Darbu veikšanas projekta apraksts

Darbu veikšanas projekta apraksts
Bērnudārza (pirmskolas izglītības iestādes) „Vāverīte” būvniecība
Ziedu iela 15, Kuldīga
Rīga, 2011.
2

1. Vispārējā informācija
Darbu veikšanas projekts izstrādāts objektam: Bērnudārza (pirmskolas izglītības iestādes)„Vāverīte” būvniecība, Ziedu iela 15
DVP izstrādāts pamatojoties uz izstrādāto Darbu organizēšanas un tehnisko projektu. DVP izstrādāts atbilstoši LBN 310-05 ‘’Darbu veikšanas projekts’’ prasībām. DVP norādītie materiāli saskaņojami ar pasūtītāju un var tik nomainīti ar analogiem.



2. Sagatavošanas darbi:
1. Nožogo būvlaukumu ar 2 m augstu būvžogu, papildus uzstādot vārtus.
2. Uzstāda būvtāfeli ar informāciju par būvobjekta pasūtītāju, būvkomersantu, projektētāju, autorauzraugu, būvuzraugu, būvdarbu vadītāju norādot kontaktinformāciju par būvniecības sastāva dalībniekiem.
3. Uz žoga ārējas puses un pie vārtiem uzstādīt brīdinošos plakātu : „Uzmanību!”, „Bīstamā zona!” un „Staigāt aizliegts!”.
4. Uzstāda elektrosadali elektroenerģijas padevei būvniecības vajadzībām.
5. Laukuma apgaismojuma ierīkošana būvniecības vajadzībām
6. Nodrošina ūdenspadevi.
7. Uzstāda autonomus skaitītājus, lai varētu noteikt patērēto resursu izmaksas.
8. Ierīko strādnieku vagoniņus-ģērbtuves, WC un atpūtas telpu.
9. Ierīko pagaidu noliktavu būvmateriālu un instrumentu glabāšanai.
10. Ierīko atsevišķu vagoniņu būvdarbu vadītājam.
11. Iekārto būvgružu tvertņu novietošanas laukumus.
12. Ugunsdrošības nodrošināšanai objektā izvietots ugunsdrošības stends, kas aprīkots ar pirmās nepieciešamības ugunsdzēsības līdzekļiem.
13. Būvdarbu veikšanai izmanto sekojošus mehānismus un agregātus:
 tērauda stropes ar cilpām;
 metināmo agregātu;
 kravas automašīnas ar dažādu celtspēju;
 ekskavatoru ar kausu tranšeju rakšanai;
 autokrānu ar izlici līdz 45 m; celtspēju-4t;
4
 veidņu vibratoru 130 W; 380V;
 betona maisītāju -150l;
 vibroblieti grunts blietēšanai;
 sūkņus betona padošanai;
 sastatnes;
 elektroinstrumentus;
 grozs-pacēlājs ar izlici;
Projektā norādītie mehānismi, iekārtas un materiāli var tikt aizstāti ar citu firmu analogas jaudas un kvalitātes mehānismiem, iekārtām un materiāliem.
3. Būvlaukuma organizēšana
Organizējot būvlaukumu, jānosaka bīstamās zonas, kuras jāapzīmē ar drošības zīmēm un uzrakstiem pēc noteiktas formas. Lai izvairītos no cilvēku iekļūšanas bīstamajās zonās, tās jānorobežo ar aizsargnožogojumiem. Būvniecības procesā iesaistītie būvstrādnieki, darbu vadītāji, kā arī jebkurš būvobjekta apmeklētājs, pārbaudītājs drīkst atrasties objekta teritorijā tikai ar būvķiveri galvā, atbildīgais ir būvobjekta tiešais darbu vadītājs. Nepiederošām personām būvobjektā atrasties aizliegts.
4. Strādājošo darba un sadzīves apstākļu organizēšana
Darbā tiek algoti profesionāli strādnieki – maiņas garums ir astoņas darba stundas. (8.00 – 17.00) ar vienas pusdienas stundas pārtraukumu. Nedēļā tiek strādās piecas dienas. Sestdienas, svētdienas un svētku dienas ir brīvdienas.
Darbu objektā kontrolē sertificēts būvdarbu vadītājs un būvuzraugs. Uzsākot darba dienu būvobjekta notiek būvdarbu vadītāja un strādnieku sapulce, kurā tiek izrunāti dienas plāni un katram strādniekam tiek iedalīts savs darbs.
Būvlaukumā paredzēts strādnieku ģērbtuves, sanitārais mezgls, atpūtas telpa, instrumentu noliktava. Strādājošo sadzīves telpas, izvietojamas konteineru tipa pārvietojamas ēkas.
Būves vadītāju telpās jāparedz vieta darba sanāksmēm.
5
5. Vides aizsardzības nosacījumi
Darbu veikšanas laika periodā nepieciešams izpildīt vides aizsardzības prasības:
 zemes aizsardzības un racionālas izmantošanas pasākumi
 atmosfēras aizsardzības un trokšņa līmeņa pazemināšanas pasākumi
 ūdens resursu aizsardzības pasākumi.
Zemes aizsardzības un racionālas izmantošanas pasākumi ietver:
 javu un betona maisījumu pieņemšanas speciālo ierīču izmantošana
 celtniecības mehānismu un iekārtu uzpildīšana ar degvielu, izslēdzot degvielu un viegli degošo materiālu noplūdi zemē, būvgružu izvešana.
Atmosfēras aizsardzības pasākumi ietver pasākumus, kuri aizsargā cilvēkus un apkārtējo vidi no kaitīgo vielu noplūdēm. Šim nolūkam nepieciešams paredzēt:
 elektroenerģijas izmantošana cietā un šķidrā kurināmā vietā
 strādājot ar indīgām vielām lieto aizsarg līdzekļus, kas pasargā ādu un elpu ceļus no indīgo vielu saskares.
Trokšņa līmeņa pazemināšanas pasākumu mērķis ir normālu darba un sadzīves apstākļu nodrošināšana un ietver:
 elektro- un hidraulisko dzinēju plašāka izmantošana
 dzinēju trokšņa līmeņa pazemināšana
 tehnoloģiskās disciplīnas ievērošana.
Ūdens resursu aizsardzībā nepieciešams nepieļaut celtniecības atkritumu un smērvielu izmešanu notekūdeņos.
Pirms darbu uzsākšanas nodrošināt koku stumbru aizsardzību, kas atrodas mašīnu un mehānismu darbības zonā, jānorobežo ar dēļiem 2 m augstumā. Nepieļaut apstādījumu piegružošanu ar būvgružiem. Projektā paraudzētie koki un krūmi tiek nozāģēti.
6. Darba aizsardzības prasības
Veicot būvlaukuma sagatavošanas darbus, riska faktori ir:
 Troksnis no dažādiem instrumentiem ( motorzāģi, pneimatiskajiem instrumentiem,
6
blietes u.c.) traktoriem, ekskavatoriem, automašīnām. Ieteicamie darba aizsardzības pasākumi ir individuālo aizsardzības lietošana (austiņas, ausu aizbāžņi u.c.), strādājot pielietot rotācijas principu, lai darbinieki ilgstoši nav pakļauti trokšņa apstākļos, jāievēro MK noteikumus Nr.66 “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret trokšņa radīto risku’’
 Vibrācijas – vietējā vibrācija no dažādiem instrumentiem, vispārējā vibrācija strādājot automašīnās un traktoros. Ieteicamie darba aizsardzības pasākumi ir individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana (pretvibrācijas cimdi), strādājot pielietot rotācijas principu, lai darbinieki nav ilgstoši pakļauti vibrācijas kaitīgai ietekmei.
 Mikroklimats strādājot āra apstākļos pie pazeminātas temperatūras . Ieteicamie darba aizsardzības pasākumi ir strādājošo apgādāšana ar attiecīgiem darba apģērbiem, aukstajā laikā nodrošināt siltas telpas ar iespēju sasildīties, lietus laikā apgādāt ar lietusmēteļiem vai veikt līdzīgus pasākumus.
 Smags darbs, pārnēsājot dažādus materiālus, atkritumus u.c. smagumus. Ieteicamie darba aizsardzības pasākumi darba plānošana un organizēšana tādā veidā, lai būtu iespējama mehānisko iekārtu izmantošana. Pārnēsājot smagumus, jāievēro MK noteikumi Nr.344 ‘’Darba aizsardzības prasības, pārvietojot smagumus.’’
 Ekspluatējot kravas celtņus, ievērot MK noteikumus Nr.85 ‘’Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība.’’
 Aizsardzība pret krišanu no augstuma. Ieteicamie darba aizsardzības pasākumi - bīstamās darba vietas aprīkot ar aizsarg nožogojumiem vai izmantot drošības jostu. Aprīkot bīstamās darba vietas ar drošības zīmēm. Ievērot MK noteikumus Nr.526 ‘’Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā.’’
 Aizķeršanās aiz dažādiem priekšmetiem, iekrišana tranšejās, būvbedrē. Ieteicamie darba aizsardzības pasākumi ir gājēju ceļu ierīkošana un marķēšana ar lentām. Izraktās tranšejas, materiālu vai atkritumu novietnes jāiezīmē vai jānorobežo, lai nebūtu iespējama strādājošo nejauša piekļūšana.
 Nepietiekams būvlaukuma apgaismojums. Ievērot darba aizsardzības prasības, kas norādītas MK noteikumos Nr.92 ‘’Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus’’
 Traumatisma riska faktori no mašīnām, instrumentiem, rokas darbarīkiem, darbības ar ēku konstrukcijām, sagatavēm, materiāliem, viegli uzliesmojošām vielām, elektrības un ugunsgrēka. Ieteicamie darba aizsardzības pasākumi ir darbinieku instruēšana par darba drošības prasību ievērošanu, darba aizsardzības pasākumu ieviešana un
apmācība darba aizsardzības pasākumu ieviešanā un apmācība darba aizsardzības
7
jautājumos, darba vietas iekārtošana atbilstoši MK noteikumiem Nr.125 ‘’Darba aizsardzības prasības darba vietās’, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana atbilstoši MK noteikumiem Nr.327 ‘’Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus’’, drošības zīmju lietošana atbilstoši MK noteikumiem Nr.400 ‘’Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā’’, lietojot trepes un sastatnes atbilstoši MK noteikumiem Nr.526 ‘’Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā’’
Lai samazinātu kaitīgo un bīstamo riska faktoru ietekmi darba vietās, veicot augstāk minētos darbus objektā, nepieciešams ievērot darba drošības instrukciju prasības, saskaņā ar darba drošības instrukciju kopsarakstu.
Pie būvdarbu izpildes tiek pielaisti apmācīti darbinieki, kas izgājuši ievadinstruktāžu un instruktāžu darba vietā. Atkārtota instruktāža tiek veikta ne retāk kā reizi gadā. Ārpuskārtas instruktāža tiek veikta tad, ja tiek konstatēti rupji darba drošības noteikumu pārkāpumi, ja uzsāk strādāt ar jaunu instrumentu un pēc jaunām tehnoloģijām. Instruktāžas rezultātus piefiksē speciālā darba drošības instruktāžas žurnālā, kas pastāvīgi glabājas būvlaukumā. Strādnieki tiek nodrošināti ar nepieciešamo darba apģērbu, aizsargķiverēm, un darba izpildei nepieciešamo darba kārtībā esošu instrumentu un iekārtām.
7. Ģeodēziskie darbi
Ģeodēziskos darbus veic saskaņā ar LBN 305-01 “Ģeodēziskie darbi būvniecībā ”.
Ģeodēzisko uzmērījumu pamats sevī ietver :
 augstuma atzīmes
 ašu noteicošie punkti;
Būvniecības darbu ģeodēzisko uzmērījumu pamatu pieņemšanu ir jānoformē ar aktu. Būvniecības laikā uzņēmējs veic ģeodēziskos darbus un kontrolē izbūvēto konstrukciju ģeometrisko izmēru precizitāti. Šī kontrole sevī ietver sekojošo :
 konstrukciju un būves daļas ģeodēzisko ( instrumentālo ) pārbaudi un tas atbilstību projektam;
 elementu, konstrukciju un būves daļu plāna un augstumu stāvokļa ģeodēzisko uzņemšanu pieņemšanas kontrolei;
 pirms ģeodēzisko un instrumentālo uzmērījumu darbu sākuma ir jākontrolē ģeodēziskos instrumentus un kalibrēt organizācijās, kam ir tiesības veikt šādu
instrumentu un aprīkojuma pārbaudi;
8
 triangulārā tīkla punktus nostiprina ar pastāvīgām zīmēm. Zīmju konstrukcijai un dziļumam ir jāatbilst sekojošām prasībām :
- zīmes centra nemainība visu būvniecības laiku ;
- iespēja teodolītu uzstādīt nepieciešamajā augstumā virs zīmes centra ;
 reperu vai marku atzīmēm ir jābūt saistītiem savā starpā, ar pieļaujamo kļūdu +/- 10 mm ;
Būvniecības laikā visus veicamos ģeodēzijas un uzmērījumu darbu rezultātus fiksē darbu izpildes žurnālos;
Ģeodēzijas un uzmērījumu darbi ir jāveic būvniecības organizācija, ko tieši kontrolē projekta vadītājs ;
Nododot izbūvētās konstrukcijas būvniecības organizācijai ir jānodod pasūtītājam visi ģeodēziskā pamata punkti, visi balstos uzstādītie reperi un augstuma markas. Aktam ir jābūt pievienotiem sekojošiem dokumentiem :
 Ģenerāla uzmērījuma plāna kopija ar ģeodēziskā plāna punktu koordinātu un punkti, kas nosaka asu stāvokli izrakstam;
 Uzstādīto pamatu reperu izvietojuma shēma un augstuma markas un to atzīmju kopsavilkums;
 Saraksta kopija ar ziņām par būves stāvokļa vērojumiem (nosēšanās, deformācijas) par visu būves būvniecības laika periodu;
7.1.Ēkas galveno asu nospraušana un nostiprināšana
Projektējamai ēkai paredzēts nospraust galvenās būvasis. Vispirms nosprauž divas malējos asu krustpunktus, kas nosaka garākās ass stāvokli. Pēc tam šajos punktos ar teodolītu nosprauž šķersasu virzienus. Tad ar mērlenti pa šiem virzieniem iegūst asu krustpunktus. Pēc galveno asu krustpunktu nospraušanas jāpārbauda nospraušanas precizitāte. Šim nolūkam izmēra taisnstūra malu garumus un diagonāles. Malu garumiem jāatbilst projektā norādītajiem, bet diagonālēm jābūt vienādām.Nospraustos galveno asu krustpunktus nostiprina ar pagaidzīmēm – zemē iedzītiem mietiem. Tā kā rokot tranšejas, šajā veidā nostiprinātos punktus iznīcina, ārpus būvdarbu zonas ierīko papildpunktu sistēmu, no kuras jebkurā laikā var atjaunot nosprausto projekta punktu un līniju stāvokli. (B. Helfriča, u.c ‘’Ģeodēzija’’, Valsts aģentūra ‘’ VA LĢIA, 2007. 243.lpp)
7.2.Ēkas asu pārnešana montāžas līmenī
Montāžas līmenis ir plakne, kas iet caur ēkas katra stāva nesošo konstrukciju atbalstpunktiem. Lai varētu izpildīt būvdarbus attiecīgajā stāvā, ēkas asis, kas nostiprinātas uz zemes virsmas, jāpārnes šīs stāva montāžas līmenī. Pirms ēkas virszemes daļas būvniecības tās asis ar uzkrāsotām svītrām vai speciālu marķējumu atzīmē uz ēkas cokola. Asu pārnešanai montāžas līmenī izmantojam teodolītu. Teodolītu rūpīgi centrē ass vēruma punktā un vizē ar tālskata tīkliņa vertikālo svītru uz ass svītru, kas atzīmēta uz ēkas cokola. Pēc tam vizē montāžas līmenī un, vizūras vērumā uz pārseguma malas
9
nostādot zīmuļa smaili atzīmē punktu. To pašu izdara otrā tālskata stāvoklī. (B. Helfriča, u.c ‘’Ģeodēzija’’, Valsts aģentūra ‘’ VA LĢIA, 2007. 244.lpp)
8. Būvdarbi
8.1. Zemes darbi
Paredzēta šādu darbu veikšana:
 Būvasu nospraušana
 tranšeju rakšana ar ekskavatoru;
 būvpamatnes izveidošana;
 grunts atpakaļ atberšana, blietēšana.
Ģeodēziskie darbi.
Ģeodēziskos darbus veic saskaņā ar LBN 305-01 “Ģeodēziskie darbi būvniecībā ” prasībām .
Ģeodēzisko uzmērījumu pamats sevī ietver :
 augstuma atzīmes
 ašu noteicošie punkti;
Būvniecības darbu ģeodēzisko uzmērījumu pamatu pieņemšanu ir jānoformē ar aktu.
Būvniecības laikā uzņēmējs veic ģeodēziskos darbus un kontrolē izbūvēto konstrukciju ģeometrisko izmēru precizitāti.
Būvniecības laikā visus veicamos ģeodēzijas un uzmērījumu darbu rezultātus fiksē darbu izpildes žurnālā.
Pēc ģeodēziskiem darbiem veic augsnes virskārtas noņemšanu ar buldozeru. Pēc tam veic tranšeju rakšanu ar ekskavatoru. Lieto ekskavatoru ar apgriezrokausu, ar pneimoriteņu gaitas iekārtu. Būvbedres rakšanos darbos tiek izmantots arī pašizgāzējs. Ekskavatora darba cikls sastāv no grunts griešanas, kausa pārvietošanas pašizgāzēja virzienā, iztukšošanas - izberšana pašizgāzējā kravas kastē un tā atgriešanas sākumstāvoklī. Pēc grunts atrakšanas ar ekskavatoru, ar lāpstām tiek atrakts grunts nesavākums 0,25 m dziļumā. Grunts tiek mehāniski sablietēta ar vibroblieti.
10
Drošības tehnika zemes darbos. Ir ļoti svarīgi ievērot drošības tehniku zemes darbos. Zemes darbus veic tikai pēc apstiprināta darbu veikšanas projekta. Šo darbu norisi obligāti ir jāuzrauga būvdarbu vadītājam; jāseko, lai darbi būtu pēc iespējas precīzāk veikti. Ja, rokot būvbedri, atrod kādu neparedzētu priekšmetu, nekavējoties jāpārtrauc darbi un jāziņo attiecīgajām instancēm. Strādnieki nedrīkst stāvēt zem ekskavatora izlieces un kausa.
8.2.Betonēšanas darbi
Paredzēta šādu darbu veikšana:
 veidņu uzstādīšana monolītās joslas betonēšanai;
 monolītās joslas betonēšana;
 atveidņošanas darbi.
Veidņi tiek izgatavoti no koka dēļiem. Dēļus savstarpēji savieno ar spraušļiem, kas betonēšanas gaitā nodrošina veidņu nemainīgu formu Betonmasu sagatavo betona mezglā un būvlaukumā piegādā ar betona vedēju aprīkotu ar betona sūkni.
Betonēšanas gaitā monolīto joslu rūpīgi sablīvē. Sablīvēšanu veic ar durstīšanas metodi. Šim nolūkam izmanto tērauda stiegras atgriezumu. Betonmasu caurdurot, dūruma vietās izplūst betonmasā esošais gaiss un ūdens, kas veicina betonmasas sablīvēšanas.
Betona kopšanas uzdevums ir svaigajai betonmasai nodrošināt labvēlīgus cietēšanas apstākļus, t.i. optimālu siltuma un mitruma režīmu, kā arī aizsargāt to no priekšlaicīgas mehāniskās un ķīmiskās iedarbības. Betons jāmitrina, jāaizsargā no tiešiem saules stariem, lietus un vēja iedarbības.
Konstrukciju atveidņo kad betons ir sasniedzis noteiktu stiprību. Mūsu gadījumā betons tiek izturēts 5 dienas – pēc tam noņem veidņus. Lai veidņus varētu vieglāk noņemt, pirms betonmasas iestrādāšanas tos iesmērēja ar mašīneļļu.
Betonēšanas darbu kvalitātes kontrole.
 Veidņu kvalitātes kontrole.
Pirms betonēšanas darbiem meistars apskata uzstādītos veidņus. Veidņu formai un ģeometriskajiem izmēriem ir jāatbilst darba rasējumiem. Veidņu asīm jāsakrīt ar nospraustajām ēkas vai konstrukcijas asīm. Veidņu augstuma atzīmēm jāsakrīt ar projektā paredzētajām augstuma atzīmēm. Veidņiem jābūt blīvi savienotiem bez atstarpēm. Veidņu
11
pārbaudē jākonstatē visas novirzes no projektētā stāvokļa.
 Betona kvalitātes kontrole.
Kontrolējot betona kvalitāti ir jāpārbauda: tā sastāvdaļas, sagatavošanas procesus, uzglabāšanas apstākļus, iestrādi, kopšanu, atveidņošanu.
Betonmasa kvalitāti raksturo tās plūstamība. Plūstamība jāpārbauda divas reizes maiņā betonmasas sagatavošanas un iestrādāšanas vietās.
Betona pretestību spiedei pārbauda ar kontrolkubiņiem. Kontrolkubiņus izgatavo konstrukciju betonēšanas vietā un glabā tādos pašos apstākļos, kādos cietē izgatavotā konstrukcija. Vajadzības gadījumā pārbauda arī konstrukciju ūdensnecaurlaidīgumu un salizturību.
Drošības tehnikas betonēšanas darbos. Montējot veidņus, kā arī iepildot betonmasu veidņos, sevišķa uzmanība ir jāpievērš turu stiprībai un noturībai. Nodrīkst uz veidņiem izvietot dažādas iekārtas, materiālus un priekšmetus, kas nav paredzēti projektā darbu veikšanai. Demontējot veidņus, to atsevišķie elementi uzmanīgi jānolaiž lejā, nepieļaujot veidņu krišanu. Sagatavojot betonmasu, izdalās cementa putekļi, tādēļ strādnieki jāapgādā ar respiratoriem. Strādājot ar vibratoru, spriegums nedrīkst pārsniegt 42 V. Vibrators jāatvieno no strāvas avota darba pārtraukuma laikā, kā ari pārejot no vienas vietas uz citu.
8.3.Mūrnieku darbi
Bloku mūrēšana. FIBO blokus izmanto nesošām sienām. Parasti ārsienas mūrē tā, ka šuvē mūrjavu liek divās joslās. Katra josla nosedz 1/3 no bloka platuma. Šādu mūri sauc par mūri ar gaisa šķirkārtas šuvi. Lai panāktu labāku skaņas izolāciju un lielāku nestspēju, iekšējās sienas var mūrēt arī ar pilnām šuvēm.
Mūrjava. Fibo bloku mūris tiek mūrēts ar Vetonit M 100/600 mūrjavu. Šī mūrjava atbilst Norvēģijas standartiem, līdz ar to der arī Latvijas klimatiskajos apstākļos. Mūrjavas klase B vai M 100/510. Smiltīm jābūt šķirotām ar frakciju 0,05-4mm.
Ieteicamais mūrjavas šuves biezums ir 10-15mm. Nominālais šuves biezums, kuru ņem par pamatu kārtu augstuma noteikšanai ir 15mm. Ar mūrjavu izpilda gan vertikālās, gan horizontālās šuves. (cementa/smilts java proporcija 1:4).
Armēšana. Fibo blokus mūrē ar cementa mūrjavu, un tas ir pakļauts temperatūras izmaiņu ietekmei – rukumam un briedumam, tāpēc mūrējums obligāti jāarmē.
12
Lai izvairītos no plaisu rašanās, Fibo bloku mūri jāmūrē ar minimālo stiegrojumu – viena stiegrota šuve uz vienu sienas augstuma metru. Vienmēr jāievēro šuves virs pirmās un pēdējās bloku kārtas. Armatūra šuvēs pilnībā jānosedz ar javu.
Mūrnieku darbarīki:
 Ķelle – javas izlīdzināšanai, šuvju aizpildīšanai, javas nogriešanai.
 Lāpsta – lai paņemt javu no kastes, izlīdzināt javu.
 Mērlente – lai pārbaudītu attāluma precizitāti.
 Līmeņrādis – lai pārbaudītu mūra horizontālo un vertikālo virzienu.
 Stūreni – izmanto taisnu stūru pārbaudīšanai.
 Gaismekli.
 Leņķa slīpmašīna ar griezējripu.
Uzsakot darbu 1. joslā, mūrnieks stāv uz zemes un mūrē līdz 1,2 m augstumam. Tālāk uzstāda pastatnes uz 0,8 m augstuma un mūrē vēl 0,8 m - līdz 2,0 m augstumam. Turpmāk pastatnes paceļ katru reizi uz 0,8 m un sienu mūrē arī uz 0,8 m uz augstumu.
Mūrnieku darbu kvalitātes kontrole.
Kvalitātes kontrole:
1. Paškontrole. Strādnieki darba laikā pārbauda izpildīto darbu.
2. Starpkontrole. Segto darbu pārbaude un pieņemšana.
3. Objekta pieņemšana ekspluatācijā. Kontrolē darba komisija.
Mūrēšanas laikā jākontrolē:
1. Šuvju biezums, pārsiešanās un aizpildīšana.
2. Sienu vertikalitāte un kārtu horizontalitāte.
3. Saišu izvietojums.
4. Ailu izvietojums un izmēri.
5. Pārseguma augstumu atzīmes.
Drošības tehnika mūrnieku darbos. Pirms darba sākuma mūrniekus instruē par darba drošību. Pārbauda darba vietu, materiālu izvietojumu, darba rīkus, aizsargjumtu stingrību, margas, nožogojumus. Mūrniekam jābūt darba apģērbā, cimdos un aizsargķiverē. Celtņa
13
darba laikā strādnieki nedrīkst atrasties zem kravas. Nedrīkst stāvēt un staigāt pa nesacietējušu mūri. Strādājot augstumā mūrniekam jābūt drošības josla. Ailas norobežo ar margām.
8.4. Sienas, starpsienas
Starpsienu izbūve uz metāla karkasa
Ar metāla šķērēm piegriež profilus. Lai pa perimetru nodrošinātu blīvu salaidumu, pirms montāžas starp salaiduma vietām ar ēkas daļām un salaiduma profiliem liek pašlīmējošo Knauf blīvlenti. Uz grīdas un griestiem liek UW profilu. Ik pēc 1 m izurbj caurumu un piestiprina ar dībeli. Pēc tam tiek veikti instalācijas darbi. Pēc tam CW profilus iestiprina malu profilā ar soli 60 cm. Skaņas un siltuma izolācijai starp metāla profiliem ir jāieklāj minerālvate. Pēc tam sāk pirmās sienas puses apšūšanu ar veselu ģipškartona plāksni. Plāksnes pie CW profila nostiprina ar Knauf skrūvēm. Attālums starp skrūvēm -25cm. Pēc tam apšuj otru sienas pusi, sākot ar pusplāksni. Līdz ar to plākšņu savienojumi veidojas pamīšus.
8.5. Pārsegums
Dobumoto pārseguma paneļu montāža
Paredzēta šādu darbu veikšana:
 pārseguma plātņu transportēšana;
 pārseguma plātņu montāža;
 pārseguma plātņu iemūrēšana sienās.
Lieto krautnes montāžu. Konstrukcijas pilnīgi sagatavo montāžai rūpnīcā un piegādā būvlaukumā ar autovilcēju. Ar autokrānu tiek vienlaicīgi montēts 1. stāva pārsegums un nokrauti paneļi 2. stāva pārsegumam. Dzelzsbetona starpstāvu pārseguma paneļus transportē horizontālā stāvoklī, 2-3 kārtās, starp kārtām tiek liekti koka paliktņi. Montāžas darbus izpilda 1 štropētājs un 3 montāžisti. Pēc plātņu montāžas šuves tiek armētas un aizpildītas ar javu atbilstoši BK sadaļai.
Montāžas darbu kvalitātes kontrole. Par būvdarbu kvalitāti atbild būvdarbu vadītājs. No pasūtītāja puses darbu kvalitāti kontrolē tehniskais uzraugs. Konstrukciju izgatavošanas kvalitāti dzelzsbetona rūpnīcās pārbauda tehniskās kontroles nodaļa. Uz
14
pārbaudītās konstrukcijas tiek uzliekts zīmogs. Konstrukcijas bez tehniskās kontroles zīmoga aizliegt iemontēt objektā. Būvlaukumā piegādāto dzelzsbetona konstrukciju kvalitāti pārbauda būvdarbu vadītājs. Saņemot būvlaukumā saliekamās konstrukcijas, jāpārbauda to skaits, galvenie ģeometriskie izmēri, markas; jāskatās, vai transportēšanas laikā konstrukcijas nav bojātas. Montējot saliekamās konstrukcijas, jāseko, lai noviržu gadījumā tās būtu pieļaujamās robežās. Pieļaujamās novirzes dotas Celtniecības normās un noteikumos. Pieņemot montāžas darbus, jāpārbauda konstrukciju atbilstība projektam, darbu kvalitāte un samontētās būves gatavība tālāko darbu veikšanai. Tāpat jākontrolē konstrukcijas elementu uzstādīšanas pareizība, elementu saskares blīvums ar balstvirmām. Samontētās konstrukcijas pieņem, sastādot aktu.
Drošības tehnika montāžas darbos. Pirms darba sākuma montētāju instruē par darba drošību. Celtniecības organizāciju vadībai ir jānodrošina strādnieki un inženiertehniskie darbinieki ar specapģērbu, specapaviem un aizsargķiverēm. Strādājot augstumā, strādnieki jāapgādā ar drošības joslām, piestiprinot tās pie noturīgām konstrukciju daļām. Darba instrumenti jāglabā pie jostas piestiprinātā speciālā somā. Montāžas darbu teritorijai jābūt nožogotai. Būvlaukuma bīstamās zonās ir jābūt brīdinošiem uzrakstiem, un tām jābūt saskatāmām kā dienā, tā arī naktī. Veicot montāžas darbus vakarā vai naktī, darba vietai ir jābūt apgaismotai. Katram celtnim ir jābūt automātiskajam celtspējas ierobežotājam. Pirms kravas pacelšanas jāpārbauda cēlējštropju drošība. Pārtraukumos aizliegts atstāt kravu paceltā stāvoklī. Montāžas darbi ir jāpārtrauc, ja vēja stiprums pārsniedz 15 m/s, ja ir atkala, negaiss, migla. Celtņa darba laikā strādnieki nedrīkst atrasties zem kravas. Strādnieki nedrīkst veikt darbus apakšējos stāvos, ja augšstāvā norit montāžas darbi. Starp celtņa vadītāju un montētājiem ir jābūt noorganizētai signalizācijai. Celtņa vadītājs operācijas sākumu paziņo ar skaņas signālu, bet montētājs informē celtņa vadītāju ar vizuāliem signāliem. Saliekamos elementus atbrīvot no cēlējštropes drīkst tikai pēc pagaidu nostiprināšanas, bet pagaidu nostiprinājumus drīkst noņemt tikai pēc konstrukciju galīgās nostiprināšanas. Katra konstrukciju satvērējierīce divas reizes gadā jāpārbauda, turklāt ekspluatācijas procesā visas kravu satvērējierīces periodiski jāapskata.
15
8.5.1. Tehnoloģiskā shēma pārseguma montāžai
Tehniski ekonomiskie rādītāji
tab. T-1t
Nr. P. K.
Rādītāja nosaukums
Mērvienība
Rādītājs
Normatīvs
Pēc kartes 1 2 3 4 5
1.
Darbietilpība
c.dn.
37,14
34,5
1.1.
uz visu apjomu
1.2.
uz mērvienību
c.dn.
0,33
0,3108108
2.
Mašīnlaika patērīņš
2.1.
uz visu apjomu
maš. maiņas
2,7
2,5
2.2.
uz mērvienību
maš. maiņas
0,024
0,023
3.
Izstrāde uz vienu strādnieku maiņu
gb.
3,03
3,22
Materiālu un konstrukciju specifikācija
tab. T-2t
Nr.p.k.
Nosakums
Marka
Mērvienība
Daudzums 1 2 3 4 5
1
Stiegras
AIII Ø10
t
1,6
2
Java
M100
m3
11,90
4
Pārseguma panelis
EP6/220
gab.
111
Tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma saraksts
tab. T-3t
Nr. P. K.
Nosakums
Mērvienība
Skaits
Tehniskais raksturojums 1 2 3 4 5
2
Aukla
gab.
2
200m
3
Mērlenta
gab.
4
5m
4
Mērlenta
gab.
1
50m
5
Cimdi
pāri
50
6
Līmeņrādis
gab.
2
2m
7
Ķelle
gab.
4
8
Lauznis
gab.
1
9
Javas maisītājs
gab.
1
Bosch
10
Pagarinātājs
gab.
2
50m
11
Ķerras
gab.
2
12
Leņķa slīpmašina
gab.
2
Bosch
Datbietilpības aprēķins
tab. T-4t
Nr. p. k.
Darba nosaukums
Darba apjoms
Pamatojums
Darbietilpība
Posma sastāvs
Skaits
Mērvienība
Daudzums
Uz mērvienību c.st./maš.st.
Uz visu apjomu
Amata nosaukums
c.st./maš.st.
c.dn./maš.maiņ.
1
Pārsegumu montāža
gab.
10
I.D. 4-9(2)
0,60
/
0,15
6
1,5
0,75
/
0,19
Montāžists
4
4
I.D. 4-9(3)
0,68
/ 0,17
2,72
0,68
0,34
/
0,09
Montāžists
4
97
I.D. 4-9(4)
0,80
/
0,2
77,6
19,4
9,70
/
2,43
Montāžists
4
4
Stiegrošana
kg
1598,4
I.D. 2-82(9)
0,06
/ -
95,9 -
11,99
/
-
Montāžists
4
5
Šuvju aipildīšana ar javu
m
900
I.D. 4-19(1)
0,05
/
-
45
-
5,63
/
-
Montāžists
2
6
Javas sagatavošana
m3
29,1
I.D. 2-80(01+04)
2,40
/
-
69,8
-
8,73
/
-
Palīgstrādnieks
1
Darbu veikšanas grafiks
tab. T-5t
Nr.p.k.
Darba raksturojums
Darbietilpība no T-4t
Mehānismi
Darba ilgums dienās
Maiņu skaits
Strādnieku skaits maiņā
Pieņemtais brigādes sastāvs
2011. gads
Darba nosaukums
Mērvienība
Daudzums
Normatīvā
Pieņemtā
Darba ilgums dienās
Maiņu skaits
Jūlijs
c.dn.
maš. Maiņas
1
2
3
4
5
6
7
8 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 6 7 8 11 12 13 14 15
1
Pārsegumu montāža
gab.
111
10,79
2,7
10
2,5
2,5
1
2,5
1
4
Montāžisti-4, mašīnists-1
4
Stiegrošana
kg
1598,4
11,99
-
12
-
3
1
4
Montāžisti-4
5
Šuvju aipildīšana ar javu
m
900
14,36
-
12,5
-
1
2,5
1
5
Montāžisti-2
37,14
34,5
18
tab. T-6t
Kas kontrolē
Kontroles izpildītājs (būvdarbu badītājs)
Operācijas, kas jākontrolē
Ienākošā kontrole
Sagatavošanas darbi
Darbu operācijas, tiešie darbi
Darba pieņemšana
Kontroles sastāvs
Ārējais izskats, materiālu kvalitāte, materiālu atbilstība projektam, novietošana
Sienu augstuma atzīmju noteikšana, atrašanās vietas atzīmes
Pārsegumu montāža
Izpildīto darbu pieņemšana.
Kontroles veids
Vizuāla, izmērāma
Ar līmeņrādi, mērlentu, nivelieri
Izmērot un vizuāli
Izmērot un vizuāli
Kontroles laiks
Nepārtraukti
Pirms darba sākuma
Darba laikā montētāji veic paškontroli
Pie darba nodošanas un pieņemšanas
Kontrolē pieaicinātās personas
Labaratorijā, ja ir nepieciešams)
Ģeodēzists
Montētājs, pasūtītājs, ģeodēzists
Pasūtītājs, ģeodēzists
Darbu pieņemšanas akts
Sagatavošanas darbu akti
Tiešo darbu akts
8.6. Jumiķa darbi
Paredzēta šādu darbu veikšana:
 jumta koka nesošās konstrukcijas antiseptēšana;
 jumta koka nesošās konstrukcijas montāža;
 jumta koka nesošās konstrukcijas sastiprināšana.
Koka konstrukciju transportēšanas un uzglabāšanas laikā jānovērš to samitrināšanās. Šīs konstrukcijas transportē tādā stāvoklī, kas novērš to deformēšanos; būvlaukumā koka konstrukcijas nokraujot tās krautnēs uz paliktņiem un starplikām. Apsedzot tās ar tentu, lai pasargātu no mitruma piekļūšanas.
Visas koksnes detaļas ir jāantiseptē. Impregnēšanas līdzekli uzklāj divās kārtās ar otu. Virsmai ir jābūt sausai.
Koka konstrukcijas uz jumta paceļ ar autoceltni.
Montāžas secība. Uz mūra uzstāda mūrlatu 120x120 mm. Zem mūrlatas ietīkojot ruberoīda hidroizolāciju divās kārtās. Uz statņa uzstāda kopturi. Līdzīga darbu gaitā uzstāda arī jumta krēslu, atšķiras tikai paliktnis, kas tiek balstīts uz esošā pārseguma. Kad kopturi ir samontēti, tiek uzstādītas diagonālspāres un spāres. Spārēm javeido iecirtumi atbalstvietās: kopturi, mūrlata. Spāres tiek stiķētas vietā pie krēsla. Spāres sasaista savā starpā ar saišķiem. Pēc spāru montāžas jumtu pārklāj ar pretvēja plēvi. Savienojuma vietās veidojot pārlaidumu 100 mm un nolīmējot to ar celtniecības līmlenti. Vēja plēvi nostiprina ar garenlatojumu. Uz to izveido šķerslatojumu, kas ir pamats jumta segumam.
Lokšņu klāšanu sāk no jumta gala (vēja dēļa) tā lai katra nākošā loksne nosegtu iepriekšējās loksnes ūdensnoteces reni. Loksni montē perpendikulāru karnīzei pārlaižot pāri 40mm.
Lokšņu stiprināšana pie latojuma
Ruukki profilētās loksnes stiprina ar skrūvēm. Skrūvēšanai lieto urbjmašīnu ar pievilkšanas spēka regulētāju. Pašiegriezošās skrūves RA-4,8 x 28 ar blīvi un paplāksni skrūvē viļņa "ielejās". Blīvei cieši jāpieguļ¬ profila virsmai. Skrūvju patēriņš ir ne mazāk par 6 gab. uz 1 m2. Korē un karnīzē loksnes jāpieskrūvē katrā otrajā viņa ‘’ielejā’’. Jumta malās, gar vējmalām jāskrūvē katrā jumta latā, ja attālums starp latām ir līdz 500 mm. Ja attālums starp latām ir lielāks par 500 mm, tad
jāskrūvē 2 skrūves.
20
Koka darbu kvalitātes kontrole. Pieņemot koka darbus, jāpārbauda konstrukciju atbilstība projektam: montāžas darbu atbilstība darba rasējumiem vai šajos rasējumos izdarītajām izmaiņām, rūpnīcās izgatavoto konstrukciju pases, kā arī pases par šo konstrukciju antiseptēšanu, darbu kvalitāte un samontētās būves gatavība tālāko darbu veikšanai. Tāpat jākontrolē konstrukcijas elementu uzstādīšanas pareizība, elementu saskares blīvums ar balstvirmām. Samontētās konstrukcijas pieņem, sastādot aktu. Nekavējoties jānovērš atklātie defekti.
Drošības tehnika koka darbos. Strādniekiem, kas veic montāžas darbus, jābūt instruētiem par drošības tehnikas noteikumiem. Pirms darbu uzsākšanas jāpārbauda, vai darbarīki ir kārtībā. Strādniekiem, kas veic koka konstrukciju montāžas darbus lielākā augstumā, jālieto drošības jostas, piesaistoties pie iepriekš uzstādītām noturīgām konstrukcijām. Uz jumta strādājošie strādnieki jāapgādā ar apaviem, kuriem ir neslīdoša zole.
Montāžas darbu teritorijai jābūt nožogotai. Būvlaukuma bīstamās zonās ir jābūt brīdinošiem uzrakstiem, un tām jābūt saskatāmām kā dienā, tā arī naktī. Veicot montāžas darbus vakarā vai naktī, darba vietai ir jābūt apgaismotai. Celtņa darba laikā strādnieki nedrīkst atrasties zem kravas. Strādnieki nedrīkst veikt darbus apakšējos stāvos, ja augšstāvā norit montāžas darbi.
Ja ir liels vēja stiprums, kā arī stipru lietus gāžu laikā, miglā jumiķus darbā uz jumta norīkot nedrīkst.
Aizliegt pielaist pie antiseptēšanas darbiem, kā arī pie ķīmikāliju pārnešanas, iekraušanas un izsaiņošanas personas, kas nav speciāli apmācītas. Minētajos darbos nodarbinātie strādnieki jāapgādā ar speciālu darba apģērbu un pārējiem aizsardzības līdzekļiem – brillēm, cimdiem, respiratoriem. Antiseptēšanā lietojamās ķīmikālijas jāglabā speciālos blīvi noslēdzamos traukos ar uzrakstu «indīgs», trauki jānovieto noslēdzamās noliktavās.
8.7. Logi un durvis
Logi. Uz ailes apakšējās malas izvieto polimēra klucīšus (var izmantot arī cietas šķirnes koka klucīšus), savukārt līmeņošanu veic ar polimēra ķīlīšiem. Pateicoties zobainajai struktūrai, tie neslīd, un tos var droši kraut vairākus vienu uz otra, savukārt to sastāvs ir tāds, lai droši varētu atstāt pavisam montāžas putās. Kad klucīši izvietoti ailē jāievieto loga bloks. Tad logs jāizlīmeņo. Saskaņā ar LLDRA prasībām, loga horizontālās un vertikālās novirzes
21
nedrīkst pārsniegt 3 mm un 1,5 mm uz metru. Ar ķīļu iedzīšanu horizontāli un vertikāli regulē loga bloka līmeni. Kad visās plaknēs noregulēts precīzs līmenis, jāfiksē “enkuri”. Veic urbumus sienā pretī attiecīgajiem “enkuru” caurumiem, iedzen dībeli un ieskrūvē skrūvi. Tālāk veic palodzes montāžu, izlīmeņojot palodzi ar polimēra ķīļiem. Kad palodze nolīmeņota to no ārpuses pieskrūvē. Tad veic loga rāmja un palodzes aizpildīšanu ar montāžas putām. Sadures starp palodzi un rāmi jāapstrādā ar hermētiķi. Ja rāmis un palodze lakota, izvēlas caurspīdīgo, ja balti, tad baltu. Montāžas šuves starp loga rāmi un aili tiek hermetizētas no ārpuses, kā arī no iekšpuses, lai nepieļautu mitruma nokļūšanu montāžas putās.
Durvis. Ailē ievieto durvju bloku, tad to izlīmeņo ar polimēra ķīļiem. Saskaņā ar LLDRA prasībām, durvju horizontālās un vertikālās novirzes nedrīkst pārsniegt 3 mm un 1,5 mm uz metru. Ar ķīļiem regulē durvju bloka līmeni. Kad visās plaknēs noregulēts precīzs līmenis. Durvis pieskrīvē vai piedībeļo. Tad durvis aizpilda ar montāžas putām. Pēc montāžas putu iepūšanas durvis jāaizver, lai putām izplēšoties netiktu izspiest rāmis, līdz ar to durvis nevarētu aizvērt.
8.8.Grīdas
Klona grīdas. Betona klona grīdas ierīko uz 100mm siltumizolācijas slāņa. Uz siltumizolācijas ierīko ģeotekstila atdalošo slāni, kas nodala siltumizolāciju no betona slāņa. Betona (klona javu) sastāvu pagatavo uz vietas būvlaukumā un padod uz iestrādes vietu ar pneimatiskajiem sūkņiem. Pēc tam izlīdzina ar latām un norīvē ar speciālām iekārtām. Šāda veida grīdas ierīko sabiedriskajās un dzīvojamās ēkās, kā arī noliktavās un slēgtās tehnikas novietnēs ar mērenu vai vidēju slodzi. Tās bez papildus apstrādes ir piemērotas krāsošanai, linoleju un mīksto grīdas segumu pielīmēšanai, flīžu, lamināta un parketa uzklāšanai, kā arī ekspluatācijai bez seguma. Grīdu biezums parasti ir robežās no 5 līdz 10 cm. Precīzu biezumu un klona materiālu nosaka, vadoties pēc tabulām. Betonam pievieno fibras šķiedras, kas nodrošina augstākus betona izstrādājumu mehāniskās izturības rādītājus pie tās pašas betona markas. Iespējams klona betonu aizvietot ar stiegrota betona kārtu. Grīdas izolēšanas darbi Grīdu siltina ar ESTPLAST zilo putuplastu EPS120 ( FS 22) vai analogu. Virsmu iebetonē ar klona javu. Zem flīzēm kur nepieciešams nodrošināt hidrofobas virsmas uzklāts blīvējošais pārklājs Ceresit CL 51 vai analogu paredzēts pamatnes ārējo virsmu bezšuvju blīvēšanai pirms keramikas plāksnīšu stiprināšanas. Izmantošanai ēku iekšpusē. Apmetumu un monolīto grīdu (arī apsildāmo) blīvēšanai dzīvokļu celtniecībā, telpās, kuras periodiski ir pakļautas mitruma iedarbībai: vannas istabās, dušas kabīnēs, tualetēs, virtuvēs. Materiāls ir gatavs lietošanai. Blīvējošais pārklājs Ceresit CL 51 atbilst
22
vieglā tipa izolācijas prasībām. Ar Ceresit CL 50 blīvējošo slāni paredzēts veikt vidēja tipa izolāciju, lai aizsargātu pret mitrumu un ūdeni vietās, kuras nav pakļautas tiešai ūdens spiediena iedarbībai.
Grīdu flīzēšana
Pirms flīzēšanas darbiem jāsagatavo flīzējamā virsma. Pamatam jābūt izlīdzinātam, sausam, labi attīrītam, bez tapešu, krāsas paliekām, attīrītam no putekļiem, nedrīkst būt taukains. Sagatavojot pamatu flīžu līmēšanai vajag:
 pārbaudīt vai grīdas ir taisna un vertikāla, gadījumā ja ir kādi padziļinājumi vai nelīdzenumi vairāk par 1 cm uz 1 m nogriežņa vajag tos izlīdzināt izmantojot šim mērķim apmetumu.
 gadījumā ja flīzes tiek liktas uz „vecā” pamata, vajag notīrīt visus brīvos, kustošos apmetuma gabalus, kā arī visādus netīrumus utt.
Ar rokas mikseri sagatavoto flīžu līmi Sakret FK uzklājam uz grīdas vai uz flīzes aizmugurējās daļas_ar_roboto_špakteli. Flīžu piegriešana pēc vajadzīgiem izmēriem veicama ar speciālo flīžu betona griežamo zāģi. Atkarībā no flīžu veida šuvēm izmanto speciālos flīžu distancerus, kurus var izņemt apmēram 30 min pēc flīzēšanas darbiem.
Šuvju fūgošana (aizpildīšana) vienmēr ir jāsāk no augšas uz leju. Šuvju aizpildīšanai vajag sagatavot masu , kurai jābūt biezai, lai saņemtu tā saucamās „slapjās zemes” konsistenci. Masai jābūt biezai, lai varētu izmantot speciālo darbarīku(fūgas pistoli). Mazās šuvēs masai jābūt nedaudz šķidrākai lai to varētu labāk iepildīt. Pēc darba pabeigšanas vajag notīrīt flīzes, bet tikai tad kad šuvju masa ir apžuvusi, ar otu un birsti. Izvēloties šuvju krāsu vajag skatīties pēc flīžu krāsas. Pie gaišām flīzēm – gaišus, pie tumšām – tumšus. Iesakām izmantot šuves baltā, smilšu un pelēkā krāsās.
Izmēri
Šuvju platums /mm
Grīdas flīzes
20x20
6-8mm
25x25
6-8mm
30x30
6-8mm
40x40
8-10mm
23
8.9. Fasādes apdare
Sastatņu montāža. Sastatņu montāžu veic kvalificēti strādnieki. Strādniekiem ir jābūt aizsargķiverei, drošības jostai, darba cimdiem, speciāliem apaviem. Pirms sastatņu montāžas ir nepieciešams pārliecināties, ka strādnieki un pārvietojamie elementi atrodas drošā attālumā no elektrības avota: vismaz 3m attālumā, ja spriegums mazāks par 50000V, vismaz 5m attālumā, ja spriegums ir 50000V vai lielāks. Ekspluatācijas laikā celtniecības sastatnēm ārējām malām jābūt obligāti nodrošinātām ar nepieciešamām horizontālēm, diagonālēm un kājlīstēm. Celtniecības materiālus un instrumentus uz sastatnēm ir jābūt izvietotām tā, lai tie nekrātos vienviet. Tāpat ir nepieciešams veikt drošības pasākumus gājējiem un autotransporta no krītošiem instrumentiem vai materiāliem, tāpēc sastatnes ir jāpavelk ar aizsargtīklu. Ja vēja ātrums pārsniedz 18m/s, tad visi darbi uz sastatnēm ir nekavējoties jāpārtrauc.
Montāžas laikā, lai atvieglotu sastatņu elementu padošanu un ievērotu drošības pasākumus, ieteicams uz sastatnēm uzstādīt vinču, ko arī pēc tam var izmantot materiālu padošanai. Tāpat arī nepieciešams uzstādīt papildus enkurojumus tajā augstumā, kurā pie sastatnēm ir piestiprināta vinča. Montāžas laikā nepieciešams, lai rāmji būtu vertikālā stāvoklī, enkurojumi pie fasādes būtu piestiprināti stingri un droši. Katru reizi pirms jaunas sastatņu montāžas uzsākšanas, nepieciešams pārliecināties, ka visi sastatņu elementi ir pilnā apjomā.
Fasādes apšūšana un dekoratīva apdare
Drošības tehnikas norādījumi. Strādniekiem, kas veic siltumizolācijas darbus, jābūt instruētiem par drošības tehnikas noteikumiem. Izolētāji jāapgādā ar spectērpu, cimdiem un zābakiem, respiratoru un brillēm. Veicot siltumizolācijas darbus lielā augstumā jānodrošina ar drošības jostām, kuru atsaites jāpiestiprina pie drošām konstrukcijām.
Sagatavošanas darbi. Ēkas siltināšanu veic kvalificēti strādnieki. Darbus uzsāk ar siltināmās fasādēs nomazgāšanu, ko var veikt ar asu birsti vai ar ūdeni zem spiediena. Mazgāšana atbrīvo sienas no putekļiem un citiem netīrumiem. Lai samazinātu sienas uzsūkšanas spējas samazināšanu virsmu nogruntē ar otu vai rullīti. Šie sagatavošanas darbi pirms plātņu līmēšanas nodrošinās līmējošai javai nepieciešamo adhēziju. Pēc virsmas sagatavošanas montē cokola profilu, kas nodrošina siltinošā slāņa apakšējai malai aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem. Bez aizsardzības funkcijas, šie profili veido montāžas atbalstu pirmajai izolācijas plākšņu rindai, savukārt uz tā apakšējās malas izveidotais pilinātājs izslēdz lietus ūdens notecējumus uz cokola sienas. Pie sienas profili stiprināmi ar dībeļnaglām ar
24
vismaz 3 gab. uz vienu garuma metru. Cokola horizontālo līniju var atzīmēt ar garu līmeņrādi. Sienas nelīdzenums jānokoriģē ar distancējošies paliktņiem.
Apšūšanas darbi. Siltumizolācijas plāksnes Paroc Fas3 pielīmē pie sienas ar līmēšanas javu. Līmējošā java tiek uzklāta uz plāksnes malām aptuveni 4 cm platām joslām. Uz pārējās virsmas uzliekam 6 – 8 pikučus aptuveni 10 cm diametrā. Izlietotās līmējošās javas kopējais jāizvēlas tādā veidā, lai pēc plāksnes piespiešanas iegūtu vienmērīgi pielīmētu vismaz 60 % no izolācijas virsmas. Pēc līmējošās javas uz klāšanas plāksne nekavējoties jāpieliek pie sienas atzīmētajā vietā. Pēc līmējošās javas sasaistīšanās zem minerālvates plāksnēm (2 dienas), var uzsākt mehānisko stiprināšanu ar plastmasas spraišļiem ar tērauda serdeni. Atveres spraišļiem var izurbt katrā no triju malu saduras vietām nu divus plāksnes vidusdaļā. Atveru dziļumam jābūt par 10 mm lielākai par spraišļu garumu. Pirms apmetuma iearmē stikla šķiedras sietu ar līmjavu. Armējošā sieta uzdevums ir fasādes aizsardzība pret plaisu rašanos temperatūras rezultātā. Kārtējās armējošā sietā joslas klājamas ar aptuveni 10 cm pārlocījumu. Armējošam slānim jābūt aptuveni 3 mm biezam un tā virsmai jābūt ideāli gludai. Iespējamie negludumi var tikt nošpaktelēti ar līmējošo javu un noslīpēti ar smilšpapīru. Armējošā slāņa izpilde var sākties ne ātrāk, kā 3 dienas pēc siltumizolācijas plākšņu pielīmēšanas, bez nokrišņu, atmosfēriskos apstākļos un gaisa temperatūras ne zemākas un augstākas par materiāla tehniskajā lapā norādītajiem.
Dekoratīvā apdare. Noarmētu līdzenu virsmu nogruntē ar grunti. Grunti uzklāj ar otu vai rulli. Apmetumu var uzklāt, kad grunts nožuvusi apmēram pēc 4 stundām. Uz nogruntētas virsmas uzklāj dekoratīvo apmetumu. Apmetums uz sienas klājams tādā platībā, lai varētu panākt tā fakturēšanu un savienošanu ar nākamo partiju, laikā, kamēr tas vēl ir mitrs. Šo laukumu lielums ir atkarīgs no atmosfēriskiem apstākļiem, pamatnes uzsūcamības un izpildītāju. Pēc apmetuma pārpalikuma savākšanas, tam jāpiedod atbilstoša faktūra. Fakturēšanai tiek izmantots rīvdēli no plastmasas apmetuma gadījumā uzsmidzināto („sīka aitiņa”) faktūru iegūstam veicot izrīvēšanu ar lokveida kustībām.
Ailu siltināšana un apdare. Visām logu un durvju ailes siltina ar 3 cm biezo Paroc WAS25t puscieto akmens vates plāksne. Ar līmi pārklāta akmens vates plāksnes josla jāievieto starp kārbu un plāksni, kas sliecas ārā no sienas plaknes, tad kārtīgi jāpiespiež. Palodzi siltinošā akmens vates strēmele josla jāielīmē ar domu par vēlākās skārda apstrādes kritumu. Pēc līmējošās javas slāņa uzklāšanas (ar robotu rīvdēli) uz siltumizolācijas, tajā tiek iegremdēts armējošais siets. No sieta apakšas izspiestā līme rūpīgi jānošpaktelē ar gludu rīvdēli. Izspiedušies stūri ap logu un durvju ailām jānoslīpē ar smilšpapīru, kas uzklāts uz
25
rīvdēļa. Tas ļaus iegūt asas stūru malas. Ārējiem stūra leņķiem, kas ir pakļauti mehāniskiem bojājumiem, jānodrošina aizsardzība ar aizsargprofilu no perforēta alumīnija skārda vai PVH. Alumīnija stūra aizsargprofilu var nogriezt ar šķērēm, kas paredzēta skārda griešanai.
Cokola apdare un pamatu hidroizolācija. Pamatus noklāj ar hidroizolācijas materiālu ‘’Slavjanaka’’ 2 kārtās. Pirmo kārtu uzklāj ar maklovicu kā grunts kārtu, tiek aizpildītas izveidojušās rieviņas. Tad ar maklovicu uzklāj otro kārtu bitumena mastiku. Pamatus siltina ar Tenapors Extra puto polistirola plātnēm. Plātnes stiprina ar līmjavu un dībeļiem (4gab/m2) Līmējošā java tiek uzklāta uz plāksnes malām aptuv. 4 cm platām joslām. Uz pārējās virs maz uzliekam 6 – 8 pikučus aptuveni 10 cm diametrā. Izlietotās līmējošās javas kopējais jāizvēlas tādā veidā, lai pēc plāksnes piespiešanas iegūtu vienmērīgi pielīmētu vismaz 60 % no izolācijas virsmas. Tad virma tiek nogruntēta, lai varētu izpildīt virsmas armēšanu. Apmetumā iearmē stiklšķiedru sietu. Maisījumu apmešanai sagatavo ar rokām izmantojot elektrisko mikseri. Apmetumu uzklāj vajadzīgajā slānī un pēc saķeršanās norīvē ar rīvdeli. Apmetuma kārtu uzklāj ne mazāku kā 10mm, un klājot vienā kārtā, kārta nedrīkst pārsniegt 20mm. Svarīgi ir pasargāt apmetamo virsmu no pārāk ātras izžūšanas.
Būvdarbu kvalitātes nodrošināšana. Par būvdarbu kvalitāti atbildīgs ir darbuzņēmējs. Būvdarbu kvalitātes kontrolēs sistēmu katrs būvuzņēmējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu 5.6. punktu „Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole”. Siltumizolācijas darbu kvalitāte jākontrolē nepārtraukti visā darba procesa laikā, pa atsevišķām operācijām, jo lielākā daļa to ir segtie darbi. Jāpārbauda arī lietojamo materiālu un izolējamās virsmas sagatavošanas kvalitāte.
Lai būtu iespējams nodrošināt izmešu samazināšanu un palielinātu energoefektivitāti. Pirms būvdarbu uzsākšanas projekta izstrādes laikā tika veikts energoaudits, tai skaitā veikta arī termogrāfija. Energoauditu veica sertificēts energoauditors. Pirms objekta nodošanas ekspluatācijā tiek veikts atkārtots termogrāfijas uzņēmums, kas norāda uz siltumu zudumu samazināšanu pēc fasādes siltināšanas. Enegoauditu var veikt tikai apkures sezonā.
9. Inženiertīklu izbūves darbu veikšanas kārtība
Pirms būvdarbu uzsākšanas iepazīties ar izstrādāto un saskaņoto tehnisko projektu, kas izstrādāts, atbilstoši izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, būvniecības normām un noteikumiem. Inženiertīklu izbūvi būvlaukumā veikt pēc ēkas nesošo konstrukciju izbūves. Elektrotīklu izbūve būvlaukumā tiek veikta pēc visu dziļāk esošo komunikāciju izbūves.
26
Pirms rakšana darbu uzsākšanas ārējām komunikācijām būvuzņēmējam jāizstrādā un Ceļu satiksmes drošības direkcijā jāsaskaņo satiksmes organizēšana.
Līdz rakšanas darbu uzsākšanas vietās , kur būvlaukumā atrodas darbojošās inženierkomunikācijas , jāizstrādā un jāsaskaņo ar ekspluatējošām organizācijām rīcības plāns to drošai ekspluatācijai, ievērojot izdotos tehniskos noteikumus , bet pazemē esošās – dabā jānorāda ar zīmēm un uzrakstiem.
Zemes darbu veikšana darbojošos pazemes inženierkomunikāciju zonā var notikt tikai tiešā būvdarbu vadītāja vadībā, bet zem sprieguma darbojošos kabeļu aizsargājamā zonā bez tam vēl nepieciešama elektro saimniecības darbinieku organizēta_uzraudzība
10. Būvlaukuma energoapgāde
Objekta tīkla spriegums 380/220V. Kopējā uzstādītā jauda 42,47kW.
Projektā paredzēts uzstādīt transformatoru TM-25/6-10 un divas sadales SD-1 un SD-2. Pie transformatora pienāk pilsētas spriegums, no transformatora strāva ar nepieciešamo spriegumu ar kabeļiem tiek padota uz sadalēm. Būvlaukumā nepieciešams uzstādīts elektrības skaitītāju.
Būvlaukumā izmantojamās ierīces:
 Betonmaisītājs 150l (190L OPTIMIX M190E)
 Leņķa Slīpmašīna (MAKITA 9558NB)
 Leņķa Slīpmašīna (MAKITA GA7010CF)
 Augstspiediena mazgātājs (Makita HW131SET)
 Kombinētais ripzāģis (MAKITA LF1000)
 Mikseris (MAKITA UT120X)
 Slīpmašīna (MAKITA 9046)
 Perforators (MAKITA 2811F)
 Putekļusūcējs (MAKITA 445X)
 Cirkulārais zāģis (5008MG)
 Triecienurbjmašīna (MAKITA HP1620)
 Figūrzāģis (MAKITA 4329K)
 Sausā apmetuma mašīna (PFT G5)
27
 Metināšanas iekārta (Handy MIG & Handy Core)
 Ofisa vagoniņš
 Apsardzes vagoniņš
 Celtniecības vagoniņš
 Prožektors
Iekārtu jaudas aprēķins
Apz. Plānā
Iekārtas nosaukums
Iekārtas tips
Nominālie dati
Iekārtu skaits
Kopējā uzstādītā jauda kW
Aprēķina lielumi
Jauda, kW
Spriegums, V
Koeficienti
Aprēķina jaudas
Pieprasījuma kp
Jaudas koef. cosϕ
Reakt.j.koef. Tgϕ
Aktīvā Pa, kW
Reaktīvā Qa, var
1
2
3
4
5
7
8
9
10
11
12
13
1
Betonmaisītājs 150l
190L OPTIMIX M190E
0,9
220
2
1,8
0,6
0,65
1,17
1,08
1,26
2
Leņķa Slīpmašīna
MAKITA 9558NB
0,84
220
3
2,52
0,15
0,6
1,33
0,378
0,50
3
Leņķa Slīpmašīna
MAKITA GA7010CF
2
220
1
2
0,15
0,6
1,33
0,3
0,40
4
Augstspiediena mazgātājs
Makita HW131SET
2,1
220
1
2,1
0,7
0,8
0,75
1,47
1,10
5
Kombinētais ripzāģis
MAKITA LF1000
1,65
220
1
1,65
0,25
0,62
1,27
0,4125
0,52
6
Mikseris
MAKITA UT120X
1,15
220
2
2,3
0,25
0,45
1,98
0,575
1,14
7
Slīpmašīna
MAKITA 9046
0,6
220
2
1,2
0,15
0,6
1,33
0,18
0,24
8
Perforators
MAKITA 2811F
0,8
220
1
0,8
0,25
0,45
1,98
0,2
0,40
9
Putekļusūcējs
MAKITA 445X
1,2
220
1
1,2
0,5
0,6
1,33
0,6
0,80
10
Cirkulārais zāģis
5008MG
1,8
220
2
3,6
0,25
0,45
1,98
0,9
1,79
11
Triecienurbjmašīna
MAKITA HP1620
0,65
220
2
1,3
0,25
0,45
1,98
0,325
0,64
12
Figūrzāģis
MAKITA 4329K
0,5
220
1
0,5
0,15
0,6
1,33
0,075
0,10
13
Sausā apmetuma mašīna
PFT G5
5,5
380
1
5,5
0,4
0,85
0,62
2,2
1,36
14
Metināšanas iekārta
Handy MIG & Handy Core
2,5
220
1
2,5
0,35
0,4
2,29
0,875
2,00
15
Ofisa vagoniņš
Office cabin 20
2,5
220
1
2,5
0,8
1
0,00
2
0,00
16
Apsardzes vagoniņš
Office cabin 10
2,5
220
1
2,5
0,8
1
0,00
2
0,00
17
Celtniecības vagoniņš
Cramo
2,5
220
1
2,5
0,8
1
0,00
2
0,00
18
Prožektors
Prožektors
1
220
2
2
0,8
1
0,00
1,6
0,00
19
Prožektors
Prožektors
0,4
220
10
4
1
1
0,00
4
0,00
42,47
21,1705
12,27
29
Aprēķins:
Aprēķina piemērs 12. gadījumam
1. Aprēķina uzstādīto jaudu Pu (Cirkulārais zāģis 5008MG)
Pu= n * Pn= 2*1,8 =3,6 kW
2. Aprēķinam, aprēķina aktīvo jaudu
Pieņemu transformātoru - ТМ-25/ 6-10
Pa=Kp*Pu=0,25*3,6=0,9 kW
(http://www.ruselt.ru/production.php?id=3&page=20&tovar=1931)
3. Aprēķinam, aprēķina reaktīvo jaudu
Qa=tgϕ*Pa=1,98*0,9=1,79 var
ß=
0,832
Reaktīvā jauda: koeficents tgφ = cosφ → φ →tgφ
Aprēķina pilnā jauda:
Kmax – 0,85 koeficents
30
11. Būvlaukuma krautlaukumu aprēķins
Aprēķina formula: Qr = ( Qkop / T ) × n × k ; S1 = Qr / q.
Pēc jumta seguma uzlikšanas visi materiāli tiek uzglabāti pašā ēkā.
Nr.p.k.
Nosaukums
Mērv.
Nepieciešamo materiālu daudzums
Materiālu rezerve
Noliktavas laukums m2
Novietnes veids
Kopā Qkop
Vienai dienai Q1
Izmantošanas ilgums, T
Dienām, n
Nevienm. Izl. Koef., k
Materiālu rezerve
Norma uz 1m2 q
Nepiec laukums
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
1
Fibo 3, 300mm
m3
240
5.7
42
3
1,3
22
2
11
Atklāts laukums
2
Metāla rīģeļi, kolonnas
gb.
45
4.5
10
1
1,3
5.8
0,4
14.6
Atklāts laukums
3
Pārsedzes
gb.
86
9
10
1
1,3
11.7
1.48
8
Atklāts laukums
4
Koka elementi
m3
11.86
2.37
5
2
1,3
10.5
1,5
8
Nojume
5
Jumta segums
m2
496
50
10
3
1,3
195
15
13
Atklāts laukums
Kopā
54,6
Atklāts laukums
31
12. Pagaidu ūdensvada aprēķins
Grunts blietēšana
V= 83 {m3 }
T=1 {dn}
1m3- 150 {l}
uz vienu dienu 83/1=83 {m3/dn}
Vvien.dn.=83 x 150=12450 {l/dn}
Betona laistīšana
V= 35 {m3 }
T=3 {dn}
1m3- 200 {l}
uz vienu dienu 35/3=11.66 {m3/dn}
Vvien.dn.=11.66 x 200=2332 {l/dn}
Ūdens patēriņa noteikšana ražošanas vajadzībām:
83600
 
 Q n kn
Qr =
8 3600
14782 1,2 1,5

 
= 0.92
28800
26607
 {l/s},kur
Q-ūdens patēriņš ražošanas procesiem {l}
n – koeficents kurš ietver neparedzētus ūdens lietotājus - 1,2
kn-patēriņa nevienmērības koeficents -1,6
8-darba maiņas ilgums, stundas
3600-sekunžu skaits stundā .
Ūdens patēriņa noteikšana sadzīves un saimnieciskajām vajadzībām:
Qs=
8 3600
1

N  n k
=
8 3600
20 20 3

 
=0,041{l/s}
N-max strādnieku skaits maiņā {20ab.}
n-ūdens patēriņa norma vienam strādājošam(20  25 litri, ja objektā ir kanalizācijas tīkls ,15  20 ja
32
tādu nav)
k1-patēriņa nevienmērības kaeficents
8-darba maiņas ilgums stundās
3600-sekunžu skaits stundā
Ūdens patēriņa noteikšana dušas vajadzībām:
Qd=
0,75 3600
2

N  n k
=
0,75 3600
20 50 2

 
=
2700
2000
=0,74{l/s}
k2-patēriņa nevienmērības koeficents
Ūdens patēriņa noteikšana sadzīves un saimnieciskajām vajadzībām:
Qug. -Ūdens patēriņu ugunsdzēsības vajadzībām var pieņemt -10{ l/s} pieņemu Ø100 mm lielu
cauruli
Aprēķinu summāro ūdens patēriņu:
ΣQkop= 0,5 (Qr+ Qs+ Qd)
ΣQkop=0,5(0,92+0,041+0,74)=0.85{ l/s}
Aprēķinu pagaidu ūdensvadu diametru:
D= V
Qkop



1000
2
=2 x
3,14 1.5
1000 1.95


=2 x
4,71
1950
=13.43 mm
v-ūdens kustības ātrums: ūdensvada cauruļvados 1,5  2m/s
Pieņemtais pagaidu ūdensvada cauruļu diametrs ir Ø15 mm
33
13. Darbu veikšanas kalendārā grafika izstrādes tabulas
13.1. Būvdarbu apjomu aprēķins
tab. T-1
Nr. p. k.
Darba nosaukums
Zīmējumi, mezgli, shēmas, aprēķini
Fiziskie apjomi pēc projekta
Mērvienība
Daudzums 1 2 3 4 5 I Nulles cikls 1 Augsnes kārtas noņemšana m2 1230
2
Tranšeju rakšana
m3
452
2.1Bloku montāžai
V=h/6(S1+4Sv+S2)=0,22(414+1233+203)=407
2.2Pamatu ligzdu montāžai
V=2a*h*n(tranšeju skaits)=2*2,5*0,75*12=45
3 Nesavākuma noņemšana
Vnes = Sap * 0,15=203*0,15=3,04
m3
30,45 4 Grunts blietēšana
Saug=414 m2 414
5
Pamatu pēdu montāža
Pamatu pēdas FL 8-12
gab.
65
Pamatu pēdas 1F 15.8-01
gab.
12
6
Pamatu bloku montāža
FBS 24-3-6
gab.
161
FBS 12-3-6
gab.
20
FBS 9-3-6
gab.
26
7
Veidņu uzstadīšana
10,26
m2
10,26
8
Monolīto iecirkņu betonēšana
V=a*b*c*1,05=3,42*0,3*1,8*1,05=1,93
m3
1,93
9
Koka veidņu uzstādīšana virs pamatu blokiem (betona izlīdzinošajai kārtai)
S=150,42*2*0,1=30,08x1,1
m2
33
10
Javas izl. kārta
V=150,42*0,3*0,1=4,5
m3
4,5
11
Vertikāla hidroizolācija
S=150,42*1,85=225,63
m2
278,277
12
Pamatu siltumizolācija
S=150,42*1,5=225,63
m2
225,63
13
Grunts atpakaļatbēršana
V=78,88-22,56=56,32
m3
57 Virszemes darbi 1.stāva mūrēšana 5002750135013701:0.5
34
14
Horizontālas hidroizolācijas izveide
Spam=150,42(pamatu garums*0,3(platums)=46,26
m2
45,13
15
Fibo pārsedžu uzstadīšana 1. stāvam
Fibo pārsedze 1,19m - 7 gab. Fibo pārsedze 1,49m - 8 gab. Fibo pāsedze 1,79m - 2 gab. Fibo pārsedze 2,09m - 11gab. Fibo pārsedze 2,39m - 13gab. Fibo pārsedze 2,69m - 3gab. Kopā 44gab.
gab.
44
16
Fibo bloku ārējo un iekšējo sienu mūrēšana 1.stāvam
Pēc mūra darbu apjoma aprēķina tabulas
m2
430,00
17
Stiegrošana mūrējumos
3,75(mūra augstums)/0,2(bloku augstums ar šuvi)=19 šuves, Stiegro katru 5 šuvi=19/5=4+2(pirmo un pēdējo)=6*154,2=925m 1mØ6=0,23kg
kg
212,00
18
Javas sagatavošana
0,14*129=16,17
m3
18,06
19
Javas padošana
1,8*18,06=29,1
t
32,50
20
Fibo bloku padošana
36,8bloki=1m3 Tiplummasa 650kg/m3 Svars=129*0,65=75,07
t
83,85
21
Kolonnu montāža
12
gab
12 Pārseguma montāža
22
Dubult T veida siju montāža
Sijas L=6000mm; Sijas svars=6*36,83=220,98 kg; Nr.30=18gab. 36,83kg/m Garums=18*6=108m Svars=18*220,98=3977,64
t
3,978
23
Pārseguma paneļu montāža
Līdz 3m²-10gab
gab
10
līdz 5m²-4gab
gab
4
līdz 10m²-97gab
gab
97
24
Stiegrošana
stiegras 2A3Ø12 (1m=0,888kg)Daudzums stiegru metros=619*2=1238 peremetrs 264,4*2=528,8 Kopā ar atbirumu 2%=1766,8*1,02=1800m
kg
1598
25
Šuvju aipildīšana ar javu
900m
m
900
26
Javas sagatavošana
(100m-0,7m3)Všuvēm=9x0,7=6,3m3 (100m2=3,10m3) Sbalstišanas=(25,7*6)+(9,7*2)+(11,7*5)*0,1=179,45 Vbalstisanas=179,45*3,1/100=5,56m3 Javas sagatavošana=5,56+6,3=11,9
m3
11,9
27
Veidņu uzstādīšana
S=4*2,3=9,2m2
m2
9,2
28
Stiegrošana
(400/15)*4*2,3=250m 250*0,88
t
0,22
29
Betonēšana
V=9,2*0,1*1,05
m3
0,966 2.stāva mūrēšana
30
Fibo bloku ārējo un iekšējo sienu mūrēšana 2.stāvam ar parapetu
Pēc mūra darbu apjoma aprēķina tabulas
m2
362
31
Fibo pārsedžu uzstadīšana 2.stāvam
Fibo pāsedze 1,79m - 2 gab. Fibo pārsedze 2,09m - 11gab. Fibo pārsedze 2,39m - 13gab. Kopā 26gab.
gb.
26
33
Stiegrošana mūrējumos
3,6/0,2=18 šuves, Stiegro katru 5 šuvi=15/5=4+2(pirmo un pēdējo)=6*107,2=643m Fibo BiØ4 1m=0,23kg
kg
147,90
35
Javas sagatavošana
0,14*111=15,54
m3
33,11
36
Javas padošana
1,8*15,54=27,97
t
15,54
37
Fibo bloku padošana
36,8bloki=1m3 Blīvums=108*0,65=72,15
t
70,20
35
Bēniņu pārsegums
38
Dubult T veida siju montāža
Sijas L=6000mm; Sijas svars=6*36,83=220,98 kg; Nr.30=10gab. 36,83kg/m Garums=10*6=60m Svars=10*220,98=2209,8
t
2,2098
39
Pārseguma paneļu montāža
Līdz 3m²-5gab
gab
5
līdz 5m²-3gab
gab
3
līdz 10m²-97gab
gab
70
40
Stiegrošana
stiegras 2A3Ø12 (1m=0,888kg)Daudzums stiegru metros=319*2=638 peremetrs 104*2=208 Kopā ar atbirumu 2%=846*1,02=863 m
kg
766
41
Šuvju aipildīšana ar javu
423m
m
423 Jumta izbūve un segums
42
Jumta krēsla, statņu un atgāžņu izbūve
m3
2,5
43
Spāru izbūve
m3
9,21
44
Vēja izolācija
Jumta S=496*20%(atbirums izolācijai)m2
m2
496
45 Latojums latu solis lielāks par 35cm, S = jumta laukumu m2 496
46
Jumta segums loksnes
S=496*15%(atbirums loksnēm)
m2
570
47
Kores elements
L=52,1*5%(atbirums kores elementam)
m
54,75
48
Jumta sateknes
L=21,35m*5%(atbirums sateknes elementiem)
m
22,5
49
Siltuma izolācija
S=386
m2
386
50
Tvaika izolācija
S=386
m2
386
51
Piekārto tekņu aptverāķu uzstādīšana
Pie jumta slīpnēm ik pa 1,5m n=(33+48)/1,5
gb.
54
52
Piekārto tekņu montāža aptverāķos
L=33+48
m
81
53
Sniega nobrukuma aizsargbarjeras uzstādīšana
L=33+48
m
81
54
Javas slīpuma veidojoša kārta ~50mm
V=276*0,05=13,8m3*1,05=14,5
m3
14,5
55
Tvaika izolācija
276m2
m2
276
56
Siltumizolācija ROS 30 120mm
276m2
m2
276
57
Siltumizolācija ROS 60 20mm
276m3
m2
276
58
Jumta membrāna
276m4
m2
276 Grīdas
59 Šķembu pamatojuma izveidošana 150 mm biezumā, 1. stāva S=661 V=661*0,15=100m3 m2 661
60
Grunts pamatnes blietēšana
tik pat cik pamatkartas izveidošana
661
61
Betona pamat kārtās izveidošana
V=S(1.st)*0,05*1,05=661*0,05*1,05=35
m3
35
62
Hidroizolācijas ierīkošana
1. stāvs
m2
661
36
63
Cieto siltumizolācijas plātņu uzstādīšana uz betona pamatnes
tikai 1. stāvā
m2
661
64
Estirch (Klonu grīdu) betonēšana
tikai 1. stāvā
m2
661
65
Gūlšņu ierīkošana (solis0,5m)
tikai 2.stāvā
m2
364
66
Skaņas slāpējošas izolācijas ierīkošana
m2
364
67
OSB saplāksnes ierīkošana
tikai 2.stāvā
m2
364 Iekšējie apdares darbi
68 Plastmasas logu bloku uzstādīšana Plastmasas logu bloku uzstādīšana ailās virs 2 m2 59gab. (pēc logu specifikācijas) gab. 59
69 Durvju bloku uzstādīšana 1.stāvam - 39 gab. 2.stāvam - 12 gab. m2 123
70
Starpsienu izbūve 1.stāvam
613,304
m2
614
71
Starpsienu izbūve 2.stāvam
233,975
m2
244
72
Iekārto griestu montāža
995
m2
1040
73
Ārsienu apmešana ar MP-75 mašīnapmetumu
S=S1.st.+S2st.=148*2,8+103*2,8=702,8
m2
703
74
Sienu špaktelēšana
S=614+244+702,8=1987
m2
1987
75
Sienu gruntēšana
S=614+244+702,8=1987
m2
1987
76
Sienu krāsošana
S=614+244+702,8=1987
m2
1783
77
Sienu flīzēšana
S=135*5%(atbirums flīzēm)
m2
141
78
Grīdu flīzēšana
S=623*5%(atbirums)
m2
654,15
79
Parketa ierīkošana
S1.st+S2.st.=Sparketa
m2
373 Ārējie apdares drabi
80
Sienu siltināšana
Ssiltināmais=Sfasādes-Slogu+durvju=675-275=400m2
m2
400
81
Sienu armēšana
S=650-220=430m2
m2
400
82
Dekoratīvā apmetuma apdare
S=430m2
m2
400
83
Dekoratīvāis dēļu apšuvums
S=73*4,32=315-40(logi,durvis)=275
m2
275
84
Polodžu montāža
L=83m
m
83
85
Cokola armēšana
S=L*h=152*0,5=76m2
m2
76
86
Cokola dekoratīvā apdare
S=L*h=152*0,5=76m3
m2
76 Citi
87
Ieejas kāpņu betonēšana
k1+k2+k3+k4+k5
kpl.
1
Sveidņu=0,9+0,9²+0,9+0,9+0,9+0,2=5,6m2
Lstiegras=(2,4*10+2*12)*5=240m
88
Apmales betonēšana
V=150*0,06=9
m3
9
89
Pandusa izbūve
kpl.
1
90
Avarijas kāpnes
kpl.
1
37
13.2. Darbietilpība un darbietilpības iedalījums pēc darbu sarežģītības
tab. T-2
Darba nosaukums
Darba apjoms
Pamatojums
Darbietilpība
Posma sastāvs
Darbietilpības iedalījums (c/dn.) pēc darbu sarežģitības (kategorijas)
Mērvienība
Daudzums
Uz mērvienību c.st./maš.st.
Uz visu apjomu
Amata nosaukums
Skaits
c.st./maš.st.
c.dn./maš.maiņ.
I
II
III
Sagatavošanas darbi
%
3
pieņemts
432,82
54,10
Palīgstrādnieks/Būvstrādnieks/Mērnieks/Mašīnists
4
13,53
13,53
27,05
Būvlaukuma ārējie tīkli
%
9
pieņemts
1298,46
162,31
Santehniķis/elektriķis
4
162,31 2. Nulles cikls
Tranšejas rakšana
100m3
4,52
RCK 1-4
1,68
3,83 7,59 17,31 0,95
2,16
Racējs/Mašīnists
2
0,95
Nesavākuma noņemšana
100m3
0,30
RCK 1 - 13
31,70
4,70 9,51 1,41 1,19
0,18
Racējs/Mašīnists
2
1,19
38
Grunts blietēšana
100m2
4,14
RCK 1-20
1,7 0,00 7,04 0,00
0,88
Mašīnists
1
Pamatu pēdu montāža
gb.
77
BIK2009(05-40104)
1,22 0,15 93,94 11,55 11,74
1,44
Montāžnieki/Mašīnists
5
2,94
8,81
Pamatu bloku montāža
gb.
207
BIK2009(05-40014)
0,80 0,20 165,60 41,40 20,70
5,18
Montāžnieki/Mašīnists
5
5,18
15,53
FBS 24-3-6
gab.
161
BIK2009(05-40014)
0,80
0,20 128,80 32,20 16,10
4,03
Montāžists/Mašīnists
5
FBS 12-3-6
gab.
20
BIK2009(05-40015)
0,76 0,20 15,20 4,00 1,90
0,50
Montāžists/Mašīnists
5
FBS 9-3-6
gab.
26
BIK2009(05-40015)
0,76 0,20 19,76 5,20 2,47
0,65
Montāžists/Mašīnists
5
Veidņu uzstādīšana
m2
10,26
BIK2009(05-00014)
2,98 30,57 0,00 3,82
0,00
Betonētājs
2
1,91
1,91 Monolīto iecirkņu betonēšana
m3
1,93
I. Doršs 3-36
0,70
1,35 0,00 0,17
0,00
Betonētājs
2
0,08
0,08
Koka veidņu uzstādīšana virs pamatu blokiem (betona izlīdzinošajai kārtai)
m2
33
BIK2009(05-00011)
0,68 22,44 0,00 2,81
0,00
Betonētājs
2
1,40
1,40 Betona izlidzinošā kārta
m3
4,5
BIK2009(05-20001)
0,20
0,90 0,00 0,11
0,00
Betonētājs
2
0,06
0,06
Vertikāla hidroizolācija (pašlīmējošā)
m2
278,277
I. Doršs 9-37
0,15
0,00 41,74 0,00 5,22
0,00
Mūrnieks/Palīgstrādnieks
4
1,74
3,48
39
Pamatu siltumizolācija
m2
225,63
BIK13-10109 0,56
0,00 126,35 0,00 15,79
0,00
Mūrnieks/Palīgstrādnieks
4
5,26
10,53
Grunts atpakaļatbēršana
100m3
0,57
BIK03-10003
0,00
1,31 0,00 0,75 0,00
0,09
Mašīnists
1
Virszemes cikls 3. 1. stāva mūrēšana
Horizontālas hidroizolācijas izveide uz pamatiem
m2
45,13
BIK13-00102
0,40
0,00 18,05 0,00 2,26
0,00
Mūrnieks
4
0,75
2,26
Fibo bloku 300x185x490mm ārējo un iekšējo sienu mūrēšana 1.stāvam
m2
430
BIK06-10006 2,90
0,00 1247,00 0,00 155,88
0,00
Mūrnieks/Palīgstrādnieks
8
38,97
116,91
Fibo pārsedžu uzstadīšana 1. stāvam
gb.
64
BIK06-13023 0,52
0,00 33,28 0,00 4,16
0,00
Mūrnieks/Palīgstrādnieks
8
1,04
3,12
Javas sagatavošana būvlaukumā 1:3
m3
18,06
BIK06-00001 2,20
0,00 39,73 0,00 4,97
0,00
Palīgstrādnieks
2
4,97
Javas padošana
t
32,50
I.D. 13-4 04 0,75
24,38 3,05
Palīgstrādnieks
2
3,05
Bloku padošana
t
83,85
I.D. 13-4 (03) 1,20
0,00 100,62 0,00 12,58
0,00
Palīgstrādnieks
2
12,58
Kolonnu montāža
gb.
17
I.D. 4-5 03
4,50
0,81 76,50 13,77 9,56
1,72
Montāžists/Mašīnists
5
9,56
40
Kāpņu laidu uzstādīšana
gab.
2,00
I.D. 4-14 03
2,05
0,41 4,10 0,82 0,51
0,10
Montāžists/Mašīnists
5
0,51 4. Pārseguma montāža
Dubult T veida siju montāža
t
3,978
BIK07-00003
13,85
0,40 55,10 1,59 6,89
0,20
Montāžists/Metinātājs/Mašīnists
8
6,89
Pārseguma paneļu montāža, šuves aipildot ar B15, montējot ar autoceltni
gb.
105
BIK05-40203
2,40
0,20 252,00 21,00 31,50
2,63
Montāžists/Mašīnists
8
7,88
23,63 stiegras AI-AIII, Ø 6-10 mm
t
0,78
BIK05-10101
3,20
0,00 2,50 0,00 0,31
0,00
Stiegrotājs
1
0,31
Monolītās plātnes betonēšana
m2
9,20
0,00
0,00 0,00 0,00 0,00
0,00
Inventāro veidņu uzstādīšana
m2
9,2
BIK05-01214
2,24
0,00 20,61 0,00 2,58
0,00
Betonētājs
3
2,58
Armaturas sietu siešana ar aci 15x15cm, izmantojot AIII Ø 6-10 mm stiegras
t
0,22
BIK05-10104
2,40
0,00 0,53 0,00 0,07
0,00
Betonētājs
3
0,07
Betonešana, B25 masas iestrāde, betonu pagatavojot būvlaukumā
m3
0,966
BIK05-20500
4,41
0,00 4,26 0,00 0,53
0,00
Betonētājs
3
0,53
41
5. 2.stāva mūrēšana
Fibo bloku ārējo un iekšējo sienu mūrēšana 2.stāvam
m2
362
BIK06-10006 2,90
0,00 1049,80 0,00 131,23
0,00
Mūrnieks/Palīgstrādnieks
8
32,81
98,42
Fibo pārsedžu uzstadīšana 2.stāvam
gb.
22
BIK06-13023~28
0,52
0,00 11,44 0,00 1,43
0,00
Mūrnieks/Palīgstrādnieks
8
0,36
1,07 Javas sagatavošana
m3
33,11
BIK06-00001 2,20
0,00 72,84 0,00 9,11
0,00
Palīgstrādnieks
2
9,11
Javas padošana
t
15,54
I.D. 13-4 04 0,75
0,00 11,66 0,00 1,46
0,00
Palīgstrādnieks
2
1,46
Fibo bloku padošana
t
70,20
I.D. 13-4 (03) 1,20
0,00 84,24 0,00 10,53
0,00
Palīgstrādnieks
1
10,53
Kolonnu montāža
gb.
7
I.D. 4-5 03
4,50
0,81 31,50 5,67 3,94
0,71
Montāžists/Metinātājs/Mašīnists
5
3,94 6. Bēniņu pārsegums
Dubult T veida Nr.30 siju montāža 36,83kg/m monējot ar autocetni
t
2,2098
BIK07-00003
13,85
0,40 30,61 0,88 3,83
0,11
Montāžists/Metinātājs/Mašīnists
5
3,83
Pārseguma paneļu montāža, šuves aipildot ar B15, montējot ar autoceltni
gab
74
BIK05-40203
2,40
0,20 177,60 14,80 22,20
1,85
Montāžists/Metinātājs/Mašīnists
5
22,20
42
stiegras AI-AIII, Ø 6-10 mm
t
0,78
BIK05-10101
3,20
0,00 2,50 0,00 0,31
0,00
Stiegrotājs
1
0,31 7. Jumta izbūve un segums
Jumta krēsla, statņu un atgāžņu izbūve
m3
2,5
BIK08-05001
38,01
0,00 95,03 0,00 11,88
0,00
Jumiķis
4
5,94
5,94
Spāru izbūve
m3
9,21
BIK08-05003
21,00
0,00 193,41 0,00 24,18
0,00
Jumiķis
4
12,09
12,09
Vēja izolācija
m2
496
BIK13-01004
0,22
0,00 109,12 0,00 13,64
0,00
Jumiķis
4
6,82
6,82 Latojums m2 496
BIK08-10001
0,60
0,00 297,60 0,00 37,20
0,00
Jumiķis
4
18,60
18,60 Garenlatojums m2 450
BIK08-10001
0,60
0,00 270,00 0,00 33,75
0,00
Jumiķis
4
16,88
16,88
Jumta seguma, Monterrey ar PUR parklājuma, ierīkošana
m2
496
BIK09-09134
0,86
0,00 426,56 0,00 53,32
0,00
Jumiķis
4
26,66
26,66
Kores elementa ar PUR pārklājumu montāža
m
54,75
BIK09-09164
0,60
0,00 32,85 0,00 4,11
0,00
Jumiķis
4
2,05
2,05
Jumta sateknes (ar PUR pārklājumu)
m
22,5
BIK09-09314
0,40
0,00 9,00 0,00 1,13
0,00
Jumiķis
4
0,56
0,56
Siltuma izolācija PAROC BLT9 200mm
m2
386
BI13-01005
0,50
0,00 193,00 0,00 24,13
0,00
Jumiķis
4
12,06
12,06
Tvaika izolācija
m2
386
BIK13-01001
0,20
0,00 77,20 0,00 9,65
0,00
Jumiķis
4
4,83
4,83
43
Piekārto tekņu montāža aptverāķos,aptverāķu montāža
m
81
BIK09-15302
0,50
0,00 40,50 0,00 5,06
0,00
Jumiķis
4
2,53
2,53
Sniega nobrukuma aizsargbarjeras uzstādīšana
m
81
BIK09-11204
1,60
0,00 129,60 0,00 16,20
0,00
Jumiķis
4
8,10
8,10
Javas slīpuma veidojoša kārta ~50mm
m3
14,5
BIK05-30001
2,85
0,00 41,33 0,00 5,17
0,00
Betonētājs
3
1,72
3,44
Tvaika izolācija
m2
276
BIK13-01001
0,20
0,00 55,20 0,00 6,90
0,00
2
3,45
3,45
Siltumizolācija ROS 30 120mm
m2
276
BIK13-01013
0,36
0,00 99,36 0,00 12,42
0,00
Jumiķis
2
6,21
6,21
Siltumizolācija ROS 60 20mm
m2
276
BIK13-01015
0,40
0,00 110,40 0,00 13,80
0,00
Jumiķis
2
6,90
6,90
Jumta membrānas ierīkošana
m2
276
BIK09-00305a
0,40
0,00 110,40 0,00 13,80
0,00
Jumiķis
2
6,90
6,90 8. Grīdas Šķembu pamatojuma izveidošana m2 661
I.D. 9-5
0,55
0,05 363,55 33,05 45,44
4,13
Palīgstrādnieks
4
45,44
Betona pamat kārtās izveidošana
m3
35
BIK05-30001a
2,85
0,00 99,75 0,00 12,47
0,00
Betonētājs
3
4,16
8,31
Hidroizolācijas ierīkošana
m2
661
BIK13-00101
0,15
0,00 99,15 0,00 12,39
0,00
Celtnieks
2
12,39
44
Cieto siltumizolācijas plātņu uzstādīšana uz betona pamatnes
m2
661
I.D. 9-16(02)
0,10
0,00 66,10 0,00 8,26
0,00
Celtnieks
8,26
Estirch (Klonu grīdu) betonēšana m2 661
BIK05-30001b 1,35
0,00 892,35 0,00 111,54
0,00
Betonētājs
3
37,18
74,37
Gūlšņu ierīkošana (solis0,5m)
m2
364
I.D. 9-42
0,50
0,00 182,00 0,00 22,75
0,00
Namdaris
2
22,75
Skaņas slāpējošas izolācijas ierīkošana
m2
364
BIK13-00301
0,05
0,00 18,20 0,00 2,28
0,00
Celtnieks
2
2,28
OSB saplāksnes ierīkošana
m2
364
BIK08-00220
0,44
0,00 160,16 0,00 20,02
0,00
Namdaris
2
20,02 9. Iekšējie apdares darbi Plastmasas logu bloku uzstādīšana gb. 59 BIK08-03012 3,70
0,00 218,30 0,00 27,29
0,00
Namdaris
2
27,29 Durvju bloku uzstādīšana gb. 51 BIK08-03707 2,80
0,00 142,80 0,00 17,85
0,00
Namdaris
2
17,85 Palodžu montāža m 83 I.D. 6-116 1,2
0,00 99,60 0,00 12,45
0,00
Namdaris
2
12,45 Starpsienu izbūve 1.stāvam (knauf W112 sistēma) m2 614 BIK08-31101 0,93
0,00 571,02 0,00 71,38
0,00
Namdaris
6
71,38 Starpsienu izbūve 2.stāvam (knauf W112 sistēma) m2 244 BIK08-31101 0,93
0,00 226,92 0,00 28,37
0,00
Namdaris
6
28,37
45
Iekārto griestu montāža m2 1040 I.D. 7-18 0,65
0,00 676,00 0,00 84,50
0,00
Namdaris
6
84,50 Ārsienu apmešana ar MP-75 mašīnapmetumu m2 703 BIK08-34001 0,42
0,00 293,15 0,00 36,64
0,00
Apmetējs
3
36,64 Sienu špaktelēšana m2 1987 BIK10-04001 0,20
0,00 397,40 0,00 49,68
0,00
Krāsotājs
4
49,68 Sienu gruntēšana ar Tiefengrund m2 1987 BIK10-05111 0,17
0,00 337,79 0,00 42,22
0,00
Krāsotājs
4
42,22 Sienu krāsošana m2 1987 BIK10-06001 0,25
0,00 496,75 0,00 62,09
0,00
Krāsotājs
4
62,09 Sienu flīzēšana m2 141 BIK10-10181 1,40
0,00 197,40 0,00 24,68
0,00
Flīzētājs
3
8,22
16,45 Grīdu flīzēšana m2 654,15 BIK10-10907 0,38
0,00 248,58 0,00 31,07
0,00
Flīzētājs
3
10,36
20,72 Parketa ierīkošana m2 373 BIK08-00505 2,84
0,00 1059,32 0,00 132,42
0,00
Namdaris
6
132,42 10. Ārējie apdares drabi Cokola līstes montāža m 120 I.D. 10-45 0,20
0,00 24,00 0,00 3,00
0,00
Apmetējs
6
0,51
2,49 Sienu siltināšana Paroc FAS4 100mm līmējota ar līmjavu un papildus stiprinot ar 4 dībeļiem. m2 650 BIK13-10025 0,35
0,00 227,50 0,00 28,44
0,00
Apmetējs
6
4,83
23,60 Sienu armēšana m2 400 I.D. 10-51(01) 0,30
0,00 120,00 0,00 15,00
0,00
Apmetējs
6
2,55
12,45
46
Dekoratīvā apmetuma apdare m2 400 I.D. 10-26 0,35
0,00 140,00 0,00 17,50
0,00
Apmetējs
6
2,98
14,53 Ārsienu krāsošana m2 400 I.D. 11-6(03) 0,50
0,00 200,00 0,00 25,00
0,00
Apmetējs
6
4,25
20,75 Dekoratīvāis dēļu apšuvums m2 275 I.D. 6-14(03) 1,10
0,00 302,50 0,00 37,81
0,00
Namdaris
4
37,81 Polodžu montāža m 83 I.D. 6-116 0,80
0,00 66,40 0,00 8,30
0,00
Skārdnieks
2
8,30 Cokola armēšana m2 76 I.D. 10-51(01) 0,30
0,00 22,80 0,00 2,85
0,00
Apmetējs
6
0,48
2,37 Cokola dekoratīvā apdare m2 76 I.D. 10-26 0,55
0,00 41,80 0,00 5,23
0,00
Apmetējs
6
0,89
4,34 11. Citi
Ieejas kāpņu betonēšana
kpl.
1
pieņemta
61,50
0,00 61,50 0,00 7,69
0,00
Betonētājs
2
7,69
Apmales betonēšan
m3
9
BIK05-30001
2,85
0,00
25,65
0,00 3,21
0,00
Betonētājs
2
3,21
Pandusa izbūve
kpl.
1
pieņemta
12,50
0,00
12,50
0,00 1,56
0,00
Betonētājs
2
1,56
Avarijas kāpnes
kpl.
1
pieņemta
31,20
0,00
31,20
0,00 3,90
0,00
Montāžists
2
3,90
Labiekārtošana
%
4
pieņemta
577,09
0,00
72,14
0,00
Palīgstrādnieks/Būvstrādnieks/
4
72,14
Santehniskie darbi
%
5
pieņemta
721,36
0,00
90,17
0,00
Santehniķis
4
90,17
Apkure un ventilācija
%
7
pieņemta
1009,91
0,00
126,24
0,00
4
126,24
Elektrotehniskie darbi
%
5
pieņemta
721,36
0,00
90,17
0,00
4
90,17
47
13.3. Būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma saraksts
tab.T-7
Nosaukums
Marka
Daudzums
Tehniskais raksturojums
N.p.k.
1
2
3
4
5
1
Buldozers
CAT 4387
1
Jauda 90kW
2
Eksakavators
Case 1440
1
3
Celtnis
Liebherr LTM 1035-3
1
4
Bliete
Bomag
1
5
Travers
1
6
Štropes
1
13.4. Nozīmīgāko materiālu un konstrukciju patēriņš
tab.T-8
Materiāla, konstrukcijas nosaukums
Mērvienība
Nepieciešamais daudzums objektā
Patēriņš
Patēriņa dienas pēc kalendārā grafika
Piegāde ar rezervi (cik lielu)
1 darba dienā
vai patēriņa dienā
1
2
3
4
5
6
Pamatu bloki
gb.
284
29,89
9,5
Kolonnas
gb.
24
12,00
2
Fibo bloki
m3
240
5,78
41,5
Dobie stirgrbetona pārseguma paneļi
gb.
179
21,06
8,5
Kokmateriālu piegāde
m3
12
0,38
32
48
14. Izmantotā literatūra
 LBN 310-05 ‘’Darbu veikšanas projekts’’
 Vispārīgie būvnoteikumi.
 LBN 305-01 “Ģeodēziskie darbi būvniecībā ”
 LBN 202-01 ‘’’Būvprojekta saturs un noformēšana’’
 B. Helfriča, u.c ‘’Ģeodēzija’’, Valsts aģentūra ‘’ VA LĢIA, 2007.
 J. Noviks, ‘’Ģimenes māja I’’, ‘’Ģimenes māja 2’’
 Interneta mājas lapas: www.knauf.lv; www.sakret.lv; www.laudabaltic.lv; www.likumi.lv; www.lūgaži.lv;