Vispārējo privāttiesību sistēma

2.1.4

 Privāttiesības iedalās vispārējās un sevišķajās privāttiesībās.

Vispārējās privāttiesības nosaka pamatuzdevumus un nozīmi. Sevišķās privāttiesības ir izveidojušās tirdzniecības, darba un patērētāju tiesību jomās.

 Pēc institucionālās sistēmas (izveidojis Romiešu jurists Gaists)privāttiesības iedala personu un lietu tiesībās.

Personu tiesiskajā sadaļā tiek iztirzāti jautājumi par vispārīgām pilsoniskām pamattiesībām, kā arī ģimenes tiesībām.

Lietu tiesības regulē lietu tiesības un mantojuma tiesības. Lietu tiesības iedala vienkāršās lietu tiesībās un personiskās lietu tiesībās.

 Pandektu sistēma ir no Justiniāna kodifikācijas Pandektu daļas aizgūts tiesību normu izvietojums kodifikācijā, kad normas sakārto pēc dedukcijas metodes. Sākumā ir tiesību un institūtu vispārējs raksturojums, tālāk katrs institūts tiek reglamentēts konkrētāk un dziļāk. Pēc pandektu sistēmas ir sadalīts Vācijas 1900. gada Civilkodekss. (Ārvalstu valsts un tiesību vēsture)

Tātad pēc pandektu sistēmas privāttiesības iedala: vispārīgajā daļā, saistību tiesībās, lietu tiesībās, ģimenes tiesībās un mantojuma tiesībās.

Latvijas Republikas Civillikums ir iedalīts pēc pandektu sistēmas. Civillikuma normas ir vispārējie noteikumi, kuri piemērojami tikai tad, ja attiecīgie speciālie likumi nenosaka citādi. Līdz ar to Civillikums kopā ar šiem likumiem veido vienotu, elastīgu un dzīvotspējīgu sistēmu.

Arī saistību tiesības ir saistītas ar citiem likumiem. Pastāv īpaši likumi darījuma noslēgšanai notariālā kārtībā, dzīvojamās telpas izīrēšanas speciālās normas paredz īpašs likums un noteikumi. Tāpat arī piegādi valsts vajadzībām regulē īpašs likums. Darba tiesiskās attiecības papildus Civillikuma normām regulē Latvijas Darba likumu kodekss. Pārvadājumus ar autotransportu papildus Civillikuma normām regulē arī autopārvadājumu likums. Izložu organizēšanas kārtība ir noteikta atsevišķā likumā.

Vienlaicīgi ar Civillikuma mantojuma tiesību daļas un lietu tiesību daļas darbības atjaunošanu tika realizēti likumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu to īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kā arī namīpašumu atdošanu likumīgiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem un namīpašumu denacionalizāciju. Vairāki speciālie likumi paredz īpašuma tiesību lietošanas aprobežojumus, piemēram, likumi par telekomunikācijām, mežu aizsardzību un medībām.

Ģimenes tiesību daļā ir iestrādātas tiesību normas par bāriņtiesām, bet to darbību precizē īpašs likums. Tāpat ģimenes tiesību daļu papildina īpašs likums par civilstāvokļa aktiem. Ar ģimenes tiesību daļu ir saistīts arī likums par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu pasē un citos dokumentos.

 Pie vispārīgo privāttiesības sistēmas pieder arī starptautiskās privāttiesības. Tā ir privāttiesiska disciplīna, kas reglamentē civiltiesiska rakstura attiecības ar ārvalstu elementa līdzdalību.

Starptautisko privāttiesību subjekti ir valstis, starptautiskās organizācijas, valstīm līdzīgi veidojumi un juridiskās personas.

Starptautisko privāttiesību avoti ir starptautiskie līgumi (konvencijas), starptautiskās paražas, civilizēto tautu vispāratzītie tiesību principi, starptautisko tiesu un arbitrāžu lēmumi, valstu iekšējās tiesības, valstu nacionālo tiesu lēmumi un augstākās kvalifikācijas zinātnieku viedokļi. (Bojārs J. Starptautiskās privāttiesības)