Sakarā ar to, ka 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā arvien straujāk notiek
medicīnas un ar to saistīto tehnoloģiju attīstība, mēs arvien bieţāk sastopamies ar ētiskas,
filozofiskas un juridiskas dabas jautājumiem attiecībā uz to, cik lielā mērā drīkst manipulēt ar
cilvēka ķermeni. Aktuāli kļūst tādi jautājumi kā orgānu transplantācija, to audzēšana
laboratorijas apstākļos, klonēšana, gēnu terapija, embriju tiesības, mākslīgā apaugļošana, kā arī
tādas klasiskās bioētikas problēmas kā eitanāzija un aborti, to legalizēšana.
Fakts, ka 2010. gada martā Spānijā tika veikta pirmā pilnā sejas pārstādīšanas operācija1,
apliecina to, ka orgānu un audu transplantācija nav vis zinātniskā fantastika, bet gan realitāte.
Turklāt, ľemot vērā to, ka zinātniekiem jau ir izdevies veiksmīgi laboratorijas apstākļos ar
cilmes šūnu palīdzību izaudzēt darboties spējīgus orgānus2 un kaulaudus3, ir pamats uzskatīt, ka
tuvākajā nākotnē šādas operācijas kļūs par ikdienu, kas, savukārt, nozīmē biomedicīnas ētikas
problēmu aktualizēšanos.
Lai gan šīs modernās tehnoloģijas paver sabiedrībai plašu iespēju loku uzlabot dzīves
kvalitāti, tās rada arī aktuālas krimināltiesiskas problēmas, proti, sankciju ieviešana par attiecīgo
ierobeţojošo normu pārkāpšanu, kā arī atbilstoša soda noteikšana. Tā kā bioētikas jēdzienā
ietverto jautājumu klāsts ir ļoti plašs, šajā darbā detalizēti tiek iztirzāti tikai problēmjautājumi
attiecībā uz gēnu inţenierijas nozari un tās regulējumu, bet pārējās bioētikas nozares tiek
aplūkotas vispārīgi. Autors izvēlējās sīkāk analizēt gēnu inţenieriju un ar to saistītos
jautājumus, jo šī nozare ir relatīvi jauna, maz apspriesta un ar ļoti lielu izaugsmes potenciālu
tuvākajā nākotnē.
No mūsdienu literatūras par šīm tēmām ir pieejams diezgan liels avotu klāsts angļu un
krievu valodā, kas tiek izmantoti darba tapšanā. Turpretim Latvijā bioētikas jautājumi līdz šim
nav plaši pētīti. No ievērojamākiem avotiem latviešu valodā jāpiemin Rīgas Stradiľa
1 Full-face transplant in Spain called world 1st. Pieejams http://www.cbc.ca/health/story/2010/04/23/facetransplant-
full-spain.html (aplūkots 02.01.2011.)
2 The Science of Growing Body Parts. Pieejams
http://www.time.com/time/health/article/0,8599,1679115,00.html (aplūkots 02.01.2011.)
3 Replacement Bones, Grown to Order in the Lab. Pieejams
http://www.nytimes.com/2010/03/28/health/research/28novelties.html (aplūkots 02.01.2010.)
5
universitātes Humanitāro zinātľu katedras 2006. gadā izdoto grāmatu „Biomedicīnas ētika:
teorija un prakse”, kas sniedz ieskatu aktuālākajās bioētikas problēmās, galvenokārt apsverot
ētiskos aspektus. Otrs avots, kas sniedz īsu ieskatu no krimināltiesiskā aspekta ir Dr. iur., prof.
Valentijas Liholajas raksts „Bioētika un krimināltiesības”4, kas tiek arī izmantots kā pamats šā
darba tapšanai.
Autors darba izstrādē atsaucas uz Latvijas, starptautiskajiem un citu valstu normatīvajiem
aktiem ar mērķi konstatēt esošo regulējumu Latvijā, „likuma robus” un izvirzīt risinājumus to
aizpildīšanai.
Tiesu prakse attiecībā uz šajā darbā pētāmajiem jautājumiem Latvijā pagaidām nav
izveidojusies. Ārzemēs tā ir minimāla, bet, neskatoties uz to, šajā darbā tiks aplūkoti atsevišķi
aktuāli gadījumi ārzemju un vietējā tiesu praksē.
Darbā bieţi tiek izmantota arī uzziľu literatūra, piemēram, enciklopēdijas un atsevišķi
informatīvi raksti internetā. Salīdzinoši daudz tiek izmantota uzziľu literatūra no interneta,
piemēram, publikācijas ziľu vietnēs. Tam par iemeslu ir fakts, ka bioētikas nozare regulāri
paplašinās un tiek izdarīti arvien jauni atklājumi, par kuriem vēl pat nav rakstīts zinātniskajā
literatūrā.
Darba izstrādē tiek izmantota gramatiskā, salīdzinošā un teleoloģiskā interpretācijas
metode. Gramatiskā interpretācijas metode galvenokārt tiek izmantota, lai noskaidrotu attiecīgo
tiesību normu vārdisko jēgu. Salīdzinošā interpretācijas metode tiek izmantota, lai aplūkotu, kā
viens jēdziens tiek definēts daţādās valstīs un tiesību sistēmās. Savukārt, teleoloģisko metodi
autors izmanto, lai noskaidrotu normas patieso mērķi un jēgu.
4Liholaja V. Bioētika un krimināltiesības. Grām.: Latvijas Universitātes raksti. 2008, 740. sēj-Juridiskā
zinātne- Latvijas Universitāte, 2008.
6
1.BIOĒTIKAS JĒDZIENS
Lai varētu sīkāk iedziļināties bioētikas krimināltiesiskajos aspektos, vispirms ir jāsaprot, kas
tiek apzīmēts ar bioētikas jēdzienu. Pasaulē nepastāv viena konkrēta bioētikas definīcija, jo
bioētiku jeb biomedicīnas ētiku var skaidrot daţādi: plaši, šauri, attiecinot uz specifisku
apakšnozari. Vairāki autori, medicīnas un tieslietu speciālisti, šim jēdzienam piešķir savu
interpretāciju.
Par to, ka bioētikas jēdziens ir diezgan jauns Latvijā un kļuvis īpaši aktuāls tikai pēdējā
desmitgadē, liecina tas, ka šo jēdzienu nevar atrast nedz Latviešu valodas vārdnīcas 1987. gada
izdevumā, nedz Svešvārdu vārdnīcas 1999. gada izdevumā. Oksfordas angļu valodas vārdnīca
definē bioētiku kā ”nozari, kura pēta ētiskos jautājumus, kuri izriet no progresa medicīnā un
bioloģijā.”5
Filozofs Semjuels Gorovits (Samuel Gorovitz) 1977. gadā savā rakstā „Bioētika un Sociālā
atbildība” šo jēdzienu saprot kā „kritisku morāla rakstura lēmumu pieľemšanas izpēti ar
veselību saistītos kontekstos un kontekstos, kas ietver bioloģiskās zinātnes.”6
Plašāku definīciju piedāvā spāľu autors Fernando Lolas Stepke (Fernando Lolas Stepke),
kurš bioētiku apzīmē kā „zinātnisko disciplīnu, kas pēta medicīnas un bioloģijas ētiskos
aspektus, kā arī attiecības starp cilvēkiem un visām dzīvajām būtnēm.”7 Autors uzskata, ka
pozitīvais šajā definīcijā ir citu dzīvo būtľu pieminēšana, jo tieši gēnu inţenierija paver iespējas
klonēt himēru, kas ir dzīvnieka un cilvēka krustojums.
5What is Bioethics? Pieejams http://libguides.stthomas.edu/bioeth (aplūkots 03.01.2011.)
6Shannon T.A. An introduction to bioethics. United States of America: Paulist Press, 1997., p.8. Pieejams
http://books.google.com/books?id=uzS0AXUkXCcC&printsec=frontcover&dq=An+introduction+to+bioethic
s&hl=en&ei=1RYpTcGABsSZOt6FrY8D&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CCcQ6AEw
AA#v=onepage&q&f=false (aplūkots 03.01.2011.)
7Lolas Stepke F. Bioethics. Chile: Impresos Universitaria, 1999., p.13. Pieejams
http://books.google.com/books?id=XKDfNt5EfZsC&printsec=frontcover&dq=Bioethics+Fernando+Lolas+St
epke&hl=en&ei=DhcpTcDkHcWDOpvy0bcC&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CCYQ6
AEwAA#v=onepage&q&f=false (aplūkots 03.01.2011.)
7
Pastāv uzskats, ka pirmo reizi definīciju bioētikai piešķīra amerikāľu onkologs Vana
Renselāra Potters (Van Rensselaer Potter) savā 1971. gadā izdotajā grāmatā „Biomedicīna: Tilts
uz nākotni”, proti, „bioētika ir tilts starp bioloģiju, sociālajām un humanitārajām zinātnēm.”8
Savukārt, amerikāľu bioētikas speciālists R. G. Frejs (R. G. Frey) bioētiku apzīmē kā
filosofijas disciplīnu, proti, “bioētika ir filosofiska rakstura mācība par pretrunām, kuras izraisa
progress bioloģijā un medicīnā. Bioētikas pētnieki pēta ētikas jautājumus, kas izriet no
bioloģijas, biotehnoloģiju, medicīnas, politikas, tiesību zinātľu, filosofijas un teoloģijas
mijiedarbībām”. 9
No krievu autoriem pieminēšanas vērta ir juristes N. Krilovas (Н. Е. Крылова) grāmatā
„Krimināllikums un bioētika: problēmas, diskusijas un risinājumu meklēšana” paustā bioētikas
definīcija, proti, tas ir „uzvedības noteikumu kopums, kas regulē attiecības starp pacientu un
ārstu sakarā jaunajiem ar bioloģijas un medicīnas sasniegumiem daţādās to sfērās:
transplantoloģijā, tanatoloģijā, ģenētikā, reprodukcijā un citās.”10
Latvijas bioētikas speciāliste Vija Sīle par bioētikas jēdzienu izsakās šādi: „Bioētika aptver
trīs atšķirīgus un reizē savstarpēji saistītus aspektus: 1) medicīnas ētiku – pacientu un veselības
aprūpes profesionāļu tiesību un pienākumu saistību, to ievērošanu; 2) pētniecības ētiku –
biomedicīnas un uzvedības pētījumu vērtību problēmu studijas; 3) sociālās politikas vadlīnijas
un publiskumu, kas ietekmē un ir aptvēris abus iepriekš minētos aspektus.”11
Tā kā nepastāv noteiktas un vienotas definīcijas, jāsecina, ka bioētika sevī ietver ļoti plašu
nozaru spektru, sākot no eitanāzijas līdz pat dzīvības paildzināšanai. Orgānu transplantācija,
8 Zylinska J. Bioethics in the age of new media. United States of America: The MIT Press, 2009.,
p.46.Pieejams
http://books.google.com/books?id=tkPxWAc07dgC&printsec=frontcover&dq=Bioethics+in+the+age+of+new
+media&hl=en&src=bmrr&ei=DBYpTZTtGIXpOfbRtc0C&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ve
d=0CCMQ6AEwAA#v=onepage&q&f=false (aplūkots 03.01.2011.)
9 Frey R. G. Bioethics. Routledge Encyclopedia of Philosophy. 1st ed.: Routledge, 1998. Pēc Sīlis V. Četru
principu loma mūsdienu medicīnas ētikā. Biomedicīnas ētika: teorija un prakse. Rīga : Rīgas Stradiľa
universitāte, 2006., 7.lpp.
10 Крылова Н.Е. Уголовное право и биоэтика: проблемы, дискуссии, поиск решений. Москва: Инфа-М,
2006. с. 20.
11 Sīle V. Medicīnas ētikas pamatprincipi. Rīga: Zinātne, 1999., 11. lpp.
8
aborti, gēnu inţenierija, klonēšana, implanti, eitanāzija, mākslīgā apaugļošana, ar cilmes šūnām
saistītās procedūras – tas viss saistās ar bioētikas jēdzienu.
Konkrētas robeţas ir grūti noteikt, jo šaurākā skatījumā šis jēdziens ir adresējams tikai uz
morāliem iebildumiem attiecībā uz jaunāko tehnoloģisko atklājumu vai ārstniecības metoţu
ietekmi uz indivīdu, savukārt, plašāk skatoties, bioētiku var attiecināt arī uz šo pašu metoţu
ietekmi uz jebkuru dzīvu būtni, kas spēj izjust bailes un sāpes, līdz ar to arī dzīvnieku tiesības
var aplūkot no bioētiskā aspekta.
Pateicoties šim iemeslam, var uzskatīt, ka ikvienas personas vai personu grupas izpratne par
ētisko un morālo atšķiras, kas attiecīgi katrai personai rada citu priekšstatu par to, kas var ietilpt
bioētikas definīcijā un kas nevar. Piemēram, modernam vidusmēra cilvēkam nav pretenziju pret
asins pārliešanu, un viľš to uzskata par normālu medicīnisku procedūru, savukārt reliģiskās
kustības „Jehovas liecinieki” pārstāvji ir kategoriski pret to, jo asins pārliešana ir pretrunā ar
viľu ticību.12 Tā, piemēram, Konektikutas (ASV) Augstākās tiesas spriedumā lietā „Stamfordas
slimnīca pret Vegu” tika nolemts, ka nekas nevar būt svarīgāks kā indivīda autonomija un
medicīniskās iestādes personāls nevar uzspiest savu lēmumu, bet, neskatoties uz to, situācijā,
kad runa ir par cilvēka dzīvības glābšanu, tiesa atļāva slimniekam veikt asins pārliešanu.13
2.ČETRI PRINCIPI
Lai labāk izprastu bioētiku, ir jāaplūko arī medicīnas ētika. Četru principu pieeja ir
visplašāk atzītā teorija medicīnas ētikā. Šīs teorijas principus noformulēja amerikāľu filosofi T.
Bīčems (T. L. Beauchamp) un Dţ. Čaildress (J. Childress). Četri principi ir pamata vadlīnijas,
kas atsevišķos gadījumos atstāj vietu vērtējumam. Četri principi ir šādi:
12 Jehovah’s Witnesses, Blood Transfusions, and the Tort of Misrepresentation. Pieejams
http://centauro.cmq.edu.mx/dav/libela/paginas/infoEspecial/pdfArticulosLaicidad/100101176.pdf (aplūkots
04.01.2011.)
13Stamford Hospital v. Vega. 236 Conn. 646, 656, 674 A.2d 821 (1996) Pieejams
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11648307 (aplūkots 04.01.2011.)
9
a) Cieľa pret autonomiju – autonomas personas lēmumu pieľemšanas respektēšana; atļaušana
indivīdam izdarīt saprātīgus lēmumus.
b) Laba darīšana – līdzsvara ievērošana starp riskiem un ieguvumu no medicīniskās procedūras
veikšanas vai bezdarbības. Ārstam ir jārīkojas tā, lai pacients gūtu maksimālu labumu.
c) Nekaitēšana – izvairīšanās no kaitējuma nodarīšanas pacientam. Ja ārstniecības procedūra
ietver kaitējumu, tas nedrīkst būt neproporcionāls iegūtajam labumam.
d) Taisnīgums – godīga labumu, risku un izmaksu sadale; uzskats, ka pacienti līdzīgās
pozīcijās tiek līdzīgi aprūpēti.14
Lai labāk varētu saprast, kā šie principi tiek piemēroti praksē, tiks modelēts viens
medicīniskais kāzuss:
Pieľemsim, ka paciente X ir 55 gadus veca, kurai ārsti ir uzstādījuši diagnozi - viegla garīgā
atpalicība. Viľai slimnīcā ir konstatēts olnīcas audzējs. Audzējs aizsprosto urīnvadu, un, ja
netiks operēts, izraisīs nieru mazspēju. Pacientei X ir jāveic operācija, lai izľemtu audzēju.
Paciente ir skaidri norādījusi, ka viľa nevēlas, lai viľai tiktu injicēta anestēzija, kas
nepieciešama atsāpināšanai operācijas laikā. Paciente nejūtas slimnīcā ērti, un viľai ir bail no
injekcijām.
Ārsts uzskata, ka, ja audzējs netiks izoperēts, pacientei X sāksies nieru mazspēja un būs
nepieciešamas dialīzes procedūras, kas ietvertu bieţu injekciju pielietošanu un būtu sareţģīti
izpildāmas, ľemot vērā pacientes bailes no injekcijām un nepatīkamās izjūtas slimnīcā.
Anesteziologs uzskata, ka, ja paciente X nepiekrīt atsāpināšanas injekcijas veikšanai, tad viľu
būtu nepieciešams fiziski savaldīt. Pacientes X māsasmeita apciemo viľu reizi mēnesī un
rūpējas par viľu. Māsasmeita ir pārliecināta, ka viľas tantei ir nepieciešams veikt
iepriekšminēto operāciju un ar to saistītās medicīniskās procedūras.
Vai ķirurgam būtu jāveic operācija, neskatoties uz pacientes X iebildumiem?
Lai ķirurgs varētu izvēlēties pareizo rīcības modeli, ir nepieciešams situāciju aplūkot no
četru principu aspekta.
14 Sīlis V. Četru principu loma mūsdienu medicīnas ētikā. Grām.: Biomedicīnas ētika: teorija un prakse- Rīga:
Rīgas Stradiľa universitāte, Humanitāro zinātľu katedra, 2006., 8.-9.lpp.
10
Autonomija – autonomijas respektēšanas princips paredz pacienta viedokļu uzklausīšanu
un vērā ľemšanu attiecībā uz pacientam piemērojamām ārstēšanas metodēm. Neskatoties uz to,
autonomija nav absolūts jēdziens. Lai gan pacientes X viedokļa izteikšana var nebūt pilnībā
autonoma, kas juridiski viľai nedod tiesības atteikties no ārstēšanas, tas nenozīmē, ka no ētikas
puses viľas viedokli nevajadzētu iespēju robeţās respektēt un uzklausīt. Paciente ir skaidri
izteikusies, ka nevēlas saľemt injekcijas, lai ievadītu anestezējošo līdzekli. Autonomam
lēmumam nav jābūt „pareizajam” lēmumam, vadoties no objektīviem apsvērumiem, jo pretējā
gadījumā indivīda vajadzības un vērtības netiks respektētas. Šādā gadījumā būtu svarīgi
konstatēt, vai paciente X ir sniegusi informāciju, ko viľa pati spēj aptvert.
Laba darīšana – ārstam ir jārīkojas tā, lai pacients saľemtu maksimālu labumu. Šis
princips var kolidēt ar autonomijas respektēšanas principu, jo ne vienmēr pacients, pēc ārsta
domām, pieľem lēmumu, kas pacientam būtu labvēlīgs. Šādā gadījumā ir jāapsver gan
īstermiľa, gan ilgtermiľa sekas, kuras izraisīs pacientes X viedokļa pārkāpšana. Īstermiľā
pacientei būs diskomforts un bailes no injekcijas un uzturēšanās slimnīcā, kas var iedragāt
uzticību medicīniskajam personālam un atturēt pacienti X no medicīniskas palīdzības
meklēšanas nākotnē. Ilgtermiľā pacientei X būs labvēlīgs ieguvums, neskatoties uz autonomijas
pārkāpšanu, jo bez šīs procedūras paciente būtu pakļauta ilglaicīgām un mokošām
medicīniskām manipulācijām, veicot pastāvīgas nieru dialīzes procedūras īsas operācijas vietā.
Šajā gadījumā ir jāpielieto viens no juridiskajā sistēmā izplatītākajiem principiemsamērīguma
princips, kas „ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas
valsts pamatprincipiem.”15 Proti, ir jāapsver, vai iegūtais labums šajā gadījumā būs pārāks par
pacientes X autonomijas neievērošanu.
No juridiskā skatu punkta raugoties, vairumā valstu ir pieľemts, ka saprātīga un rīcībspējīga
pacienta lēmumu nedrīkst pārkāpt pat viľa labākajās interesēs.
Nekaitēšana – pacientam nedrīkst nodarīt kaitējumu. Pacientei X būtu nodarīts kaitējums,
viľu ar varu sasaitējot, lai veiktu injekciju anestēzijai. No otras puses, ja šī procedūra netiks
15 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2007. gada 28. februāra lēmums lietā Nr. 2006-41-01.
www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2006-41-01Izbeigshanas_leemums.rtf (aplūkots 30.03.2011.)
11
veikta, viľai būs nepieciešams veikt ilglaicīgu dialīzi vairākas reizes nedēļā. Ja viľa nepiekritīs
dialīzei, viľu būs nepieciešams sasaitēt. Rodas jautājums, kurā no gadījumiem tiks nodarīts
lielāks ļaunums? Ir jānovērtē divi apstākļi: cik veiksmīga būs operācija un cik liela iespēja, ka
paciente X piekritīs veikt dialīzi.
Taisnīgums – ir svarīgi apsvērt arī pacientes X ārstniecības metoţu rentabilitāti un to, kā
viľas lēmums ietekmēs procedūras pieejamību kādam citam pacientam, kurš gaida rindā uz
dialīzi.
Kā redzams, tāpat kā juridiskajā nozarē, arī medicīnā var rasties sava veida kāzusi, kuri var
tikt ātri un pareizi atrisināti, tikai pamatojoties uz četru pamatprincipu izpratni. Ekstrēmā
situācijā, kurā ir jāizšķiras par rīcību daţās minūtēs vai pat sekundēs, ārstam var nebūt
pietiekoši daudz laika, lai spētu izvērtēt, vai attiecīgā ārsta rīcība būs pretrunā ar kādu
normatīvo aktu, vai nē. Situācijās, kurās tiek apdraudēta dzīvība, pirmais ārsta instinkts būs
glābt cilvēku, iespējams, pat neievērojot cietušā pretenzijas, proti, autonomiju, vai pat steigā
nodarot mazāku kaitējumu.
Iepriekšminētā iemesla dēļ daudzu valstu krimināltiesībās ir ieviests attaisnojamā riska un
galējās nepieciešamības institūts. Krimināllikumā16 tas atspoguļojas 32. un 33. pantā kā „galējā
nepieciešamība” un „attaisnojams profesionālais risks”. Krievijas Federācijas
kriminālkodeksā17 ļoti līdzīgs regulējums ir ietverts 39. un 41. pantā. Attaisnojamu profesionālo
risku un galējo nepieciešamību medicīnā var ilustrēt ar šādu piemēru no Krievijas Federācijas
kriminālkodeksa komentāriem: „Ķirurgs, amputējot ekstremitāti, kurā ir sākusies gangrēna,
nodara kaitējumu pacienta veselībai, bet glābj tam dzīvību. Šī ir galējās nepieciešamības
situācija. Bet, ja ķirurgs veic nopietnu sirds koronārās aortas šuntēšanas operāciju, lai gan
operācijas veiksmīga paveikšana nav garantēta, kaut arī ir izdarīts viss nepieciešamais
veiksmīga rezultāta sasniegšanai, un pacients nomirst, tad, raugoties no kriminālkodeksa
aspekta, šajā situācijā ir radies attaisnojamā riska gadījums.” Autors uzskata, ka galējās
16 Krimināllikums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8. jūlijs, nr. 199/200.
17The Criminal of the Russian Federation. Pieejams
http://www.legislationline.org/download/action/download/id/1697/file/0cc1acff8241216090943e97d5b4.htm/
preview (aplūkots 30.03.2011.)
12
nepieciešamības un attaisnojamā riska atšķirība ir faktā, ka „tas, kas riskē, pamatojas uz to, ka
kaitējums netiks nodarīts, balstoties uz pieľemtajiem pasākumiem, bet galējās nepieciešamības
gadījumā persona nodara mazāku kaitējumu, lai sasniegtu lielāku labumu”.18
3.VISPĀRĒJAIS BIOĒTIKAS TIESISKAIS REGULĒJUMS
Medicīniskā personāla rīcību robeţas pamata regulējums ir iekļauts normatīvajos aktos, kuri
ir jāievēro visiem subjektiem, uz kuriem tie ir attiecināti. Tāpēc ir svarīgi konstatēt, kādi tiesību
akti pasaulē un Latvijā regulē biomedicīnas ētiku.
Vēsturiski pirmie bioētikas regulējumi saistībā ar krimināltiesībām iezīmējās Nirnbergas
kodeksā19, kurā Nirnbergas Kara tribunāls 1947. gada 20. augusta spriedumā pirmo reizi
vēsturē noformulēja medicīnisko eksperimentu ar cilvēkiem veikšanas desmit principus.
Smagākie bioētikas pārkāpumi tika kriminalizēti un atzīti par noziedzīgiem starptautiskās
tiesības.20 Šāda kodeksa nepieciešamību apstiprināja otrā pasaules kara laikā veiktie noziegumi
pret cilvēci, proti, Jozefa Mengeles nehumānie eksperimenti uz koncentrācijas nometnēs
ieslodzītajiem.
Vairums bioētikas problēmjautājumu lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar cilvēktiesībām un
pamatbrīvībām, tāpēc, pirms sākt aplūkot starptautiskos tiesību aktus, kas regulē bioētikas
jomu, ir jāsaprot, ka šo aktu pamatā ir universālie cilvēktiesību akti, piemēram, Vispārējā
cilvēktiesību deklarācija21, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām
18 Крылова Н.Е. Уголовное право и биоэтика. Москва: Норма, 2006. с. 216.-217.
19 Nuremberg code. Pieejams http://ohsr.od.nih.gov/guidelines/nuremberg.html (aplūkots 01.04.2011.)
20 Liholaja V. Bioētika un krimināltiesības. Grām.: Latvijas Universitātes raksti. 2008, 740. sēj-Juridiskā
zinātne- Latvijas Universitāte, 2008.
21Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejams http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/vispcd.htm (aplūkots
04.01.2011.)
13
tiesībām22, Bērna tiesību deklarācija 23, un citi. Latvijā vissvarīgākais normatīvais akts, kas
regulē cilvēktiesības, ir Satversme24, konkrēti, tās astotā nodaļa.
Lai labāk ilustrētu cilvēktiesību un bioētikas jomu mijiedarbību, kā piemēru var minēt
pretrunīgo abortu jautājumu. Proti, vai aborta veikšana ir cilvēka fundamentālās tiesības -
tiesības uz dzīvību - pārkāpšana, vai tā ir tikai medicīniska rakstura procedūra? Kurā momentā
bērnam rodas tiesībspēja? Viedokļi par šo tēmu ir ļoti daţādi, ko savā rakstā ilustrē
V.Liholaja.25 Aborti nav vienīgā nozare, kurā tiek skarts cilvēktiesību jautājums. Līdz ar
tehnoloģisko progresu aktuālas kļūst arī surogātmāšu tiesības un ar mākslīgo apauļošanu
saistītie jautājumi.26 Tiesiskās un morālās problēmas eitanāzijas27 jomā savas pretrunīgās dabas
dēļ jau diezgan ilgu laiku izraisa plašas diskusijas sabiedrībā un tiesībzinātāju vidū. Par aktuālu
jautājumu kļūst arī klonēšana, kas potenciāli var izraisīt problēmas saistībā ar tādiem
cilvēktiesību pamatprincipiem kā cilvēka cieľa, vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums28.
Klonēšanas problēma tiks sīkāk aplūkota arī šā darba ietvaros.
Nākamais posms tiesību aktu analīzē ir vispārējie tiesību akti, kas regulē tieši medicīnas
ētikas un bioētikas jomu. Šajā sakarā ir pieľemts vairums aktu: gan deklarācijas, gan
konvencijas. Viens no svarīgākajiem šāda veida aktiem ir Vispārējā bioētikas un cilvēktiesību
deklarācija29. Arī šajā dokumentā ir īpaši uzsvērta cilvēktiesību ievērošanas nozīme.
22Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
www.humanrights.lv/doc/vispaar/pptpakc.htm (aplūkots 04.01.2011.)
23Bērna tiesību deklarācija. Pieejams http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/berndekl.htm (aplūkots
04.01.2011.)
24 Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1993. 1.jūlijs, nr.43.
25Liholaja V. Aborts: slepavība vai ...? Pieejams http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/667.pdf (aplūkots
04.01.2011.)
26Романовский Г.Б. Гносеология права на жизнь. Санкт-Петербург: Юридический центр Пресс, 2003. с.
240.-259.
27Neiders I. Eitanāzija, dzīvība un medicīna. Grām.: Biomedicīnas ētika: teorija un prakse- Rīga: Rīgas
Stradiľa universitāte, Humanitāro zinātľu katedra, 2006., 118.-119.lpp.
28Reflections on Human Cloning. Pieejams http://www.ewtn.com/library/PROLIFE/ORCLONES.HTM
(aplūkots 30.03.2011.)
29Vispārējā bioētikas un cilvēktiesību deklarācija. Pieejams
http://www.unesco.lv/lat/index/news/all_news/news1158151471.html (aplūkots 30.03.2011.)
14
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības veicināšana ir minēta kā viens no deklarācijas
mērķiem. Kā atsevišķs princips tiek izdalīts cilvēka cieľas un cilvēktiesību ievērošanas un
piekrišanas princips, proti, profilaktiska, diagnosticējoša un terapeitiska medicīniskā
iejaukšanās var tikt veikta tikai ar attiecīgās personas brīvu un informētu piekrišanu. Personām
ar ierobeţotu juridisko spēju sniegt piekrišanu tiek piešķirta īpaša aizsardzība. Papildus
deklarācijā tiek minēts vairums citu principu, kuru pamats ir cilvēktiesību un pamatbrīvību
aizsardzība. Ļoti svarīgs ir deklarācijas 28. pants, kas nosaka, ka deklarācija nedrīkst tikt
interpretēta tādā veidā, ka tā būtu pretrunā ar cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un cilvēka cieľu.
1997. gada 4. aprīlī tika pieľemta Eiropas Padomes Konvencija par cilvēktiesību un cieľas
aizsardzību bioloģijā un medicīnā: konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu30 (turpmāk -
Konvencija). Šīs Konvencijas mērķis tāpat kā iepriekšminētajā deklarācijā ir cilvēktiesību
aizsardzība. Liels uzsvars tiek likts uz piekrišanas principu. Tāpat tiek uzsvērta privātās dzīves
neaizskaramība un cilvēka genofonda aizsardzība. Konvencijā liela uzmanība tiek pievērsta arī
orgānu un audu izľemšanas un transplantācijas jomai. Atšķirībā no deklarācijas, Konvencija
valstīm, kuras to ir parakstījušas, ir imperatīva, līdz ar to tajā ir noteikts, ka Konvencijā minētās
normas ir jāiestrādā nacionālajā tiesību sistēmā un jāparedz arī sankcijas par to pārkāpšanu.
UNESCO Ģenerālā konference 1997. gada 11. novembrī pieľēma Vispārējo deklarāciju par
cilvēka genomu un cilvēka tiesībām, kurā tiek akcentēti tādi svarīgi jautājumi kā cilvēka
genoma komercializācijas aizliegums, cieľas jēdziens, diskriminācija, balstoties uz ģenētiskām
iezīmēm, un vispārējie cilvēktiesību principi.31
Pieminēšanas vērti ir arī vairāki starptautiski rekomendējoša rakstura dokumenti. 1983.
gada Venēcijas Deklarācijā par terminālo stāvokli32 īsi un konkrēti tiek uzsvērti ārsta pienākumi
palīdzēt un atvieglot sāpes, darbojoties pēc iespējas pacienta interesēs. 1987. gada Deklarācija
30Konvencija par cilvēktiesību un cieľas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: konvencija par cilvēktiesībām un
biomedicīnu. Pieejams http://www.humanrights.lv/doc/regional/ctmed.htm (aplūkots 21.03.2011.)
31 Universal Decleration on the Human Genome and Human Rights. Pieejams
http://portal.unesco.org/en/ev.php-URL_ID=13177&URL_DO=DO_TOPIC&URL_SECTION=201.html
(aplūkots 21.03.2011.)
32Declaration of Venice on Terminal Illness (1983). Pieejams
http://www1.umn.edu/humanrts/instree/venice.html (aplūkots 21.03.2011.)
15
par cilvēku orgānu transplantāciju norāda galvenās vadlīnijas, kas jāievēro ārstiem, veicot
orgānu izľemšanu, glabāšanu un pārstādīšanu, kā arī šādas rīcība nepieciešamības
izvērtēšanu.33 No citām bioētikas deklarācijām un paziľojumiem jāpiemin 1987. gada
Deklarācija par eitanāziju34, 1987. gada Paziľojums par mākslīgu apaugļošanu un embriju audu
transplantāciju35, kur ir sīkāk atrunāti jautājumi par šūnu ziedošanu un pētniecību, kā arī 1989.
gada Paziľojums par embrija audu transplantāciju36.
4.BIOĒTIKAS NOZARES
Tā kā bioētikas jēdziens var tikt attiecināts uz ļoti plašu ar medicīnu un ētiku saistīto
jautājumu loku, ir nozīmīgi sīkāk nodalīt atsevišķas bioētikas nozares. Jebkura medicīniska
nozare, kura izraisa morālā, tiesiskā vai ētiskā ziľā strīdīgus jautājumus, var tikt lielākā vai
mazākā mērā saistīta ar bioētiku. Zinātnei un medicīnai attīstoties, lietas, kas agrāk tika
uzskatītas par nepieļaujamām, sabiedrība sāk uzskatīt par pašsaprotamām un tās kļūst par
normu. Piemēram, vakcīnas vai antibiotikas, lai gan atsevišķi indivīdi joprojām ir skeptiski
noskaľoti pret iepriekšminētajām ārstniecības metodēm.
Jāľem vērā, ka bioētika ir starpnozaru disciplīna arī attiecībā uz tiesību nozarēm. Bez
krimināltiesībām ar bioētiku saistītie jautājumi ir aktuāli arī tādās tiesību jomās kā
valststiesības, īpašuma tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības, vides tiesības, dzīvnieku tiesības
un tiesību filozofija.
33Declaration on Human Organ Transplantation (1987). Pieejams
http://www1.umn.edu/humanrts/instree/organtransplantation.html (aplūkots 21.03.2011.)
34Declaration on Euthanasia. Pieejams http://www.wma.net/en/30publications/10policies/e13/index.html
(aplūkots 21.03.2011.)
35Statement on In-Vitro Fertilization and Embryo Transplantation. Pieejams
http://www.wma.net/en/30publications/10policies/20archives/e5/index.html (aplūkots 21.03.2011.)
36Statement on Fetal Tissue Transplantation. Pieejams
http://www.wma.net/en/30publications/10policies/20archives/f7/index.html (aplūkots 21.03.2011.)
16
Attiecībā uz valststiesībām un konstitucionālajām tiesībām daţi no aktuālākajiem
jautājumiem saistībā ar bioētikas jēdzienu ir indivīda cieľas izpratne, tās aizsardzības princips
un tā īstenošana, privātās un ģimenes dzīves aizsardzības principi, cilvēka autonomijas princips
un visbeidzot – indivīda tiesības uz dzīvību. Īpašuma tiesībās var runāt par dzīva vai miruša
cilvēka audiem un tā ķermeni kā komercdarījumu priekšmetu. Līdzīgi ir arī ar intelektuālo
īpašumu, piemēram, aktuāli kļūst jautājumi par gēnu sekvences, ķīmiskās kompozīcijas,
iegūšanas un pielietošanas procesu patentēšanu. Tā kā jau no biomedicīnas termina izriet tās
saikne ar bioloģisko un dzīvo, jāsecina, ka ļoti tuvas tiesību nozares ir vides, kā arī dzīvnieku
tiesības. Visas iepriekšminētās nozares var aplūkot arī no tiesību filozofijas aspekta, sasaistot
attiecīgos problēmjautājumus ar antīkās pasaules filozofu uzskatiem par dzīvību, tiesībām,
morāli, ētiku, reliģiju un to mijiedarbību.
Šā darba ietvaros ir tiks aplūkotas tieši tās bioētikas nozares, kuras ir iespējams sasaistīt ar
krimināltiesībām.
4.1. Miruša cilvēka aizsardzība un audu izmantošana medicīnā
Aktuāla biomedicīnas nozare ir miruša cilvēka ķermeľa un audu aizsardzība, kā arī to
izmantošana medicīnā. Šajā nozarē sīkāk var aplūkot tiesības manipulēt ar cilvēka ķermeni pēc
nāves, piemēram, veicot sekciju, transplantējot mirušā orgānus vai izstādot miruša cilvēka
ķermeni muzejā.
Ja sākotnēji audi no cilvēka ķermeľa pēc nāves tika izľemti galvenokārt, lai noskaidrotu
miršanas cēloľus un nāvi izraisījušo slimību izmaiľas cilvēka audos, tad 21. gadsimtā paveras
pavisam cita aina. Attīstoties tehnoloģiskajām iespējām izmantot miruša cilvēka ķermeni un
audus, paveras vēl nebijušas iespējas cilvēku ārstēšanā, radot virkni tiesisku, sociālu, bioētisku
un politisku dilemmu.37
37 Olsena S. Promocijas darbs: Miruša cilvēka aizsardzība un audu izmantošana medicīnā. – Rīga, 2010.,
5.lpp.
17
Aktuāls ir arī cilvēka ķermeľa komercializācijas jautājums. Piemēram, Rīgā rīkotā izstāde
„Bodies Revelaed” ir klajs piemērs tam, kā cilvēka ķermenis tiek pārvērsts par komerciālu
objektu. Juridisko zinātľu doktore Solvita Olsena uzsver, ka šādā gadījumā Rīgas domei
vajadzēja domāt, kā tās teritorijā tiek ievērots Satversmes 95. pants, kas nosaka vispārējas
cilvēka cieľas aizsardzību. Medicīnas ētikas un filozofijas eksperts Vents Sīlis, savukārt, pauda
viedokli, ka cilvēka ķermeni nedrīkst padarīt par preci. Ja izstādes mērķis ir izglītot sabiedrību
par cilvēka anatomiju, tad šādai izstādei vajadzēja atrast filantropu, kas apmaksātu izstādes
izdevumus, un cilvēkiem tā būtu skatāma bez maksas. Pēc V. Sīļa domām izglītot par cilvēka
ķermeni varētu arī ar plastmasas manekeniem, kas būtu ētiskāk nekā rādīt dzīvus cilvēkus.38
Bez cieľas jēdziena svarīgs ir arī cilvēka dzīves laikā izteiktās gribas elements, proti,
izteiktā vēlme būt par orgānu donoru vai šādas izstādes objektu. Miruša cilvēka aizsardzības
kontekstā var sīkāk aplūkot arī tādus jautājumus kā cilvēka privātās dzīves aizsardzības
princips, mirušā cilvēka konfidenciālas informācijas aizsardzība, komercdarījumu aizlieguma
princips, finansiāla atlīdzība par miruša cilvēka audu izľemšanu un izmantošanu,
rīcībnespējīgu, nepilngadīgu personu tiesību realizācijas iespējas, informācijas iegūšana no
mirušā tuviniekiem un par Iedzīvotāju reģistrā esošajiem datiem, audu izľemšana gadījumos, ja
miruša cilvēka griba nav zināma, mirušā cilvēka audu izmantošana zinātniskiem pētījumiem un
mācību mērķiem un citus saistītos jautājumus.
Latvijā šo nozari galvenokārt regulē likums „Par miruša cilvēka ķermeľa aizsardzību un
cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā.”39 Likumā tiek regulēti tādi jautājumi kā audu
un orgānu izľemšana no mirušā cilvēka ķermeľa un transplantācija, mirušā cilvēka ķermeľa
aizsardzība un komercdarījumu nepieļaujamība, kā arī audu un orgānu iegūšana no dzīva
donora. Jāpiemin, ka tas, ka attiecīgie aizliegumi ir uzskaitīti likumā, vēl nenozīmē, ka praksē
tie tiek realizēti. Piemēram, iepriekšminētajā gadījumā izstāde „Bodies Revealed” pārkāpj
likuma 18.pantu, kas nosaka, ka „Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeľa audu un orgānu
38 Bodies Revealed rīkotāji prasa Rīgas domei atsaukt aicinājumu nevest skolēnus uz izstādi. Pieejams
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/44124/bodies-revealed-rikotaji-prasa-rigas-domei-atsaukt-aicinajumu-nevestskolenus-
uz-izstadi (aplūkots 02.04.2011.)
39 Par miruša cilvēka ķermeľa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā: LR likums.
Ziľotājs, 1993.1. janvāris, nr.1.
18
izľemšana un izmantošana kalpo medicīnas attīstībai, un tai ir bezpeļľas raksturs.” Izstāde ir
maksas un jautājums par medicīnas attīstību šajā gadījumā ir diskutabls. Soda mehānismu šai
normai Krimināllikums daļēji paredz 139. pantā, kas nosaka atbildību „par dzīva vai miruša
cilvēka audu vai orgānu nelikumīgu izľemšanu to izmantošanai medicīnā, ja to izdarījusi
ārstniecības persona”. Tomēr, miruša cilvēka ķermeľu eksponātu gadījumā šo pantu nevar
piemērot. Pirmkārt, „Bodies Revealed” izstādē eksponētie ķermeľi netika iegūti Latvijas
Republikas teritorijā. Otrkārt, cilvēki pirms nāves piekrita ziedot savus ķermeľus šādai izstādei.
Treškārt, sankcija ir attiecināma tikai uz ārstniecības personām. Rodas problēma ar
komercializācijas aspektu. Iespējams, ka Krimināllikumu varētu papildināt ar normām, kas
paredzētu sankciju par cilvēka ķermeľa un audu izmantošanu komerciāliem nolūkiem.
4.2. Embriju tiesības un aborti
Aborti ir ļoti aktuāls bioētikas jautājums, kas ir cieši saistīts ar tiesībām uz dzīvību un
nedzimušas dzīvības aizsardzību. Īsumā šo nozari var definēt kā embriju tiesības. Aplūkojot šo
nozari kopskatā ar citiem bioētikas novirzieniem kļūst skaidrs, kāpēc šī jautājuma aktualitāte
tikai palielinās. Attīstoties tādām biomedicīnas nozarēm kā klonēšana, cilmes šūnu pētniecība
un izmantošana, gēnu terapija, kā arī preimplantācijas un prenatālā diagnostika, embriju tiesību
jautājums paplašinās. Līdz 20. gadsimta septiľdesmitajiem gadiem embriju tiesības tika
galvenokārt saistītas ar abortiem. Šobrīd vairāku zinātnieku un mediķu vidū pastāv uzskats, ka
dzīvotspējīgu embriju izmantošana pētniecībā ļautu attīstīt ne tikai iepriekš aplūkotās
biomedicīnas jomas, bet kopumā uzlabotu arī medicīniskās apaugļošanas un ģenētisko defektu
novēršanas iespējas.
Lai spētu rast atbildi uz šādu manipulāciju veikšanu ētisko pusi, vispirms ir jānoskaidro, vai
embrijs ir persona, vai uz embriju attiecas cilvēktiesības un cilvēka cieľas princips un vai
embriju drīkst izmantot kā līdzekli citu cilvēku mērķu sasniegšanai?
Atbildes uz šiem jautājumiem var meklēt daţādos uzskatu modeļos, tostarp, kristīgajā un
universāli humānajā modelī, kurā embriju tiesības tiek pamatotas ar cilvēka cieľas principu,
19
attiecinot šo principu jau no apaugļotas olšūnas stadijas līdz miruša cilvēka ķermeľa
aizsardzībai. Šā viedokļa pārstāvji uzskata, ka dzīvotspējīgu embriju izmantošanu pētnieciskos
un ārstnieciskos nolūkos ir jāaizliedz. Pretstatā ir liberālais modelis, kura centrā ir uzskats, ka
tiesības un aizsardzība var tikt piešķirtas tikai personai un ka embrijs personas statusu var iegūt
tikai pakāpeniskas attīstības gaitā, nevis uzreiz pēc apaugļošanās. Liberālais modelis atbalsta
embriju pētniecību un izmantošanu medicīnā ir līdz 14. attīstības dienai, daţos gadījumos pat
ilgāk.40
Tā kā šo jautājuma var ļoti sīki iztirzāt no filozofiskā, morālā, ētiskā un reliģiskā aspekta,
autors šā darba ietvaros sīkāk pievēršas embriju tiesību normatīvajam regulējumam. Latvijas
Republikas Satversmes 93. pants nosaka, ka „ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums”.
Līdzīgu normu var atrast Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 3. pantā, kurā noteikts, ka
„Ikvienam ir tiesības uz dzīvību.”
Arī Krimināllikuma normas paredz stingras sankcijas par šo tiesību pārkāpšanu, proti,
Krimināllikuma 119. pants paredz sankciju par jaundzimuša bērna slepkavību. No tā var
secināt, ka dzīvības sākums krimināltiesību izpratnē sākas ar dzemdību procesu vai vēl precīzāk
– brīdi, kad jaundzimušais dzemdību procesā sāk parādīties no mātes dzemdību ceļiem, sāk
atdalīties no mātes miesām. Šāds nodalījums uzskatāmi redzams arī Indijas krimināllikumā, kur
aborti ir pieļaujami izľemot gadījumu, ja kāda bērna ķermeľa daļa jau ir ārpus mātes
organisma.41 Tādā gadījumā dzīvības atľemšanu var kvalificēt kā slepkavību. Arī
Krimināllikuma XII nodaļa nedzimuša bērna tiesības neaizsargā. Starptautiskā pakta par
pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. pants nosaka, ka katram cilvēkam no dzimšanas ir
tiesības uz dzīvību.42
40 Meţinska S. Biomedicīnas ētiskās problēmas. Grām.: Biomedicīnas ētika: teorija un prakse- Rīga: Rīgas
Stradiľa universitāte, Humanitāro zinātľu katedra, 2006., 173.-174. lpp.
41 Тасаков С. В. Нравственные основы норм угаловного права о преступлениях против личности.
Юридический центр Пресс, 2008. с. 62.
42 Liholaja V. Bioētika un krimināltiesības. Grām.: Latvijas Universitātes raksti. 2008, 740. sēj-Juridiskā
zinātne- Latvijas Universitāte, 2008.
20
Līdzīgu pieeju var atrast arī citu valstu konstitūcijās. Piemēram, Krievijas Federācijas
konstitūcijas 20. pants nosaka tiesības uz dzīvību kā prioritāru tiesību, taču sīkāku saturisku
skaidrojumu dzīvības jēdzienam nesniedz. Tomēr, aplūkojot šo pantu kopskatā ar
iepriekšminētās konstitūcijas 17. pantu, ir redzams, ka katrai personai tās tiesības tiek piešķirtas
no dzimšanas brīţa.43 Savukārt, Slovākijas konstitūcijas 15. pantā ir noteikts, ka cilvēka dzīvība
ir jāaizsargā pat pirms dzimšanas.44
Vadoties no iepriekšminētā, jāsecina, ka juridiskajā interpretējumā tiesības uz dzīvību ir
cieši saistītas ar piedzimšanas faktu un tiek piešķirtas dzimušai personai. Neskatoties uz to, var
uzskatīt, ka netieši embrija tiesības atspoguļojas abortu veikšanas aizliegumā. Krimināllikuma
XIII nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret veselību” 135. pantā ir noteikta sankcija par neatļautu
aborta izdarīšanu, proti, aborta izdarīšanas speciālo noteikumu pārkāpšanu. Tomēr norma
nepiemin augļa tiesības piedzimt, bet gan pašas procedūras veikšanas aizliegumu, tāpēc
jāsecina, ka Krimināllikumā nekur nav ekskluzīvi noteiktas augļa un embrija tiesības uz
dzīvību.
4.3. Eitanāzija
Eitanāzija ir viens no visaktuālākajiem, ja ne pats aktuālākais bioētiskā rakstura jautājums.
Tas saistāms ar to, ka tiek skarta cilvēka galvenā pamattiesība – tiesība uz dzīvību. No otras
puses, demokrātiskā sabiedrībā indivīds var izvēlēties – izmantot savas tiesības vai to nedarīt.
Līdz ar to, savas dzīvības izbeigšanu var uzskatīt par tiesību uz dzīvību neizmantošanu.45
Nepastāv tādas normas, kas cilvēkam aizliegtu nomirt.
43 Конституция Российской Федерации. Pieejams http://www.gov.ru/main/konst/konst0.html (aplūkots
04.01.2011.)
44 Constitution of the Slovak Republic. Pieejams http://www.slovak-republic.org/constitution/ (aplūkots
04.01.2011.)
45 Романовский Г.Б. Гносеология права на жизнь. Санкт-Петербург: Юридический центр Пресс, 2003.
с. 87.
21
Tomēr šajā kontekstā ir jānodala pašnāvība no eitanāzijas (no grieķu val. - medicīnā ārsta
paša vai uzraudzībā veikta darbība vai bezdarbība ar nodomu izraisīt nāvi, nolūkā izbeigt visas
ciešanas neārstējami slimam un ne ar kādiem līdzekļiem nenovēršamām, neciešamām sāpēm
pakļautam cilvēkam, pamatojoties uz pacienta brīvprātīgu izvēli). Pašnāvība ir plašāks jēdziens,
kas iever gadījumus, kad persona izbeidz savu dzīvību bez citu personu jebkādas palīdzības, un
iemesli tai nav neciešamas mokas vai neārstējama slimība. Ar eitanāziju, savukārt, apzīmē
ļaušanu personai nomirt vai asistētu „nogalināšanu”.
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. pants neliedz cilvēkam izdarīt
pašnāvību, dzīvot bezrūpīgi vai kā citādi izrīkoties ar savu dzīvību tik ilgi, kamēr tas neskar
sabiedrību un apkārtējo drošību, tādēļ būtiski ir atcerēties, ka eitanāzijas aizliegums attiecas uz
trešajām personām, kuras aktīvi vai pasīvi piedalās eitanāzijā.46
Eitanāzija var izpausties gan kā aktīva, proti, nāvējošas injekcijas ievadīšana jeb medicīniski
asistēta pašnāvība, gan kā pasīva, proti, ārstniecības metoţu ierobeţošana vai pārtraukšana,
tādējādi ļaujot neglābjami sasirgušam pacientam nomirt. Sīkāk eitanāziju var iedalīt kā
voluntāru, nevoluntāru un involuntāru.47
Kamēr nav iespējams paredzēt pašnāvības aizliegumu kaut vai tā iemesla dēļ, ka to nebūtu
iespējams izkontrolēt, eitanāzijas aizliegums pastāv vairākumā pasaules valstu, un to
praktizējošie ārsti tiek sodīti saskaľā ar krimināllikumu.48 Arī Latvijā eitanāzija ir aizliegta un
Krimināllikuma XII nodaļa personai paredz atbildību par nonāvēšanu.
Pēc autora domām, eitanāzija ir viena no nozarēm, kas teorētiski var šķist labs risinājums
pie atsevišķiem nosacījumiem, bet praksē izvērstos grūti prognozējamas situācijas. Piemēram,
legalizējot eitanāziju, var rasties situācija, kurā savtīgu apsvērumu vadīts radinieks pierunā
personu piekrist eitanāzijas veikšanai. Citā gadījumā jau iepriekšminētā ģimene varētu ārstu
maldināt par to, ka persona izteica gribu veikt eitanāziju, pirms tā pazaudēja saprašanu.
46 Tomsons K. Eitanāzija v. tiesības uz dzīvību un tiesības uz privāto dzīvi. Jurista Vārds, 2010.1.jūnijs, nr.22
(617).
47 Neiders I. Eitanāzija, dzīvība un medicīna. Grām.: Biomedicīnas ētika: teorija un prakse- Rīga: Rīgas
Stradiľa universitāte, Humanitāro zinātľu katedra, 2006., 122.-124.lpp.
48 Eitanāzija: Eitanāzija praksē. Pieejams
http://lv.wikipedia.org/wiki/Eitan%C4%81zija#Eitan.C4.81zija_praks.C4.93 (aplūkots 01.04.2011.)
22
Motivācija šādai rīcībai bieţi varētu izrādīties vēlme saľemt mantojumu vai atriebība. Vadoties
no iepriekšminētā, jāsecina, ka eitanāzijas legalizācija radītu situāciju, kurā tiek apdraudētas
sabiedrības intereses, proti, to personu tiesības uz dzīvību, kas nonākušas komas stāvoklī vai
līdzīgā situācijā, kurā tām ir atľemta rīcībspēja. Rīcībspējas trūkums neizslēdz tiesībspēju, kas
personai piemīt kopš dzimšanas, un katrai personai ir tiesības uz dzīvību. Līdz ar to šādā
gadījumā tiesības uz cilvēka ķermeni kā īpašumu tiek aprobeţotas ar mērķi aizsargāt citu
cilvēku tiesības.
Nebūtu pamata nepieļaut eitanāziju gadījumā, ja personas griba tiktu skaidri izteikta un
fiksēta tādā veidā, ka nevarētu rasties šaubas par tās īstumu. Tomēr šāda situācija praktiski nav
iespējama, jo katrā gadījumā nav iespējams viennozīmīgi zināt, vai indivīds lēmumu ir pieľēmis
bez citu personu ietekmes un pie skaidra prāta būdams. Tā kā šī lēmuma pieľemšanai ir ļoti
ievērojama ietekme, vispirms ir jāizstrādā stingri regulēta procedūra, ko piemērotu gan aktīvās,
gan pasīvās eitanāzijas gadījumā, un par kuras apzinātu pārkāpšanu iestātos kriminālatbildība.
Pirms šāda procedūra nav izstrādāta, nav iespējams objektīvi spriest par eitanāzijas legalizācijas
jautājumu, jo eitanāzija var izpausties ļoti daţādos veidos un, autors uzskata, ka svarīgāk ir
noteikt, kā tā tiek realizēta, nevis vai tā tiek realizēta. Iespējams, ka šā iemesla dēļ eitanāzija ir
viens no vispretrunīgākajiem un visbieţāk diskutētajiem bioētikas jautājumiem un vairums
valstu atturas no tās legalizēšanas. Aktualitātes ziľā to varētu pielīdzinātu jautājumam par nāves
soda legalizēšanu, jo abos gadījumos jābūt pilnai pārliecībai. Amerikā, piemēram, ir bijuši
gadījumi, kad uz nāves sodu notiesātie pēc soda izpildīšanas tiek attaisnoti. Līdzīga situācija
varētu rasties, ja pēc eitanāzijas veikšanas tiek noskaidrots, ka persona nevēlējās, lai šā
procedūra tiktu veikta.
Tāpat kā ar citām bioētikas nozarēm papildus eitanāzijas likumiskajiem aspektiem, pastāv
arī citas ētiska un reliģiska rakstura barjeras attiecībā uz eitanāzijas legalizēšanu un
pašiznīcināšanās jautājumu vispār.
4.4. Transplantoloģija
Jautājumu par dzīva un miruša cilvēka orgānu transplantēšanu ir vērts apskatīt atsevišķi
galvenokārt tāpēc, ka bez indivīda cieľas jēdziena transplantēšanas gadījumā var diskutēt arī
23
par iespējamām īpašuma tiesībām uz attiecīgajiem orgāniem vai audiem īpašuma tiesību
izpratnē. Tas, savukārt, būtu nepieciešams, lai varētu piemērot Krimināllikuma normas attiecībā
uz zādzību, kad zādzības priekšmets ir cilvēka audi vai orgāni.
Šobrīd Latvijā cilvēks, tā audi un orgāni tiek uzskatīti par izľemtiem no komerciālās
apgrozības49, tātad tos var apzīmēt kā res extra commercium50. Civillikuma 1414. pants nosaka,
ka „par tiesiska darījuma priekšmetu var būt tikai tas, kas nav izľemts no privāttiesiskas
apgrozības; pretējā gadījumā darījums nav spēkā.” Šajā gadījumā ar „privāttiesisko apgrozību”
tiek saprasta „vispārējā civiltiesiskā apgrozība”, kas minēta Civillikuma 929. pantā51. Autors
uzskata, ka šādā gadījumā ir svarīgi nošķirt res extra commercium no vispārējās civiltiesiskās
apgrozības, proti, tas, ka no cilvēka audiem un orgāniem nedrīkst gūt peļľu, nenozīmē, ka ar
tiem ir aizliegts veikt cita veida civiltiesiskās darbības. Turklāt, Civillikuma komentāros ir
teikts, ka, piemēram, lietas, kas ir valsts ekskluzīvs īpašums, nevar būt par tiesiska darījuma
priekšmetu tādā veidā, ka tiek pārkāpts šīs apgrozības aizliegums.52 Tādējādi ir pamats uzskatīt,
ka arī cilvēka ķermenis nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu tādā veidā, kādā tiktu
pārkāpts komercijas aizliegums. Proti, cilvēka ķermeľa īpašuma statuss ir ierobeţots attiecībā
uz komerciālām darbībām, kurās tas netiek uzskatīts par īpašumu.
Visbeidzot ir vērts izanalizēt, kāpēc pastāv šāda veida komercijas aizliegums. Lai gan
persona nevar pārdot savas asinis, par to nodošanu tiek samaksāta simboliska naudas summa,
līdz ar to savā ziľā to var uzskatīt par savdabīgu pirkuma līgumu. To var tulkot kā
kompensāciju par sāpēm vai „kabatas naudu”, lai persona varētu sev nopirkt veselīgu pārtiku,
bet daudziem cilvēkiem tieši šī kompensācija ir galvenais stimuls nodot asinis. Strādājošām
personām, savukārt, var rasties stimuls nodot asinis, jo darba devējam ir pienākums izmaksāt
atlīdzību par darba neveikšanu asins nodošanas dienā53.
49 Par miruša cilvēka ķermeľa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā: LR likums.
Ziľotājs, 1993., Nr.1., 18.pants.
50 Res extra commercium. Wikipedia. Pieejams http://en.wikipedia.org/wiki/Res_extra_commercium
(aplūkots 06.05.2010.)
51 Torgāns K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Saistību tiesības. Rīga: Mans īpašums, 2000.,
30.lpp.
52 Turpat. 30.lpp.
53 Darba likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2001.6.jūlijs, Nr.105.,74.panta 1.daļas 2.punkts.
24
Atšķirībā no asinīm, orgāni neatjaunojas, tāpēc to vērtībai teorētiski būtu jābūt daudz
augstākai. Respektīvi, ja par orgānu „ziedošanu” paredzētu ievērojamu mantisku kompensāciju
cilvēkiem, būtu vēl lielāks stimuls atdot savus orgānus ar mērķi saľemt finansiālu atlīdzību.
Iemesls, kāpēc šādu situāciju nedrīkst pieļaut, ir atspoguļots Eiropas Parlamenta 2008. gada 22.
aprīļa rezolūcijā par orgānu ziedošanu un transplantāciju, proti, „[...]orgānu tirdzniecība mazina
potenciālo brīvprātīgo un neapmaksāto donoru uzticēšanos sistēmai;“...”jebkāda komerciāla
orgānu izmantošana nav ētiska un ir pretrunā ar vairākumu cilvēcisko pamatvērtību;”...”orgānu
ziedošana finansiālu apsvērumu dēļ degradē orgāna dāvinājumu, padarot orgānu par preci, un
tādējādi ir cilvēka cieľas pārkāpums, pārkāpj Konvencijas par cilvēktiesībām un biomedicīnu
21. pantu un ir aizliegta saskaľā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3. panta 2.
punktu.”54
Orgānus un audus ir svarīgi identificēt kā īpašumu, lai būtu iespējams celt īpašuma prasību,
piemēram, zādzības gadījumā. Līdzīgs incidents jau ir noticis Polijā, kur policija atklāja, ka
nozagtas 11 tonnas asins plazmas55. Nav skaidrs, kā šīs personas tiktu sodītas saskaľā ar
Krimināllikumu. Teorētiski būtu jāpiemēro 175.pants par zādzību. Bet, lai to piemērotu,
zādzības objektam ir jābūt svešai kustamai mantai, tātad - īpašumam. Ja cilvēka ķermeľa daļas
nevienam nepiederētu, tad tās līdzīgi kā gaisu vai ūdeni, kas izľemti no civiltiesiskās aprites,
nevarētu arī nozagt. Šādā gadījumā vienīgi varētu uzskatīt, ka ir nozagts iepakojums, kurā
ievietota asins plazma, vai tiek glabāts kāds orgāns. Bet tas nebūtu iespējams gadījumā, ja zagļi
orgānu ieliktu savā iepakojumā. No tā izriet, ka Krimināllikuma ietvaros, lai cilvēka audus vai
orgānus atzītu par zagtiem, tie ir jāidentificē kā sveša kustama manta, nav svarīgi, vai
medicīniskās iestādei, vai recipientam piederīga.
54 Eiropas Parlamenta 2008.gada 22.aprīļa rezolūcija par orgānu ziedošanu un transplantāciju – politikas
pasakumi ES līmenī, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2009.29. oktobris, Nr. 259 E/1. Pieejams
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2009:259E:0001:0009:LV:PDF (aplūkots
06.05.2010.)
55 Stolen U.S. Blood Plasma Found in Poland. Pieejams
http://www.cbsnews.com/stories/2010/02/11/world/main6198469.shtml (aplūkots 06.05.2010.)
25
4.5. Dzīvnieku tiesības
Dabas aizsardzības pārstāvji proponē idejas par dzīvnieku līdztiesību baudīt tādas
pamatbrīvības un tiesības kā tiesības uz brīvu pārvietošanos un veselības aizsardzību, tādējādi
aizliedzot dzīvniekus ieslodzīt zoodārzos vai izmantot tos eksperimentos. Piemēram, Spānijā
parlaments apstiprināja lēmumu piešķirt šimpanzēm, gorillām, orangutāniem un mazajām
šimpanzēm „cilvēktiesības” ar mērķi pasargāt šīs sugas no eksperimentiem, balstoties uz to, ka
šie primāti ir vistuvākie cilvēkam uzvedības un uzbūves ziľā.56 Krimināllikums 230. pantā
paredz sankciju par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un dzīvnieku nogalināšanas prasību
pārkāpšanu. Apveltot dzīvniekus ar plašāku tiesību loku, šāda veida normu sankcijas būtu
nepieciešams pastiprināt.
Interesantu vairāku bioētikas nozaru kolīziju var saskatīt nesenajā atklājumā Berlīnes
Tehniskajā Universitātē, kur ir izdevies klonēt pirmo mata sakni no cilmes šūnām.57 Šā projekta
sākotnējais mērķis bija matu un ādas audu klonēšana, lai uz klonētajiem audiem varētu
izmēģināt daţādas ķīmiskās substances, atbrīvojoties no vajadzības veikt šos izmēģinājumus uz
dzīvniekiem. Komanda, kas strādā pie šī projekta, apgalvo, ka gada laikā spēs laboratorijas
apstākļos izaudzēt cilvēka matus un piecu gadu laikā atklāt zāles pret „plikpaurību”,
transplantējot personai matus, kas ir klonēti no tās cilmes šūnām. Aplūkojot šo gadījumu no
bioētikas viedokļa, var saskatīt dzīvnieku tiesības, manipulācijas ar cilmes šūnām un
transplantaloģiju.
Autors uzskata, ka potenciāli dzīvnieku tiesības bioētikas aspektā kļūs par arvien aktuālāku
jautājumu, jo, piemēram, jau tagad zinātnieku grupas strādā pie „in vitro” gaļas audzēšanas.58
56 Spanish parliament approves 'human rights' for apes. Pieejams
http://www.guardian.co.uk/world/2008/jun/26/humanrights.animalwelfare (aplūkots 30.03.2011.)
57 Cure for baldness on the horizon as scientists grow world's first hair follicles using stem cells. Pieejams
http://www.dailymail.co.uk/health/article-1339485/Cure-baldness-horizon-scientists-grow-worlds-hairfollicle-
using-stem-cells.html (aplūkots 30.03.2011.)
58Food of the Future: in vitro Meat? Pieejams http://dmsbulletin.hms.harvard.edu/?p=1085 (aplūkots
15.04.2011.)
26
Šāda veida produkcija atrisinātu divas problēmas: pārtikas trūkumu un mājlopu nokaušanas
nepieciešamību. Pēdējā problēma būtu arī ievērojams solis dzīvnieku tiesību nostiprināšanā.
5. GĒNU INŽENIERIJA
Šā darba ietvaros autors pievēršas galvenokārt ģenētiskās inţenierijas jautājumu pētīšanai,
līdz ar to turpmāk šis jautājums tiks iztirzāts sīkāk, veltot tam atsevišķas nodaļas attiecībā uz
ģenētisko manipulāciju regulējumu pasaulē un Latvijā, morālo nostāju un tiesvedības
problēmām Krimināllikuma ietvaros, un potenciālajiem šo problēmu risinājumiem. Lai būtu
labāks priekšstats par gēnu inţenieriju un tās pielietošanu praksē, nodaļas sākumā tiek dots īss
ieskats šajā nozarē un galvenajā problemātikā.
5.1.Kas ir ģenētiskā inženierija
Mūsdienās vairumam cilvēku gēnu inţenierija asociējas ar ģenētiski modificētu pārtiku, kas
sastāda 60-70% no pārtikas produktiem, kas tiek pārdoti veikalos59. Svarīgi ir saprast, ka gēnu
inţenierijas jēdzienu var attiecināt uz jebkuru organisku masu vai būtni, tai skaitā, pat cilvēku.
Ar gēnu inţenieriju tiek apzīmētas tiešās manipulācijas, kas tiek veiktas attiecībā uz
konkrēta organisma iedzimtības materiālu jeb gēniem, izmantojot molekulārās klonēšanas un
pārveidošanas metodes. Turpretim, tradicionālajā selekcijā organisma gēni tiek ietekmēti
netieši.60 Ir divas galvenās atšķirības starp abām metodēm, proti, laika posms, kam jāpaiet, lai
būtu manāmas izmaiľas organismā, un pielietojuma iespējas. Izmantojot tradicionālo selekciju,
ir nepieciešams gaidīt neskaitāmas paaudzes, kamēr tiek panākts vēlamais rezultāts, bet gēnu
inţenierija ļauj sasniegt rezultātu nekavējoties. Tradicionālajā selekcijā var krustot tikai vienas
59 Gēnu inţenierija. Pieejams http://www.liis.lv/vi/vigeninz.htm (aplūkots 30.03.2011.)
60 Gēnu inţenierija. Wikipedia. Pieejams http://en.wikipedia.org/wiki/Genetic_engineering (aplūkots
30.03.2011.)
27
dzimtas ietvaros, proti, govi ar govi, tomātus ar tomātiem, rozi ar rozi, u.tml. Turklāt, klasiskajā
selekcijā rezultātus nevar precīzi paredzēt. Gēnu inţenierija, savukārt, ļauj kombinēt visus
bioloģiskos organismus ģenētiskā līmenī un visdaţādākajā veidā, piemēram, baktērijas DNS
ievietot cilvēkā, cilvēka DNS augā, govs DNS aitā, u.tml. Turklāt, ir iespējams panākt precīzu
vietu, veidu un laiku, kurā jānotiek attiecīgajai mutācijai. Ierobeţojumi nepastāv.
5.2.Gēnu inženierija praksē
Daţi piemēri no gēnu inţenierijas pielietošanas praksē ir labības uzlabošana, piemēram,
padarot to izturīgāku pret insektu un parazītu ietekmi61. Medicīnā sintētiskais insulīns tiek
veidots ar DNS kombinēšanas metodi, jo zinātnieki ir atklājuši, kā cilvēka gēnu var ievadīt
augos, lai tie varētu raţot strukturāli identisku insulīnu tam, ko pielieto medicīnā. Šāds
atklājums ļauj ievērojami samazināt insulīna raţošanas izmaksas.62 Ar gēnu inţenierijas
palīdzību tiek raţots arī augšanas hormons un vairums citu hormonu, kas stimulē kaulu
smadzeľu veidošanos.
Relatīvi nesen zinātnieki atklāja, ka ar ģenētiskās inţenierijas un cilmes šūnu palīdzību ir
iespējams izaudzēt zobu emalju.63 Šāds atklājums nākotnē varētu izraisīt revolūciju
zobārstniecībā, ļaujot cilvēkiem uzaudzēt stiprāku emalju vai radīt jaunus zobus bojāto vietā,
kas aizvietotu plombu pielietošanu.
Ir veiksmīgi noritējuši pirmie audu reģenerācijas eksperimenti ar pelēm, kas potenciāli ar
biotehnoloģiju palīdzību ļaus arī cilvēkiem iemantot šīs iespējas, tādējādi uzlabojot audu
atjaunošanās īpašības, kas ievērojami palielinātu dzīves ilgumu un palēninātu organisma
novecošanu.
61 Insect-resistant Crops Through Genetic Engineering. Pieejams
http://www.aces.uiuc.edu/vista/html_pubs/biotech/insect.htm (aplūkots 30.03.2011.)
62 From SemBiosys, A New Kind Of Insulin. Pieejams
http://www.businessweek.com/magazine/content/07_33/b4046083.htm (aplūkots 30.03.2011.)
63 Found: the gene that could grow new teeth. Pieejams http://www.dailymail.co.uk/health/article-
1153575/Found-gene-grow-new-teeth.html (aplūkots 30.03.2011.)
28
Attiecībā uz ilgdzīvošanu angļu biomedicīnas gerontoloģists Obrijs de Grejs (Aubrey de
Grey)64 ir izvirzījis teoriju par septiľiem galvenajiem procesiem cilvēka organismā, kas izraisa
šūnu bojāšanos un noārdīšanos, proti, novecošanu un nāvi. Turklāt, Obrijs jau ir iezīmējis
iespējamās metodes, ar kurām varētu novērst vai labot nelabvēlīgos procesus.65 Vairums šo
metoţu nav iedomājamas bez ģenētiskās inţenierijas tehnoloģijām.
Zināšanas par gēniem dod iespēju ne tikai tos modificēt, bet arī diagnosticēt. Proti,
ģenētiskā diagnostika medicīnā ļauj analizēt embrija, atsevišķa indivīda, vairāku ģimenes
locekļu vai kādas personu grupas gēnu struktūru ar mērķi noskaidrot iedzimtu slimību rašanās
iespējas.66
Šī procedūra ļauj jau laicīgi diagnosticēt embrija potenciālās kaites, kā arī iespējamības
koeficientu kādas slimības mantošanai no vecākiem. Mākslīgās apaugļošanas gadījumā šāda
diagnosticēšana ļauj savā veidā selekcionēt embriju ar vispozitīvākajiem parametriem. Šāda
veida procedūru attīstība sabiedrībā rada pamatotas baţas par selekcionēta cilvēka radīšanas
iespējām, kas cilvēces nākotni var padarīt līdzīgu zinātniskās fantastikas filmas „Gattaca”
scenārijam, kurā visi cilvēki tiek veidoti pēc viena šablona, un tie, kas ir radīti dabiski ar
iedzimtiem trūkumiem, tiek diskriminēti. Bet šim jautājumam ir arī pozitīvā puse attiecībā uz
veselības aprūpes attīstību, jo daţādu slimību ārstēšana valstij izmaksā daudz dārgāk nekā
profilaktiskie pasākumi. Šī problēma plašāk tiks aplūkota turpmākajās nodaļās.
Daţi no jaunākajiem atklājumiem gēnu inţenierijas nozarē attiecībā uz daţādu slimību
ārstēšanu ir redzes atjaunošana67 un imūndeficīta novēršana.68
64 Looking Forward with Aubrey de Grey. Pieejams
http://longevity.stanford.edu/wordpress/vitality/2010/12/06/looking-forward-with-aubrey-de-grey/ (aplūkots
30.03.2011.)
65 Strategies for Engineered Negligible Senescence. Wikipedia. Pieejams
http://en.wikipedia.org/wiki/Strategies_for_Engineered_Negligible_Senescence#Types_of_aging_damage_an
d_treatment_schemes (aplūkots 30.03.2011.)
66 Liholaja V. Bioētika un krimināltiesības. Grām.: Latvijas Universitātes raksti. 2008, 740. sēj-Juridiskā
zinātne- Latvijas Universitāte, 2008, 18.-19.lpp.
67Vision Restored to Blind Patients in Gene Therapy Breakthrough. Pieejams
http://singularityhub.com/2009/01/09/vision-restored-to-blind-patients-in-gene-therapy-breakthrough
(aplūkots 30.03.2011.)
29
Ar gēnu inţenierijas palīdzību jau ir radīti: fluorescējošas zivis, kaķi, pērtiķi un pat suľi.
Praktiski ir iespējama arī šāda cilvēka radīšana.
Aktuāls iemesls, kāpēc atsevišķi atklājumi nevar notikt ātrāk, ir ne tikai tehnoloģiskie
ierobeţojumi, bet arī ētikas un morāles aizspriedumi un sabiedrības noraidošā attieksme pret
atsevišķiem jautājumiem, kas attiecīgi atspoguļojas arī starptautiskajos un nacionālajos tiesību
aktos. Tas nenozīmē, ka šāda noraidoša attieksme saglabāsies vienmēr.
Piemēram, ASV prezidents Baraks Obama salīdzinoši nesen atcēla cilmes šūnu izpētes
aizliegumu, jo, viľaprāt, šī aizlieguma pamatojums sakľojās konservatīvā ideoloģijā, politikā un
reliģijā. Autors uzskata, ka Obama izteica ļoti svarīgu atziľu, kas ataino, kādai jābūt attieksmei
pret zinātni, lai maksimāli stimulētu tās izaugsmi, proti: „Zinātnes atbalstīšana nav tikai resursu
nodrošināšana. Tā ir ļaušana zinātniekiem veikt savu darbu brīvi no manipulācijas vai spaidiem,
un ieklausīšanās tajā, ko viľi mums saka, pat tad, kad tas ir neērti; it īpaši, kad tas ir neērti. Ir
jānodrošina, lai zinātniskie fakti nekad netiktu izkropļoti vai apslēpti, balstoties uz politisko
programmu, un ka mēs pieľemam zinātniska rakstura lēmumus, balstoties uz faktiem, nevis
ideoloģiju.”69 Jāpiemin, ka tikai divas dienas pēc šī aizlieguma atcelšanas, Obama parakstīja
jaunu likumu, kas aizliedz valsts finansēšanu jebkādiem „pētījumiem, kuros cilvēka embrijs vai
embriji tiek iznīcināti vai ar nodomu pakļauti ievainojumiem vai nāvei.”70 Pēc Obamas vārdiem
šā likuma mērķis bija aizvērt durvis cilvēka reproduktīvai klonēšanai, jo tā ir „bīstama, netaisna
un tai nav vietas mūsu vai jebkurā citā sabiedrībā”.
68 Gene therapy: Treating the bubble babies. Pieejams http://genome.wellcome.ac.uk/doc_WTD020936.html
(aplūkots 30.03.2011.)
69 Obama Lifts Bush’s Strict Limits on Stem Cell Research. Pieejams
http://scienceinsociety.northwestern.edu/content/news/2009/mar/obama-lifts-bushs-strict-limits-stem-cellresearch
(aplūkots 02.01.2011.)
70 Obama Signs Law Banning Federal Embryo Research Two Days After Signing Executive Order to OK It.
Pieejams Pieejams http://www.cnsnews.com/node/44943 (aplūkots 30.03.2011.)
30
5.3.Gēnu inženierijas problēmas
Gēnu inţenierijas un ar to saistīto tehnoloģiju (cilmes šūnas, klonēšana, u.tml.) straujā
attīstība kombinācijā ar citu zinātnes nozaru attīstību (robotika, nanotehnoloģijas,
datortehnoloģijas) eventuāli novedīs pie revolucionārām izmaiľām cilvēcē. Tehnoloģiskais
apvērsums jau ir sācies, un savu virsotni tas var sasniegt pavisam drīz, proti, 21.gadsimta
pirmajā pusē, precīzi, laika posmā starp 2020.-2040. gadu. Šie skaitļi pārsvarā dominē
prognozēs attiecībā uz vairākiem revolucionāriem atklājumiem, tādiem kā pretnovecošanas
līdzekļu izgudrošana, mākslīgā intelekta radīšana, smadzeľu virtuāla modeļa izveidošana, u.c.
Jau šobrīd slepus tiek īstenoti pirmie mēģinājumi veikt cilvēka klonēšanu.71 Tas liecina, ka
sasniegumi, kas vēl nesen varēja šķist kā tāla nākotne, var pienākt nemanot. Lai labāk varētu
izprast biotehnoloģiju tiesiskā regulējuma svarīgumu, ir jāsaprot, kādus draudus šīs tehnoloģijas
var izraisīt cilvēcei, ja tās netiek attiecīgi kontrolētas. Šajā nodaļā tiks aplūkoti daţi no
ievērojamākajiem draudiem un problēmām cilvēcei saistībā ar biotehnoloģiju attīstību, sākot no
vismazāk nozīmīgās un beidzot ar pēc autora uzskata - visaktuālāko.
5.3.1. Eugēnikas draudi
Eugēnika ir cieši saistīta ar ģenētisko inţenieriju, jo tās galvenais mērķis ir uzlabot
sabiedrības, populācijas kvalitāti, attīrot to no mazāk kvalitatīviem vai kopējai sabiedrībai
nelabvēlīgiem indivīdiem vai indivīdu grupām, izdalot tos pēc noteiktām ģenētiskām iezīmēm.
Eugēniku var klasificēt kā selekciju, jo indivīdiem, kam tiek konstatēti nelabvēlīgi gēni, kuri var
tikt pārmantoti, tiek liegta iespēja radīt pēcnācējus vai pat tiek veikta to masu iznīcināšana.72
Mūsdienās šis termins pārsvarā netiek lietots savas negatīvās pieskaľas dēļ. Tā vietā tiek lietots
71 Fertility expert:”I can clone a human being”. Pieejams http://www.independent.co.uk/news/science/fertilityexpert-
i-can-clone-a-human-being-1672095.html (aplūkots 30.03.2011.)
72 Nilsson K. Eugenics: A Historical Analysis. Pieejams
http://campus.udayton.edu/~hume/Eugenics/eugenics.htm (aplūkots 30.03.2011.)
31
jēdziens “modernā eugēnika”, savukārt, Princentonas Universitātes profesors Lī M. Silvers (Lee
M. Silver) savā grāmatā “Remaking Eden: How Genetic Engineering and Cloning Will
Transform the American Family” lieto terminu “reproģenētika”, tādējādi apzīmējot
reproduktīvo un ģenētisko tehnoloģiju saplūšanu. Šobrīd tas izpauţas kā gēnu terapija73. Gēnu
terapiju var iedalīt dzimumšūnu gēnu terapijā un somatiskajā gēnu terapijā. Galvenā atšķirība
starp abām metodēm ir tāda, ka, pielietojot pirmo metodi, gēni tiek modificēti olšūnā vai
spermatozoīdā, un indivīds modificētos gēnus var nodot nākamajām paaudzēm, bet somatiskajā
gēnu terapijā terapeitiskie gēni tiek ievadīti pacienta somatiskajās šūnās. Jebkāda veida
modifikācijas tiek ierobeţotas tikai konkrētajā indivīdā un netiek pārmantotas. Saistībā ar
reprogenētikas un cilvēka genofonda jautājumu ir aktuāls tieši jautājums par dzimumšūnu gēnu
terapiju, jo šīs terapijas pielietošana ietekmēs izmaiľas visas cilvēces genofondā. Tehniski
dzimumšūnu gēnu terapija pagaidām nav iespējama, un tās aizliegums nav balstīts tikai uz
ētiskiem apsvērumiem vien, jo zinātnieki uzskata, ka tik sareţģītā sistemā, kā cilvēka genoms,
iejaukšānās seku izpausme gan indivīdā, gan nākamajās paaudzēs nav prognozējama, proti,
negatīvas gēnu mutācijas var sākt parādīties ne tikai ģenētiski modificētā cilvēka bērnos, bet arī
bērnu bērnos. Šāda darbība izraisītu neprognozējamas izmaiľas cilvēces genofondā.
Konvencijas 13.pants aizliedz jebkuru iejaukšanos, lai modificētu cilvēka genofondu, ja šīs
darbības mērķis ir radīt izmaiľas pēcnācēju genofondā. Atļauta ir tikai genofonda modificēšana
preventīviem, diagnostikas vai terapeitiskiem nolūkiem. Konvencija ir saistoša tikai atsevišķām
valstīm, kuras to ir parakstījušas, un ir vairākas valstis, kur likums neliedz darboties
kompānijām, kas vecākiem var piedāvāt izvēlēties konkrēta embrija in vitro (ārpus organisma74)
apaugļošanu estētisku apsvērumu dēļ. Lai gan sabiedriskā zinātnieku kopiena ir pret
dzimumšūnu gēnu terapiju pielietošanu, ļaujot vecākiem izvēlēties vienu no, piemēram, simts
embrijiem ar vislabākajiem rādītājiem, netieši tiek ietekmēts cilvēces genofonds un panākts
līdzīgs efekts, kā ar dzimumšūnu gēnu terapijas pielietošanu. Konvencijas un nacionālie
aizliegumi neliedz vecākiem apmeklēt kompānijas, kas piedāvā diagnosticēšanas pakalpojumus,
73 What is gene therapy? Pieejams http://learn.genetics.utah.edu/content/tech/genetherapy/whatisgt/ (aplūkots
30.03.2011.)
74 IVF (in vitro fertilization) – apaugļošana ārpus organisma. Pieejams http://www.embrions.lv/ivf.htm
(aplūkots 30.03.2011.)
32
valstīs, kur nepastāv attiecīgie ierobeţojumi. Piemēram, vecāki no Ķīnas dodas uz Los
Andţelosu, lai izvēlētos zēnus, kuri Ķīnā tiek vērtēti augstāk par meitenēm. Šādi tiek apiets
nacionālais aizliegums paziľot vecākiem bērna dzimumu, lai izvairītos no abortiem. Līdzīgs
piemērs ir arī Indija; bet vecāki no Kanādas, savukārt, pārsvarā dod priekšroku meitenēm.75 Lai
gan kopējā statistika uzrāda, ka vecāku izvēle attiecībā uz zēniem vai meitenēm ir 50/50, viena
dzimuma masveida selekcija kādas nācijas ietvaros draud ar dzimumu līdzsvara izjaukšanu šajā
nācijā. Pagaidām šis pakalpojums ir relatīvi dārgs, bet, cenai krītoties, arvien vairāk vecāku
varēs selektēt savus potenciālos bērnus. Turklāt, gēnu diagnostikai progresējot un palielinoties
iespējai atšifrēt arvien vairāk embrija ģenētisko iezīmju, vecāki var sākt izvēlēties ne tikai
veselus bērnus ar konkrētu acu un matu krāsu, kā to vienu brīdi piedāvāja kompānija “The
Fertility Institutes”76, bet arī tādas estētiska rakstura iezīmes, kā augumu, kaulu uzbūvi, sejas
vaibstu proporcijas, u.tml. Iespējams, ka vecāki varēs noteikt, kuram no embrijiem ir lielāks
intelektuālais potenciāls, iedzimtie talanti un atlētiskās spējas. Kad embriju diagnostika būs
sasniegusi šādu līmeni, vairums vecāku darīs visu, lai nodrošinātu saviem bērniem maksimāli
labu dzīvi, kas izpaustos kā vislabākā ģenētiskā koda iedalīšana.
Šādi procesi izraisītu strauju atsevišķa sabiedrības slāľa - ģimeľu, kurām dzimtu “mēģenes
bērni” ar vislabākajām ģenētiskajām iezīmēm - dzīves uzlabošanos. Raugoties no vienas puses,
tas ir vērtējams pozitīvi, jo būtu vairāk talantīgu un veselu indivīdu, kas nāktu par labu visas
sabiedrības attīstībai, bet, no otras puses, tas radītu arī ļoti aktuālas problēmas, no kurām
galvenā - diskriminācija.
Autors vēlas ieskicēt divus potenciālos diskriminācijas scenārijus, kas varētu piepildīties
līdz ar mākslīgās apaugļošanas un diagnosticēšanas popularitātes palielināšanos. Sākumā,
kamēr šie pakalpojumi būs pieejami tikai turīgākajām sabiedrības grupām, “mēģenes bērnu”
būs relatīvi maz, un viľiem var draudēt diskriminācija no to indivīdu puses, kuri ir dzimuši
tradicionālā ceļā. Šo diskrimināciju varētu motivēt skaudība, jo mākslīgi radītie indivīdi būs
ģenētiski pārāki daţādās jomās. Otrs scenārijs ir attiecināms uz vēlāku laika periodu, kad
75 Sex Selection and Family Balancing. Pieejams http://www.gender-selection.com/?gclid=CO241JaHJgCFRxNagodVX7DnA
(aplūkots 30.03.2011.)
76 The Fertility Institutes. Pieejams http://www.fertility-docs.com (aplūkots 30.03.2011.)
33
lielākā sabiedrības daļa būs radīta selekcijas ceļā. Šādā gadījumā diskriminācija var skart
tradicionālā ceļā dzimušos to relatīvā mazvērtīguma dēļ.
Protams, šāda veida diskriminācija visdrīzāk būs aizliegta, bet tas nenozīmē, ka tā
nepastāvēs. Attīstoties tehnoloģijām, attīstīsies arī genomu datu bāzes un jaunas cilvēka DNS
iegūšanas metodes. Tādā veidā kompānijas varētu sākt piekopt taktiku izvēlēties darbiniekus
nevis pēc labākā CV, bet gan pēc labākajiem gēniem.
Arī attiecībā uz kriminoloģiju ir atsevišķi viedokļi, kas atbalsta šāda veida cilvēka selekciju.
Spēcīgs arguments gēnu modificēšanas atbalstīšanai ir potenciāla iespējamība novērst
agresivitātes gēnu indivīdos, kas jau no agras bernības izrāda agresivitātes pazīmes. Lai to
izdarītu, nepieciešams atrast cilvēkus, kas pie jebkādiem apstākļiem nevarētu nogalināt, atšifrēt
viľu gēnus un uzlabot gēnus tiem, kas bērnībā izrāda agresivitāti. Tā uzskata Krievijas
medicīnas universitātes docente V. Sitľikova (В. Ситникова).77
Zinātnieki ir izpētījuši, ka cilvēka ģenētiskā uzbūve atstāj iespaidu uz viľa apkārtējās vides
un sabiedrības uztveri. Tas izskaidro, kāpēc ne visi bērni no nelabvēlīgām ģimenēm kļūst par
noziedzniekiem – noteikti gēni viľus aizsargā no stresa un psiholoģiskām traumām.78
Miermīlīgas sabiedrības radīšana būtu ļoti pievilcīga ideja ja ne pašu indivīdu acīs, tad
valstu varas institūcijām gan. Sabiedrība, kurā praktiski nepastāv noziedzība, spētu funkcionēt
daudz efektīvāk.
5.3.2. Pārapdzīvotības draudi
Ieskatoties mazliet tālākā nākotnē un analizējot pagātni, var secināt, ka cilvēku vidējais
dzīves ilgums, sākot no viduslaikiem, nemitīgi palielinās (pielikums Nr. 1).79 Medicīnas
77 Овчинский В.С.. Криминология и биотехнологии. Москва: Норма, 2005, с. 13.
78 Turpat, 14.lpp.
79 Life expectancy. Wikipedia. Pieejams http://en.wikipedia.org/wiki/Life_expectancy (aplūkots 30.03.2011.)
34
tehnoloģiju un farmakoloģijas attīstība palielina dzīves kvalitāti un regulāri paildzina cilvēku
mūţu. Ľemot vērā esošo tehnoloģisko izrāvienu un progresējošo attīstību, cilvēka mūţa
ilgumam vajadzētu palielināties vēl vairāk. Purdujas Universitātes profesors Stīvens Austads
(Steven Austad) ir pārliecināts, ka jau 2150.gadā kāds cilvēks varētu būt 150 gadu vecs.80
Obrija de Greja uzskati ir vēl optimistiskāki, viľaprāt, pirmajam cilvēkam, kurš sasniegs 150
gadu robeţu, pašlaik ir 50 gadu, bet pirmais cilvēks, kurš sasniegs 1000 gadu vecumu, ir tikai
piecus gadus jaunāks. Lai gan šīs prognozes šobrīd var izklausīties nereālas un pārlieku
optimistiskas, ir jāľem vērā arī tehnoloģijas, pie kuru izstrādes pašlaik notiek aktīva darbība, tai
skaitā, pretnovecošanas, orgānu aizvietošanas, cilmes šūnu, u.c. Svarīgi ir saprast, ka šīs
prognozes nenozīmē, ka tiks tikai paildzināts cilvēku mūţs. Precīzāk būtu apgalvot, ka tiks
palēnināta, apstādināta vai pat novērsta novecošana jeb audu bojāšanās, attiecīgi indivīda
darbaspējīgais vecums būs ilgāks un pensionēšanas vecums būs vēlāks.
Ja uz zemeslodes nenotiks globāla veida katastrofas, ir diezgan liela iespējamība, ka ar laiku
šīs hipotēzes piepildīsies. Galvenā problēma, ko izraisīs šis apstāklis, būs pārapdzīvotība, kas
var izraisīt resursu, it īpaši, pārtikas trūkumu. Ľemot vērā to, ka paralēli būs attīstījušās arī citas
tehnoloģijas, kas ļaus palielināt ģenētiski modificētās pārtikas raţošanu, šī problēma var tikt
daļēji atrisināta, bet joprojām pastāv teritoriālie ierobeţojumi. Futūristiskākas prognozes pieļauj
pilsētu izveidošanu ūdeľos, kā arī kosmosa kolonizāciju, taču autors uzskata, ka
pārapdzīvotības problēma kļūs aktuāla vēl krietni pirms šādu tehnoloģiju ieviešanas. Lai šo
situāciju novērstu, var rasties likumdošanas dilemma: atļaut dzīves ilgumu palielinošo
tehnoloģiju izmantošanu, ieviešot dzimstību ierobeţojošas normas, vai pretēji. Ķīnā realizētā
viena bērna politika81 veiksmīgi kontrolē populāciju, bet jāľem vērā jau iepriekš pieminētā
diskriminācija pret meitām, proti, ja ģimenei jāizvēlas tikai viens bērns, tad vecāki parasti vēlas
dēlu. Otro scenāriju, kad šāda veida dzīvi paildzinošas vai pret-novecošanas tehnoloģijas tiktu
aizliegtas, praksē būtu grūti realizēt, jo būtībā jebkura veida zāles, operācijas vai procedūras,
kuru mērķis ir izārstēt cilvēku vai uzlabot tā veselību, ir vērstas uz indivīda dzīves ilguma
80Professor believes humans will live to be 150 years old. Pieejams
http://blog.cleveland.com/health/2008/12/professor_believes_humans_will.html (aplūkots 30.03.2011.)
81 One child policy. Wikipedia. Pieejams http://en.wikipedia.org/wiki/One-child_policy (aplūkots
30.03.2011.)
35
palielināšanu. Cilvēki mirst nevis tāpēc, ka būtu konkrēts gēns, kas noteiktu, cik ilgi jādzīvo,
bet gan tāpēc, ka nolietojas audi un orgāni. Novilkt robeţu - kuras ārstnieciskās procedūras
cilvēkiem varētu piemērot un kuras nē, šādā situācijā būtu ļoti grūti. Turklāt, kā tas jau notiek
praksē, vienmēr pastāvētu iespēja aizbraukt uz citu valsti, kurā attiecīgās medicīniskās
procedūras ir atļautas, un veikt tās tur.
Jāľem vērā arī fakts, ka, samazinoties dzimstībai, samazināsies izmaksas izglītībā, bet,
palielinoties populācijas darbaspējīgajam vecumam, palielināsies darba produktivitāte un
kvalitāte, jo būs lielāks daudzums pieredzējušu darbinieku. Tāpēc šāda veida politika uzlabotu
arī ekonomisko situāciju attiecīgajā valstī. Šeit parādīsies kvalitātes pārākums par kvantitāti, jo
būs mazāk iedzīvotāju, bet to dzīves līmenis būs augstāks, tātad - kvalitatīvāks.
Tas liek secināt, ka vairums valstu visdrīzāk atļaus pieeju šāda veida medicīniskajām
procedūrām un agri vai vēlu saskarsies ar populācijas ierobeţošanas jautājumu.
5.3.3. Bioterorisma draudi
Straujā gēnu inţenierijas attīstība dos iespēju ne tikai uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, bet
arī tos dramatiski pasliktināt, radot masu iznīcināšanas ieročus vīrusu formā. Jau tagad pastāv
grupējumi, kas vēlētos iegūt šādas tehnoloģijas savā kontrolē.
Ar bioterorismu tiek saprasta ar nodomu izdarīta vīrusu, baktēriju vai citu mikrobu
izplatīšana ar mērķi izraisīt slimību vai nāvi cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem. Visnesenākais
šāda veida uzbrukums ir datējams ar 2001. gadu, kad ASV teritorijā publiskām personām tika
izsūtītas vēstules ar Sibīrijas mēri, kā rezultātā 5 cilvēki mira un 17 tika inficēti.82 Labi
izveidots un stratēģiski pareizi izplatīts vīruss varētu strauji izplesties pa visu pasauli, tādējādi
iznīcinot ja ne visu cilvēci, tad lielāko tās daļu. Šāds trieciens būtu pietiekams, lai atmestu
cilvēces attīstību vairākus simtus gadu atpakaļ.
82 American anthrax outbreak of 2001. Pieejams http://www.ph.ucla.edu/epi/bioter/detect/antdetect_intro.html
(aplūkots 30.03.2011.)
36
Pat ja teroristi būtu pietiekoši apzinīgi un neīstenotu šādu cilvēces iznīcināšanas plānu, viľu
rokās būtu pietiekoši spēcīgs ierocis, lai to izmantotu ar mērķi šantaţēt pārējās nācijas un
panākt savu iegribu realizēšanu.
Atšķirībā no atomieročiem, bioloģisko ieroču bīstamības pakāpe ir daudz augstāka vairāku
iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir grūti konstatēt to atrašanās vietu. Šāds vīruss var tikt izstrādāts nelielā
laboratorijā, kuras atrašanās vieta nav nevienam zināma atšķirībā no armijas bāzēm vai kara
tehnikas, kas nodarbojas ar atomieroču glabāšanu un pārvadāšanu. Otrkārt, šāda vīrusa izplatība
nebūtu izolēta konkrētas teritorijas ietvaros. Vīruss var izplatīties ar gaisu, ūdeni vai ēdienu. To
var pārnēsāt dzīvnieki, kukaiľi, cilvēki, augi, proti, praktiski jebkura bioloģiska būtne. Treškārt,
attiecīgais vīruss vai bioloģiskais organisms var tikt modificēts, tādējādi piešķirot tam imunitāti
pret mūsdienu medicīniskajiem līdzekļiem. Tas var sākt parādīt simptomus tikai pēc vairākām
dienām, kas ļautu šim vīrusam izplatīties lielākā teritorijā, pirms sāktos panika un tiktu veikti
pretpasākumi. Joprojām nav skaidrs, kas bija Meksikā uzliesmojušās cūku gripas izcelšanās
avots. Pastāv vairāki viedokļi, pieļaujot iespējamību, ka cūku gripas izplatīšanās ir pieļauta
cilvēka kļūmes dēļ.83 Ir vērts pieminēt, ka pretgripas zāļu Tamiflu raţotāju ienākumi pēc cūku
gripas uzliesmojuma strauji auga. Ideja par vīrusa izplatīšanu peļľas nolūkos pagaidām gan ir
tikai konspirācijas līmenī, bet tā liek saprast, ka šī problēma jau tagad ir ļoti aktuāla un šāds
scenārijs ir pilnībā iespējams.
Bioterorisma draudi šobrīd ir visreālākie. Lai arī 162 valstis ir parakstījušas 1972. gada
ANO Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) toksisko ieroču izstrādāšanas, raţošanas un
uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu84. Tas nebūt negarantē, ka šāda veida ieroči kaut
kur netiek izstrādāti, jo pilnībā izkontrolēt šāda veida aktivitātes vispasaules līmenī ir praktiski
neiespējami.
83Swine Flu May Be Human Error; WHO Investigates Claim (Update1). Pieejams
http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601087&sid=afrdATVXPEAk&refer=worldwide (aplūkots
30.03.2011.)
84 Convention on the prohibition of the development, production and stockpiling of bacteriological (biological)
and toxin weapons and on their destruction. Pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=41734 (aplūkots
30.03.2011.)
37
Ľemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka potenciālie draudi, kas izriet no biomedicīnisko
tehnoloģiju attīstības, ir pietiekoši nozīmīgi, lai tiem laikus pievērstu uzmanību un veiktu
preventīvus pasākumus, izstrādājot attiecīgus normatīvos aktus, sadarbojoties visām šajos
procesos iesaistītajām pusēm: juristiem, biologiem, bioķīmiķiem, mediķiem, gēnu inţenieriem,
u.c.85 Protams, aizliegumu noteikšana ir tikai viens šīs problēmas risināšanas aspekts. Lai
garantētu attiecīgo aizliegumu ievērošanu, ir jāievieš soda mehānisms. Visefektīvāk realizēt
šādu mehānismu var nacionālā līmenī, precīzāk, ar krimināltiesisko normu palīdzību.
5.4.Gēnu inženierijas tiesiskais regulējums
Politiskā un sabiedrības attieksme pret jautājumiem, kas saistīti ar gēnu inţenieriju, nav
vienīgais aspekts, kas ierobeţo zinātnes darbību atsevišķās jomās. Lai aizsargātu cilvēktiesības
un pamatbrīvības, papildus pirmajā nodaļā minētajiem aktiem, ir pieľemti atsevišķi tiesību akti
attiecībā uz manipulācijām ar cilvēka gēniem. Šajā nodaļā tiks aplūkots starptautiskais un
nacionālais regulējumu Latvijā un citās valstīs attiecībā uz gēnu inţenieriju un ar to saistītām
nozarēm, nodaļas beigās īpašu uzmanību pievēršot krimināltiesiskajam regulējumam ārvalstīs
un Latvijā, kā arī to salīdzinājumam.
5.4.1.Gēnu inženierijas starptautiskais regulējums
Jau iepriekš pieminētā, Latvijai saistošā, Eiropas Padomes Konvencija par cilvēktiesībām un
biomedicīnu iekļauj ļoti aktuālus nosacījumus, kuri ir cieši saistīti ar gēnu manipulācijām.
Konvencijas 4. nodaļā ir noteikti ierobeţojumi personas diskriminācijai pēc tās ģenētiskā
mantojuma. Konvencijā noteikts, ka diagnostikas testus atļauts veikt tikai veselības nolūkos vai
zinātnisku pētījumu nolūkos, kas saistīti ar veselības nolūkiem. Turklāt, Konvencijas 14. pants
nosaka dzimuma izvēlēšanās aizliegumu. Izľēmums pastāv tikai gadījumā, ja ir pārmantotu
85Хазова О.А. Правовые аспекты применения вспомогательных репродуктивных технологий в России.
Grām.: Современное медицинское право. Сборник научных трудов- Москва: Инион Ран, 2003, с. 228.
38
slimību draudi, kas saistīti ar dzimumu. Kā redzams, tiesiskais regulējums attiecībā uz gēnu
manipulācijām Eiropā ir daudz stingrāks nekā ASV, kur var darboties iepriekš minētās
kompānijas, kas ļauj vecākiem izvēlēties ne tikai dzimumu, bet arī citas vizuālās īpašības, kas
nav saistītas ar veselības nodrošināšanu.
Konvencijas 5. nodaļa regulē zinātnisko pētījumu veikšanu. Tiek uzsvērta cilvēktiesību
nozīme, proti, visiem eksperimentiem jābūt saskaľā ar juridiskiem nosacījumiem, kas nodrošina
cilvēka aizsardzību. Iesaistīt pētījumos personu drīkst tikai tajā gadījumā, ja piepildās 16. un
17. pantā minētie nosacījumi. 18. pants nosaka, ka gadījumos, ja likums atļauj veikt pētījumus
ar embrijiem in vitro, ir jānodrošina adekvāta embrija aizsardzība, savukārt, cilvēka embrija
radīšana pētnieciskiem nolūkiem ir aizliegta.
Ir jāľem vēra arī Latvijai saistošais Konvencijas papildprotokols, kas aizliedz cilvēku
reproduktīvo klonēšanu.86 Papildprotokols nosaka, ka klons nedrīkst tikt radīts ar mērķi izveidot
kāda esoša cilvēka ģenētisko kopiju. Šim aizliegumam ir vairāki pamatojumi, viens no
galvenajiem ir Konvencijā minētais „cieľas princips”, kā arī tiesības uz dabisko nejaušību.
Autors uzskata, ka reproduktīvās klonēšanas jautājums var tikt iekļauts gēnu inţenierijas
nodaļā, jo šāda klonēšana savā ziľā būtu ģenētiska manipulācija, proti, mērķis panākt
organisma izveidošanos ar konkrēti noteiktām iezīmēm.
Jāpiemin, ka bez reproduktīvās klonēšanas, kas notiek ar klonētā embrija implantāciju
surogātmātes dzemdē, pastāv arī ārstnieciskā klonēšana, kas notiek laboratorijas apstākļos un
kuras mērķis ir cilmes šūnu iegūšana, kas tiek veikta blastocistas stadijā – embrija 5. līdz 8.
dienā pēc apaugļošanas. Cilmes šūnas vēlāk var tikt izmantotas, lai izaudzētu specifiskus audus
un orgānus, kurus varētu transplantēt personai, no kuras tie tika klonēti, bez imūnsistēmas
reakcijas pacienta organismā.87
86 Papildprotokols konvencijai cilvēktiesību un cieľas aizsardzībai bioloģijā un medicīnā, kas aizliedz cilvēku
klonēšanu. Pieejams http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibu_akti/eiropas_padomes_dokumenti/?doc=258
(aplūkots 30.03.2011.)
87Meţinska S. Biomedicīnas ētiskās problēmas. Grām.: Biomedicīnas ētika: teorija un prakse- Rīga: Rīgas
Stradiľa universitāte, Humanitāro zinātľu katedra, 2006., 140.-141.lpp.
39
Pieminēšanas vērta ir arī 1998. gada 6. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva
98/44/EK88 (turpmāk - Direktīva) par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā, kas
nosaka ierobeţojumus un atļaujas izgudrojumiem attiecībā uz augiem, dzīvniekiem un cilvēka
ķermeni. Tā, piemēram, direktīvas 5. pants nosaka:
„1. Cilvēka ķermenis daţādajās tā veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā
elementu atklāšana, ietverot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar veidot patentējamus
izgudrojumus.°
2. Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeľa vai citādi iegūts tehniskā procesā, ietverot gēna
sekvenci vai daļēju sekvenci, var veidot patentējamu izgudrojumu, pat ja šā elementa struktūra
ir identiska dabīgam elementam.
3. Patenta pieteikumā ir jānorāda gēna sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā
izmantošana.”
Pateicoties šai direktīvai, Eiropas Savienībā nav iespējams patentēt cilvēka ķermeni, bet tā
neliedz patentēt mākslīgi izveidotus vai no cilvēka ķermeľa izdalītus elementus. Savukārt,
jaunu medikamentu izgudrošanā iepriekšminētajai patentēšanai ir ļoti liela nozīme, jo tas sekmē
farmaceitiskās kompānijas izgatavot jaunus medikamentus un būt nodrošinātām ar patentiem uz
savu izgudrojumiem.
Taču ASV, kur nepastāv tik stingri ierobeţojumi šajā nozarē, vadoties pēc 2005. gada
pētījumiem, jau ir patentēti 20% cilvēka gēnu.89
88Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/44/EK, 1998. 6. Jūlijs. Pieejams http://eurlex.
europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31998L0044:LV:HTML (aplūkots 30.03.2011.)
89One-Fifth of Human Genes Have Been Patented, Study Reveals. Pieejams
http://news.nationalgeographic.com/news/2005/10/1013_051013_gene_patent.html (aplūkots 02.01.2011.)
40
5.4.2. Gēnu inženierijas regulējums Latvijā
Latvijā cilvēka klonēšanas aizliegums ir iestrādāts Seksuālās un reproduktīvās veselības
likuma90 16. pantā, kas nosaka, ka „Aizliegts izmantot medicīniskās apaugļošanas un citas
tehnoloģijas, kuru lietošanas rezultātā dzimtu cilvēks, kas būtu ģenētiski identisks citam dzīvam
vai mirušam cilvēkam.” Jāmin, ka kriminālatbildība Latvijā par šīs normas pārkāpšanu nav
paredzēta. Par to plašāk tiks runāts nākamajās nodaļās.
Vēl viens nozīmīgs normatīvais akts Latvijā saistībā ar gēnu inţenieriju ir „Cilvēka genoma
izpētes likums”91, kura mērķis ir regulēt vienotas valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes
izveidošanu un darbību, ģenētisko izpēti, nodrošināt gēnu ziedošanas brīvprātīgumu un
konfidencialitāti attiecībā uz gēnu donoru identitāti, kā arī aizsargāt personas no ģenētisko datu
ļaunprātīgas izmantošanas un diskriminācijas, kas saistīta ar ģenētiskajiem datiem. Vērtējot šā
likuma lietderību, jāmin, ka iedzīvotāju genoma datu bāzes izveide paver daudz jaunu iespēju
sabiedrības dzīves līmeľa uzlabošanā. Lai labāk varētu izprast šā likuma nozīmi, aplūkošu tos
mērķus, kurus sasniegt palīdzēs šādas genomu datu bāzes izveidošana:
1) Veselības aprūpes ekonomikas attīstība – genomu datu bāzes izveide ļautu precīzāk veikt
iedzimto slimību profilaksi, tādējādi ietaupot līdzekļus, kas pašlaik tiek izmantoti hronisku
slimību ārstēšanai un invaliditātes pensiju maksāšanai.
2) Slimību ārstēšana – genomu datu bāzes izveide pavērtu iespēju atklāt vairāku iedzimto
slimību ģenētiskos riska faktorus, kas, savukārt, ļautu mainīt šo slimību ārstēšanas metodes,
tādējādi padarot ārstēšanu efektīvāku.
3) Farmakogenomika – konstatēšana, kādas izmaiľas gēnos ietekmē medikamentu
efektivitāti un to blakusparādības. Farmaceitisko firmu interesēs būtu finansēt pētījumus, lai
nosakidrotu gēnus un to mutācijas, kas nosaka raţoto zāļu efektivitāti atsevišķās slimnieku
grupās.
90 Seksuālās un reproduktīvās veselības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002. 31. janvāris, nr.27.
91 Cilvēka genoma izpētes likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002. 3. jūnijs, nr.99.
41
4) Jaunu medikamentu sintēze – farmaceitiskās un biotehnoloģiskās kompānijas varētu lietot
genoma datu bāzi, lai konstatētu, kuru gēnu izmaiľas ir saistītas ar noteiktām iedzimtām
slimībām. Tas palīdzētu jaunu medikamentu attīstībā, kas spētu koriģēt gēnu defektu radītās
slimības.92
Attiecībā uz problēmām, kas var rasties ar gēnu datu bāzes ieviešanu, jāakcentē
cilvēktiesības, proti, konfidencialiātes nodrošināšana un aizsargāšana no ģenētisko datu
ļaunprātīgas izmantošanas un diskriminācijas. Diskriminācija varētu izpausties jau kā iepriekš
aplūkotā problēma, kad darba devēji un apdrošinātāji diskriminētu personu, balstoties uz
informāciju par šīs personas genomu. „Cilvēka genoma izpētes likuma” normas ir izveidotas ar
mērķi aizsargāt indivīdu, kas atspoguļas arī šā likuma 3. panta pirmajā daļā, kas nosaka, ka
gēnu donoru intereses, tiesības un aizsardzība prevalē jebkurām sabiedrības un zinātnes
interesēm.
Tāpat kā attiecībā par klonēšanu, arī par šajā likumā minēto aizliegumu pārkāpumiem
Krimināllikumā nav paredzēta atbildība.
Direktīvas regulējums attiecībā uz biotehnoloģisko izgudrojumu patentēšanu ir iekļauts
Patentu likuma93 10. pantā, kas nosaka, ka:
„(1) Patentu piešķir biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem, kas:
1) satur bioloģisku materiālu, kurš izdalīts no tā dabīgās vides vai iegūts ar tehniska paľēmiena
palīdzību, pat ja tas iepriekš ir bijis sastopams dabā;
2) attiecas uz augiem vai dzīvniekiem, ja izgudrojuma tehniskā būtība neaprobeţojas ar kādu
konkrētu augu vai dzīvnieku šķirni;
3) attiecas uz mikrobioloģisku vai citu tehnisku paľēmienu vai ar šādu paľēmienu iegūtu
produktu, ja tas nav augu vai dzīvnieku šķirne.
(2) Patentu nepiešķir augu vai dzīvnieku šķirnēm vai pamatā bioloģiskiem augu vai dzīvnieku
šķirľu iegūšanas paľēmieniem.
92 Meţinska S. Biomedicīnas ētiskās problēmas. Grām.: Biomedicīnas ētika: teorija un prakse- Rīga: Rīgas
Stradiľa universitāte, Humanitāro zinātľu katedra, 2006., 156.-158.lpp.
93 Patentu likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2007. 15. Februāris, nr.34.
42
(3) Saskaľā ar šā likuma 9.panta ceturto daļu patentu nepiešķir biotehnoloģiskajiem
izgudrojumiem, kas attiecas uz:
1) cilvēka klonēšanu;
2) cilvēka ģenētiskās identitātes modificēšanu dzimumšūnās;
3) cilvēka embrija izmantošanu rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem;
4) dzīvnieku ģenētiskās identitātes modificēšanas paľēmieniem, kas tiem var sagādāt ciešanas,
nedodot būtisku medicīnisku labumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī uz dzīvniekiem, kas
iegūti ar šādiem paľēmieniem.
(4) Cilvēka ķermenis daţādās tā veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā elementa
atklāšana, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar būt patentējams izgudrojums.
(5) Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeľa vai citādi iegūts ar tehnisku paľēmienu, ieskaitot
gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, var būt patentējams izgudrojums, pat ja šā elementa
struktūra ir identiska dabīgam elementam.
(6) Gēna sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā izmantošana norādāma patenta
pieteikumā.”
Turklāt, jaunajā Patentu likuma redakcijā ir iekļauti arī aizliegumi attiecībā uz cilvēka klonu
patentēšanu.
5.4.3. Krimināltiesiskais regulējums Latvijā un ārzemēs.
Pirms risināt jaunu normu un nodaļu ietveršanu Krimināllikumā attiecībā uz ģenētisko
manipulāciju un citiem bioētikas noteikumu pārkāpumiem, vispirms būtu lietderīgi aplūkot citu
valstu, kuras ir pievienojušās Konvencijai, krimināltiesisko regulējumu šajās jomās un izvērtēt,
cik tas ir precīzs un efektīvs, kā arī salīdzināt to ar esošo regulējumu Krimināllikumā.
43
Rumānijas kriminālkodeksā94 ir izveidota atsevišķa sadaļa „Ģenētisko manipulāciju
noziegumi un delikti”. Šajā sadaļā ir paredzēta kriminālatbildība par tādiem nodarījumiem kā
cilvēka genotipa pārveidošana, bīstamas gēnu inţenierijas pielietošana ar mērķi izveidot
bioloģiskos vai masu iznīcināšanas ieročus. Konvencijas aizliegums attiecībā uz cilvēka
embrija radīšanu zinātniskiem pētījumiem, kā arī Papildprotokola aizliegums attiecībā uz
cilvēku klonēšanu atspoguļojas kriminālkodeksa 195. pantā. Atšķirībā no Konvencijas,
kriminālkodekss nosaka, ka cilvēka embrija radīšanas vienīgais mērķis ir dzemdēšana, bet citi
mērķi ir sodāmi. Autors uzskata, ka šāds regulējums ir ļoti efektīvs, jo ekskluzīvi nosaka,
kādiem mērķiem embriju drīkst radīt, tādējādi neatstājot vietu interpretācijai par to, kas ir vai
nav zinātniskie eksperimenti, kā arī novēršot jebkādu citādu manipulāciju veikšanu ar embriju.
Vislabākā iezīme Rumānijas kriminālkodeksa regulējumā ir jaunas nodaļas izveidošana. Līdz ar
to, izstrādājot izmaiľas Latvijas krimināltiesiskajā regulējumā, būtu vērts ľemt par paraugu
Rumānijas likumdevēju pieredzi.
Azerbaidţānas Republikas kriminālkodeksa95 sadaļā „Noziegumi pret dzīvību un veselību”
ir jāpievērš uzmanība diviem pantiem: 136. un 138. pantam. 136. panta pirmā daļa paredz sodu
par mākslīgās apaugļošanas veikšanu pret sievietes gribu vai attiecībā uz nepilngadīgu sievieti.
No tā izriet, ka pēc sievietes vēlēšanās mākslīgo apaugļošanu veikt ir atļauts, taču nepilngadīgu
sievieti nedrīkst apaugļot jebkādos apstākļos. 136. panta otrā daļa, savukārt, aizliedz veikt
medicīnisku sterilizāciju pret personas gribu. Šāda veida darbība liegtu personai turpināt savu
sugu un savā ziľā varētu tikt uzskatīta par diskrimināciju pēc ģenētiskā mantojuma, kas ir
aizliegta ar Konvencijas 11. pantu. Jāpiemin, ka sods par diskriminācijas pēc ģenētiskā
mantojuma aizlieguma pārkāpšanu savā ziľā jau ir ietverts Krimināllikuma 149.1 pantā, jo tas
nosaka, ka „Par diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ vai par cita normatīvajos aktos
noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu...”. Konvencija ir uzskatāma par citu normatīvo
94 The Criminal Code of Romania. Pieejams
http://www.legislationline.org/download/action/download/id/1695/file/c1cc95d23be999896581124f9dd8.htm/
preview (aplūkots 30.03.2011.)
95Criminal Code of the Azerbaijan Republic. Pieejams
http://www.legislationline.org/download/action/download/id/1658/file/4b3ff87c005675cfd74058077132.htm/
preview (aplūkots 30.03.2011.)
44
aktu, tāpēc diskrimināciju pēc ģenētiskā mantojuma var attiecināt uz šo Krimināllikuma pantu.
Azerbaidţānas Republikas kriminālkodeksa 138. pantā ir paredzēta atbildība par
biomedicīnisku eksperimentu un pētījumu veikšanu pret personas gribu, kā arī pret nespējīgu
personu. Nav īsti skaidrs, kas tiek domāts ar biomedicīniskiem eksperimentiem un pētījumiem
un kā tie tiek nošķirti, taču skaidrs ir tas, ka biomedicīniska rakstura darbības noteikti ietilpst
bioētikas lauciľā. Negatīvais, ko saskatu šajā kriminālkodeksā, ir tas, ka trūkst atsevišķas
nodaļas, kas būtu veltīta ar bioētiku saistītajiem noziegumiem, kuru ir pietiekoši daudz, lai tiem
paredzētu atsevišķu nodaļu. Šā kriminālkodeksa regulējumu būtu jāľem vērā, izstrādājot jaunas
normas Krimināllikumā attiecībā uz mākslīgās apaugļošanas aizliegumiem, jo šādi aizliegumi
pastāv saskaľā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, bet par to pārkāpšanu nav
paredzēta kriminālatbildība.
Atsevišķa sadaļa, kuras nosaukums ir „Noziegumi pret biomedicīnisko ētiku”, Francijas
kriminālkodeksā ir ietverta nodaļā „Noziegumi pret sabiedrības veselību”, ar ko
kriminālkodekss tika papildināts 1994. gada 29. jūlijā. Pirmais paragrāfs ir „Cilvēku sugas
aizsardzība”, kur ir noteikta atbildība par cilvēka klonu radīšanu. Ir paredzēta atbildība arī par
citas personas mudināšanu veikt šādu darbību. Trešais paragrāfs ir paredzēts cilvēka embrija
aizsardzībai. Ir noteikts sods par embrija iegūšanu par jebkādu atlīdzību vai starpniecību šādā
apmaiľā, kā arī par embriju radīšanu in vitro vai pielietošanu industriāliem vai komerciāliem
mērķiem. Sods par embriju izmantošanu šādiem mērķiem ir tāds pats, kā par tirgošanos ar
cilvēka orgāniem un audiem, no kā izriet, ka embrijam tiek piešķirta tāda pati vērtība kā cilvēka
organismam.96 Sods ir paredzēts arī par klonēšanu terapeitiskiem nolūkiem. 2004. gadā
Francijas kriminālkodeksā97 tika iekļauta nodaļa „Noziegumi pret personām” ar apakšnodaļu
„Noziegumi saistībā ar eugēniku un reproducēšanu”. Šī sadaļa ir ievietota nodaļā „Noziegumi
pret personu” un tiek klasificēta kā klonēšana. Ar diskrimināciju pēc ģenētiskā mantojuma
saprot eugēniku, un šādas prakses realizēšana ar mērķi organizēt konkrētu personu selekciju
tiek īpaši smagi sodīta - ar 30 gadiem ieslodzījumā un 7.5 miljonu euro lielu naudas sodu. Šāds
96 Хазова О.А. Правовые аспекты применения вспомогательных репродуктивных технологий в России.
Grām.: Современное медицинское право. Сборник научных трудов- Москва: Инион Ран, 2003, с. 220.
97 Criminal Code of French Republic. Pieejams
http://www.legislationline.org/download/action/download/id/1672/file/e4c081a2fe81d7963b6e937113b6.htm/
preview (aplūkots 30.03.2011.)
45
sods tiek piespriests arī par jebkādas procedūras veikšanu, kuras mērķis ir dot dzīvību bērnam,
kas ir ģenētiski identisks citai dzīvai vai mirušai personai. Jāpiemin, ka šāds sods ir attiecināms
uz personām, kas nodarījumu veikušas organizētā grupā.
Autors uzskata, ka ir diezgan savādi, ka kriminālkodeksā atbildība par cilvēka klonēšanu
tiek iekļauta divās atsevišķās nodaļās - „Noziegumi pret personu” un „Noziegumi pret
sabiedrības veselību”, jo, pēc autora uzskatiem, tādi nodarījumi kā klonēšana un eugēnikas
īstenošana ietekmē visu sabiedrību kopumā, ne tikai atsevišķu indivīdu, un 2004. gada
papildinājumus varēja ievietot 1994. gadā izveidotajā nodaļā „Par noziedzīgiem nodarījumiem
veselības aizsardzības jomā”. Autors vēlētos piebilst, ka Francijas kriminālkodeksa regulējums
ir ļoti detalizēts un plašs, un šāda struktūra neatbilst Krimināllikuma uzbūvei, tāpēc šo
kriminālkodeksu diez vai varētu ľemt par paraugu jaunu Krimināllikuma normu izstrādei, bet
izmantot formējot konkrētus sastāvus ir visnotaļ iespējams.
Igaunijas Sodu kodeksā98 piektā nodaļa ir „Nelikumīga apiešanās ar embriju vai augli”. Bez
atbildības par embriju vai augļa traumēšanu ir paredzēta arī atbildība par cilvēka klonēšanu un
cilvēka hibrīda vai himēras radīšanu. Jēdzieni hibrīds un himēra tiek pielietoti, ja runa ir par
cilvēka un dzīvnieka gēnu krustošanu. Sodu kodeksa 131. pants nosaka sodu par cilvēka
embrija radīšanu bez mērķa to implantēt sievietē. Līdzīgi kā Rumānijas kriminālkodeksā, šāda
veida regulējums ir ļoti efektīvs, jo ekskluzīvi nosaka, kādas darbības veikt ar cilvēka embriju ir
atļauts. 132. pants paredz sodu par sievietes mākslīgu apaugļošanu, ja zināms, ka viľa atdos
bērnu pēc dzemdībām.99 Tā kā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 15. pants aizliedz
sapludināt cilvēka un dzīvnieka dzimumšūnu kodolus apaugļošanās nolūkā, mūsu
Krimināllikumu varētu papildināt ar līdzīgu pantu attiecībā uz himēras vai cilvēka klona
radīšanu.
98 Penal Code of Estonia. Pieejams
http://www.legislationline.org/download/action/download/id/1280/file/4d16963509db70c09d23e52cb8df.htm/
preview (aplūkots 30.03.2011.)
99 Plašāk skat. Krastiľš U., Liholaja V. Salīdzināmās krimināltiesības. Igaunija, Latvija, Lietuva. Rīga: Tiesu
namu aģentūra, 2004., 130.-131.lpp.
46
Gruzijas kriminālkodeksa100 136. pants nosaka sodu par ģenētisko manipulāciju veikšanu,
kas ietver cilvēkam līdzīgas būtnes radīšanu. Ar cilvēkam līdzīgu būtni ir jāsaprot gan klons,
gan cilvēka hibrīds. Šis pants ir ietverts kriminālkodeksa 11. nodaļā „Draudu radīšana cilvēka
dzīvībai vai veselībai”. Šī norma būtībā ir cilvēka klona vai himēras radīšanas aizliegums, un,
ľemot vērā to, ka tā ir vienīgā šāda veida norma kriminālkodeksā, ir skaidrs, kāpēc nav
izveidota jauna sadaļa attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem bioētikas jomā. Jebkurā
gadījumā, arī Krimināllikumā ir nepieciešams ieviest atbildību par cilvēkam līdzīgas būtnes
radīšanu.
Spānijas kriminālkodeksa101 piektā nodaļa ir veltīta „Pārkāpumiem saistībā ar gēnu
manipulācijām”. 159. pants nosaka atbildību par manipulāciju ar cilvēka gēniem ar citu nolūku
kā ārstēšana vai smagu slimību atvieglošana. 160. pants paredz atbildību par ģenētiskās
inţenierijas pielietošanu ar mērķi raţot bioloģiskos ieročus vai kaitēt cilvēcei. Visbeidzot 161.
pants nosaka atbildību par embriju izveidošanu ar kādu citu mērķi kā dzemdēšana, kā arī par
klonu jeb cilvēkam identisku radību izveidošanu vai citu procedūru veikšanu, kuru mērķis ir
rases selekcija.
Vadoties no iepriekš minētā, jāsecina, ka Krimināllikumā ir nepieciešami vairāki
pilnveidojumi. Ľemot vērā to, ka gēnu manipulācijas nav vienīgie jautājumi, attiecībā uz
kuriem būtu nepieciešams stingrāks regulējums, autors uzskata, ka visefektīvākais veids, kā
panākt atbilstošu regulējumu, ir jaunas nodaļas „Noziedzīgi nodarījumi bioētikā” ieviešana
Krimināllikumā. Bioētika ir pietiekoši plašs termins, lai tajā tiktu iekļauti gan pārkāpumi
attiecībā uz gēnu manipulācijām, gan eitanāzijas, klonēšanas, embriju aizsardzības un abortu
jautājumi, kā arī jebkādi citi biomedicīniska rakstura noziedzīgi nodarījumi, kas, ľemot vērā
tehnoloģiju un medicīnas straujo attīstību, varētu tikt regulēti nākotnē. Termina „bioētika” vietā
var lietot arī terminu „biomedicīnas ētika”. Abiem terminiem ir viena jēga, un to izvēlei nav
īpašas nozīmes.
100Уголовный кодекс Грузии. Pieejams http://www.law.edu.ru/norm/norm.asp?normID=1241370 (aplūkots
30.03.2011.)
101 LEY ORGÁNICA 10/1995, de 23 de noviembre, del Código Penal. Pieejams
http://www.boe.es/aeboe/consultas/bases_datos/doc.php?coleccion=iberlex&id=1995/25444 (aplūkots
30.03.2011.)
47
Attiecībā uz pantiem, kurus vajadzētu obligāti ieviest Krimināllikumā, jāmin atbildība par
cilvēka klona izveidošanu, ar klonu saprotot būtni, kas ir ģenētiski identiska dzīvam vai
mirušam cilvēkam. Ar šāda veida atbildības ieviešanu tiktu izveidots juridisks segums
Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 16. pantam. Arī šā likuma 15. pantā ir minētas
aizliegtas darbības, par kurām nav paredzēta atbildība Krimināllikumā. Aizliegums sapludināt
cilvēka un dzīvnieka dzimumšūnu kodolus apaugļošanas nolūkā un aizliegums cilvēka embriju
ievadīt primāta vai citas klases dzīvnieka organismā savā ziľā ir līdzīgs atsevišķu
iepriekšminēto valstu regulējumam par himēru radīšanas aizliegumu, jo, veicot minētās
darbības, tiks izveidots cilvēka hibrīds jeb himēra. Paredzot Krimināllikumā atbildību par klonu
un cilvēka hibrīdu izveidošanu, tiktu segts gan Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 16.
pants, gan 15. panta pirmā un otrā daļa. Autors uzskata, ka šie pārkāpumi ir jāsoda visbargāk, jo
cilvēka klona vai hibrīda izveidošana ir smags indivīda cieľas pārkāpums, turklāt tiek pārkāptas
indivīda tiesības uz dabisko nejaušību, un tādējādi tiek veiktas izmaiľas cilvēces genofondā. Ar
šādu darbību veikšanu tiktu apdraudētas gan sabiedrības intereses saglabāt dabisko genofondu,
gan radītās personas veselības un cieľas intereses, līdz ar to šīs apdraudētās intereses būtu
noziedzīgā nodarījuma sastāva objekts. Objektīvā puse būtu prettiesiskās darbības, kas vērstas
uz klona radīšanu.
Tā kā likums paredz arī aizliegumus iegūt cilvēka embriju vai augli zinātniskiem
pētījumiem, izmantot to kā audu un orgānu donoru un veikt nelegālu importu vai eksportu,
efektīvs atbildības regulējums būtu tādas normas ieviešana Krimināllikumā, kas noteiktu
atbildību par cilvēka embrija izmantošanu citos nolūkos, nekā mākslīgai apaugļošanai. Tādējādi
automātiski tiktu izslēgta iespēja, ka embrijs var tikt izmantots kaut kam citam, nekā
prokreācijai. Par šo nodarījumu būtu jāparedz vieglāks sods nekā par iepriekšminēto, jo
pārkāpuma gadījumā sekas nav tik bīstamas. Neskatoties uz to, izmantojot embriju
eksperimentiem vai kā donoru, tiek aizskarta embrija veselība, un par to ir jāparedz atbilstošs
sods. Objekts šajā gadījumā būtu embrija veselības intereses, un objektīvā puse – prettiesiskās
darbības, kas vērstas uz šā embrija interešu pārkāpšanu.
Jāievieš arī atbildība par bērna dzimuma izvēlēšanos, ja ar to nav saistīta ģenētiski
pārmantojama slimība, un par vienlaikus vairāk nekā trīs apaugļotu olšūnu implantēšanu
sievietē. Autors uzskata, ka sekas no šiem pārkāpumiem ir ar vismazāko bīstamības pakāpi,
48
tāpēc sodam būtu jābūt relatīvi vieglam. Jāľem vērā, ka vecāki, ja ļoti vēlas, bērna dzimuma
noteikšanas diagnostiku un izvēli var veikt valstī, kur tas ir atļauts. Tāpat arī ir pierādīts, ka
sieviete var iznēsāt vairāk par trim bērniem vienlaikus102, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka ar
vairāk par trīs apaugļotu olšūnu implantēšanu, varētu tikt nodarīts milzīgs kaitējums mātes
veselībai. Bērna dzimuma izvēles gadījumā par objektu var uzskatīt sabiedrības intereses par
genofonda saglabāšanu un daļēji arī embrija tiesības uz dabisko nejaušību. Objektīvā puse
attiecīgi būtu darbības, kuras vērstas uz embrija selekciju. Attiecībā uz mākslīgo apaugļošanu
vistuvākās intereses varētu būt mātes veselības intereses, jo, iznēsājot vairākus bērnus,
palielinās iespēja rasties veselības problēmām gan mātei, gan topošajiem bērniem. Šīs veselības
intereses arī būtu noziedzīga nodarījuma objekts. Objektīvā puse būtu darbības, ar kurām tiek
implantēts neatļauts skaits olšūnu sievietes organismā.
Saskaľā ar „Cilvēka genoma izpētes likumu” būtu nepieciešams Krimināllikumā paredzēt
atbildību attiecībā uz likuma 3. pantā norādītajiem ierobeţojumiem. Jau iepriekš tika
noskaidrots, ka 3.panta trešajā daļā iekļautais diskriminācijas aizliegums atspoguļojas
Krimināllikuma 149.1 pantā, bet attiecībā uz šā panta ceturtās daļas pārkāpumu, proti,
aizliegumu veikt cilvēka genoma izpēti citos nolūkos, nekā zinātniski pamatotas informācijas
iegūšanai, ko var izmantot personas un visas sabiedrības veselības uzlabošanai, nav paredzēta
atbildība. Vairumā iepriekšminēto krimināltiesisko regulējumu bija lielākā vai mazākā mērā
iekļauta atbildība par pārkāpumiem saistībā ar ģenētiskām manipulācijām un genoma pētīšanu.
Attiecīgās normas būtu jāľem vērā, izstrādājot jaunus pantus Krimināllikumā.
102 Nadya Suleman. Wikipedia. Pieejams http://en.wikipedia.org/wiki/Nadya_Suleman (aplūkots 30.03.2011.)
49
KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tezes:
1. Gēnu inţenierijas un biomedicīnas tehnoloģiju attīstība cilvēcei paver ļoti plašas iespējas,
lai uzlabotu sabiedrības un indivīdu dzīves kvalitāti, bet tajā pat laikā rodas potenciāli draudi
negatīvām sekām, ko var izraisīt šo tehnoloģiju neapdomāta un nekontrolēta pielietošana. Līdz
ar to jāsecina, ka šai nozarei ir nepieciešama stingra kontrole no leģislatīvās puses. Jau šobrīd
atsevišķās biomedicīnas jomās, piemēram, klonēšanā progresu ierobeţo nevis attiecīgo
tehnoloģiju trūkums, bet gan tiesiskais regulējums.
2. Eiropas Padomes pieľemtā Konvencija par cilvēktiesību un cieľas aizsardzību bioloģijā un
medicīnā un tās papildprotokoli nosaka vairākus ierobeţojumus un atrunas biomedicīnas jomā,
tostarp, cilvēka klonēšanas aizliegumu, aizliegumu mainīt indivīda genofondu, aizliegumu
izvēlēties bērna dzimumu. Šī Konvencija ir visievērojamākais starptautiskais akts biomedicīnas
jomā.
3. Ľemot vērā to, ka ar biomedicīnu saistītie regulējumi atšķiras starp valstīm, galvenokārt,
starp valstīm, kuras ir parakstījušas Konvenciju, un tām, kuras to nav veikušas, šie regulējumi ir
relatīvi viegli apejami, pārvietojoties uz teritoriju, kur nacionālie likumi neregulē attiecīgos
jautājumus. Šajā gadījumā vislabākais veids, kā to labot, būtu ieviest plašāka mēroga
starptautisko sadarbību. Līdzīgi kā narkotiku un terorisma apkarošanas gadījumā, valstīm būtu
jāsadarbojas, lai kontrolētu ar biomedicīnu saistītos jautājumus globālā līmenī. Diemţēl
pagaidām šāda veida tendence netiek piekopta, un absolūta vienprātība šajā jautājumā diez vai
kādreiz tiks panākta. Pat ja tā notiks, un tiks ieviesti stingri regulējumi šajā jomā starptautiskā
līmenī, visdrīzāk šī nozare attīstīsies nelegāli.
4. Analizējot citu Konvencijas parakstītājvalstu krimināllikumus, jāsecina, ka daudzi no tiem
paredz plašāku vai šaurāku atbildību par pārkāpumiem gēnu inţenierijas jomā. Vissastopamākie
atbildības pamati ir atbildība par cilvēka klonēšanu, neatļautu eskperimentu veikšanu ar cilvēka
embriju un tādu darbību veikšanu, kuru mērķis ir mainīt cilvēces genofondu, tai skaitā, bērna
selekciju pēc dzimuma.
5. Latvijas Republikas likumos ir paredzēti vairāki ierobeţojumi gēnu inţenierijas un ar to
saistītajās jomās, taču Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par šo ierobeţojumu pārkāpšanu.
Līdz ar to jāsecina, ka Krimināllikumā ir nepieciešami uzlabojumi, un viens no efektīvākajiem
50
veidiem, kā tos realizēt, ir ieviest Krimināllikumā jaunu nodaļu „Noziedzīgi nodarījumi
bioētikā”, līdzīgi kā tas ir jau izdarīts citās valstīs.
6. Jaunieviestajā Krimināllikuma nodaļā „Noziegumi bioētikā” būtu nepieciešams ietvert
pantus, kas nosaka sodus par citos Latvijas Republikas likumos noteikto aizliegumu pārkāpšanu
bioētikas jomā, piemēram, aizliegumi attiecībā uz klonēšanu, darbībām ar embriju, bērna
dzimuma izvēli, mākslīgo apaugļošanu, cilvēka genoma izpēti, u.c.
Šo pantu dispozīcijas varētu skanēt šādi:
6.1.Attiecībā uz klonēšanas aizliegumu:„Par jebkādu darbību veikšanu, kuru mērķis ir radīt
cilvēku, kas ir ģenētiski identisks citam dzīvam vai mirušam cilvēkam, vai kuru mērķis ir radīt
cilvēka un dzīvnieka hibrīdu, - ”
6.2.Attiecībā uz aizliegtām darbībām ar embriju:„Par cilvēka embrija iegūšanu citam nolūkam
kā prokreācijai, - ”
6.3.Attiecībā uz bērna dzimuma izvēles aizliegumu:„Par nelikumīgu bērna dzimuma selekciju, -
”
6.4.Attiecībā uz mākslīgo apaugļošanu:„Par nelikumīgu mākslīgās apaugļošanas veikšanu, - ”
6.5.Attiecībā uz cilvēka genoma izpēti: „Par nelikumīgu cilvēka genoma izpēti, - ”
Vissmagākais sods būtu jāparedz tādiem pārkāpumiem kā personas klonēšana vai himēras
radīšana, jo šāda veida darbības var nodarīt vislielāko kaitējumu. Pārkāpumi attiecībā uz
dzimumu izvēli un mākslīgo apaugļošanu ir relatīvi vieglāki.
7. Ir jāapsver iespēja cilvēka audus un orgānus uztvert kā īpašuma tiesību priekšmetu, lai
attiecībā uz to zādzību varētu realizēt Krimināllikumā paredzētās sankcijas.
8. Biomedicīnas ētikas pamatā ir četru principu – autonomijas, laba darīšanas, nekaitēšanas un
taisnīguma – teorija. Šie principi lielākā vai mazākā mērā atspoguļojas arī visos biomedicīnas
jomu regulējošos normatīvajos aktos. Četriem principiem ir ļoti liela līdzība ar demokrātijas
pamatprincipiem.
9. Lai noteiktu robeţu, cik tālu drīkst sniegties ar cilvēka ķermeni saistītās medicīniskās
manipulācijas, ir jāľem vērā un jāizprot cilvēka cieľas jēdziens, kurš ir viens no
visbūtiskākajiem biomedicīnas stūrakmeľiem.
10. Bioētika ir starpnozaru disciplīna, kas izpauţas arī tiesību aspektā. Lai risinātu bioētikas
problēmjautājumus, nevar atrauti skatīt krimināltiesības no citām tiesību nozarēm, piemēram,
valsts tiesībām un tiesību filozofijas.
51
ANOTĀCIJA
Šis darbs ir veltīts nozīmīgu bioētikas jautājumu aplūkošanai saistība ar krimināltiesībām,
precīzāk, ģenētiskās inţenierijas saistību ar Krimināllikumu.
Straujā attīstība tādās zinātnes nozarēs kā nanotehnoloģijas, ģenētiskā inţenierija,
manipulācijas ar audiem un cilmes šūnām, kā arī citās ar šīm saistītās biomedicīnas nozarēs
rada jaunu problēmu riskus, proti, robeţu noteikšana, cik tālu zinātne var sniegties.
Lai gan modernajiem atklājumiem medicīnā ir ļoti liels potenciāls uzlabot indivīda un visas
sabiedrības dzīvi kopumā, pastāv arī iespējamais risks, kuru nedrīkst par zemu novērtēt. Šāds
risks varētu rasties jauno tehnoloģiju neatbilstošas izmantošanas gadījumā, līdz ar to valstu
likumu normās ir svarīgi noteikt stingru regulējumu šo tehnoloģiju pielietošanai. Attiecīgi šo
normu pārkāpšanām ir jānosaka sankcijas krimināltiesībās. Šobrīd Krimināllikums pietiekošā
līmenī neregulē atsevišķus ar bioētiku saistītos jautājumus. Šo situāciju varētu labot pievienojot
Krimināllikumam jaunu nodaļu „Noziegumi biomedicīnā” vai papildināt esošās nodaļas ar
jaunām normām.
Atslēgas vārdi: bioētika, biomedicīna, ģenētiskā inţenierija, cilvēka cieľa.
52
ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This thesis is devoted to the important issue of bioethics in regards to national law, more
specifically, correlation of gene engineering and criminal law in Latvia.
The steady rate of current advances in medical technologies, nanotechnology, gene
engineering and science in general gives arise to a new problem – the boundaries of science or
in more specific terms – genetical engineering.
Although current medical discoveries have the potential of greatly improving life quality of
an individual and society in general, the potential of harm done by careless use of these
technologies is too high to go unregulated. Therefore, national and international legislation
should lay out precise rules governing use and application of these technologies. Criminal
legislation should provide appropriate responsibility for violation of such rules. Currently
Criminal Law of Latvia does not provide this, therefore should be improved by addition of a
new chapter „Offences Regarding Bioethics” or by incorporating new norms in the current
chapters.
Key words: bioethics, biomedicine, genetic engineering, human dignity.
53
ANOTĀCIJA KRIEVU VALODĀ
Эта работа посвящена оцениванию связи вопросов биоэтики с уголовным
правосудием, точнее связи генной инженерии с Уголовным правом.
Быстрое развитие таких научных областей как нанотехнологии, генная инженерия,
манипуляция с тканью и стволовыми клетками, а так же в других связанных с этим
отраслях биомедицины рождает возможность возникновения новых проблем, то есть,
очертание границы насколько далеко наука может вторгнутся.
Несмотря на то что новейшие открытие в медицине имеют очень большой
потенциал улучшить жизнь индивида и всего общества целиком, существует и
возможный риск, который нельзя недооценивать. Такой риск мог бы появиться при
несоответственном использовании новых технологий, поэтому в законодательных
нормах государств важно определить строгую регулировку в применении этих
технологий. Соответственно нарушение этих норм должно караться санкциями
уголовного правосудия. На данный момент Уголовное право не регулирует отдельные
вопросы связанные с биоэтикой на соответствующем уровне. Эту ситуацию можно
исправить дополнив Уголовное право с новой главой „Преступления в биомедицине”
или дополнить существующие главы новыми нормами.
Ключевые слова: биоэтика, генная инженерия, человеческое достоинство.
54
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN JURIDISKO AKTU SARAKSTS
Literatūra
1. Gēnu inţenierija. Pieejams http://www.liis.lv/vi/vigeninz.htm (aplūkots 01.04.2011.)
2. Gēnu inţenierija. Wikipedia. Pieejams http://en.wikipedia.org/wiki/Genetic_engineering
(aplūkots 30.03.2011.)
3. Bodies Revealed rīkotāji prasa Rīgas domei atsaukt aicinājumu nevest skolēnus uz izstādi.
Pieejams http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/44124/bodies-revealed-rikotaji-prasa-rigas-domeiatsaukt-
aicinajumu-nevest-skolenus-uz-izstadi (aplūkots 01.04.2011.)
4. IVF (in vitro fertilization) – apaugļošana ārpus organisma. Pieejams
http://www.embrions.lv/ivf.htm (aplūkots 01.04.2011.)
5. Eitanāzija: Eitanāzija praksē. Pieejams
http://lv.wikipedia.org/wiki/Eitan%C4%81zija#Eitan.C4.81zija_praks.C4.93 (aplūkots
01.04.2011.)
6. Krastiľš U., Liholaja V. Salīdzināmās krimināltiesības. Igaunija, Latvija, Lietuva. Rīga: Tiesu
namu aģentūra, 2004.
7. Liholaja V. Aborts: slepavība vai ...? Pieejams http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/667.pdf
(aplūkots 04.01.2011.)
8. Liholaja V. Bioētika un krimināltiesības. Grām.: Latvijas Universitātes raksti. 2008, 740. sēj-
Juridiskā zinātne- Latvijas Universitāte, 2008.
9. Meţinska S. Biomedicīnas ētiskās problēmas. Grām.: Biomedicīnas ētika: teorija un prakse-
Rīga: Rīgas Stradiľa universitāte, Humanitāro zinātľu katedra, 2006.
10. Neiders I. Eitanāzija, dzīvība un medicīna. Grām.: Biomedicīnas ētika: teorija un prakse- Rīga:
Rīgas Stradiľa universitāte, Humanitāro zinātľu katedra, 2006.
55
11. Olsena S. Promocijas darbs: Miruša cilvēka aizsardzība un audu izmantošana medicīnā. – Rīga,
2010.
12. Sīlis V. Četru principu loma mūsdienu medicīnas ētikā. Grām.: Biomedicīnas ētika: teorija un
prakse- Rīga: Rīgas Stradiľa universitāte, Humanitāro zinātľu katedra, 2006.
13. Sīle V. Medicīnas ētikas pamatprincipi. – Rīga: Zinātne, 1999.
14. Tomsons K. Eitanāzija v. tiesības uz dzīvību un tiesības uz privāto dzīvi. Jurista Vārds,
2010.1.jūnijs, nr.22 (617).
15. American anthrax outbreak of 2001. Pieejams
http://www.ph.ucla.edu/epi/bioter/detect/antdetect_intro.html (aplūkots 30.03.2011.)
16. Cure for baldness on the horizon as scientists grow world's first hair follicles using stem cells.
Pieejams http://www.dailymail.co.uk/health/article-1339485/Cure-baldness-horizon-scientistsgrow-
worlds-hair-follicle-using-stem-cells.html (aplūkots 30.03.2011.)
17. Gene therapy: Treating the bubble babies. Pieejams
http://genome.wellcome.ac.uk/doc_WTD020936.html (aplūkots 02.01.2011.)
18. Fertility expert:”I can clone a human being”. Pieejams
http://www.independent.co.uk/news/science/fertility-expert-i-can-clone-a-human-being-
1672095.html (aplūkots 02.01.2011.)
19. Found: the gene that could grow new teeth. Pieejams http://www.dailymail.co.uk/health/article-
1153575/Found-gene-grow-new-teeth.html (aplūkots 02.01.2011.)
20. Frey R. G. Bioethics. Routledge Encyclopedia of Philosophy. 1st ed.: Routledge, 1998. Pēc
Sīlis V. Četru principu loma mūsdienu medicīnas ētikā. Biomedicīnas ētika: teorija un prakse.
Rīga : Rīgas Stradiľa universitāte, 2006.
21. From SemBiosys, A New Kind Of Insulin. Pieejams
http://www.businessweek.com/magazine/content/07_33/b4046083.htm (aplūkots 02.01.2011.)
56
22. Food of the Future: in vitro Meat? Pieejams http://dmsbulletin.hms.harvard.edu/?p=1085
(aplūkots 15.04.2011.)
23. Full-face transplant in Spain called world 1st. Pieejams
http://www.cbc.ca/health/story/2010/04/23/face-transplant-full-spain.html (aplūkots
02.01.2011.)
24. Insect-resistant Crops Through Genetic Engineering. Pieejams
http://www.aces.uiuc.edu/vista/html_pubs/biotech/insect.htm (aplūkots 02.01.2011.)
25. Jehovah’s Witnesses, Blood Transfusions, and the Tort of Misrepresentation. Pieejams
http://centauro.cmq.edu.mx/dav/libela/paginas/infoEspecial/pdfArticulosLaicidad/100101176.p
df (aplūkots 04.01.2011.)
26. Looking Forward with Aubrey de Grey. Pieejams
http://longevity.stanford.edu/wordpress/vitality/2010/12/06/looking-forward-with-aubrey-degrey/
(aplūkots 30.03.2011.)
27. Lolas Stepke F. Bioethics. Chile: Impresos Universitaria, 1999. Pieejams
http://books.google.com/books?id=XKDfNt5EfZsC&printsec=frontcover&dq=Bioethics+Ferna
ndo+Lolas+Stepke&hl=en&ei=DhcpTcDkHcWDOpvy0bcC&sa=X&oi=book_result&ct=result
&resnum=1&ved=0CCYQ6AEwAA#v=onepage&q&f=false (aplūkots 03.01.2011.)
28. Nilsson K. Eugenics: A Historical Analysis. Pieejams
http://campus.udayton.edu/~hume/Eugenics/eugenics.htm (aplūkots 30.03.2011.)
29. Obama Lifts Bush’s Strict Limits on Stem Cell Research. Pieejams
http://scienceinsociety.northwestern.edu/content/news/2009/mar/obama-lifts-bushs-strictlimits-
stem-cell-research (aplūkots 02.01.2011.)
30. Obama Signs Law Banning Federal Embryo Research Two Days After Siging cive Order to OK
It. Pieejams http://www.cnsnews.com/node/44943 (aplūkots 02.01.2011.)
57
31. One-Fifth of Human Genes Have Been Patented, Study Reveals. Pieejams
http://news.nationalgeographic.com/news/2005/10/1013_051013_gene_patent.html (aplūkots
02.01.2011.)
32. Professor believes humans will live to be 150 years old. Pieejams
http://blog.cleveland.com/health/2008/12/professor_believes_humans_will.html (aplūkots
02.01.2011.)
33. Reflections on Human Cloning. Pieejams
http://www.ewtn.com/library/PROLIFE/ORCLONES.HTM (aplūkots 02.01.2011.)
34. Replacement Bones, Grown to Order in the Lab. Pieejams
http://www.nytimes.com/2010/03/28/health/research/28novelties.html (aplūkots 02.01.2011.)
35. Res extra commercium. Wikipedia. Pieejams
http://en.wikipedia.org/wiki/Res_extra_commercium (aplūkots 06.05.2011.)
36. Shannon T.A. An introduction to bioethics. United States of America: Paulist Press, 1997.
Pieejams
http://books.google.com/books?id=uzS0AXUkXCcC&printsec=frontcover&dq=An+introducti
on+to+bioethics&hl=en&ei=1RYpTcGABsSZOt6FrY8D&sa=X&oi=book_result&ct=result&r
esnum=1&ved=0CCcQ6AEwAA#v=onepage&q&f=false (aplūkots 03.01.2011.)
37. Spanish parliament approves 'human rights' for apes. Pieejams
http://www.guardian.co.uk/world/2008/jun/26/humanrights.animalwelfare (aplūkots
30.03.2011.)
38. Strategies for Engineered Negligible Senescence. Wikipedia. Pieejams
http://en.wikipedia.org/wiki/Strategies_for_Engineered_Negligible_Senescence#Types_of_agin
g_damage_and_treatment_schemes (aplūkots 30.03.2011.)
58
39. Swine Flu May Be Human Error; WHO Investigates Claim (Update1). Pieejams
http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601087&sid=afrdATVXPEAk&refer=worldwid
e (aplūkots 02.01.2011.)
40. The Fertility Institutes. Pieejams http://www.fertility-docs.com (aplūkots 02.01.2011.)
41. The Science of Growing Body Parts. Pieejams
http://www.time.com/time/health/article/0,8599,1679115,00.html (aplūkots 02.01.2011.)
42. Vision Restored to Blind Patients in Gene Therapy Breakthrough. Pieejams
http://singularityhub.com/2009/01/09/vision-restored-to-blind-patients-in-gene-therapybreakthrough
(aplūkots 02.01.2011.)
43. What is Bioethics? Pieejams http://libguides.stthomas.edu/bioeth (aplūkots 03.01.2011.)
44. What is gene therapy? Pieejams
http://learn.genetics.utah.edu/content/tech/genetherapy/whatisgt (aplūkots 30.03.2011.)
45. Zylinska J. Bioethics in the age of new media. United States of America: The MIT Press, 2009.
Pieejams
http://books.google.com/books?id=tkPxWAc07dgC&printsec=frontcover&dq=Bioethics+in+th
e+age+of+new+media&hl=en&src=bmrr&ei=DBYpTZTtGIXpOfbRtc0C&sa=X&oi=book_res
ult&ct=result&resnum=1&ved=0CCMQ6AEwAA#v=onepage&q&f=false (aplūkots
03.01.2011.)
46. Крылова Н.Е. Некоторие уголовно-правовые проблемы применения современных
биомедицинских технологий.: Российский ежегодник уголовного права 2007 Но 2.
Москва: Издателский дом, 2008.
47. Крылова Н.Е. Уголовное право и биоэтика: проблемы, дискуссии, поиск решений.
Москва: Инфа-М, 2006.
48. Овчинский В.С.. Криминология и Биотехнологии. Maskava: Норма, 2005.
49. Романовский Г.Б. Гносеология права на жизнь. Санкт-Петербург: Юридический центр
Пресс, 2003.
59
50. Тасаков С. В. Нравственные основы норм угаловного права о преступлениях против
личности. Юридический центр Пресс, 2008.
51. Хазова О.А. Правовые аспекты применения вспомогательных репродуктивных
технологий в России. Grām.: Современное медицинское право. Сборник научных трудов-
Москва: Инион Ран, 2003.
Normatīvie akti
Starptautiskie tiesību akti
1. Bērna tiesību deklarācija. Pieejams http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/berndekl.htm
(aplūkots 04.01.2011.)
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/44/EK, 1998. 6. Jūlijs. Pieejams http://eurlex.
europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31998L0044:LV:HTML (aplūkots
30.03.2011.)
3. Konvencija par cilvēktiesību un cieľas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: konvencija par
cilvēktiesībām un biomedicīnu. Pieejams http://www.humanrights.lv/doc/regional/ctmed.htm
(aplūkots 30.03.2011.)
4. Papildprotokols konvencijai cilvēktiesību un cieľas aizsardzībai bioloģijā un medicīnā, kas
aizliedz cilvēku klonēšanu. Pieejams
http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibu_akti/eiropas_padomes_dokumenti/?doc=258 (aplūkots
30.03.2011.)
5. Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Pieejams
www.humanrights.lv/doc/vispaar/pptpakc.htm (aplūkots 04.01.2011.)
6. Vispārējā bioētikas un cilvēktiesību deklarācija. Pieejams
http://www.unesco.lv/lat/index/news/all_news/news1158151471.html (aplūkots 21.03.2011.)
60
7. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejams
http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/vispcd.htm (aplūkots 04.01.2011.)
8. Convention on the prohibitation of the developement, production and stockpiling of
bacteriological (biological) and toxin weapons and on their destruction. Pieejams
http://www.likumi.lv/doc.php?id=41734 (aplūkots 30.03.2011.)
9. Declaration on Euthanasia. Pieejams
http://www.wma.net/en/30publications/10policies/e13/index.html (aplūkots 21.03.2011.)
10. Declaration on Human Organ Transplantation (1987). Pieejams
http://www1.umn.edu/humanrts/instree/organtransplantation.html (aplūkots 21.03.2011.)
11. Declaration of Venice on Terminal Illness (1983). Pieejams
http://www1.umn.edu/humanrts/instree/venice.html (aplūkots 21.03.2011.)
12. Nuremberg code. Pieejams http://ohsr.od.nih.gov/guidelines/nuremberg.html (aplūkots
01.04.2011.)
13. Statement on Fetal Tissue Transplantation. Pieejams
http://www.wma.net/en/30publications/10policies/20archives/f7/index.html (aplūkots
21.03.2011.)
14. Statement on In-Vitro Fertilization and Embryo Transplantation. Pieejams
http://www.wma.net/en/30publications/10policies/20archives/e5/index.html (aplūkots
21.03.2011.)
15. Universal Decleration on the Human Genome and Human Rights. Pieejams
http://portal.unesco.org/en/ev.php-
URL_ID=13177&URL_DO=DO_TOPIC&URL_SECTION=201.html (aplūkots 21.03.2011.)
Latvijas Republikas normatīvie akti
16. Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1993. 1.jūlijs, nr.43.
17. Cilvēka genoma izpētes likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002. 3. jūnijs, nr.99.
18. Krimināllikums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8. jūlijs, nr. 199/200.
61
19. Par miruša cilvēka ķermeľa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā: LR
likums. Ziľotājs, 1993.1. janvāris, nr.1.
20. Patentu likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2007. 15. Februāris, nr.34.
21. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002. 31.
Janvāris, nr.27.
Citu valstu tiesību akti
22. Constitution of the Slovak Republic. Pieejams http://www.slovak-republic.org/constitution/
(aplūkots 04.01.2011.)
23. LEY ORGÁNICA 10/1995, de 23 de noviembre, del Código Penal. Pieejams
http://www.boe.es/aeboe/consultas/bases_datos/doc.php?coleccion=iberlex&id=1995/25444
(aplūkots 30.03.2011.)
24. Penal Code of Estonia. Pieejams
http://www.legislationline.org/download/action/download/id/1280/file/4d16963509db70c09d23
e52cb8df.htm/preview (aplūkots 30.03.2011.)
25. The Criminal Code of Romania. Pieejams
http://www.legislationline.org/download/action/download/id/1695/file/c1cc95d23be999896581
124f9dd8.htm/preview (aplūkots 30.03.2011.)
26. The Criminal Code of the Azerbaijan Republic. Pieejams
http://www.legislationline.org/download/action/download/id/1658/file/4b3ff87c005675cfd7405
8077132.htm/preview (aplūkots 30.03.2011.)
27. The Criminal Code of the Russian Federation. Pieejams
http://www.legislationline.org/download/action/download/id/1697/file/0cc1acff8241216090943
e97d5b4.htm/preview (aplūkots 30.03.2011.)
28. Конституция Российской Федерации. Pieejams http://www.gov.ru/main/konst/konst0.html
(aplūkots 04.01.2011.)
62
29. Уголовный кодекс Грузии. Pieejams
http://www.law.edu.ru/norm/norm.asp?normID=1241370 (aplūkots 30.03.2011.)
Judikatūra
1. Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmums lietā Nr. 2006-41-01. Pieejams
www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2006-41-01Izbeigshanas_leemums.rtf (aplūkots 30.03.2011.)
2. Stamford Hospital v. Vega. 236 Conn. 646, 656, 674 A.2d 821 (1996) Pieejams
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11648307 (aplūkots 30.03.2011.)
63
PIELIKUMI
Pielikums Nr.1.
Cilvēka dzīves ilguma salīdzinājuma tabula atsevišķiem laika posmiem.
Laika posmi
Vidējais dzīves ilgums
(gados)
Paleolīts 33
Neolīts 20
Bronzas laikmets 18
Bronzas laikmets, Zviedrijā 40-60
Senā Grieģija 20-30
Klasiskā Roma 20-30
Pirms-Kolumba Ziemeļamerika 25-35
Viduslaiku Islama kalifāts 35+
Viduslaiku Lielbritānija 20-30
Agrais 20. Gadsimts 30-40
Šobrīd 70 (2008 est.)
Dati no interneta - http://en.wikipedia.org/wiki/Life_expectancy
64
Dokumentārā lapa
Maģistra darbs „Bioētikas krimināltiesiskie aspekti” izstrādās LU Juridiskajā fakultātē.
Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi, izmantoti tikai tajā norādītie
informācijas avoti un iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.
Autors: Jānis Lisovskis
Rekomendēju darbu aizstāvēšanai
Vadītāja: Dr. iur., prof. Valentija Liholaja
Darbs iesniegts Krimināltiesisko zinātľu katedrā 02.05.2011.
Metodiķe:
Hello dear Sir / Madam
AtbildētDzēstEs esmu DR. KATE ADAMS un ārstēšana nieru pirkšana / pārdošana,
Mēs specializējamies uz pirkšanu un pārdošanu dažviet
Ķermeņa, aknas, nieres, sirdis un citas delikāts ķermeņa daļas.
ķermenis. Mums ir labi aprīkota slimnīca, un mani medicīnas kolēģi
Labi apmācīti. Nebūs nepieciešams, lai jūs varētu baidīties, jo Surgery ir dzīve bez operācijas. Tāpēc ikviens ieinteresētā puse būtu sazināties ar mūsu ierēdņu kateadams946@gmail.com Satur Pārliecinieties, ka jums, nevilcinieties sazināties ar mums, jo mēs, protams, pārliecināties, ka mēs strādājam kopā ar jums, un arī mēs nodrošinās, ka jums patīk uzņēmējdarbību ar mums.
E-pasts: kateadams946@gmail.com
Paldies
Dr. KATE
Vai jūs vēlaties iegādāties nieres vai arī vēlaties pārdot nieres? Vai Tu esi
AtbildētDzēstMeklējot iespēju pārdot savu nieru naudu sakarā ar
Finanšu sabrukums, un jūs nezināt, ko darīt, tad sazinieties ar mums
Šodien mēs piedāvājam jums labu devu nieram. Mani sauc
Ārsts Daniels ir nefrologs UBTH medicīnas centrā. Mūsu
Klīnika ir specializējusies Slimnīcas ķirurģijā, un mēs arī nodarbojamies ar pirkšanu
Un nieru transplantācija ar atbilstošu donoru.
Mēs atrodamies Indijā, Turcijā, Nigērijā, ASV, Malaizijā. Ja Jums ir
Interesē nieru pārdošana vai iegāde, lūdzu, nevilcinieties
Sazinieties ar mums pa e-pastu.
E-pasts: Doctordaniel95@outlook.com vai Doctordanielben@gmail.com
WhatsApp skaits: +2349028230916.
Ar laba vēlējumiem.
Dr Daniels.
Vai jūs vēlaties iegādāties nieres vai arī vēlaties pārdot nieres? Vai jūs meklējat iespēju pārdot nieres naudu par finanšu traucējumiem, un jūs nezināt, ko darīt, pēc tam sazinieties ar mums šodien un mēs piedāvājam jums labu devu nierēm. Mans vārds ir Dr. Vincents ir nefrologs UBTH medicīnas centrā. Mūsu klīnika specializējas nieru slimību ārstēšanā, un mēs arī nodarbojamies ar nieru iegādi un transplantāciju ar atbilstošu donoru. Mēs atrodamies Indijā, Turcijā, Nigērijā, ASV, Malaizijā. Ja jūs interesē nieres pārdošana vai iegāde, lūdzu, nevilcinieties
AtbildētDzēstSazinieties ar mums pa e-pastu.
E-pasts: drvincentodigie@gmail.com
WhatsApp: +2349037279893
Ar laba vēlējumiem.
Dr Vincent
Vai jūs vēlaties iegādāties nieres vai vēlaties pārdot nieres? Vai Tu esi
AtbildētDzēstMeklējot iespēju pārdot savu nieru naudu sakarā ar
Finanšu sabrukums, un jūs nezināt, ko darīt, tad sazinieties ar mums
Šodien mēs piedāvāsim jums labu devu nieram. Mani sauc
Ārsts Daniels ir nefrologs UBTH medicīnas centrā. Mūsu
Klīnika ir specializējusies nieru slimības ārstēšanā, un mēs arī nodarbojamies ar pirkšanu
Un nieru transplantācija ar atbilstošu donoru.
Mēs atrodamies Indijā, Turcijā, Nigērijā, ASV, Malaizijā. Ja Jums ir
Interesē nieru pārdošana vai pirkšana, lūdzu, nevilcinieties
Sazinieties ar mums pa e-pastu.
E-pasts: Doctordaniel95@outlook.com vai Doctordanielben@gmail.com
Ar laba vēlējumiem.
Dr Daniels.
Vai jūs vēlaties iegādāties nieres vai arī vēlaties pārdot nieres? Vai Tu esi
AtbildētDzēstmeklējot iespēju pārdot savu nieru naudu sakarā ar
finanšu sabrukums, un jūs nezināt, ko darīt, tad sazinieties ar mums
šodien mēs piedāvājam jums labu devu nieram. Mani sauc
Ārsts Daniels ir nefrologs UBTH medicīnas centrā. Mūsu
Klīnika ir specializējusies Slimnīcas ķirurģijā, un mēs arī nodarbojamies ar pirkšanu
un nieru transplantācija ar atbilstošu donoru.
Mēs atrodamies Indijā, Turcijā, Nigērijā, ASV, Malaizijā. Ja Jums ir
interesē nieru pārdošana vai iegāde, lūdzu, nevilcinieties
sazinieties ar mums pa e-pastu.
E-pasts: Doctordaniel95@outlook.com vai Doctordanielben@gmail.com
Ar laba vēlējumiem.
Dr Daniels.
Tas ir, lai informētu sabiedrību par veselīgu vīrieti vai sievieti
AtbildētDzēstun 100% nopietni
ziedojot viņu nieres, steidzami jāsazinās ar Dr.
Džonsons, es esmu nefrologs vispārējā slimnīcā ..
Tā kā mums ir daudz pacientu, kuri šeit ir nieru transplantācijas, Are
jūs meklējat iespēju ziedot savu nieru naudu sakarā ar
finanšu sabrukums, mūsu slimnīca ir specializējusies nieru operācijas / transplantācijas
un citu orgānu ārstēšanu, mēs arī nodarbojas ar pirkšanu un
nieru transplantācija
ar dzīvo un veselīgu donoru. Mēs piedāvājam $ 800,000.00 USD par
Jūsu nieres Ja
jūs interesē ziedot nieres, lūdzu, nevilcinieties
sazinieties ar mums pa e-pastu; generalhospital121@gmail.com
NATIONAL KIDNEY FOUNDATION
AtbildētDzēstSveiki!
Mums ir vajadzīgi gatavi nieru donori, kas vēlas ziedot nieres orgānus par summu
430 000. Donoram jābūt vismaz 18 gadus vecam un klīniski veselīgam.
Slimnīca sedz pusi donoru pirms operācijas sākšanas.
Vai tev ir vajadzīga nauda?
Vai arī jūs vēlaties glābt dzīvību?
Sūtiet mums e-pastu caur (kidneyfoundation156@gmail.com), zvaniet vai rakstiet mums uz whatsApp +1 (559) 744-3171 uz jautājumiem ...
Vai vēlaties pārdot savu nieru? vai Vai jūs meklējat iespēju pārdot savu nieru par naudu, jo tas ir finansiāli nojaukts, un jūs nezināt, ko darīt, tad sazinieties ar mums šodien un mēs jums piedāvāsim labu summu Jūsu nierei. Mans vārds ir (doktors Elvis Whyte), kas esmu mūsu slimnīcas specializācijā, kas specializējas nieru ķirurģijā, un mēs arī nodarbojamies ar nieru pirkšanu un transplantāciju ar dzīvo donoru. Lai iegūtu vairāk informācijas, sazinieties ar e-pastu: doctorelviswhyte@gmail.com vai whatsapp mums +2347083629144
AtbildētDzēstDear Sir / Madam,
AtbildētDzēstVai vēlaties pārdot savu nieru?
Jūs meklējat iespēju pārdot savu nieru par naudu, jo finanšu sabrūk, un jūs nezināt, ko darīt, tad sazināties ar mums šodien un es jums piedāvāsšu labu nieru daudzumu. Mans vārds ir Dr Kate. Es esmu Frenologs Universitātes slimnīcās Bristol NHS Foundation Trust. Mūsu slimnīca specializējas nieru operācijās, un mēs arī nodarbojamies ar iegādi un nieru transplantāciju ar atbilstošu donoru. Mēs atrodamies Apvienotajā Karalistē, ASV, Malaizijā. Ja esat ieinteresēts pārdot vai iegādāties nieru, lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu: kateadams946@hotmail.com
Mans viedoklis
Dr Kate Adams
Tālruņa numurs: 2348146161694
drkateadamsblog.wordpress.com
Mēs piedāvājam visu veidu finanšu aizdevumus, īstermiņa un ilgtermiņa, sākot no €10,000 līdz €10,000,000 personām, kam nepieciešama finansiāla palīdzība. Uzņēmumi var saņemt aizdevuma summu līdz €100,000,000.00. Procentu likme ir 3%, visā aizdevuma atmaksas periodā no 1 gada līdz 30 gadiem. Norādiet to aizdevuma pieteikumos precīzu summu, kuru vēlaties aizņemties un atmaksas periodu aizdevumu. Lūdzu, jūtieties brīvi rakstīt jūsu veida aizdevumi: rakstiet mums tagad, izmantojot: unique2aal@gmail.com
AtbildētDzēst-Personīgais kredīts
-Mortgage
-Komerciāls kredīts
-Kredīta izpirkšana.
-Hipotekārais kredīts
-Visu veidu ieguldījumi.
Utt.
WhatsApp: +16169524380