Latvija un Eiropas Savienība

Biznesa augstskola

“Turība”

Uzņēmējdarbības vadība

Latvija un Eiropas Savienība

pastāvīgu studiju darbu

Starptautiskā tūrisma ekonomikā

Pasniedzēja:

izstrādāja

3.kursa studente

28.03.2000.g.

Paraksts

Satura rādītājs

Ievads...................................................................................................................................... 3

1. ES mērķi un pamatprincipi................................................................................................. 4

2. Iestāšanas process ES......................................................................................................... 4

3. Latvijas un ES attiecību vēsture..........................................................................................5

4. ES finanses un Latvija........................................................................................................ 7

5. ES pilsoņtiesības................................................................................................................. 8

6. ES un izglītība.....................................................................................................................9

7. ES vienotais tirgus........................................................................................................... ..11

8.VienotavalūtaESdalībvaIstīs-eiro........................................................................................13

9. ES un lauksaimniecība.......................................................................................................14

10. ES kopējā ārējā un drošības politika............................................................................... 15

11. Eiropas Kustības Latvijā formulētie 10 argumenti, kāpēc Latvijai ir vērts iestātie ES...16

12. Eiropas Komisijas vērtējums par Latviju........................................................................ 17

Secinājumi..............................................................................................................................19

Izmantotā literatūra.................................................................................................................21

levads

Eiropas Savienība ir brīvprātīga valstu apvienība, kura izveidota kopīgu mērķu īstenošanai - iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās labklājības nodrošināšanai, demokrātijas attīstībai, stabilitātes un drošības garantēšanai.

Eiropas Savienības pirmsākumi ir meklējami 1951.gadā, kad Francija, Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga nodibināja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Tās galvenais mērķis bija ar ekonomiskās sadarbības palīdzību novērst jaunu karu izcelšanās iespējas. Laika gaita šīm valstīm pievienojās arī citas Eiropas valstis, tādejādi Eiropas Savienībai pieaugot līdz 15 dalībvalstīm Eiropas Savienības dalībvalstis ir:

Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Lielbritānija, Luksmeburga, Nīderlande, Spānija, Portugāle, Somija, Vācija, Zviedrija. Savu kārtu pievienoties Eiropas Savienībai gaida 11 valstis:

Bulgārija, Čehija, Igaunija. Latvija, Lietuva, Kipra, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

Šajā darbā vēlos runāt par Eiropas Savienību un tās attiecībām ar Latviju. Manuprāt, tā šobrīd ir ļoti aktuāla tēma Latvijai.

1. ES mērķi un pamatprincipi

Eiropas Savienībai kā lielai un sarežģītai organizācijai ir ļoti daudzveidīgi mērķi. Svarīgākie mērķi ir šādi:

•  Miera un stabilitātes garantēšana;

• Ekonomiskās labklājības palielināšana;

• Sociālās labklājības nodrošināšana;

• Eiropas starptautiskās lomas ietekmes palielināšana;

•  Iekšējās drošības garantēšana.

Visus šos mērķus vieno kopīga vēlēšanās, nodrošināt labklājību un radīt drošu vidi, kurā cilvēks varētu brīvi dzīvot un attīstīties. Eiropas Savienība ir valstu apvienība kurā valda liberālas vērtības. Tā ir pakļauta iedzīvotāju interesēm un vajadzībām. Tas arī nosaka Eiropas Savienības galvenos darbības pamatprincipus, kas ir šādi:

• Demokrātiska sabiedrības pārvalde;

• Brīva tirgus ekonomika;

• Vispārējo cilvēktiesību ievērošana.

Īpaši piemināms ir vēl viens princips, kas tiek ievērots Eiropas Savienības iekšējo attiecību veidošanā — tas ir subsidiaritātes princips. Tas nozīmē, ka lēmumi jāpieņem zemākā iespējamā pārvaldes līmenī, kurš vienlaikus spēj nodrošināt ar šo lēmumu visefektīvāko izpildi. Šīs princips, pēc kura vadās federatīvās valstis, plaši tiek izmatots, lai ierobežotu ES centralizāciju.

2. Iestāšanās process ES

Mārstrihtas līguma "0" pants nosaka, ka "... katra Eiropas valsts var iesniegt lūgumu kļūt par Savienības dalībvalsti. Iesniegums jāadresē Eiropas Savienības Padomei, kurai jālemj vienbalsīgi pēc konsultācijām ar Komisiju un pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas, kas savu lēmumu pieņem ar absolūtu vairākumu..." (Neoficiāls tulkojums.)

 Praktiski tas notiek šādi:

• Kandidātvalsts iesniedz iesniegumu Eiropas Savienības Padomei;

• Eiropas Komisija sagatavo formālu "Viedokli" un arī Eiropas Parlaments izsaka savu viedokli;

• ES Padome pieņem lēmumu par konkrētas kandidātvalsts uzņemšanas uzsākšanu, tad sākas sarunas starp kandidātvalstīm un dalībvalstīm, ko pārstāv Padomes prezidentūra un Eiropas Komisija;

• Kopīgi tiek sagatavots "Pievienošanās līguma" projekts;

• Tas ar absolūtu balsu vairākumu tiek apstiprināts Eiropas Parlamentā;

•Visos parlamentos, kuru valstis ir parakstījušas līgumu (vai arī referendumā, sevišķi ja līgums saistīts ar izmaiņām kandidātvalsts konstitūcijā), tas tiek ratificēts;

• Līgums formāli tiek parakstīts;

• Līgums stājas spēkā saskaņotā laikā (paredzot noteiktus pārejas periodus atsevišķos sektoros).

Kandidātvalstīm ir jārēķinās ar principiem, kurus ES ievēros turpmākā paplašināšanās gaitā:

¨        ES ir un būs atklāta Eiropas valstīm;

¨        Jaunu valstu pievienošanās nedrīkst apdraudēt pašas ES identitāti;

¨        Jaunu valstu pievienošanās procesā nedrīkst radīt ģeopolitisku nestabilitāti. Tāpēc saprotami, ka ES nevarēs iestāties valstis, kurām būs starptautiska līmeņa problēmas ar kaimiņvalstīm.

ES gadu gaitā eiropiešiem asociējas ar mieru, drošību un labklājību. Bet ES identitāti uzskatāmi raksturo arī vēsturiskas demokrātiskas tradīcijas. No tā loģiski izriet tās principiālas prasības, kas tiek izvirzītas kandidātvalstīm.

3. Latvijas un ES attiecību vēsture

Par sākumu Latvijas attiecībām ar ES uzskatāms 1991.gada 27.augusts, kad Eiropas Kopiena atzina Latvijas neatkarību. Līdz ar to EK kā pastāvīgs politisks spēks pasaulē apliecināja atbalstu tiem principiem, kuriem pati bija uzticīga - valsts tiesībām izvēlēties un noteikt tās likteni. Latvijas valsts veidošanās pamati un nākotnes ieceres tika saistītas ar tām pašām vērtībām, kuras jau pastāvēja ES visu pēckara posmu - demokrātija, brīvība, labklājība un cilvēktiesību ievērošana. Tādēļ vienīgais ceļš, kā nostiprināt un padarīt valstisko neatkarību neatgriezenisku, bija attiecību dibināšana uz vienlīdzības principiem ar tuvākajām demokrātiskajām valstīm.

1992-gada 11.maijā LR Ministru Padome noslēdza ar Eiropas Ekonomisko kopienu pirmo līgumu. Tā preambulā ir noteikts kopīgs mērķis – “.. veicināt virzību uz asociācijas līguma noslēgšanu...". Šis līgums ir vairāk uzskatāms kā politiska deklarācija, kura liecināja par ekonomiskās sadarbības uzsākšanu.

Svarīgs notikums Latvijas un ES attiecību veidošanā bija Brīvās tirdzniecības līguma parakstīšana 1994.gada I8.jūlijā. Tas apliecināja, ka ES Latviju uzskata par savu partneri, kura nākotnē varētu pilnīgi iekļauties Savienībā.

Šis līgums paredz:

¨        Brīvu rūpniecības preču kustību starp Latviju un ES, pilnīgi atceļot vai samazinot muitas tarifus;

¨        Savstarpēju priekšrocību piešķiršanu un speciālu attiecību veidošanu tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm;

¨        Īpašus noteikumus tirdzniecībai ar zvejniecības produkciju;

¨        ES piekrīt, ka Latvijas puse vēl 4 gadus saglabā ievedmuitas tarifus atsevišķām rūpniecības izejvielām (koksnei, jēlādai, metāllūžņiem, ģipšakmeņim u.c.), lai veicinātu šo izejvielu pārstrādi Latvijā;

¨        Latvijas un ES sadarbību administratīvā jomā - ciešāku muitas un statistikas iestāžu sadarbību.

Līgumā ir teikts, ka ir iespējams iejaukties tirdzniecībā gadījumos, kad tiek apdraudēta sabiedrības drošība, politika un morāle, vai kad tirdzniecības plūsma rada grūtības Latvijas un KS iekšējā tirgū.

Īpaši aktīvs Latvijas un ES attiecību veidošanā bija 1995.gads. Tas iesākās ar Latvijas un ES Brīvās tirdzniecības līguma stāšanos spēkā 1.janvāri un Saeimas pieņemto Latvijas Ārpolitikas koncepciju 1995.gada aprīlī, kurā par galvenajam valsts prioritātēm tika atzītas integrācija ES un NATO.

1995.gada 12.jūnijā Latvija parakstīja Asociācijas (Eiropas) līgumu ar ES, 1995.gada 14.oktobrī LR 6.Saeimā visas pārstāvētās politiskās partijas paraksta kopīgo deklarāciju par Latvijas integrāciju ES. Līdz ar to Latvija bija veikusi sagatavošanās darbu, lai sāktu īstenot aktīvu iekļaušanos ES.

1996.gada I8.decembri tika apstiprināta  I Nacionā programma Latvijas integrācijai ES.

1997.gada jūlijā Eiropas Komisija publicēja atzinumu par Latvijas gatavību iekļauties ES. Kopumā pozitīvi tika novērtēta Latvijas reformu gaita ar dažām niansēm.

1997.gada 27.oktobrī tika apstiprināta II Nacionā programma Latvijas integrācijai ES.

1998.gada 1.februārī stājās spēkā Asociācijas (Eiropas) līgums. Tika izveidota brīvās tirdzniecības zona starp Latviju un ES.

1998.gada 23.februārī notika Latvijas un ES Asociācijas padomes pirmā sēde.

1998.gada 28.martā tika apstiprināta III Nacionā programma Latvijas integrācijai ES.

1999.gada 10.februārī Latvija kļūst par pilntiesīgu Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti.

4. ES finanses un Latvija

No 1994.gada līdz 1998.gadam neatmaksājamās palīdzības veidā Latvija no ES ir saņēmusi 92 miljonus latu.

Svarīgākais kanāls, caur kuru Latvijā ieplūst ES budžeta līdzekļi, ir Phare programma. Pēdējo gadu Phare programmas prioritāte Latvijā ir atbalsta sniegšana, lai Latvija sekmīgi sagatavotos iestāšanai ES. Tiek atbalstīti projekti, kas saistīti ar ES likumdošanas pārņemšanu, sagatavošanos līdzdalībai ES kopīgajās politikās un sagatavošanos darbībai ar strukturālajiem fondiem.

Phare programmas finansējums Latvijā galvenokārt sastāv no līdzekļiem, kas ir iekļauti Phare nacionālajā programmā. Tā ir programma, kura gadu top, vienojoties Eiropas Komisijai un Latvijas valdībai par konkrētu pasākumu kopumu, kam jāsaņem ES finansējums. Nacionālajā programmā tiek ņemtas vērā gan ES izvirzītas palīdzības prioritātes, gan arī valsts vajadzības. Pašreizējā Phare nacionālā programma sastāv no projektiem valsts administrācijas nostiprināšanai vai arī liela apjoma investīcijām būvniecības un citos infrastruktūras izveides darbos. Atsevišķi no Phare nacionālās programmas pastāv arī Phare Pārrobežu sadarbības programma, kuras mērķis ir ar kopējiem projektiem veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm. Latvija iesaistīta pārrobežu sadarbības projektos ar Baltijas jūras valstīm - Vāciju, Dāniju, Zviedriju, Somiju, Poliju, Lietuvu un Igauniju. Phare finansējuma ietvaros Latvijā darbojas arī vairākas horizontālās un daudzvalstu programmas.

Latvijai ka kandidātvalstij ir izvirzīti 3 galvenie noteikumi, lai tā varētu pretendēt uz ES līdzekļiem:

• Ir jābūt izstrādātai skaidrai stratēģijai, kā valsts gatavojas risināt pirmsiestāšanas perioda problēmas,

• No Latvijas puses jābūt adekvātam projektu līdzfinansējumam,

• Nepieciešama administratīva struktūra, kas tiktu iesaistīta līdzekļu pārvaldē. Līdzfinansējums, ko ES prasa dažādām programmām un projektiem, mēdz būt dažādas. Pagaidām Latvijai netiek izvirzītas tik augsta līdzfmansējuma  prasības kā pret ES dalībvalstīm. Phare institūciju stiprināšanas pasākumiem Latvijas līdzfmansējuma daļai jāsastāda 10% no kopējās projekta summas, bet investīciju projektiem šī robeža ir 25%. Arī ES finansētās programmās, kurās Latvija jau piedalās, ir jārēķinās ar to, ka programmas finanses nesegs visus 100% no izdevumiem, tāpēc ir jāparedz līdzfinansējuma avoti. Tie var būt gan valsts fondi, gan privātie līdzekļi.

5. ES pilsoņu tiesības

Saskaņā ar Māstrihtas līgumu ES pilsoņi ir visi dalībvalstu pilsoņi. Taču ES ir suverēnu valstu savienība, tādēļ arī tiesības noteikt, vai kāda persona ir pilsonis, ir tikai un vienīgi šīs dalībvalsts kompetencē. Šis noteikums ir ietverts Mārstrihtas līgumam pievienotā īpašā deklarācijā.

ES pilsonība ir jēdziens, kas papildina kādas valsts pilsonību, taču nekādā gadījumā to neaizstāj. Iegūstot ES pilsonību, cilvēks iegūst papildu tiesības.

Latvijai iestājoties ES, visi Latvijas pilsoņi kļūs par ES pilsoņiem un papildus savām Satversmē, Pilsonības likumā un citos likumdošanas aktos noteiktajām tiesībām baudīt tās brīvības, kas ir pieejamas ES pilsoņiem.

ES pilsoņu tiesības śobrīd var iedalīt 3 galvenajās grupās:

• Pamattiesības:

Jebkuras demokrātijas pamatā ir visu cilvēku pamattiesību ievērošana neatkarīgi no tā, vai viņi ir kādas valsts pilsoņi vai nav.

Savienībai ir tiesības vērst politiskas un ekonomiskas sankcijas pret tās dalībvalsti, kurā nopietni un sistemātiski tiktu pārkāptas cilvēku pamattiesības. Jebkurai valstij, kas vēlas iestāties ES, ir jānodrošina Šīs tiesības tās iedzīvotajiem. 1993.gada Eiropadomes sanāksmē Kopenhāgena visam ES kandidātvalstīm tika noteikti kritēriji 3 jomas - politiskajā, ekonomiskajā un spējā uzņemties dalībvalsts pienākumus. Politiskie kritēriji ietver demokrātisku valsts iekārtu, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu. Mārstrihtas līgums nodrošina ES pilsoņiem pamattiesības arī sociālajā jomā. ES pilsoņiem ir tiesības uz veselības aizsardzību un drošību darba vietā, informāciju un konsultācijām, taisnīgu atalgojumu, kolektīvajiem darba līgumiem utt.

• Individuālās demokrātiskās tiesības:

Katram ES pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības politiskajā dzīvē un saņemt info par ES institūciju darbību, kā arī diplomātisko aizsardzību. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības viņu izcelsmes vai uzturēšanās zemē balsot vai tikt ievēlētam Eiropas Parlamenta vai vietējo pašvaldību velēšanās.

•  Ar personu pārvietošanās brīvību saistītās tiesības.

Brīva personu pārvietošanās nozīmē to, ka ES dalībvalstu pilsoņiem ir iespējas brīvi ceļot, uzturēties un strādāt citās dalībvalstis. Pārvietošanās brīvība ir piešķirta arī studentiem un pensionāriem ar nosacījumu, ka viņi nekļūs par slogu citas dalībvalsts sociālās nodrošināšanas sistēmai. Dalībvalstīm ir jānodrošina citu dalībvalstu pilsoņiem, kas strādā to teritorijā, tādi paši darba apstākļi un atalgojums kā savas valsts pilsoņiem, un ir jāatzīst viņu kvalifikācija.

6. ES un izglītība

Tā kā ES galvenais darbības virziens ir ekonomika - brīvais tirgus, tad arī izglītības sfērā to interesē jautājumi, kas ar to saistīti, proti, darbaspēka brīva pārvietošanās. Svarīgs elements, lai nodrošinātu brīvu darbaspēka pārvietošanos, ir savstarpēja profesionālo kvalifikāciju un izglītības diplomu atzīšana. Līdz ar to Līguma par ES nav minēti nekādi precīzi nosacījumi, kādai jābūt izglītības sistēmai ES dalībvalstīs, kas jāmāca un kādā valodā.

Valsts izglītības politikas izglītības satura, izglītības valodas un sistēmas organizācijas jautājumi ir katras ES dalībvalsts kompetencē, tomēr Līgums par ES iezīmē ES dalībvalstu galvenos sadarbības virzienus izglītības kvalitātes uzlabošanā un profesionālās izglītības politikas attīstībā.

Eiropas izglītības politika ir ierobežota  3 jomās:

• Ir akadēmiska personāla, studentu un pētnieku apmaiņa starp valstu izglītības iestādēm izglītības programmas ietvaros.

• Attiecas uz migrantu strādnieku bērnu izglītību. Komisija ir noteikusi dalībvalstīm saistošus pasākumus, lai nodrošinātu migrantu strādnieku bērnu iekļaušanu dalībvalstu izglītības sistēmā. Dalībvalstīm jāveicina šādu bērnu integrācija sabiedrībā, sevišķu uzmanību pievēršot dalībvalstu valodas apmācībai.

• Ir Eiropas dimensijas ieviešana izglītība, kas veicinātu sadarbības sapratni un interesi par Eiropas jautājumiem Kopienā. Viens no šiem pasākumiem varētu būt Jautājumu, kas saistīti ar ES, iekļaušana gan skolu, gan augstskolu izglītības programmu saturā. Eiropas dimensija izglītības kvalitātes jautājumos realizējama šādos virzienos: izglītības satura papildināšana ar Eiropas valodu mācīšanu, studentu un pasniedzēju mobilitātes palielināšana, turklāt panāku studiju laika un diplomu savstarpēju atzīšanu, pieredzes un informācijas apmaiņas stimulēšana pārjautājumiem, kas kopīgi dalībvalstu izglītības sistēmām, tālmācības attīstīšana.

Izglītība ir viena no retajām ES jomām, kur Latvija aktīvi var piedalīties būdama vēl kandīdātvalsts statusā. Īpaši tas attiecas uz izglītības programmām. Līdzdalība šajās programmās veicinās pieredzes apgūšanu, lai varētu sekmīgi iekļauties Eiropas brīvajā tirgū un izturēt konkurences spiedienu.

Kopš 1998.gada decembra Latvija oficiāli piedalās 3 ES izglītības programmās Leonardo da Vinci, Socretes und Youth for Europe, kā arī turpina piedalīties Tempus programmā. Šo programmu ietvaros ir izsludināti projektu konkursi, kuros atbilstoši programmu nosacījumiem var piedalīties ikviena Latvijas izglītības iestāde. Izglītības un zinātnes ministrija kā prioritāti ir izvirzījusi arī palīdzību valdībai nodrošināt konkurētspējīga un elastīga darbaspēka attīstību, kas spētu izturēt ES konkurences un tirgus spēku spiedienu. Lai to izdarītu, jāturpina investīcijas un pasākumu komplekss, lai stimulētu darbaspēka izglītošanu un paaugstinātu tā kompetenci un produktivitātes līmeni. Šo mērķi iespējams sasniegt, tikai izveidojot aktīvi un autonomi darbojošos sociālā dialogu starp valsts pārvaldes iestādēm, darba tirgu un profesionālo izglītību reģionālā līmenī, tādejādi:

• Uzlabojot izglītības kvalitāti un atbalstītu reģionālā darba tirgus vajadzībām;

• Decentralizējot profesionālās izglītības un tālākizglītības administrāciju, uzlabojot izglītības un apmācības organizāciju un nodrošināšanu reģionos;

• Racionalizējot reģionālo izglītības sniedzēju tīklu tā saucamajos Reģionālajos darbaspēka resursu attīstības centros, kas veicinās stabilas un racionālas izglītības un apmācības infrastruktūras attīstību reģionu līmenī, kā arī kvalitatīvas teorētiskās un praktiskas apmācības iespējas reģiona jauniešiem un pieaugušajiem.

Šie plāni izglītības jomā varēs realizēties tikai tad, ja tiem bez Phare projektu finansējuma būs arī atbilstošs valsts finansējums. Bez izglītotas sabiedrības, darbaspēka nebūs arī attīstītas ekonomikas.

7. ES vienotais tirgus

Lai notiktu ekonomiskā integrācija, valstīm ir jāveic dažādi pasākumi; jālikvidē tirdzniecības ierobežojumi, jāsaskaņo likumdošana utt. No ekonomiskās teorijas viedokļa pastāv vairākas ekonomiskas integrācijas stadijas. Valstīm ekonomiski integrējoties, tās pakāpeniski izveido:

• Brīvās tirdzniecības teritoriju;

• Muitas savienību;

• Vienotu ražošanas faktoru tirgu;

• Vienotu tirgu;

• Monetāro savienību;

• Ekonomisko savienību.

Uzsākot ekonomisko integrāciju, valstis sākotnēji izveido brīvās tirdzniecības teritoriju, likvidējot muitas ierobežojumus uz iekšējām robežām. Lai izveidotu nākamo ekonomiskās integrācijas stadiju - muitas savienību, valstīm vēl papildus jānosaka vienoti muitas tarifi trešajām valstīm. Katra nākamā integrācijas stadija paraisa vēl paītdu pasākumus. Pēdējā ekonomiskās integrācijas stadija - ekonomiskās savienības izveide - nozīme, ka valstis ii pilnībā integrējušas un no ekonomikas viedokļa tās var pielīdzināt vienotai valstij. Ekonomiskā savienība vēl nenozīmē pilnīgu valstu apvienošanos, jo tādus jautājumus kā valsts pārvalde, kultūra, izglītība, ārējā drošība u.c. katra valsts risina neatkarīgi. Vienota tirgus izveide ir ekonomiskās, nevis politiskās integrācijas stadija. Vienota tirgus darbības pamatprincipi Vienotā tirgus ideja tiek īstenota ar tā saucamo četru brīvību palīdzību. Tās ir:

• Brīva preču aprite;

• Brīva pakalpojumu aprite;

• Brīva personu pārvietošanās;

• Brīvība veikt uzņēmējdarbību.

Līdzās šīm četrām brīvībām ES ir vienota konkurences politika un vienota valsts pasūtījuma politika. Abu šo politiku mērķis ir nodrošināt veselīgas konkurences apstākļus. Visu četru brīvību pamatā ir nediskriminēšanas princips. Tas nozīmē, ka nedrīkst ierobežot dalībvalstu pilsoņa pārvietošanās, darba vai tirgošanās brīvība kādā citā dalībvalstī tikai tāpēc, ka viņš nav šīs dalībvalsts pilsonis. Līdzīgi netiek pieļauta preču tirdzniecības ierobežošana tikai tāpēc, ka preces ražotas citā dalībvalstī. Lai pilnībā pievienotos ES vienotajam tirgum, Latvijai ne tikai jālikvidē juridiski ierobežojumi, bet arī jāseko līdzi šo pārmaiņu Ievērošanai reālajā dzīvē. ES tikai tad pieņems brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīvu plūsmu no Latvijas, kad būs nodrošināta visu standartu un prastību ievērošana, kas ir svarīgi, lai aizsargātu tagadējo ES valstu patērētājus un ražotājus. Pievienojoties ES Latvija nedrīkst aizmirst arī savas nacionālās intereses, un, ja tās nav savienojamas ar kādu ES likumu, šis jautājums ir jāatrisina sarunās starp Latviju un ES.

Latvija ir noslēgusi Eiropas Līgumu un līdz ar to uzņēmusies ieviest visus ES likumdošanā paredzētos priekšnosacījumus. Tomēr katrai valstij ir savas specifiskas intereses un apstākļi, Arī pašreizējām ES dalībvalstīm katrai ir savas atlaides un vienošanās par normām, kas attiecīgajā gadījumā nav jāpilda. Ja valsts spēj pamatot kādu ierobežojumu, atsaucoties uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālo mākslu, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības apsvērumiem. tad ES likumdošana pieļauj izņēmumus.

Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāka brīvās preču kustības ieviešana, kas atvērtu mūsu ražotājiem ES tirgu. Tā kā Latvijas ražojumi daudzās jomās ir daudz lētāki nekā ES valstu ražojumi, Latvija no brīvās preču plūsmas tikai iegūs. No otras puses, daudzas ES valstis baidās no lētāku preču pārārdīšanās tirgū un varētu censties panākt pēc iespējas ilgāku pārejas periodu, pirms Latvija varēs pilnībā pievienoties tirgum. Banku darbības nosacījumi Latvijā ir pietiekami stingri un atsevišķos gadījumos pat stingrāki nekā ES. Tā kā Latvijas ekonomika vēl ir tikai agrīnā attīstības (veidošanas) stadijā un valsts finansu sektoram trūkst līdzekļu, pagaidām nav nodrošināts pietiekami augsts garantiju līmenis depozītnoguldījumiem un investoriem. Vienlaikus Latvijas tirgus ir jau atvērts ārzemju bankām. Procentu likmes bankās pakāpeniski samazinās. Tas nozīme, ka drīzumā Latvijas uzņēmējiem būs iespēja ar pieņemamiem % aizņemties naudu bankās un uzsākt uzņēmējdarbību.

Attiecībā uz brīvu kapitāla plūsmu Latvija varētu iegūt no pievienošanās kopējam tirgum. Tā kā Latvijai nav ievērojamu kapitāla uzkrājumu, nav arī jābaidās no kapitāla aizplūšas no valsts. Savukārt ārvalstu trešo investīciju ieplūšana noteikti veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Kopumā Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk pievienoties brīvai personu kustībai, bet ES dalībvalstis, baidoties no lētāka darbaspēka pieplūduma, nav īpaši ieinteresētas tu pieļaut. Sarunās starp ES un Latviju brīva personu kustība būs viens no svarīgākajiem tematiem. Domājams, ka Eiropas Komisija centīsies Latvijas pārejas periodu paildzināt, bet Latvija aizstāvēs viedokli par nekavējošu pievienošanos brīvai personu kustībai.

8. Vienota valūta ES dalībvalstīs - eiro

Eiropas Monetārā savienība, kuras valūta ir eiro, ir spēcīga pasaules tautsaimniecības dalībniece. Eiro ieviešana Eiropas Savienības valstīs veicina tās saimniecisko attīstību un ļauj pilnība, izmantot vienotā tirgus priekšrocības.

Šobrīd eiro zonai ir pievienojušās 11 Eiropas Savienības valstis - Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija, kuras atzīst, ka ieguvumi no vienotās valūtas ieciešanas- konkurētspējas pieaugums, valūtas kursu svārstību novēršana, darījumu izmaksu samazināšanās, procentu likmju samazināšanas - nesis labumu to tautsaimniecībām.

Eksperti uzskata, ka eiro ieviešana palielinās saimnieciskās aktivitātes līmeni un samazinās darījumu izmaksas, kā rezultātā palielināsies iedzīvotāju ienākumi. Vienotas valūtas ieviešana sekmes arī preču un pakalpojumu cenu izlīdzināšanos. Vienota valūta būs izdevīga tūristiem, jo, ceļojot par ES dalībvalstīm. nevajadzēs mainīt naudu un maksāt ar to saistītos %.

ES dalībvalstīs un, pateicoties naudas sistēmas stabilitātei, uzlabosies un patērētāju pirktspēja. Saskaņā ar Eiropas Monetārās Savienības ieviešanas trešo fāzi eiro banknotes un monētas apgrozībā tiks laistas 2002.gada 1.janvārī. Taču jau šobrīd ir pieejami eiro paraugi.

Eiro zīmi, kas izskatās kā E ar divām paralēlēm to krustojošam līnijām, ir iespaidojis grieķu alfabēta burts e (epsilons) kā atsauce uz Eiropas civilizācijas šūpuli un vārda "Eiropa" pirmais burts. Paralēlās līnijas simbolizē eiro stabilitāti. Eiro oficiālais saīsinājums ir "EUP" un tas tiek lietots uzņēmējdarbības, finansu un komerciāliem mērķiem tāpat kā saīsinājumi "DEM" (Vācijas marka), "LVL" (Latvijas lats) utt.

Latvijai un citām Austrumeiropas kandidātvalstīm iestāšanās ES un iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā (EMS)  acīmredzot nebūs vienlaicīga.  Pagaidām visām kandidātvalstīm problēmas sagādā EMS pievienošanās kritēriju izpilde.

Šobrīd Latvijas lats ir piesaistīts SDR valūtas grozam, kurā ietilpst ASV dolārs, Japānas jēna, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un eiro.

ES ir lielākā Latvijas tirdzniecības partnere, un, lai arī pagaidām Latvijas uzņēmēji norēķinus ar saviem partneriem eiro zonas valstīs veic ASV dolāros, ir skaidrs, ka eiro loma savstarpējos norēķinos pieaugs. Izmantojot eiro, nebūs Jāuztraucas par valūtas kursu svārstībām, samazināsies arī valūtas pārskaitījumu izmaksas, kuras šobrīd ir diezgan augstas. Latvijas imports no ES valstīm pārsniedz eksportu uz šīm valstīm par 73%, un eiro ieviešana vienkāršos dažādu preču un pakalpojumu iepirkšanu. Eiro ieviešana paātrinās ES tautsaimniecības attīstību, bet tas savukārt var radīt Latvijas ražotājiem iespējas palielināt savas produkcijas eksportu.

Pēc eiro ieviešanas 2002.gadā tā priekšrocības visvairāk izjutīs Latvijas privātpersonas, kuras bieži ceļo pa ES teritoriju - uzņēmēji, zinātnieki, valsts pārvaldes darbinieki un citi, jo, ceļojot pa dažādām ES valstīm, nevajadzēs izmantot dažādas nacionālās valūtas un maksāt bankas komisiju par valūtas maiņu.

9. ES un lauksaimniecība

ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) sākotnējie mērķi jau ir atspoguļoti Romas līgumā, kuru arī uzskata par Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Tie koncentrējas uz nepieciešamību nodrošināt ar pārtiku un lielāku ražu ieguvi Eiropas Kopienas valstis, kā arī uz tirdzniecības nosacījumu izveidošanu.

Mainoties saimniekošanas metodēm un sabiedrības nodrošināšanas līmenim, nācās pārskatīt arī KLP mērķus. Šodien brīvās tirdzniecības nosacījumiem rūpes par vidi, lauku attīstību, nodarbinātību laukos, patērētāju aizsardzību un konkurētspēju.

ES KLP pamatprincipi:

• Vienotais tirgus ir vienota tirgus sistēma, kas aizstāj nacionālo tirgus atbalsta pasākumus;

• Priekšrocība ES dalībvalstu ražojumiem veicina ES lauksaimniecības produktu priekšroku pār importu;

• Finansu solidaritāte ir dalībvalstu līdzdalība kopējā budžetā.

ES lauksaimniecības atbalsts tiek finansēts caur Lauksaimniecības fondu. Tā ienākumus veido muitas nodoklis no tirdzniecības ar pārtikas produktiem, PVN un nodevas, ko iekasē par cukura ražošanu.

Pašreiz Latvijai ir grūti sacensties ar pieredzējušām ES eksportētājvalstīm, jo ražošana bieži vien ir neefektīva, ar augstām izmaksām un zemiem standartiem, tātad nes mazu peļņu.

Lauksaimniecības sektorā nav pietiekami apjomīgu ieguldījumu, lai šo situāciju labotu. Tās laikā, un saimniecību pārstrukturēšana notiek lēni. Lauksaimniecības preču imports gadā 3 reizes pārsniedz to eksportu.

Latvijas integrācijas process ES tika uzsākts 1995-gada 12.jūnijā, kad tika noslēgts

Latvijas un ES Asociācijas līgums. Kopš tā laika izmaiņas ir vispirms notikušas valsts sektorā, kur attiecīgās nozares saņem līdzekļus no speciāli izveidotās palīdzības programmas Phare projektu realizēšanai.

Nozīmīgs darbs un likumdošanas saskaņošanā. Lauksaimniecības sektorā prioritātes ir veterinārās kontroles pilnveidošana un pārtikas kvalitātes nodrošināšana ES prasībām.

Latvija meklē eksporta iespējas arī uz ES valstīm, un ar atsevišķiem piena produktiem mums jau ir izdevies iesprauksies Eiropas tirgū.

10. ES kopējā ārēja un drošības politika

ES Kopējā ārējā un drošības politika šo nosaukumu ieguva, 1992-gadā Māstrihtā (Nīderlandē) parakstot Līgumu par ES. ES veido 3 sastāvdaļas, jeb t.s. pīlāri: pirmais - pārnacionālā Eiropas kopiena, divi pēdējie - vienošanās par Kopējo ārējo un drošības politiku un vienošanās par Sadarbību tieslietās un iekšlietās - ir starpvaldību sadarbības formas. Kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP) būtiski atšķiras no tādām tradicionālām Eiropas Savienības darbības jomām kā kopējais tirgus un tirdzniecības politika.

Māstrihtas līgums nosaka, ka " KĀDP ietver visus jautājumus, kas saistīti ar Savienības drošību... ieskaitot eventuālu kopējās drošības politikas izstrādāšanu, kas ar laiku var novest pie kopīgas aizsardzības".

Mazai valstij, kāda ir Latvija, savu drošību jāstiprina pašai un jāatrod sabiedrotie, kas par mums iestātos, ja mūsu drošība tiktu apdraudēta. Tas nozīmē, ka Latvijas drošības nostiprināšana norit 2 savstarpēji saistītos līmeņos - starptautiskajā līmenī un nacionālajā līmenī. Starptautiskajā līmenī - tas nozīme Latvijas centienus iekļauties dažādās starptautiskajās drošības struktūrās, piemēram, NATO. Nacionālā līmenī - tas nozīmē mūsu valsts robežu nostiprināšanu un mūsu robežsargu un armijas kaujas spēju palielināšanu. ES nav militāra savienība, tādēļ drošības garantijas, kuras Latvija var sagaidīt, ir netiešas, nemilitāras. Drošība, ko dod dalība ES, Šobrīd izriet galvenokārt no paša Savienības pastāvēšanas fakta. ES ir Eiropas bagātāko un līdz ar to arī ietekmīgāko valstu savienība. Tā ir izturējusi laika pārbaudi un ieguvusi reputāciju un ietekmi, kas to padara par vienu no galvenajiem pasaules politikas "aktieriem".

Starptautiskas sabiedrības atbalsts ir pirmais un svarīgākais ieguldījums mūsu drošībā. Praktiski integrācijas ieguldījums valsts drošības nostiprināšanā izpaužas kā lielu naudas līdzekļu ieguldīšana mūsu valsts robežas tehniskajā sakārtošanā.

11. Eiropas Kustības Latvijā formulētie 10 argumenti, kāpēc Latvijai ir vērts iestātie ES

1.    Kultūra. Neatgriezeniski nostiprināsies mūsu tautas piederība Rietumiem, tā kā ES pārnacionālā būve sakņojas vienās un tajās pašās Rietumu vērtībās: brīvībā, demokrātijā un tiesiskā valstī, kristīgā civilizācijā un nacionālā platībā.

2.    Modernizācija. Izlīdzināsies attīstības un labklājības līmenis attīstītākajās Eiropas valstis un Latvijā. ES standartu ietekme ātrāk paaugstināsies iedzīvotāju labklājība, veselība, tiesiskums un drošība, kļūs stingrāka vides aizsardzība,

3.    Ekonomiskais labums. Latvijas ekonomika iegūs ietvaru nosacījumus ilgstošai konkurētspējai pasaules tirgū. Eiropas vienotais tirgus pavērsies uz visizdevīgākajiem noteikumiem. Vismaz līdzdalības sākuma posmā būsim vairāk ES kases tērētāji nekā devēji.

4.    Personības brīvība. Kļūsim par ES pilsoņiem ar spēcīgu pašapziņu, jo brīvi pārvietosimies visā ES teritorijā ar līdzvērtīgam izglītības un darba iespējām, būsim labāk sagatavoti pārējās pasaules izaicinājumiem. Cilvēka gods un cieņa nepaliks tukši vārdi.

5.    Eiropeiska latvietība. Brīvais tirgus un brīvā personu kustība, kultūras, izglītības un zinātnes apmaiņa palielinās kopējās ekonomiskās, intelektuālās un kultūras iespējas Latvijas sabiedrībai, tas būs pamats ilgstošai latviešu tautas dzīvotspējai.

6.    Latvijas tauta. Valsts pilsoņus - etniskos latviešus un etniskās minoritātes - saliedēs vienas un tās pašas vērtības; brīvība, demokrātija, tiesiska valsts un kopīga valsts valoda, tāpēc ka ES sastāv no nacionālām valstīm, kas neatsakās no patstāvības.

7.    Ekonomiska robeža. ES robeža ne tikai aizsargās mūs, bet arī ļaus vislabākajā veidā izmantot mūsu ģeopolitiskā stāvokļa priekšrocības. Nenokļūsim izolācija, un mūs nevarēs savā ietekme pārņemt valstu grupējumi, kuriem nevēlamies piebiedroties.

8.    Vienotība spēks. Palielināsies Latvijas politiskā un ekonomiska nozīmība, ko neliela valsts nevar sasniegt vienatnē. Piederība pie politiski un ekonomiski līdzvērtīga kopuma nodrošinās labas attiecības ar lielo Austrumu kaimiņu.

9.    Ilgstoša neatkarība. Tā kā ES ir līgumorganizācija, kur noteicējas ir tiesībās vienlīdzīgas dalībvalstis, Latvija iegūs stabilus ietvarus savai pastāvēšanai. ES saista un vieno valstu ekonomiskās intereses, radot t.s. "mīksto" drošību, kura mūsdienās ir noteicošā.

10.  Politiskā drošība. Īstenojot ES kopējo ārējo un drošības politiku un, gūstot iespēju pilntiesīgi darboties Rietumeiropas Savienībā un tuvināties NATO, Latvija iegūs spēcīgus sabiedrotos un rīcībspējīgu Eiropas politisko un militāro sistēmu.

12. Eiropas Komisijas vērtējums par Latviju

Eiropas Komisija (EK) šā gada progresa ziņojumā beidzot atzīst Latviju par funkcionējošu tirgus ekonomiku, un vidējā termiņā tai būtu jāspēj izturēt konkurences spiedienu Eiropas Savienībā, ja vien tiks uzturēta makroekonomiskā stabilitāte un turpinātas strukturālās reformas. ieteikumi konkurētspējas stiprināšanai Latvijai nav nekāds pārsteigums, jo lielāka būs uzņēmuma atvērtība ārvalstu kapitālam un jo veiksmīgākas reformas un inovācija, jo lielāka būs uzņēmuma spēja adaptēties tirgū, kur pastāv spēcīga konkurence.

Eiropas Komisija norada, ka jau tagad kandidātvalstim jācenšas maksimāli sadarboties ar  ES ekonomikā un jācenšas iekarot ES tirgu. Konkurētspējas celšanai EK iesaka Latvijai turpināt uzņēmumu privatizāciju un restrukturizāciju, ieguldot līdzekļus efektivitātes uzlabošanai.

EK atzīst, ka pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmumi ir piesaistījuši gan pašmāju, gan ārvalstu investīcijas, tomēr investīciju devums iekšzemes kopproduktā esot relatīvi zems. Latvijai jāturpina piesaistīt ārvalstu investīcijas, kas līdzi nestu jaunu valdības stilu un tehnoloģijas, uzlabojot Latvijas konkurētspēju ES tirgū. Lai vieglāk piesaistītu investīcijas, EK iesaka vienkāršot procedūras, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veikšanu.

Par konkurētspējai būtisku atzīta infrastruktūra, tādēļ tajā, jāiegulda vairāk līdzekļu, it sevišķi laukos.

Latvijas darbaspēku EK novērtē kā relatīvi labi izglītotu. Lai apgūtu jaunās tehnoloģijas un darba iemaņas, joprojām visai plašam strādājošo lokam būtu jādod iespēja mācīties, lai labāk iekļautos jaunajos ekonomiskajos apstākļos. Latvijai esot jāizstrādā aktīva darba tirgus politika, kas uzlabotu pašreizējās mācību programmas, jo it sevišķi tās, kas vērstas uz ilgtermiņa bezdarbnieku skaita samazināšanu un iesaistīšanu darba tirgū.

Latvijai pagaidām vēl esot visai šaura eksporta bāze, kura aptver tikai tranzītpakalpojumus, tekstilproduktus un koksni. Eksportējamo produktu klāstu iesaka paplašināt.

Par ierobežojumiem brīvas kapitāla kustības jomā EK dažus aizrādījumus izsaka lielākajai daļai kandidātvalstu. Latvija, kā atzīst ES prasības investīciju jomā, izņemot tādos sektoros kā loterijas un azartspēles, radio un televīzija, mežrūpniecība un apsardzes pakalpojumi.

Secinājumi

Eiropas Savienība ir brīvprātīga valstu apvienība, kura izveidota kopīgu mērķu īstenošanai - iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās labklājības nodrošināšanai, demokrātijas attīstībai, stabilitātes un drošības garantēšanai.

Pašlaik ES savienībā ietilpst 15 valstis un vēl 11 valstis pretendē uz iestāšanos tajā, tai skaitā arī Latvija.

Manuprāt, iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai ir ļoti nozīmīga gan ekonomisku, gan politisku apsvērumu dēļ. iestājoties ES, Latvijai būs jāuzņemas tādas pašas saistības un pienākumi kā visam dalībvalstīm. iekļaušanās ES nozīmē respektēt demokrātiju un likuma varu. Tas prasīs apjomīgu darbu pilsoņu pamattiesību un drošības nostiprināšanā. Dalība ES ir iespējama, pastāvot konkurētspējīgai tirgus ekonomikai, jo tikai tā nodrošinās mūsu pilnvērtīgu iestāšanos ES iekšējā tirgū, kopējā lauksaimniecības un zvejniecības politikā. Arī attiecības ar valstīm ārpus ES Latvijai būs jāievēro kopīgi izstrādātie ārējās tirdzniecības un muitas politikas nosacījumi.

Svarīgākais Latvijas attiecību veidošanā ar pārejām Eiropas valstīm ir 4 pamata brīvību: brīvās preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustības ievērošana.

Latvija ir maza valsts un tai nepieciešama lielu valstu atbalsts. Iestāšanās ES paver jaunas iespējas visiem Latvijas pilsoņiem.

ES palīdzība ļaus Latvijas uzņēmumiem palielināt konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū. Tā aizstāvēs Latvijas ražotāju intereses citu valstu tirgos. Savukārt zemniekiem iestāšanās ES nodrošinās iespējas noieta tirgum un atblīstu lauku vides un tradicionālā dzīves veida uzlabošanai. Iekļaušanās ES Latvijai palīdzēs nostiprināt demokrātiju un iedzīvotāju drošību valstī. ES kopējā ārējā un drošības politika būs svarīgs atbalsts Latvijai tās attiecībās ar Krieviju. Latvijai iestājoties ES, tās robeža kļūst par ES robežu ar Krieviju. ES dalībvalsts statuss pavērtu jaunas sadarbības iespējas ar Austrumu kaimiņiem.

Pateicoties ES dalībvalstu sadarbībai konsulārajā jomā, Latvijas pilsoņi varēs drošāk ceļot, saņemot palīdzību ikvienā dalībvalsts konsulātā.

Latvijai būs iespējams saņemt arī tiešu finansu atbalstu ES līdz pat 4% no Latvijas nacionālā kopprodukta.

Pievienojoties ES Latvija nedrīkst aizmirst arī savas nacionālās intereses, un, ja tās nav savienojamas ar kādu ES likumu, šis jautājums ir jāatrisina sarunās starp Latviju un ES.

Izmantotā literatūra

1.    "Latvija Eiropas Savienībā. Kāpēc?", Apgāds "Izglītība", 1999.g.

2.    "10 atbildes par Latviju Eiropas Savienībā", Apgāds "Izglītība", 1999.g.

3.    "Es un Eiropas Savienība vienotais tirgus", Eiropas integrācijas birojs, reklāmas aģentūra Terras Media, 1999.g.

4.    "Es un ES monetārā Politika". Eiropas integrācijas birojs, reklāmas aģentūra Terras Media, 1999.g.

5.    "Es un ES ieņēmumi un izdevumi", Eiropas integrācijas birojs, reklāmas aģentūra Terras Media, 1999.g.

6.    "Es un ES izglītība", Eiropas integrācijas birojs, reklāmas aģentūra Terras Media, 1999.g

7.    "Es un ES lauksaimniecība", Eiropas integrācijas birojs, reklāmas aģentūra Terras Media, 1999.g.

8.    "Es un ES pilsoņu tiesības", Eiropas integrācijas birojs, reklāmas aģentūra Terras Media, 1999.g.

9.    "Es un ES kopējā ārējā un drošības politika", Eiropas imigrācijas birojs, reklāmas aģentūra Terras Media, 1999.g.

10. "Es un ES pārmaiņas Latvijā", Eiropas integrācijas birojs, reklāmas aģentūra Terras Media, 1999.g.

11. "Es un ES 30 jautājumi mi atbildes", Eiropas integrācijas birojs, reklāmas aģentūra Terras Media, 1999.g.

12. Laikraksts "Diena", nr.246 (2556), ceturdiena, 21.oktobris.

13. Georgs Lībermanis "Starptautiskie ekonomiskie sakari ar Latviju", Birznieka SIA "Kamene", 1999.g.