Evija Viziņa , 11.f