JŪRMALAS MUZEJS

            Vairākkārt mainīts muzeja nosaukums un atrašanās vieta, kopš 1997.gada atrodas Majoros. 1960.gados celtā ķīmiskās tīrītavas ēka rekonstruēta muzeja vajadzībām 1997.gadā (I kārta) un 2004.gadā (II kārta) pēc arhitektes Indras Grietēnas projekta. Muzeja krājumā ir gandrīz 52 tūkstoši priekšmeti, kas apkopoti daudzveidīgās vēstures, mākslas un zemūdens vēstures priekšmetu kolekcijās. Muzejā ir vairākas izstāžu zāles, pastāvīgā vēstures ekspozīcija, kafejnīca, suvenīru veikaliņš, telpas semināriem un konferencēm. Muzejam ir divas filiāles - Aspazijas māja Dubultos un Jūrmalas brīvdabas muzejs Lielupē. 

            Jūrmalas pilsētas muzejs ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības pārziņā esoša kultūras iestāde. Jūrmalas pilsētas muzeja misija ir vākt, glabāt, pētīt un popularizēt garīgās un materiālās kultūras vērtības par Jūrmalas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes vēsturi, īpašu uzmanību veltot Jūrmalas pilsētas savdabībai - Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu (no 18.gs. līdz mūsdienām) pētniecībai un popularizēšanai, kā arī turpināt zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma pētīšanu un saglabāšanu Latvijā.

            Jūrmalas pilsētas muzejs dibināts 1962.gadā. Savas pastāvēšanas laikā tas vairākkārt mainījis nosaukumu, struktūru un atrašanās vietu. Visilgāk - no 1964.gada līdz 1990.gadam - muzejs atradās Dubultu luterāņu baznīcas telpās Dubultos.

         1997.gada nogalē muzejs pārcēlās uz tagadējām telpām – bijušo ķīmiskās tīrītavas un veļas mazgātavas ēku Majoros, Tirgoņu ielā 29. Drīz pēc Jūrmalas pilsētas izveidošanas 1959.gada nogalē pilsētas izpildkomiteja, pamatojoties uz 1961.gada 27.novembra lēmumu, lūdza Latvijas PSR Ministru Padomi dibināt Jūrmalas novadpētniecības muzeju uz tagadējā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāles bāzes Jomas ielā 43, Majoros.

1.      Jūrmalas muzeja svarīgākie notikumi

·           1962.gada 20.aprīlī izdota Latvijas PSR Kultūras ministrijas pavēle par muzeja atvēršanu 1962.gada 1.maijā.

·           1964.gadā Jūrmalas novadpētniecības muzejs pārdēvēts par Jūrmalas vēstures un mākslas muzeju, un muzeja administrācija un vēstures nodaļa pārcelta uz Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas ēku Baznīcas ielā 13, Dubultos, kur muzejs atradās līdz 1990.gadam.

·           1972.gadā Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja rīcībā nodeva jaunuzcelto izstāžu zāļu kompleksu Dzintaros, Turaidas ielā 11, kas darbojās tikai vasaras sezonā. 1988.gadā izstāžu zāles atdalīja no muzeja un izveidoja kā atsevišķu patstāvīgu kultūras iestādi.

·           No 1990.gada līdz 1997.gada decembrim muzejs darbojās divstāvu savrupmājā pilsētas nomalē Priedainē, Lielajā prospektā 24.

·           1990.gadā izveidota jauna muzeja filiāle - Luda Bērziņa memoriālais muzejs Jaundubultos, Poruka prosp.27. Pēc namīpašuma denacionalizācijas 1993.gadā muzeja ēku un kolekcijas nodeva ēkas īpašniekam Kristapam Keggi.

·           No 1990.gada līdz 1994.gadam muzeja nosaukums ir Jūrmalas muzeju apvienība. 1994.gadā muzejs pārdēvēts par Jūrmalas pilsētas muzeju.

·           1995.gada jūnijā muzeja iekārtošanai nodota bijušā pašvaldības uzņēmuma „Jūrmalas sadzīves pakalpojumi” ēku, kas uzcelta 1960.gadu otrajā pusē.

·           1996.gadā izsludināja muzeja telpu izbūves projektu konkursu, kurā piedalījās septiņi pretendenti. Par labāko atzina arhitektes Indras Grietēnas projektu, kura realizāciju sadalīja trīs kārtās.

·           1997.gadā SIA „Inter-Art” veica ēkas rekonstrukcijas pirmo kārtu (560 kv.m), un gada nogalē muzejs pārcēlās uz daļēji rekonstruēto bijušo ķīmiskās tīrītavas un veļas mazgātavas ēku Tirgoņu ielā 29, Majoros.

·           No 2003.gada novembra līdz 2004.gada novembrim SIA „Mūsu Māja” veica muzeja ēkas otrās kārtas (1300 kv.m) rekonstrukcijas darbus. 2004.gada 26.novembrī svinīgi atklātas muzeja jaunās telpas.

·           2005.gada 18.maijā atvērts muzeja suvenīru veikals.

·           2006.gada sākumā muzeja telpās sāka darboties kafejnīca.

·           2008.gada 19.jūnijā atklāta muzeja pastāvīgā vēstures ekspozīcija „Rīgas

       Jūrmalas un Ķemeru kūrorta vēsture 18.-20.gs.”

2.    Muzeja direktori un vadītāji pēc gadiem

2.1.Muzeja direktori pēc gadiem
      Jūrmalas novadpētniecības        muzejs (1962-1964)

·           1962 – 1963 Astrīda Kupre 

·           1963 – 1964 Gunārs RoshofsJūrmalas

vēstures un mākslas muzejs (1964-1990) 

·           1965 – 1966 Austra Dzene 

·           1967 – 1970 Rima Makarova 

·           1970 – 1971 Georgs Kasjanovs 

·           1971 – 1974 Ināra Jurjāne 

·           1975 – 1986 Gaļina Bobrova

·           1986 – 1987 Lilija Umbraško 

·           no 1987.gada 30.jūlija Inta Baumane 

·           1987.gadā muzeja bilancē nodota ēka Z.Meierovica prosp.20, kurā no 1933.gada līdz 1943.gadam dzīvoja dzejniece Aspazija. 

·           1996.gada 18.maijā apmeklētāju apskatei atklāta muzeja filiāle – Aspazijas māja.

2.2.Aspazijas mājas vadītāji

• 1988 – 1991 Paulis Čimurs
• 1992 – 2001 Antra Medne 
• 2002 – 2003 Austra Gaigala 
• 2003 – 2004 Diāna Josta 
• no 2004.gada 15.aprīļa Ārija Vanaga 

            2002.gadā Jūrmalas pilsētas dome nopērk bankrotējušās AS „Jūraslīcis” Jūrmalas zvejniecības brīvdabas muzeja ēkas un nodod tās apsaimniekošanā Jūrmalas pilsētas muzejam. No 2003.gada 1.janvāra izveidota jauna Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle – Jūrmalas brīvdabas muzejs Tīklu ielā 1a, Lielupē.

2.3.  Jūrmalas brīvdabas muzeja vadītājas

• 2002 – 2004 Ilona Labucka 
• no 2004.gada 30.janvāra Gija Kloka

            Muzeja dibinātājs ir Jūrmalas zvejnieku kopsaimniecība, kas izveidota 1947.gadā. Sākotnēji tas bija zvejnieku artelis, kuru 1960.gadā pārveidoja par zvejnieku kolhozu „Uzvara”. Gadu gaitā kolhozs attīstījās par spēcīgu un bagātu saimniecību.

            Zvejniecības vēstures muzeja izveidošana 1970.gadā bija pašu kolhoznieku un ilggadējā kolhoza priekšsēdētāja Ilgoņa Bumbura (1933-2007) iniciatīva. 
Pirmais muzeja vadītājs bija Andrejs Šulcs (1910–2006), kurš kopā ar zvejniecības un jūrniecības vēstures pētnieku, jūrmalnieku Arturu Eiženu Zalsteru (1922-2008) veidoja muzeja pirmo vēstures ekspozīciju. 
Turpmākajos gados muzeju vadīja Miķelis Arājs, Irēna Tumševica, Sedots Tumanovs un Mārtiņš Kotāns. Muzejs turpināja darboties arī pēc tam, kad 1992.gadā uz zvejnieku kolhoza „Uzvara” bāzes izveidoja akciju sabiedrību „Jūraslīcis”

3.      Jūrmalas vēsture un muzeja krājumi

            Jūrmala izveidota 1959.gadā, apvienojot vienā pilsētā Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu (bijušo Rīgas Jūrmalas pilsētu) un Slokas un Ķemeru pilsētas. Kaut arī Rīgas Jūrmalā, Slokā un Ķemeros, sākot jau ar 19.gs.beigām, ritēja rosīga sabiedriskā dzīve un darbojās dažādas biedrības, tomēr pirmie muzeji Jūrmalā sāka darboties tikai pēc Otrā pasaules kara.

            Pēc Jūrmalas novadpētniecības muzeja nodibināšanas 1962.gadā tika uzsākta mērķtiecīga Jūrmalas pilsētas vēstures izpēte un patstāvīga muzeja krājuma veidošana. Jau no pašiem muzeja pirmsākumiem, pateicoties Pormaņu ģimenes dāvinājumam, līdzās vēstures krājumam veidojās arī muzeja mākslas krājums. 

1990.gadā līdz ar muzeja sadarbības līguma noslēgšanu ar sabiedrisko organizāciju SELA (Senās laivas) aizsākās Jūrmalas pilsētas muzeja līdzdalība zemūdens vēstures pētniecībā un veidojās jauna, zemūdens vēstures priekšmetu kolekcija. 

            Muzeja filiālei, Aspazijas mājai nav sava muzeja krājuma, bet otrai muzeja filiālei, Jūrmalas brīvdabas muzejam ir patstāvīgs muzeja krājums ar atsevišķu uzskaiti. Atkārtoti akreditētā (2007.gada 5.janvārī) Jūrmalas pilsētas muzeja un Jūrmalas brīvdabas muzeja pamatkrājumi ietilpst Nacionālajā muzeju krājumā, kas atrodas valsts aizsardzībā. 2007.gadā uzsākta muzeja krājuma datorizētā uzskaite Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) datu bāzē. 2008.gada 31.decembrī datorizēti uzskaitīto krājuma vienību kopskaits Jūrmalas pilsētas muzejā bija 2813 vienības, bet Jūrmalas brīvdabas muzejā - 700 vienības. Jūrmalas pilsētas muzeja darbības pirmajos desmit gados muzeja krājums papildinājās līdz 9535 vienībām, bet vēl pēc desmit gadiem 1982.gadā muzeja priekšmetu kopskaits sasniedza 23430. 

            Liela nozīme muzeja krājuma papildināšanā bija pētnieciskajām ekspedīcijām, kuras muzeja speciālisti organizēja 1970.-1980.gados, aptverot visus lielākos pilsētas vēsturiskos rajonus. 2008.gada 31.decembrī muzeja krājumā uzskaitīts 51841 priekšmets, tai skaitā pamatkrājumā – 43429, bet palīgkrājumā – 8412 vienības. Muzejam ir arī savs muzeja vēstures arhīvs ar atsevišķu uzskaiti un 2008.gadā 31.decembrī tajā bija apkopotas 2869 vienības. 

            Teritoriālā ziņā vēstures krājuma kolekcijas aptver vēsturisko Jūrmalas pilsētas teritoriju - bijušās Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar tuvāko apkārtni, kā arī - Salas pagastu, Bigauņciemu un Antiņciemu. Muzeja zemūdens vēstures priekšmetu kolekcijas, bet jo īpaši mākslas kolekciju ģeogrāfiskās robežas ir daudz plašākas. Krājuma hronoloģiskie ietvari ir ļoti plaši, sākot ar 4.-3.gadu tūkstoti p.m.ē. un beidzot ar mūsdienām. Tomēr vairums krājuma priekšmetu ataino jūrmalnieku dzīvi un notikumus Jūrmalā 19.gs.beigās un 20.gadsimtā.

            Pēc priekšmetu veida muzeja krājums ir sadalīts piecās lielās kolekciju grupās, kuras iedalās sīkākās apakšgrupās un kolekcijās. Muzeja krājuma saturs ir ļoti daudzveidīgs un tematiski katra kolekcija ir sadalīta pēc atšķirīgiem principiem, ņemot vērā gan Jūrmalas teritoriālo iedalījumu un tās vēsturiskos rajonus, gan dažādas saimniecības nozares un iedzīvotāju nodarbošanās veidus, kultūrvēsturiskos objektus, nozīmīgas personības, jūrmalnieku dzimtas u.c. Krājuma komplektēšanas darbs kļuva mērķtiecīgāks pēc muzeja misijas apstiprināšanas un sākotnējās akreditācijas 2001.gadā. Saskaņā ar muzeja misiju un perspektīvo attīstības plānu, prioritārā muzeja pētnieciskā darba un krājuma komplektēšanas tēma ir Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrorta vēsture.

4.    Muzeja kolekcijas

            Kaut arī muzeja mākslas kolekcijas veido tikai nedaudz vairāk par 4% no kopējā muzeja priekšmetu skaita, tās ir nozīmīga Latvijas Nacionālā muzeju krājuma daļa. Muzeja mākslas krājuma kopskaits pārsniedz 1400 vienības, tajā ir četras kolekcijas: glezniecība, tēlniecība, grafika, dekoratīvā māksla. Skaitliski lielākās ir glezniecības kolekcija - vairāk nekā 600 darbi un grafikas kolekcija - vairāk nekā 400 darbi. Mākslas krājuma zelta fonds un tās senākā daļa ir Pormaņu kolekcija. Līdz ar Jūrmalas pilsētas novadpētniecības muzeja nodibināšanu 1962.gadā, tas saņēma vērtīgu dāvinājumu. Alma Pormane, dzimusi Gornova (12.01.1893.-03.02.1980.), un Mārtiņš Pormanis (16.09.1889.-17.02.1980.) daudzu gadu garumā bija veidojuši savu mākslas kolekciju, kuras daļu viņi uzdāvināja jaunajam muzejam. Gandrīz četri simti gleznu, grafiku un tēlniecības darbu kļuva par pamatu muzeja mākslas krājumam. 

            Kolekcijas pērles ir 18.gadsimta baltvācu mākslinieku darbi - Johana Frīdriha Šlihtena, Jākoba Samuela Beka, Gerharda fon Rozena, Johana Karla Ludviga Madausa, Georga Vilhelma Timma u.c. autoru gleznas. Vērtīga un maz pētīta ir 17.-19. gadsimta Rietumeiropas gravīru kolekcija. Īpaša vieta Pormaņu kolekcijā ir latviešu vecmeistaru Augusta Annusa, Ludolfa Liberta, Oto Pladera, Eduarda Kalniņa, Vilhelma Purvīša, Franča Banges, Niklāva Strunkes, Sigismunda Vidberga, Riharda Zariņa u.c. mākslinieku darbiem. Pateicoties Pormaņu dāvinājumam, muzejs var lepoties arī ar izcilo krievu mākslinieku Ivana Aivazovska, Vladimira Makovska, Konstantīna Makovska, Konstantīna Korovina gleznām un 19.gs.beigu-20.gs.sākuma ikonu kolekciju. Skaitliski nelielās tēlniecības kolekcijas ievērojamākais mākslas darbs ir igauņu vecmeistara Augusta Veicenberga marmorā veidotā skulptūra „Flora”.

            1960.gadu beigās Jūrmalā dzīvojošie mākslinieki sāka veidot savu mākslinieku grupu, kas 1977.gadā pārtapa par Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļu, kas veicināja muzeja mākslas krājuma papildināšanu ar vērtīgiem dāvinājumiem un iepirkumiem, kurus finansēja Jūrmalas pašvaldība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija. 1980.gados muzejs iepirka Borisa Bērziņa, Birutas Delles, Līgas Purmales, Miervalža Poļa, Imanta Vecozola, Anitas Melderes, Jura Dimitera, Felicitas Pauļukas, Viktorijas Pelšes u.c. ievērojamu latviešu mākslinieku darbus.

            1990.gados un 21.gs.sākumā muzejs saņēmis vairākus apjomīgus dāvinājumus - 33 mākslinieka Pētera Postaža gleznas, 10 Andreja Ģērmaņa gleznas un naivās mākslas pārstāvja, ķemernieka Pāvila Savicka atraitnes Annas Savickas dāvinātus 154 pasteļus.

            Pateicoties Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam, iepirkti jūrmalnieku Maijas Tabakas, Olgas Šilovas, Gļeba Panteļejeva, Andra Bērziņa, Dzintara Adieņa, Olitas Gulbes-Ģērmanes, kā arī Intas Bergas, Roberta Muža, Aijas Baumanes, Zigmunda Šņores u.c. autoru darbi. Galvenie mākslas krājuma papildināšanas kritēriji ir Jūrmalas un jūras tematika un mākslinieka saistība ar Jūrmalas pilsētu. Atsevišķa muzeja mākslas krājuma daļa ir dāvinājumi, kas saņemti no Dzintaru Mākslinieku jaunrades nama un PSRS Mākslas Savienības izstāžu direkcijas. Sociālistisko valstu mākslinieku tēlniecības darbi un gleznas, kuru autori pārstāv nu jau bijušo plašo padomju zemi, ir liecība par Mākslinieku jaunrades nama vēsturi (1945-1994) un padomju laiku Jūrmalā.

5.    Vēstures krājuma kolekcijas

Skaitliski lielākās, nozīmīgākās un visvairāk izmantotās vēstures krājuma kolekcijas ir iespieddarbu, fotogrāfiju, dokumentu un lietisko priekšmetu kolekcijas, kas kopsummā veido vairāk par 90% no kopējā muzeja krājuma. Vislielākā ir muzeja iespieddarbu kolekcija - vairāk nekā 37% no visa muzeja priekšmetu daudzuma. Tajā ietilpst dažādas tematikas grāmatas un brošūras, periodikas izdevumi, afišas un plakāti, sīkiespieddarbi, kartogrāfiski izdevumi un notis. Muzejs lepojas ar plašajām un daudzveidīgajām kalendāru, mācību grāmatu, pastkaršu, afišu un plakātu kolekcijām. Muzeja kalendāru kolekcija sāka veidoties 1970.gados. Tagad tajā ir vairāk nekā 550 eksemplāru ap 100 dažādu nosaukumu laika grāmatu, gadagrāmatu un kalendāru. Vecākie izdevumi datēti ar 18.gs., bet lielākā daļa kalendāru iespiesti 20.gs. pirmajā pusē. Mācību grāmatu kolekcijā 2009.gada sākumā bija 270 izdevumi, kas raksturo izglītības attīstību Latvijā, sākot no 1858.gada līdz mūsdienām. Jūrmalas vēstures pētniecībā liela nozīme ir muzeja pastkaršu kolekcijai, kuras kopskaits pārsniedz 5000 vienību. Lielākā daļa pastkaršu izdotas 1920.-1930.gados. Tematiski muzeja pastkaršu kolekcija aptver visus vēsturiskos Jūrmalas rajonus. Vairāki simti afišu un plakātu liecina par Jūrmalas kultūras, sporta un sabiedrisko dzīvi padomju laikā. Muzeja kolekcijā ir atsevišķi izdevumi, kas attiecas uz starpkaru laika posmu, tomēr visplašāk pārstāvēti ir 1960.-1980.gadi.       Populārākā kultūras iestāde tajā laikā bija Dzintaru koncertzāle, kuras pasākumu afišas veido skaitliski lielāko afišu un plakātu kolekcijas daļu. Fotogrāfiju kolekcija ir otra lielākā Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcija. 2008.gada sākumā tajā bija uzskaitītas 13108 fotogrāfijas jeb vairāk par 30% no visa muzeja priekšmetu daudzuma. Kolekcija ir sadalīta 27 tēmās un 192 apakštēmās. Fotogrāfijās visplašāk atspoguļota pilsētas kultūras dzīve, tās rajonu un iedzīvotāju vēsture. Senākās fotogrāfijas datētas ar 19.gs.beigām un tajās iemūžināta jūrmalas pludmale un zvejnieku ciemu iedzīvotāji. Lielākā kolekcijas daļa dokumentē Jūrmalas vēsturi 1920.-1930.gadu un 1970.- 1980.gadu laika posmā.

            Muzeja dokumentu kolekcija sadalīta divās lielās grupās - personu un iestāžu, organizāciju, uzņēmumu dokumenti, kas tematiski sadalīti sīkākās apakšgrupās. Muzeja darbības laikā uzkrāta daudzveidīga lietisko priekšmetu kolekcija, kura 2009.gada sākumā bija sadalīta 36 kolekcijās. Jau no pašiem muzeja pirmsākumiem 1960.gados veidojās tādas kolekcijas kā darba rīki, ierīces, piederumi; apgaismošanas ierīces un to piederumi; apģērbs un tā piederumi; mēbeļu un interjera elementi; trauki un galda piederumi u.c. Starp mēbeļu kolekcijas 203 priekšmetiem ir interesanti amatnieku darinājumu un rūpniecisku ražojumu paraugi. Atsevišķu mēbeļu vēsture ir saistīta ar ievērojamiem jūrmalniekiem un viņu dzimtām. Mēbeļu kolekcijā ir arī Jūrmalai tik raksturīgās pītās mēbeles, tai skaitā mēbeles no pazīstamā būvuzņēmēja un mecenāta Kristapa Morberga vasarnīcas Dzintaros.

            Viena no lielākajām priekšmetu kolekcijām ir apģērba un tā piederumu kolekcija, kurā 2009.gada sākumā uzskaitītas 1418 vienības. Tās sastāvdaļa ir peldkostīmu kolekcija, kas pastāvīgi tiek papildināta. Visplašāk pārstāvēti 20.gadsimta sieviešu peldkostīmi, bet kolekcijā ir arī 1930.gadu bērna peldkostīms, 20.gs.sākuma vīrieša peldkostīms un 1960.gadu vīriešu peldbikses. Salīdzinoši nelielajā apgaismošanas ierīču un piederumu kolekcijā, kurā uzskaitīti 140 priekšmeti, interesi izraisa apgaismošanas ierīču daudzveidība. Sākot no 19.gs. vējlukturiem, svečturiem, ormaņa ratu un dažādiem ielu apgaismes lukturiem un beidzot ar 1920.-1930.gadu fabrikās darinātajiem vējlukturiem-„sikspārņiem” un greznajām galda un griestu lampām.

6.    Arheoloģija Latvijā

            Zemūdens arheoloģijas attīstība Latvijā ir vēl tikai sākuma stadijā, jo atšķirībā no citām Baltijas valstīm, tai nav šim zinātnes virzienam atbilstoša valsts nozīmes pētniecības centra vai muzeja ar nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi, profesionālu speciālistu un finanšu resursiem. Pirmais arheologs Latvijā, kurš jau 1959.-1964.g. laika periodā veica pētījumus zem ūdens Vidzemes ezerpilīs, bija Jānis Apals. 1988.gada rudenī Jūrmalas glābšanas stacijas ūdenslīdēji Voldemārs Rains un Anatolijs Koļesņikovs Rūjas upē atrada slavenā tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā pieminekļa „Sējējs” (1939.g.) galvu, kuru 1951.gadā demontēja padomju varas iestādes. 1988.gada 18.novembrī Rūjienā svinīgi atklāja atjaunoto pieminekli.

            1988.gadā izveidota sabiedriskā organizācija SELA (Senās laivas), kas apvienoja dažādu profesiju pārstāvjus, kuri ūdenslīdēja un vēsturnieka V.Raina vadībā pētīja zvejniecības un kuģniecības vēsturi.

            1989.gadā notika pirmā ekspedīcija Baltijas jūrā Kolkasraga apkārtnē. Pamatojoties uz 1990.gadā noslēgto sadarbības līgumu, 1991.gadā Jūrmalas pilsētas muzejā izveidoja kuģniecības vēstures nodaļu. No 2001.gada muzejā ir viens zemūdens vēstures speciālists -  Voldemārs Rains, kurš sadarbībā ar citiem Latvijas un ārvalstu vēstures pētniekiem, arheologiem, ūdenslīdējiem u.c. interesentiem veic dažādu zemūdens kultūrvēsturisko objektu apzināšanu, apsekošanu, dokumentēšanu un pētniecību. 2004.gadā izveidota nevalstiska organizācija, biedrība „Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija”. Divdesmit gadu laikā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, Latvijas upēs un ezeros noorganizētas vairāk nekā 200 ekspedīciju, kas muzeja zemūdens vēstures priekšmetu kolekciju papildinājušas ar vērtīgiem eksponātiem. Vecākie no tiem - ezerpilīs atrastās senlietas, datējamas ar 6.-11.gs. Viens no interesantākajiem un arī senākajiem priekšmetiem ir 2005.gadā Kurzemes piekrastes pludmales smiltīs, posmā Sārnate-Užava, atrastais bronzas katls, katls izgatavots 14.gs. Vācijā un izmantots uz Hanzas laika kuģiem - kogēm.

            Nozīmīgs jaunieguvums bija 1992.gadā Baltijas jūras piekrastē pie Carnikavas, netālu no Gaujas grīvas,  izskalotā burinieka apakšējā daļa. Uz tās tika atrasti vairāk nekā 100 dažādi priekšmeti un to detaļas, tai skaitā fragmenti no holandiešu keramikas pīpēm, trauku, krūku un stikla pudeļu lauskas, apavu un apģērbu fragmenti, kuģa konstrukciju stiprinājumi, dažādi instrumenti u.c. Iespējams, ka kuģa vraka daļa ir no 18.gs. angļu burinieka, par ko netieši liecina zem kuģa masta atrastā monēta - penijs, kas datēts ar 1799.gadu.

            Kad 2000.gadā vraku izskaloja otru reizi, tika nolemts nu jau krietni mazāko vraka daļu demontēt un pārvest uz muzeju. Laika gaitā muzeja kolekcija papildināta vēl ar divu burinieku detaļām. 2004.gadā Lielupes grīvā izskalotas un uz muzeju pārvestas 17.-19.gs. burinieka vraka daļa un brangas, bet 2008.gadā Mangaļsalas pludmalē tika demontēta viena no divām vētras laikā izskalotajām 18.-19.gs. burinieka vraka korpusa daļām.           Zemūdens pētnieka V.Raina pirmais Baltijas jūrā atrastais un identificētais kultūrvēsturiskais objekts bija 1898.gadā būvētā vācu tvaikoņa, transporta kuģa „Elbing III” vraks. 1941.-1942.gadā kuģis uzskrējis uz mīnas Irbes jūras šaurumā, 1,5 km attālumā no krasta, Jaunciema tuvumā. Tas nogrimis apmēram 9 metru dziļumā, kur to pēc bojāejas pirmo reizi atrada 1995.gadā. Kuģa kompass un zvans ar kuģa nosaukumu tagad ir muzeja eksponāti. Arī Jūrmalas pilsētas teritorijā - Lielupē, Rīgas jūras līča piekrastē un ezeros, bez jau minētā t.s. Lielupes burinieka vraka, atrasti vēl citi interesanti objekti un priekšmeti.

            Īpaša vieta muzeja kolekcijā ir baltmetāla traukiem un galda piederumiem, kas laika posmā no 1998.gada līdz 2006.gadam atrasti Ķemeru - Jaunķemeru rajonā,  Melnezera dūņās. Trauki un galda piederumi ar iegravētu uzrakstu „Valsts Ķemeru viesnīca” izgatavoti pēc īpaša pasūtījuma akciju sabiedrībā „Wellner” (Saksija, Vācija) ap 1933.-1936.gadu. Par iespējamo trauku nogremdēšanas ezerā laiku un iemesliem vietējie iedzīvotāji min divus - politisko, dažādu varas maiņu rezultātā izraisītās bailes otrā pasaules kara laikā, un kriminālo, kas saistīts ar viesnīcas personāla veikto valsts mantas piesavināšanos pēckara periodā.

7.  Ekspozīcija "Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.-20.gs."        

            Ekspozīcija " Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.-20.gs." Ekspozīcija veltīta kūrortu vēsturei, aplūkojot kūrortu kā kultūrvēsturisku fenomenu un uzsverot tā nozīmīgumu Jūrmalas pilsētas izveides un attīstības vēsturiskajā gaitā. Ekspozīcijā atainota pirmo peldvietu izveidošanās 18.gs. beigās, kad Eiropā popularitāti ieguva jūras peldes, ūdensdziedniecības kūrorta pirmsākumi Ķemeros 19.gs. sākumā, šo kūrvietu uzplaukums 20.gs. sākumā un attīstība pirmās Latvijas Republikas laikā, kā arī padomju laika noskaņas.

            Muzeja apmeklētāji var aplūkot dažādu laikmetu peldkostīmus, vasarnīcu interjera un sadzīves priekšmetus, tērpus, unikālas pastkartes, fotogrāfijas un dokumentus.

            Muzeja digitālās ekspozīcijas autori ir SIA „Dd studio" un biedrība „Dd laboratory", kuru kopīgie projekti jau vairākkārt guvuši starptautisku atzinību. 2007.gadā viņiem piešķirta speciālbalva Starptautiskā audiovizuālā un multimediju festivāla FIAMP 2007 (Festival International de l`Audiovisuel et du Multimedia sur le Patriomoine) konkursā par bagātīgu dokumentālā materiāla izmantošanu un veiksmīgu montāžu Jūrmalas pilsētas muzeja digitālajā ekspozīcijā.

            2008.gadā Jūrmalas pilsētas muzeja vēstures ekspozīcija „Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.-20.gadsimtā" saņēma vairākus apbalvojumus - Vidzemes tūrisma asociācijas „Gada balvu 2008" nominācijā „Kūrortu tūrisma piedāvājums", Jūrmalas pilsētas domes „Gada balvu kultūrā 2008", atzinības rakstu kategorijā „Veiksmīgākais jaunais kultūras tūrisma produkts 2008" Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā „Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2008"

         

Secinājumi

         ZPD darba gaitā tika secināts, ka muzeja krājumā ir daudz eksponātu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19.gs. beigām līdz pat mūsdienām, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi, kā arī zemūdens arheoloģijas eksponāti. Kā arī protams secināju, ka Jūrmala ir bagāta ar savu vēsturi, cilvēkiem un to darbiem.

        

Izmantotā literatūra

1.      www.jurmala.lv

2.      www.muzeji.lv

3.      www.vietas.lv

4.      www.ltg.lv/Jurmalas.brivdabas.muzejs

5.      www.jpd.gov.lv/docs/d05/s/d05s001_m.htm

6.      http://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABrmala