DABAS REZERVĀTI

Dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.

Dabas rezervātos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un cita veida darbības. Dabas rezervātu teritorijā var būt zonas, kurās atļauta ierobežota saimnieciskā, rekreācijas, izglītojošā vai citāda darbība, kas neapdraud dabas etalonu saglabāšanos un nav pretrunā ar aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un rezervāta izveidošanas mērķi. Dabas rezervātos var noteikt stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas parka zonas. 

Dabas rezervāta stingrā režīma zonā ir aizliegta uzturēšanās un pārvietošanās, kā arī saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

 

1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;

2. ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošana, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana;

3. būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī renovācija būvniecību regulējošajos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4. ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana;

5. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

5.1. zinātniskās pētniecības darbi, monitorings un meža inventarizācija;

5.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana;

5.3. pārvietošanās pa dabā norādītiem maršrutiem;

5.4. ceļu rekonstrukcija.

Dabas rezervāta regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;

2. ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošana, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana;

3. pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītiem maršrutiem;

4. būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī renovācija būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5. ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana;

6. regulējamā režīma zonas zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un lietotājiem, kā arī regulējamā režīma zonas iedzīvotājiem:

6.1. makšķerēšana;

6.2. savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana. Ogu ievākšanā aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

6.3. lauksaimnieciskā darbība lauksaimniecības zemēs, neizmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un neuzarot palieņu un terašu pļavas;

7. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

7.1. zinātniskās pētniecības darbi, monitorings un meža inventarizācija;

7.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana;

7.3. medības vai nemedījamo sugu dzīvnieku skaita regulēšana, ja dzīvnieku populāciju blīvums regulējamā režīma zonas teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju vai mainot dabisko procesu norisi, kā arī lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos;

7.4. ceļu rekonstrukcija;

7.5. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, taku, skatu torņu, telšu vietu, stāvlaukumu, apmeklētāju centru un informācijas centru) ierīkošana.

GRĪŅU DABAS REZERVĀTS

Grīņu dabas rezervāts (turpmāk - rezervāts) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija.

Rezervāts izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.

Rezervāta kopējā platība ir 1454.9 hektāri, un tā robežas noteiktas saskaņā ar Grīņu dabas rezervāta shēmu un Grīņu dabas rezervāta robežu aprakstu.

Rezervāta pārvaldi īsteno vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde.

Dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību Grīņu dabas rezervātā saskaņo Slīteres nacionālā parka konsultatīvā padome.

Lai nodrošinātu rezervāta ekosistēmu, ainavu un sugu daudzveidības saglabāšanu, visā rezervāta teritorijā noteikta regulējamā režīma zona, kuras aizsardzība un apsaimniekošana notiek atbilstoši rezervāta dabas aizsardzības plānam un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Rezervāta teritorijā aizliegts:

1) uzturēties bez rezervāta administrācijas izsniegtas atļaujas;

2) lietot jebkādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot cirtes aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanai.

KRUSTKALNU DABAS REZERVĀTS

Krustkalnu dabas rezervāts (turpmāk — rezervāts) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija.

Rezervāts izveidots, lai aizsargātu Latvijai raksturīgo mežu un ūdeņu ekosistēmu kompleksa bioloģisko daudzveidību, skujkoku mežus uz osveida reljefa formām, ar saldūdens kaļķiem saistītos biotopus un sugas, kā arī rezervāta ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības.

Rezervāta kopējā platība ir 2978 hektāri, un tā robežas noteiktas saskaņā ar Krustkalnu dabas rezervāta shēmu un Krustkalnu dabas rezervāta robežu aprakstu.

Rezervāta pārvaldi īsteno vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde.

Pārvalde saskaņo darbības, kas var negatīvi ietekmēt rezervāta ekosistēmu dabisko attīstību, augu un dzīvnieku sugu populācijas. Ar pārvaldi saskaņo visu līmeņu teritorijas plānojumu projektus, kuri attiecas uz rezervāta teritoriju. Bez pārvaldes rakstveida atļaujas fiziskajām un juridiskajām personām rezervāta teritorijā aizliegts vākt dabas materiālus kolekcijām, veikt pētījumus, mērījumus, uzskaiti vai monitoringu, kā arī fotografēt un filmēt komerciālā nolūkā.

Krustkalnu dabas rezervāta konsultatīvās padomes funkcijas pilda Teiču dabas rezervāta konsultatīvā padome, kas izveidota saskaņā ar Teiču dabas rezervāta likumu.

Rezervāta teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas:

1) stingrā režīma zona;

2) regulējamā režīma zona;

3) dabas parka zona.

Stingrā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu rezervātam tipisko ekosistēmu dabisku attīstību. Stingrā režīma zonā nav pieļaujama nekāda saimnieciskā darbība, kā arī ēku un būvju celtniecība. Uzturēšanās stingrā režīma zonā ir aizliegta, to drīkst apmeklēt tikai ar pārvaldes atļauju izpētes un aizsardzības nolūkā.

Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu sugu un biotopu daudzveidību rezervātā, pētītu ekosistēmu un to elementu attīstību, kā arī minimālas antropogēnās slodzes apstākļos veicinātu sabiedrības izpratni par vidi.

Regulējamā režīma zonā aizliegts:

1) uzturēties bez pārvaldes rakstveida atļaujas vai pārvaldes darbinieku klātbūtnes. Šis aizliegums neattiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir rezervāta teritorijā;

2) lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot koku ciršanu meža infrastruktūras izveidošanas un uzturēšanas, ainavu veidošanas, bīstamo koku novākšanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkos;

4) veikt citu saimniecisko darbību, kas ir pretrunā ar rezervāta izveidošanas mērķiem, sugu un biotopu aizsardzības prasībām;

5) vākt meža nekoksnes materiālās vērtības, to skaitā savvaļas ogas un sēnes.

Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu vēsturiskos ekstensīvas saimniekošanas veidus un sabalansētu dabas aizsardzības, vides izglītības un vietējo iedzīvotāju intereses.

Dabas parka zonā aizliegts:

1) mainīt zemes lietošanas kategoriju;

2) ierīkot kārklu, Sahalīnas sūrenes, lupīnas un lucernas sējumus un stādījumus;

3) ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai;

4) cirst kokus galvenajā cirtē;

5) mainīt virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sugu un biotopu aizsardzībai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai palielināšanai;

6) ārpus pagalmiem un dārziem lietot minerālmēslus, ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kā arī citas bīstamas ķīmiskas vielas un produktus;

7) uzart un kultivēt, kā arī citādi bojāt vai iznīcināt bioloģiski vērtīgos zālājus;

8) mainīt dabisko zemes reljefu, bojāt vai iznīcināt ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus (bioloģiskās daudzveidības un raksturīgās ainavas saglabāšanai nozīmīgi dabas un cilvēka veidoti objekti un teritorijas);

9) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot dzeramā ūdens ieguvi personīgām vajadzībām;

10) ārpus dārziem un pagalmiem dedzināt sauso zāli, lapas un niedres, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai un saņemta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgās iestādes rakstveida atļauja;

11) ieviest dabiskajos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas.

MORICSALAS DABAS REZERVĀTS

Moricsalas dabas rezervāts (turpmāk - rezervāts) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija.

Rezervāts izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.

Rezervāta kopējā platība ir 818 hektāri (Luziķērtes līcis ar akvatoriju - 702 hektāri, Moricsala - 83 hektāri un Lielā Alkšņu sala - 33 hektāri), un tā robežas noteiktas saskaņā ar Moricsalas dabas rezervāta shēmu un Moricsalas dabas rezervāta robežu aprakstu.

Rezervāta pārvaldi īsteno vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde.

Dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību Moricsalas dabas rezervātā saskaņo Slīteres nacionālā parka konsultatīvā padome.

Lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, rezervāta teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas:

1) stingrā režīma zona;

2) regulējamā režīma zona.

Teritorijas aizsardzības pasākumi tiek veikti atbilstoši rezervāta dabas aizsardzības plānam un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Rezervāta teritorijā aizliegts:

1) uzturēties bez rezervāta administrācijas izsniegtas atļaujas;

2) lietot jebkādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) veikt mežsaimniecisko darbību.

TEIČU DABAS REZERVĀTS

Teiču dabas rezervāts (turpmāk — rezervāts) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta 1971.gada 2.februāra Konvencijas par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi, starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā.

Rezervāts izveidots, lai saglabātu Teiču purvu un ar to ekoloģiski saistīto mitro mežu kompleksu un nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.

Rezervāta platība ir 19 779 hektāri, un tā robežas noteiktas saskaņā ar Teiču dabas rezervāta shēmu un Teiču dabas rezervāta robežu aprakstu.

Rezervāta pārvaldi īsteno vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde.

Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību, tiek izveidota Teiču dabas rezervāta konsultatīvā padome (turpmāk - padome), kas vienlaikus pilda arī Krustkalnu dabas rezervāta konsultatīvās padomes funkcijas. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no rezervātu teritorijā esošajām vietējām pašvaldībām, Valsts meža dienesta, Valsts vides dienesta. Padomes sastāvā var iekļaut pa diviem pārstāvjiem no biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbība saistīta ar vides vai dabas aizsardzību un vides izglītību.

Rezervāta teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas:

1) stingrā režīma zona;

2) regulējamā režīma zona;

3) dabas parka zona.

Stingrā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu rezervātam tipisko ekosistēmu dabisku attīstību. Stingrā režīma zonā nav pieļaujama nekāda saimnieciskā darbība, kā arī ēku un būvju būvniecība. Uzturēšanās stingrā režīma zonā ir aizliegta, to drīkst apmeklēt tikai ar pārvaldes atļauju izpētes un aizsardzības nolūkā.

Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu sugu un biotopu daudzveidību rezervātā, pētītu ekosistēmu attīstību un to elementus, kā arī minimālas antropogēnās slodzes apstākļos veicinātu sabiedrībā izpratni par vidi.

Regulējamā režīma zonā aizliegts:

1) uzturēties bez pārvaldes rakstveida atļaujas vai pārvaldes darbinieka klātbūtnes (izņēmums - personas, kuru dzīvesvieta ir rezervāta teritorijā);

2) lietot jebkādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot koku ciršanu meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, bīstamo koku novākšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai;

4) veikt citu saimniecisko darbību, kas ir pretrunā ar rezervāta izveidošanas mērķiem, sugu un biotopu aizsardzības prasībām;

5) vākt meža nekoksnes materiālās vērtības, tai skaitā savvaļas ogas un sēnes, izņemot dzērvenes.

Regulējamā režīma zonā atļauts:

1) īstenot nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un darbības īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu un biotopu saglabāšanai un atjaunošanai;

2) veikt valsts galveno un reģionālo autoceļu rekonstrukciju un tai nepieciešamo zemes transformāciju;

3) uzturēt un pilnveidot pārvaldes valdījumā esošo vides izziņas un izglītības infrastruktūru, meža kvartālu stigas un ūdens ņemšanas vietas ugunsgrēku dzēšanai;

4) īstenot meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus saskaņā ar meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu.

Ar pārvaldes rakstveida atļauju regulējamā režīma zonā drīkst:

1) uzturēt ceļus, rezervāta robežstigas, elektrolīnijas un elektrosakaru infrastruktūru;

2) rezervāta teritorijā esošo vietējo pašvaldību iedzīvotāji lasīt dzērvenes.

Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu vēsturiski veidojušos ekstensīvos vides apsaimniekošanas veidus un sabalansētu dabas aizsardzības, vides izglītības un vietējo iedzīvotāju intereses.

Dabas parka zonā aizliegts:

1) mainīt zemes lietošanas kategoriju;

2) ierīkot kārklu, Sahalīnas sūrenes, lupīnas un lucernas sējumus un stādījumus;

3) ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

4) cirst kokus galvenajā cirtē;

5) mainīt virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sugu un biotopu aizsardzībai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai palielināšanai;

6) ārpus pagalmiem un dārziem lietot minerālmēslus, ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kā arī citas bīstamas ķīmiskas vielas un produktus;

7) mainīt dabisko zemes reljefu, bojāt vai iznīcināt ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus;

8) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot dzeramā ūdens ieguvi personīgajām vajadzībām;

9) ārpus pagalmiem un dārziem dedzināt sauso zāli, lapas un niedres, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai;

10) ieviest vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas.

Lai mazinātu saimniecisko un antropogēno ietekmi uz rezervāta ekosistēmām, ap rezervātu tiek noteikta ārējā aizsargjosla. Tās ārējā robeža iet gar autoceļu E22–A12 Jēkabpils–Krievijas robeža (Terehova), P62 Krāslava–Madona, P82 Jaunkalsnava–Lubāna un P84 Madona–Varakļāni ceļa zemes nodalījuma joslas malu, neiekļaujot ciemus, bet iekšējā robeža sakrīt ar rezervāta ārējo robežu.

Ārējā aizsargjoslā aizliegts:

1) medīt medņus, rubeņus un zosis;

2) mainīt virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu;

3) bojāt vai iznīcināt ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus;

4) lietot toksiskas, mutagēnas ķīmiskās vielas un produktus;

5) veikt darbības, kas var būtiski negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli un ekosistēmu dabisko attīstību.

Ar pārvaldes rakstveida atļauju ārējā aizsargjoslā drīkst:

1) ierīkot infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus;

2) mainīt zemes lietošanas veidu un veikt zemes transformāciju;

3) ierīkot kārklu, Sahalīnas sūrenes, lupīnas un lucernas sējumus un stādījumus;

4) ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas.

Ārējā aizsargjoslā būvniecību drīkst veikt atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus.

ZIEMEĻVIDZEMES BIOSFĒRAS REZERVĀTS

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (turpmāk - Biosfēras rezervāts) ir starptautiskas nozīmes aizsargājama dabas teritorija ar noteiktu platību, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Biosfēras rezervāts pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas.

Biosfēras rezervāta mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir sasniegt līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā.

Biosfēras rezervāta galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu;

2) veicināt teritorijas ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību;

3) nodrošināt informācijas apriti vides pētījumu, monitoringa un vides izglītības jomā attiecībā uz vietējo, nacionālo un starptautisko vides aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumu risināšanu Biosfēras rezervāta teritorijā;

4) veicināt sabiedrības izpratni vides aizsardzības un teritorijas ilgtspējīgas attīstības jautājumos;

5) veicināt degradētu ekosistēmu atjaunošanu iespējami tuvu dabiskajam stāvoklim.

Biosfēras rezervāta platība ir 457 697 hektāri sauszemes un 16 750 hektāru jūras akvatorijas.

Biosfēras rezervāta pārvaldi īsteno vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde - Dabas aizsardzības pārvalde.

Biosfēras rezervāta konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides ministrs.

Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un degradētu ekosistēmu atjaunošanu un veicinātu teritorijas ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību, Biosfēras rezervāta teritorija tiek iedalīta funkcionālajās zonās. Biosfēras rezervāta teritorijā var izveidot arī citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Biosfēras rezervātā ir noteikta:

1) dabas lieguma zona;

2) ainavu aizsardzības zona;

3) neitrālā zona.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka atļautās, aizliegtās un nepieciešamās darbības Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (turpmāk — rezervāts) funkcionālajās zonās, kā arī atsevišķās rezervāta teritorijā noteiktās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Rezervāta teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Rezervāta teritorijā noteiktajās dabas lieguma zonās, dabas liegumos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā mežu apsaimniekošanas plāni jāsaskaņo ar rezervāta administrāciju.

Dabas lieguma zona ir noteikta, lai aizsargātu cilvēka darbības mazpārveidotas dabiskās ekosistēmas, kurās sastopamas aizsargājamās un apdraudētās savvaļas sugas.

Dabas lieguma zonā "Ziemeļu purvi":

1. aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa pazemināšanos;

2. aizliegts iegūt derīgos izrakteņus;

3. Sokas ezerā, Ramatas Lielezerā un Ramatas Mazezerā aizliegts:

3.1. turēt un lietot peldošos līdzekļus ar jebkāda veida dzinējiem;

3.2. no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam nodarboties ar rūpniecisko zveju un makšķerēšanu;

3.3. no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam pārvietoties ar jebkuriem peldošiem līdzekļiem, izņemot pārvietošanos zinātniskās pētniecības nolūkos.

Dabas lieguma zonā "Augstroze":

1. atļauta rūpnieciskā zveja Augstrozes Lielezerā, ievērojot rūpniecisko zveju regulējošos normatīvos aktus un Augstrozes Lielezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos noteiktos ierobežojumus;

2. aizliegta jaunu atpūtas objektu būvniecība.

Dabas lieguma zonā "Vidusburtnieks" aizliegta jaunu atpūtas objektu būvniecība.

Ainavu aizsardzības zona ir noteikta, lai saglabātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, tūrisma un atpūtas resursus un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un sabalansētu dabas resursu izmantošanu.

Ainavu aizsardzības zonā "Vidzemes piekraste" iebraukšanas un uzturēšanās kārtība teritorijā uz jūras pusi no automaģistrāles Baltezers-Ainaži, kā arī atpūtas vietu īpašnieku pienākumi un atvieglojumi norādīti ar rezervāta administrāciju saskaņotos attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības saistošajos noteikumos.

Neitrālā zona ir noteikta, lai veicinātu Biosfēras rezervāta teritorijā esošo apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Neitrālajā zonā tiek iekļautas visas pilsētas un ciemi, kas atrodas Biosfēras rezervāta teritorijā.

Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā nosaka Ministru kabineta izdoti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Biosfēras rezervāta aizsardzības un izmantošanas noteikumos paredzētie ierobežojumi ir saistoši visām Biosfēras rezervāta robežās esošajām fiziskajām un juridiskajām personām un visu līmeņu teritoriālplānojumiem.

Dabas liegumi

Dabas liegumā "Dūņezers":

1. atļauta rūpnieciskā zveja un makšķerēšana;

2. atļautas ūdensputnu medības;

3. atļauta ainavas veidošana pēc saskaņošanas ar rezervāta administrāciju;

4. nepieciešama biotehnisko pasākumu veikšana ezera aizauguma samazināšanai un ūdensputnu dzīves apstākļu uzlabošanai saskaņā ar dabas aizsardzības plānu.

Dabas liegumā "Randu pļavas":

1. atļautas ūdensputnu medības pēc saskaņošanas ar rezervāta administrāciju;

2. nepieciešama biotehnisko pasākumu veikšana reto augu un putnu sugu, kā arī to dzīvotņu saglabāšanai saskaņā ar dabas aizsardzības plānu.

Dabas liegumā "Sedas purvs":

1. atļauta kūdras ieguve atbilstoši Valsts ģeoloģijas dienesta izsniegtajai zemes dzīļu izmantošanas licencei;

2. atļauts veikt esošās melioratīvās sistēmas uzturēšanas darbus kūdras ieguves teritorijā;

3. atļautas ūdensputnu medības;

4. atļauta mācību un izziņas taku veidošana un skatlaukumu ierīkošana pēc saskaņošanas ar rezervāta administrāciju;

5. atļauta niedru pļaušana un dedzināšana Sedas dīķos pēc saskaņošanas ar rezervāta administrāciju;

6. aizliegta rūpnieciskā zveja;

7. laikā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam aizliegta makšķerēšana, izņemot licencēto makšķerēšanu;

8. no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam aizliegta pārvietošanās ar jebkuriem peldošiem līdzekļiem, izņemot pārvietošanos zinātniskās pētniecības nolūkos;

9. nepieciešams pēc kūdras lauku izstrādes veikt renaturalizācijas darbus, lai veicinātu dabīgā gruntsūdens līmeņa atjaunošanos.

Dabas parki

Dabas parkā "Salacas ieleja":

1. tūristu uzņemšana un atpūtas un sporta pasākumu rīkošana atļauta pēc saskaņošanas ar rezervāta administrāciju;

2. aizliegts novietot transportlīdzekļus un to piekabes, celt teltis, ierīkot apmetnes un kurt ugunskurus ārpus īpaši iekārtotām vietām;

3. no 1.maija līdz 31.maijam un no 1.septembra līdz 15.novembrim Salacas upē aizliegts ņemt un izgāzt grunti;

4. aizliegts iegūt derīgos izrakteņus, izņemot atradnes, kurās derīgo izrakteņu ieguve uzsākta pirms šo noteikumu stāšanās spēkā;

5. aizliegts būvēt jaunus aizsprostus un citādi ierobežot caurceļotājzivju migrāciju.