Zivjdzenītis ir ļoti krāšņs putns. Tam ir paliela galva
ar garu knābi un īsiņa aste. Ķermeņa garums pieaugušam putnam ir apmēram 160 milimetri ,
bet spārnu izpletums sasniedz pat 250 milimetrus.
Ķermeņa krāsojumā zivjdzenītis līdzinās
tropiskajiem putniem, jo mugurpuse tam ir spilgti zilā krāsā, tāpat kā galvas
virspuse. Spalvas ap ausīm oranžā krāsojumā. Vaigus klāj baltu spalvu svītra.
Vēders
oranžā un rūsganā krāsā, bet kājas sarkanas.
Nav
manāmu izskata atšķirību starp tēviņu un mātīti, bet nesen dzimušie putni ir
blāvāki un mugurpusē, zilās krāsas vietā, ir zaļgans krāsojums.
Zivjdzenīši
ceļo, un ziemā galvenokārt pārziemo Eiropas dienvidos, nedaudz Āfrikā un Āzijā.
Siltākas ziemas Zivjdzenīši mēdz pavadīt arī Latvijā.
Par
perēšanas vietu meklēšanas mēnešiem Zivjdzenītis ir izvēlējis martu un aprīli,
jo tieši tad viņš atrod vientuļas vietas stāvos smilšainu, mālainu upju
krastos. Tur tie izrok gandrīz divus metrus dziļas alas. Olas, kuras ir baltas
un spīdīgas, tiek dētas tieši uz smiltīm. Izšķīlušies mazulīši ir akli un, taču
tie sēž tikpat stalti kā pieauguši putni. bezpalīdzīgi, bez pūkām vai spalvām
Šo putnu alas var atpazīt pēc zivju smakas, jo tā ir Zivjdzenīšu galvenā
barība. Visvairāk tas ir iecienījis mailītes.
Medījot
putns veikli lido 1 – 2 metrus virs ūdens līmeņa, meklējot mazās zivteles. Tās,
kas atrodas zemāk par metru, viņš nemedī, bet kad medījumu ir noskatījis, tas
aši triecas ūdenī, sagrābj medījumu, un izlido ārā no ūdens. Tas notiek tik
ātri, ka blīvais, Zivjdzenīša apmatojums pat nepaspēj izmirkt.
Balss
putnam ir diezgan daudzveidīga. Tas ir izstiepts svilpiens- „tīt – tīt” .
Šis
putns lido taisni un ātri, lielā ātrumā vicinot savus, samērā īsos spārnus.
Nozīme:
Zivjdzenītis
ir viens no ekosistēmas indikatoriem, kas norāda uz tīriem ūdeņiem, zivju
bagātību un kopējo dabas tīrību. Šo asociāciju izmanto Latvijas Dabas fonds, savā
logo grafiski attēlojot zivjdzenīti.
Aizsardzība:
Zivju
dzenīši Latvijā ir aizsargājami putni tāpēc arī ir iekļauts Latvijas īpaši
aizsargājamo sugu sarakstā. Tam klājas grūti, jo savas ligzdošanas vietas uztur
smiltīs. Bieži šīs vietas var tikt iznīcinātas nejaušu garāmgājēju dēļ un mazie
putniņi var nomirt. It īpaši neaizsargātie mazie putniņi, kas tikko
izšķīlušies. Vajadzētu veidot rezervātus, kur šiem putniem būtu mierīga dzīve
un nebūtu neuzmanīgu cilvēku dēļ.
Izmantotā literatūra/saites:
- Wikipedia.lv
- Bioloģija 8. klasei
- DabasDati.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru