Prakses atskaite


     Pirmajā dienā parakstījos par „Darba drošību” un tad mūs sadalīja pa pāriem, t.i., mēs paši sadalījāmies, jo vajadzēja taisīt durvis. Bet sākumā mēs iesākām taisīt skapi. Tā bija sava veida iesildīšanās. Precīzāk mums tas bija jāpabeidz, bet bija neliels āķis, mums vajadzēja pašiem pilnībā izdomāt skapja izmērus, vadoties tikai pēc izgatavotajām durvīm priekš viņa. Jo iepriekšējā grupa nepabeidza. Sākumā bija nedaudz grūti sarēķināt visus izmērus. Skapis bija no lskp.
Izrēķinot visus lielumus varēja zāģēt. Te ar sākās problēmas, jo bija jāzāģē no lielās plātnes, kas nozīmēja, ka bija jāizplāno kārtīgi kā zāģēt un zāģējot reizēm plātne knapi ievietojās starp zāģi un sienu. Zāģēts tika uz poz. tipa formātripzāģmašīnas izmantojot loģiski – zāģripu kokskaidu plātnēm un priekšzāģi. Nedaudz vēlāk nācās piezāģēt dažas detaļas, nedaudz ieviesās kļūda aprēķinos. Kad viss tika sazāģēts vajadzēja saurbt caurumus savilcējiem un tapām uz poz. tipa daudzvārpsu urbjmašīnas. Tas tika samērā ātri izdarīts. Principā darbs tika izdarīts nedēļas laikā, ja tas skaitās ilgs periods šādam darba daudzumas, tad tikai tāpēc, ka nācās samērā bieži gaidīt rindā uz zāģi. Pēc visiem urbumiem visas ārējās malas tika aplīmētas ar melamīna maliņām tās uzkarsējot ar gludekli un liekās malas „nogriežot” ar ēveles naža palīdzību, to piespiežot pie detaļas plaknes. Skapis sastāvēja no 2 sānsienām, 2 starp sienām un 1 hor. vairogs un 6 plauktiem. Pēc skapja salikšanas, tas tika izjaukts, lai neaizņemtu lieku vietu.
     Tad 2. prakses nedēļa 2 dienu laikā, principā pa vienu dienu, uzrasēju durvis un tika veikti visi aprēķini, un nākamajā dienā tika vienkārši pārbaudīts vai viss ir pareizi izrēķināts. No materiāla, kas bija pieejams tika izzāģēts – durvju kārbas abi sāni, 1 līste un durvju rāmja viena augša. Dēļi bija sākuma nomaloti ar poz. tipa zāģmašīnu garen-zāģēšanai, tad ar poz. tipa zāģmašīnu šķērs-zāģešanai tika nogarināti un atkal uz garen-zāģmašīnas, atliekot vadlieneālu attiecīgajā attālumā no zāģripas, tika sazāģētas sagataves. Nākamajā dienā tika iedots nepieciešamais materiāls, lai sazāģētu trūkstošās sagataves, aizmirsu pieminēt – viss zāģētais masīvkoks bija priede jeb dēļi 4m garumā un 50mm biezumā, tad ar poz. tipa taisnojamo frēzi tika nofrēzēta viena mala un izmantojot atduras lineālu nofrēzēts 900, tad visas sagataves tika izlaistas caur biezum-frēzmašīnu, iegūstos attiecīgos izmērus. Pēc tam tika izfrēzēts durvju kārbai grope priekš blīvgumijas ar 5mm taisno frēzi un „grope” durvīm ar kopējamo taisno frēzi uz poz. tipa universālās frēzmašīnas.
     Nākamajā dienā atlika tikai izzāģēt atvieglināto ksp un mdf ar uzlaidi. Tad vajadzēja jau līmēt kopā durvis. Sākumā durvju rāmis tika salikts kopā to saskavots ar rokas el. skavotāju un pavidu ieliekot atvieglināto KSP, tad ar rullīša palīdzību durvju virsma tika norulēta ar PVA 3D līmi un virsū uzlikts mdf, apgriežot otrādi durvis otro pusi arī norulēja ar līmi un uzlika mdf, aprēķinot laukumu durvīm un vadoties pēc skalas uz preses tika uzlikts attiecīgais spiediens, durvis ielikām presē un saspiedām tās uz 30min. Pēc 30min tās izņēmām laukā no preses un tika pielīmētas klāt līstes, lai nosegtu no sāniem redzamās „durvju kārtas” t.i. masīvkoks un pa virsu līmētais mdf, no augšas un apakšas nevajag līstes līmēt, jo tās ir tās vietas, kuras nebūs redzamas, kad durvis tiks uzstādītas. Līstes tika arī līmētas ar to pašu līmi un piespiestas ar līmspīlēm. Spīļu abos galos tika likti pagari klucīši nodrošinot lielāku piespiešanas laukumu.
     Kad līstes pielīmējās pēc kādām minūtēm 20, tad durvis tika nestas uz kalibrēšanu, tās ātri vien tika nokalibrētas un nestas uz finierēšanu. Finieris tika savilkts ar līmpapīra palīdzību iepriekšējā dienā un vēl mirklī, kad durvis līmējās kopā. Finierēšanai izmantojās līme finierēšanai, kas atšķiras ar to, ka ir nedaudz šķidrāka. Uz durvīm atkal ar rullīša palīdzību uzklājām līmi un uzlikām finieri to  nogludinot un otro durvju pusi tapatās, durvu laukums tika izrēķināts, uz preses atlikts pareizais spiediens, durvis ieliktas presē uz min. 40. Pēc durvju izņemšanas tās tika apzāģētas pēc attiecīgajiem izmēriem uz formāt ripzāģmašīnas izmantojot ripu šķērszāģēšanai, arī kārba tika turpatās apzāģēta un izzāģēta grope kārbas augšai, tālāk sekoja aptuveni stundas ilgais darbs līmpapīra noņemšanai. Kad tas bija izdarīts vajadzēja atzīmēt vietas eņģēm – gan durvīm, gan kārbai un slēdzenes atrašanās vieta un urbumu centri slēdzenes serdei un rokturim. Slēdzenes „ligzda” tika izurbta ar 15mm urbi ar poz. tipa hor. urbjmašīnu, durvis tika piespiestas ar piespiedēju un viens cilvēks tās turēja vēl no sāniem, jo durvis taisni pilnībā nevarēja piespiest, lai urbums būtu taisns, tikmēr, kamēr viens urba. Pēc tam ar poz. tipa vert. urbjmašīnu bija veikti urbumi priekš slēdznes serdes un roktura. Tad vajadzēja nedaudz ar kaltu pielabot iekšpusi, lai slēdzene spētu brīvi ieiet iekšā. Eņģu vietas tika frēzētas ar rokas elektrisko virsfrēzi izmantojot taisno kāta frēzi. Lai būtu precīzs frēzējums dziļumā izmantoju šādu metodi, lai nav lieku reizi jāmēra, frēze tika nolaista pilnībā līdz frēzējamai vietai un tad enģes stūris tika nolikts uz atdures „palikņa” augstākā punkta un atdure nolaista līdz beigām un nostiprināta, un frēzi paņēma nolaida līdz jau atdures līmenim. Ar frēzi arī cik vien varēja bija frēzēts dziļums slēdzenes/roktura „mēlītei”. Durvis bija stiprinātas starp diviem galdiem piespiedējos, starp durvīm un piespiedējiem ieliekot paklāja gabalu, lai nerodas iespiedumi.
     Kad viss bija gatavs, durvis tika nestas uz slīpēšanu, kā arī kārba. Slīpēšana tika veikta uz poz. tipa slīplentes mašīnas. Protams, pirms tam visur kur vajadzēja tika špaktelēts ar ūdensemulsijas špakteli, kas imitēja priedi un uzbriedināts – paņemot mitru švammīti, samitrinot slapjo vietu un ar gludekli piekarsējot. Pēc slīpēšanas ar lenti durvis tika vēlreiz uznestas augšā un ar rokas elektrisko orbitālo slīpmašīnu bija veikta durvju malu slīpēšana. Pēc tam ar abrazīvo materiālu tika pavisam nedaudz noslīpētas kantes gan durvīm, gan kārbai, lai tās nebūtu tik asas. Tagad tikai atlika nogruntēt ar ūdenemulsijas grunti un nolakot ar ūdenemulsijas laku. Gruntēts tika 1 reizi gan kārba, gan durvis, pēc grunts nožūšanas tika noslīpēts ar abrazīvo materiālu, kurš uzlīmēts uz poliestera švammītes. Tad arī varēja lakot. Kārba tika lakotas tikai 2 reizes. Pēc pirmās lakas kārtās arī tika nedaudz noslīpēts (durvis un kārba). Durvis savukārt tika lakotas pa 3 reizēm no abām pusēm, jo pēc cerētās 2 kārtas nožūšanas, kāds bija pacenties, paslīpēt mūsu durvju tuvumā, kamēr tās žuva. Tad nedaudz viegli noslīpējām, lai piežuvušie putekļi pazustu. Bet pēc 3 kārtas viss bija labi. Lakojot un gruntējot tika izmantota uzpūšanas metode ar pūšamo „pistoli” izmantojot nosūcēju, lai neuzkrājas laka, grunts. Pirms katras pūšanas reizes durvis tika rūpīgi nopūstas ar gaisa palīdzību.
     Tagad durvis bija gatavas un atlika tikai pieskrūvēt klāt eņģes, ielikt slēdzeni pilnībā un salikt kopā durvis kopā ar visu kārbu. Pēc tam tika pārbaudīts vai viss slēdzas kā vajag un nekas neķeras. Kad pārliecinājāmies, ka viss ir labi durvis iepakojām plēvē.
     Otrās durvis tieši tāpat taisījām, tikai momentā pēc līstu pielīmēšanās, ar ēveli tika noēvelēts liekais daudzums, lai nebūtu daudz jākalibrē. Un otrās durvis sanāca mums labāk par iepriekšējām. Vienīgi iedotais finieris bija nedaudz tāds, ka satrupējis, ja var tā izteikties. Šī durvis taisījām un likām iekšā to durvju vietā, kas atrodas mašīnu zālē iepretī pagrabam. Un nācās gaidīt pēc finierēšanas slēdzeni, jo vēlāk iedotā slēdzene bija krietni mazāka par iepriekšējo. Lai gan, kamēr gaidījām tika izfrēzētas eņģes un citi sīki darbiņi darīti.

2.3 Izmantotās tehnoloģijas
  Tehnoloģiju ziņā tika izmantota zāģēšana, frēzēšana, urbšana, lakošana, slīpēšana, kalšana.

 2.4 No kāda materiāla
  Skapis – LSKP
  Durvis:
  Durvju kārba/rāmis, līstes – masīvkoks priede
  Durvju vidusdaļa – atvieglinātais KSP
  Finierēšanas virsma - MDF
  Drāztais finieris no priedes

 2.5 Izmantotās iekārtas
Pozīcijatipa: garen-frēzmašīna, biezum-frēzmašīna, universālā ripzāģmašīna, slīpmašīna (kalibrēšna), universālā daudzvārpsta urbmašīna, garen/sķērsripzāģmašīna, universālā frēzmašīna, hor./vert. urbjmašīna, lakas nosūcējs.

 2.6 Kādi tika izmantoti instrumenti:
     pamatā – zīmulis, lineāls, leņķis, metrmērs, bīdmērs
     apstrādes gaitā – kalts, rokas orbitāla slīpmašīna, rokas elektriskā virsfrēze, abrazīvie materiāli (smilšpapīrs), lakas pistole, gludeklis, rokas elektriskā skrūv./urbj. mašīna.
     palīginstrumenti- kok-āmurs

3. Secinājumi
     Secinājumi ir dažādi. Ja runāt par pavadīto laiku praksē, tad tas ir tāds – ne labs, ne slikts. Jo bieži nācās gaidīt uz kādu darbagaldu, visvairāk nācās gaidīt uz zāģi un biezum-frēzmašīnas, un tikai uz prakses beigām kaut cik necik brīvāks sāka kļūt. Zāģējot lielās plātnes (lksp) bija tāda problēma, ka pieturēt plātni vai paņemt pretī, vajadzēja vēl vienu jeb trešo ilvēku, bet bieži šis cilvēks nebija un divatā bija pagrūti. Kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka skaidu plātnes, lai gan lēts aizvietotājs masīvkoksnei, tomēr tas ir trausls, tas spēj ātri izdrupt. Labākais bija taisīt durvis, jo kad sākumā taisījām, daudzi elementi nebija zināmi, bet taisot jau nākamās, viss bija zināms, kas un kā, tāpēc viss darbs arī ātrāk sanāca.
     Vēl viens faktors ko varēja izbaudīt ir darbs pāros. Kad strādā pāri ar kādu reizēm jāuztraucas, lai otrs neko nesalaiž grīstē. Bet nepavelti tas ir komandas darbs – ir viens otru jāuzrauga un jāpalīdz.
     Prakses laikā arī nedaudz sāku domāt par diploma darbu, ko un kā vajadzētu uz kādām iekārtām.
     Vienīgais, kas man nepatika, tas bija mūsu grupas dežūru nedēļas, it īpaši, prakses pēdējā nedēļa, ka mums iekrita.
     Man grūti pateikt kāda bija prakse – tā vairāk bija tāda kā rutīna garā.


1 komentārs:

  1. Privātie investori no Cityfinances https://www.cityfinances.lv/privatie-investori/

    AtbildētDzēst