Administratīvās tiesības ir publisko tiesību nozare, kura regulē publiskās administrācijas institūciju darbību un to, kā pār šo darbību īsteno kontroli. Administratīvās tiesības vēsturiski radās līdz ar valsti, šīs tiesības var dēvēt par sabiedrisko attiecību regulatoru valstī. Administratīvās tiesības iedalās- vispārējā daļā un sevišķajā daļā.

Katrs no mums brīva un neatkarīga persona, tādēļ reizēm mēs aizmirstam, ka mums ir arī tiesības un pienākumi pret valsti, sevi un sabiedrību. Lai ierobežotu personu prettiesisku darbību ir izstrādāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK). Tas nepieciešams, lai personas par prettiesisku darbību veikšanu, ja nav izdarīts kriminālpārkāpums, varētu saukt pie atbildības. Administratīvie pārkāpumi pēc būtības nav tik smagi, kā kriminālpārkāpumi, tāpēc arī  sodi par administratīvajiem pārkāpumiem nav tik bargi.

Referāta mērķis:

·        Izpētīt, kas ir administratīvais pārkāpums;

·        Izpētīt jēdzienu administratīvais sods;

·        Iepazīties ar administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem ceļu satiksmē;

·        Apskatīt administratīvo sodu veidus.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus jāveic šādi uzdevumi:

·        Jāraksturo administratīvais pārkāpums;

·        Jāapskata administratīvie sodi un to veidi.

Referātā izmantotie avoti: grāmatas, likumi, normatīvie akti.

1. Administratīvais pārkāpums

LAPK 9.pants- Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.^[1]

1.variants – administratīvos pārkāpumus un par tiem paredzētos sodus (tai skaitā par pašvaldību saistošajiem noteikumiem paredzētos sodus) nosaka viens likums – Administratīvo sodu likums. Atsevišķos (izņēmumu) gadījumos speciālos likumos (konkurences tiesību jomā, nodokļu administrēšanas jomā) var paredzēt citus ietekmēšanas līdzekļus par konkrētā likuma pārkāpumiem	2.variants – pārkāpumus un par tiem paredzētās sankcijas nosaka gan Administratīvo sodu likums, gan atsevišķi nozaru likumi (kā, piemēram, šobrīd Konkurences likums, likums “Par nodokļiem un nodevām”), kā arī pašvaldību saistošie noteikumi
1.variants – administratīvais pārkāpums ir bīstams (kaitīgs) nodarījums, par kuru ir noteikta administratīvā atbildība Administratīvo sodu likumā	2.variants – administratīvais pārkāpums ir bīstams (kaitīgs) nodarījums, kuru izdarījusi persona ar nodomu vai aiz neuzmanības un par kuru ir noteikta administratīvā atbildība Administratīvo sodu likumā[2]

Tiesību pārkāpums ir sabiedriski bīstams nodarījums, kas pārkāpj intereses, kuras tiek aizsargātas ar tiesību normām, un līdz ar to nodara kaitējumu sabiedriskajām un personīgajām interesēm, kā arī noteiktajai tiesību kārtībai. No šīs definīcijas izriet vismaz divas būtiskas pazīmes, kas raksturo tiesību pārkāpumu- tas ir sabiedriski bīstams pārkāpumus, un tajās izpaužas kaitējuma nodarīšana sabiedrībai. Par kaitējumu jāuzskata tiesību pārkāpuma negatīvo seku kopums. Kaitējuma raksturojums atšķiras pēc vairākām pazīmēm: tam var būt materiālais vai morālais raksturojums, tas var būt izmērojams vai neizmērojams, vairāk vai mazāk nozīmīgs, to var vai nevar atjaunot, to var izjust atsevišķa persona, personu grupa vai sabiedrība kopumā. [3] Administratīvo pārkāpumu raksturo četras pazīmes:

·        sabiedriskā bīstamība- likumdevējs normatīvajā aktā ir noteicis, kāda rīcība ir atzīstama par sabiedrībai bīstamu (pēc būtības administratīvie pārkāpumi īpaši neatšķiras no kriminālpārkāpumiem. Likumdevējs šajā gadījumā ir nošķīris sodāmus pārkāpumus, par kuriem atbildība vienā gadījumā iestājas saskaņā ar Krimināllikumu, bet otrā gadījumā- ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par iedalījuma pamatu izmatojot sabiedriskās bīstamības pakāpi, kas administratīvajiem pārkāpumiem ir zemāka);

·        prettiesiskums- nodarījums ir paredzēts normatīvajā aktā. Jābūt neapstrīdamai norādei normatīvajā aktā, jo administratīvā atbildība var tikt piemērota tikai atbilstoši likumā noteiktajam, proti, var piemērot valstisko piespiešanu par administratīvo pārkāpumu tikai uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā;

·        vainīgums- persona tiek saukta pie administratīvās atbildības, ja izdarītajā nodarījumā tik konstatēta tās vaina;

·        sodāmība- par administratīvo pārkāpumu tiek atzīts tāds pārkāpums, par kura izdarīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība.[4]

1.1.Administratīvā pārkāpuma sastāvs

Lai sauktu pie juridiskās atbildības par tiesību pārkāpuma izdarīšanu, ir jākonstatē tiesību pārkāpuma sastāvs, tas ir, pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse. Visu četru elementu kopums veido administratīvā pārkāpuma sastāvu. Ja nav kaut viena elementa, nav arī administratīvā pārkāpuma sastāva, un tāpēc personu nevar saukt pie administratīvās atbildības. Pārkāpuma sastāvs ir raksturīgs visiem tiesību pārkāpumiem, izņemot civiltiesiskos pārkāpumus, un sastāva elementu izpratne tiesībās ir vienāda un pārņemta no krimināltiesībām.

ü   Objekts ir tās sabiedriskās attiecības, pret kurām ir vērsts tiesībpārkāpums, nodarīts kaitējums.

ü   Objektīvā puse raksturo to, kā izdarīts konkrētais tiesību pārkāpums, tiek konstatēta pārkāpuma izdarīšanas norise, maksimāli tuvinoties tam stāvoklim, tai situācijai, kāda bija pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Tā ir personas uzvedības ārējā izpausme, kas rada vai var radīt bīstamas pārmaiņas apkārtējā, ārējā vidē. Objektīvā puse var izpausties kā pārkāpēja darbība vai bezdarbība.

ü   Subjekts ir persona, kas izdarījusi pārkāpumu. Visbiežāk- pieskaitāma, fiziska persona, kas izdarījusi tiesību pārkāpumu, kura ir sasniegusi likumā noteikto vecumu. Vecuma noteikšanai kriminālprocesa tiesībās un administratīvā procesa tiesībās par pamatu kalpo indivīda apziņas līmenis- spēja apzināties savas rīcības un sodu no ētiskā viedokļa. Nepietiek vien ar to, ka noteiktai darbībai tiek konstatēti cēloniskie sakari, tas ir, ka noteiktai darbībai sekos sods, attiecīgo tiesību normu pārkāpējam jāapzinās, ka par izdarīto pārkāpumu iestājas tiesiskā atbildība.

ü   Subjektīvā puse- vaina un motīvs, kas raksturo fiziskās personas kā tiesībpārkāpuma izdarītāja psihes un gribas aspektus kopumā ar iekšējo dzinuli, kas pamatoja izvēli izdarīt tiesību pārkāpumu. Pārkāpuma subjekta vainai jābūt obligāti konstatētai un jābūt tiešā cēloniskā sakarā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu.[5]

1.2.Administratīvā pārkāpuma vainas formas

1.     Ja pārkāpums izdarīts apzinoties, ka pārkāpj, ignorē tiesību aktā noteikto, izprot un apzinās ka šādas rīcības rezultātā tiks pārkāpta noteiktā kārtība, tiks aizskartas ar tiesību aktu aizsargātās likumīgās tiesības vai intereses, vai iestāsies citas negatīvas sekas (psihes aspekts), un ja persona ir izdarījusi visu no tās atkarīgo, lai nelabvēlīgas sekas iestātos (gribas aspekts), tad vainas forma ir nodoms.

2.     Ja personai būtu jāapzinās, ka tiek pārkāpts tiesību aktā noteiktais, bet tā ir vieglprātīgi pieļāvusi, ka nelabvēlīgas sekas neiestāsies vai arī cerējusi, ka tās varēs novērst, bet to nav izdarījusi, tad vainas forma ir neuzmanība.^[6]

2.Administratīvais sods

Administratīvais pārkāpums un administratīvais sods ir savstarpēji saistītas lietas, proti, par izdarītu administratīvo pārkāpumu neizbēgami seko piemērots administratīvais sods. [7] Sodīšana administratīvajā kārtībā, kuras rezultātā rodas minētā aktu kategorija, izskaidrojas ar lietderības motīviem: lielākā daļa pārkāpumu lietu, kurās sodi tiek uzlikti administratīvā kārtā, ir vienkāršas, un lietas apstākļi diezgan bieži tiek konstatēti ar policijas sastādītu protokolu. Atstājot šīs lietas attiecīgo administratīvo vai policijas orgānu izlemšanā, tiek panākta ekonomija tiesu darbā, jo lielākā daļa lietu tā arī izbeidzas ar uzliktā administratīvā soda realizēšanu.

2.1.Administratīvā soda mērķis un funkcijas

LAPK 22.pants- Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.[8]

Soda mērķis ir atjaunot sociālo taisnīgumu- sodīt vainīgo personu par izdarīto. Individuālā prevencija- panākt, lai sodītā persona turpmāk pildītu tiesību aktos noteiktās prasības un atturētos no jaunu pārkāpumu izdarīšanas, sodot labot vainīgo personu, panākt lielāku sabiedrības drošību uz laiku ierobežojot vainīgās personas tiesības. Administratīvais sods ir personas nodarījums (atmaksa) par administratīvo tiesību normā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, ko pamatā piemēro publiskās administrācijas institūcija, izņemot tos soda veidus, kuri būtiski ierobežo privātpersonas tiesības un brīvības un kurus piemēro tiesa.[9]  Administratīvā soda uzlikšanas mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu. Tam noteikti jābūt:

·               Pamatotam (sods ir jāpamato ar pierādījumiem, kuriem jābūt pareizi noformētiem, lai neradītu šaubas par personas vainu);

·               Likumīgam (personu var saukt pie atbildības tikai tad, ja tā patiešām ir izdarījusi pārkāpumu, kas minēts administratīvajā likumdošanā) ;

·               Taisnīgam (personai jāsaprot, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu un ka uzliktais sods ir taisnīgs un samērīgs ar nodarīto). [10]

Piemērojot administratīvo sodu, tas ir, īstenojot administratīvās atbildības sodošo funkciju, tiek veicināta sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Administratīvais sods var tikt piemērots tikai tad, kad tiek konstatēts administratīvais pārkāpums, nevis tāpēc, ka jānodrošina administratīvā soda piemērošana, bet tāpēc, ka ar darbību vai bezdarbību pārkāpts administratīvo tiesību normās noteiktais un par izdarīto administratīvo pārkāpumu pieņemts pareizs un likumīgs lēmums, kurš paredz administratīvo sodu. [11]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.Administratīvo sodu veidi

Administratīvo sodu sistēma

1.variants Administratīvo sodu sistēmā ir šādi soda veidi 1) brīdinājums; 2) naudas sods; 3)administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskācija; 4) tiesību ierobežošana

2.variants Administratīvo sodu sistēmā ir šādi soda veidi: 1) brīdinājums; 2) naudas sods; 3)administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskācija; 4) tiesību ierobežošana; 5) administratīvais arests

3.variants Administratīvo sodu sistēmā ir šādi soda veidi: 1) brīdinājums; 2) naudas sods; 3) administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskācija; 4) personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana; 5) aizliegums noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības; 6) tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību; 7) administratīvais arests[12]

Nosaukto administratīvo sodu veidi tiek iedalīti pamatsodos un papildsodos. Administratīvā pārkāpuma priekšmeta un izdarīšanas rīka konfiskāciju, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu, kā arī tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu veikt zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu. Citus minētos administratīvos sodus var piemērot tikai kā pamatsodus. Par vienu administratīvo pārkāpumu var uzlikt pamatsodu vai arī pamatsodu un papildsodu.[13]

·               Brīdinājums. Brīdinājumu kā administratīvā soda līdzekli izsaka rakstveidā. Šo soda veidu parasti piemēro personām, kas pirmo reizi izdarījušas maznozīmīgus administratīvos pārkāpumus, kad pēc lietas apstākļiem nav vajadzības piemērot stingrākus administratīvo sodu veidus. Pārkāpējs it kā tiek brīdināts, ka atkārtota pārkāpuma izdarīšanas gadījumā tam tiks piemērots smagāks sods. Praksē brīdinājums bieži tiek jaukts ar mutvārdu aizrādījumu. Piemērojot brīdinājumu, valsts amatpersona drīzāk norāda nevis uz konkrētas tiesību normas pārkāpumu, bet uz valsts negatīvo attieksmi pret tāda veida nodarījumiem, kas tomēr izraisa ne tikai morāla rakstura, bet arī tiesiska rakstura sekas.

·               Naudas sods. Vēsturiski administratīvā naudas soda pamatā ir zaudējuma atlīdzināšanas pienākums (soda nauda) par pārkāpuma izdarīšanu. Naudas sods ir visizplatītākais soda veids ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Vēsturiski ir pierādījies to izdevīgums, un sabiedrība ir apradusi ar domu, ka tā ir normāla parādība- par pārkāpumu maksāt naudas sodu. Naudas sodu raksturo šādas pazīmes: valsts piespiedu raksturs; pārkāpēju īpašuma tiesību ietekmējums; iedarbība uz vainīgo personu. [14]

 Naudas soda apmērs

1.variants – naudas sodu izsaka konkrētās naudas vienībās: a) variants – fiziskai personai – no 1 lata līdz 500 latiem, juridiskai personai – no 1 lata līdz 10000 latiem; b) variants – fiziskai personai – no 5 latiem līdz 1000 latiem, juridiskai personai – no 50 latiem līdz 20000 latu

2.variants – naudas sodu izsaka naudas soda vienībās: a) variants – vienu naudas soda vienību pielīdzina, piemēram, 5vai 10 latiem. Par administratīvo pārkāpumu var uzlikt, piemēram, no vienas līdz 200 naudas soda vienībām; b) variants – viena naudas soda vienība ir, piemēram, 1/10 daļa no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Par administratīvo pārkāpumu var uzlikt, piemēram, no vienas līdz 200 naudas soda vienībām

3.variants – naudas sodu izsaka dienas likmēs atkarībā no personas ienākumu apjoma[15]

Naudas soda piespiedu izpilde

1.variants – naudas soda piespiedu izpilde, veicot ieturējumus no personas ienākumiem vai vēršot piedziņu uz personas īpašumā esošu mantu, vai nosakot kriminālatbildību par ļaunprātīgu izvairīšanos no administratīvā soda izpildes, sankcijā paredzot piespiedu darbu vai arestu

2.variants – naudas soda piespiedu izpilde, veicot ieturējumus no personas ienākumiem vai vēršot piedziņu uz personas īpašumā esošo mantu, vai piemērojot arestu. Papildus nepieciešamais finansējums – 865,3 tūkst. latu

3.variants – naudas soda piespiedu izpilde, veicot ieturējumus no personas ienākumiem vai vēršot piedziņu uz personas īpašumā esošo mantu[16]

·               Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija. Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija nozīmē tā piespiedu nodošanu valsts īpašumā bez atlīdzības. Var uzskatīt, ka minētā soda veida izcelšanās ir saistīta ar vēlmi iespaidot pārkāpēju tā, lai tas neizdarītu jaunu pārkāpumu ar to pašu pārkāpuma priekšmetu vai izdarīšanas rīku. Būtībā administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija jāuztver drīzāk kā obligāts noteikums, plānojot administratīvā soda uzlikšanu, lemt par rīcību ar administratīvā pārkāpuma priekšmetu vai izdarīšanas rīku.[17]

·               Personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana. Ar tiesību normām likumdevējs personai ne tikai uzliek pienākumus, bet arī dod tiesības. Personai tiek noteiktas ne tikai pamattiesības, kas nostiprinātas dažādās konvencijās un pamatlikumos, bet arī tiesības, kas saistītas ar specifisku labuma izmantošanu. Šai sakarā var runāt par personai piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību, ieroču glabāšanas un nēsāšanas tiesību, speciālo līdzekļu (gāzes pistoļu (revolveru)) glabāšanas un nēsāšanas tiesību) iegūšanu. Šo tiesību iegūšana rada valsts pretprasību- pienākumus no tiesību[18] izmantotāja puses. Ja šie pienākumi tiek pārkāpti, seko sods- šo tiesību atņemšana.

·               Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību. Ja administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir saistīta ar personas atrašanos noteiktā amatā, kas ir bijis par pamatu attiecīgā pārkāpuma izdarīšanai, vai ar šīs personas darbošanos kādā uzņēmējdarbības jomā, personai gūstot prettiesisku labumu, personai var tikt piemērota tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību. LAPK 29.¹ pants-  Tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību atņem uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Šo sodu piemēro rajona (pilsētas) tiesa (tiesnesis).

·               Administratīvais arests. Atsevišķos gadījumos administratīvā pārkāpuma izdarītājam var tikt piemērots arī ar īslaicīgu brīvības atņemšanu saistīts administratīvais sods- administratīvais arests. Administratīvais arests ir soda veids, kuru var piemērot tikai un vienīgi tiesnesis. Administratīvā aresta piemērošanas nosacījumu pārkāpšana var būt tikai par pamatu kaitējuma nodarīšanai un sekojošai tā atmaksai.[19]

3.1.Administratīvie pārkāpumi un sodi ceļu satiksmē

Ņemot vērā to, ka administratīvie pārkāpumi un sodi, kas rakstīti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir ļoti apjomīgi, izvēlējos tikai dažus, kurus apskatīt tuvāk- 149.⁴ pants. Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana ; 149.¹⁵ pants. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē ; 149.²⁴ pants. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana.

149.⁴ pants. Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana
Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem:
1) vadītāja apliecība;
2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;
3) (izslēgts ar 27.09.2007. likumu);
4) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati;
5) citi transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;
6) dokumenti, kas nepieciešami, pārvadājot negabarīta vai smagsvara kravu;
7) pilnvara lietot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, ja nav klāt īpašnieka Latvijas iedzīvotājiem);
8) braukšanas mācību instruktora apliecība vai braukšanas mācību atļauja (mācību braukšanas gadījumā), — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, —izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par tādas transportlīdzekļa vadītāja apliecības izmantošanu, kas pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna transportlīdzekļa vadītāja apliecība, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, izņemot gadījumu, kad izmantošanas aizliegums piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros,— uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja:
1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);

2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja:
1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);
2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, — transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera vietas atstāšanu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga (pierobežā) pieprasījuma, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai pasažierim piecu latu apmērā.

Par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) — fiziskajai vai juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz simt latiem.

Par tālruņa lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:
1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;
2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007., 27.09.2007. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.¹⁵ pants. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam trīsdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīssimt līdz četrsimt piecdesmit latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam astoņdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no sešsimt līdz astoņsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā, esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas ietekmē vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga (uz valsts robežas vai pierobežā) pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

149.²⁴ pants. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz astoņdesmit latiem.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.

Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, — uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, no divsimt līdz trīssimt latiem.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus neviens no priekšējiem miglas lukturiem, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no bremzēšanas signāllukturiem, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu diennakts gaišajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu lietus vai snigšanas laikā ar transportlīdzekli, kuram vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura stūres iekārtas bojājumi vai darba bremžu sistēma neļauj vadītājam izdarīt manevru, vai par braukšanu ar transportlīdzekļu sastāvu, kura vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš nav apgādāts ar avārijas zīmi, medicīnisko aptieciņu (aptieciņām) vai ugunsdzēšamo aparātu (aparātiem), — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli bez drošības jostām, ja tās ir paredzētas konstrukcijā, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam ar automobili vai autobusu, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kurš nav aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim ar automobili vai autobusu, kuram ir riepas ar radzēm, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu) vai kuram ir speciālais krāsojums, ja saskaņā ar noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām šādas ierīces un krāsojums ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz trīssimt latiem, konfiscējot attiecīgās ierīces.

Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kam ir bojājumi, kuru dēļ aizliegts braukt, vai kam noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, — uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no piecdesmit līdz simt latiem.

Par braukšanu ar automobili, kura stikli pārklāti ar pārklājumu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu komercpārvadājumos vai pašpārvadājumos, kuram ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz četrdesmit latiem, bet personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, — no četrdesmit līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 08.02.2007., 22.01.2009., 28.05.2009. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)[20]

Secinājumi

1.     Administratīvajam pārkāpumam ir divas formas: nodoms, neuzmanība.

2.     Administratīvajam pārkāpumam ir četras pazīmes: sabiedriskā bīstamība, prettiesiskums, vainīgums, sodāmība.

3.     Administratīvais pārkāpums ir cieši saistīts ar administratīvo sodu.

4.     Administratīvo sodu veidus var iedalīt: pamatsodos un papildsodos.

5.     Administratīvais sods var tikt piemērots tikai tad, kad tiek konstatēts administratīvais pārkāpums.

6.     Par vienu administratīvo pārkāpumu var piemērot pamatsodu vai arī pamatsodu un papildsodu vienlaicīgi.

7.     Administratīvajam sodam jābūt: pamatotam, likumīgam, taisnīgam.

8.     Par katru izdarīto administratīvo pārkāpumu var piemērot attiecīgu administratīvo sodu, kas var būt- brīdinājums, naudas sods, administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, tiesību atņemšana ieņemot noteiktu amatu vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību, administratīvais arests.

Izmantoto avotu un literatūras saraksts

Tiesību akti:

1.     07.12.1984. likums "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (Ziņotājs, 51, 20.12.1984.) [stājas spēkā 01.07.1985.] ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 17.03.2011.

2.     28.07.2006. MK rīkojums Nr.568 "Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju" ("LV", 120 (3488), 01.08.2006.) [stājas spēkā 28.07.2006.]

Grāmatas:

3.     Administratīvā atbildība, Latvijas tirgotāju asociācija, 2004., -140.lpp

4.     Načisčionis J., Administratīvās tiesības, Rīga, Latvijas vēstnesis, 2002., -191.lpp

5.     Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, 2009., -352.lpp

---

[1] Administratīvā atbildība, Latvijas tirgotāju asociācija, 2004., -3.lpp

[2] 28.07.2006. MK rīkojums Nr.568 "Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju" ("LV", 120 (3488), 01.08.2006.) [stājas spēkā 28.07.2006.

[3] Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, Juridiskā koledža, 2009., -329.lpp

[4]Turpat  - 330.lpp

[5] Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, Juridiskā koledža, 2009.,  -331.lpp

[6]Načisčionis J., Administratīvās tiesības: monogāmija, 2002.,  -187.lpp

[7] Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, Juridiskā koledža, 2009., -332.lpp

[8] 07.12.1984. likums "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (Ziņotājs, 51, 20.12.1984.) [stājas spēkā 01.07.1985.] ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 17.03.2011.

[9] Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, Juridiskā koledža, 2009.,- 333.lpp

[10] Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, Juridiskā koledža, 2009., -334.lpp

[11] Turpat -333.lpp

[12] 28.07.2006. MK rīkojums Nr.568 "Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju" ("LV", 120 (3488), 01.08.2006.) [stājas spēkā 28.07.2006.]

[13] Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, Juridiskā koledža, 2009., -334.lpp

[14]  Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, Juridiskā koledža, 2009., -335.lpp

[15] 28.07.2006. MK rīkojums Nr.568 "Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju" ("LV", 120 (3488), 01.08.2006.) [stājas spēkā 28.07.2006.

[16] 28.07.2006. MK rīkojums Nr.568 "Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju" ("LV", 120 (3488), 01.08.2006.) [stājas spēkā 28.07.2006.

[17] Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, Juridiskā koledža, 2009., -336.lpp

[18] Turpat -337.lpp

[19] Stucka A., Administratīvās tiesības, Rīga, Juridiskā koledža, 2009., -337.lpp

[20] 07.12.1984. likums "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (Ziņotājs, 51, 20.12.1984.) [stājas spēkā 01.07.1985.] ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 17.03.2011.