Zivjdzenītis (Alcedo atthis)

            Zivjdzenītis ir ļoti krāšņs putns. Tam ir paliela galva ar garu knābi un īsiņa aste. Ķermeņa garums pieaugušam putnam ir apmēram 160 milimetri, bet spārnu izpletums sasniedz pat 250 milimetrus.

             Ķermeņa krāsojumā zivjdzenītis līdzinās tropiskajiem putniem, jo mugurpuse tam ir spilgti zilā krāsā, tāpat kā galvas virspuse. Spalvas ap ausīm oranžā krāsojumā. Vaigus klāj baltu spalvu svītra.

            Vēders oranžā un rūsganā krāsā, bet kājas sarkanas.

            Nav manāmu izskata atšķirību starp tēviņu un mātīti, bet nesen dzimušie putni ir blāvāki un mugurpusē, zilās krāsas vietā, ir zaļgans krāsojums.

            Zivjdzenīši ceļo, un ziemā galvenokārt pārziemo Eiropas dienvidos, nedaudz Āfrikā un Āzijā. Siltākas ziemas Zivjdzenīši mēdz pavadīt arī Latvijā.

            Par perēšanas vietu meklēšanas mēnešiem Zivjdzenītis ir izvēlējis martu un aprīli, jo tieši tad viņš atrod vientuļas vietas stāvos smilšainu, mālainu upju krastos. Tur tie izrok gandrīz divus metrus dziļas alas. Olas, kuras ir baltas un spīdīgas, tiek dētas tieši uz smiltīm. Izšķīlušies mazulīši ir akli un, taču tie sēž tikpat stalti kā pieauguši putni. bezpalīdzīgi, bez pūkām vai spalvām Šo putnu alas var atpazīt pēc zivju smakas, jo tā ir Zivjdzenīšu galvenā barība. Visvairāk tas ir iecienījis mailītes.

            Medījot putns veikli lido 1 – 2 metrus virs ūdens līmeņa, meklējot mazās zivteles. Tās, kas atrodas zemāk par metru, viņš nemedī, bet kad medījumu ir noskatījis, tas aši triecas ūdenī, sagrābj medījumu, un izlido ārā no ūdens. Tas notiek tik ātri, ka blīvais, Zivjdzenīša apmatojums pat nepaspēj izmirkt.

            Balss putnam ir diezgan daudzveidīga. Tas ir izstiepts svilpiens- „tīt – tīt” .

            Šis putns lido taisni un ātri, lielā ātrumā vicinot savus, samērā īsos spārnus.

Nozīme:

            Zivjdzenītis ir viens no ekosistēmas indikatoriem, kas norāda uz tīriem ūdeņiem, zivju bagātību un kopējo dabas tīrību. Šo asociāciju izmanto Latvijas Dabas fonds, savā logo grafiski attēlojot zivjdzenīti.

Aizsardzība:

                Zivju dzenīši Latvijā ir aizsargājami putni tāpēc arī ir iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tam klājas grūti, jo savas ligzdošanas vietas uztur smiltīs. Bieži šīs vietas var tikt iznīcinātas nejaušu garāmgājēju dēļ un mazie putniņi var nomirt. It īpaši neaizsargātie mazie putniņi, kas tikko izšķīlušies. Vajadzētu veidot rezervātus, kur šiem putniem būtu mierīga dzīve un nebūtu neuzmanīgu cilvēku dēļ.

Izmantotā literatūra/saites:

• Wikipedia.lv

• Bioloģija 8. klasei

• DabasDati.lv