PĀĻU GREMDIEKĀRTAS

RĒZEKNES AUGSTSKOLA

INŽENIERU FAKULTĀTE

DABAS UN INŽENIERZINĀTŅU KATEDRA

REFERĀTS

STUDIJU KURSĀ

BŪVMAŠĪNAS

PĀĻU GREMDIEKĀRTAS

Autors                                                                                   Pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības studiju

programmas „Būvniecība”

 Darba vadītājs ________________________lektors Mg. sc. env.

                                        _(paraksts)

SATURS

Ievads

1.      Pāļu izmantošana

2.      Pāļu veidi un raksturojums

2.1.  Koka pāļi

2.2.  Vietas pāļi

2.3.  Urbpāļi

2.4.  Skrūvpāļi

3.      Pāļu gremdiekārtas

3.1.  Pārvietojama pāļu gremdiekārta

3.2.  Pašgājēju pāļu gremdiekārta

4.      Pāļu gremdiekārtu iedalījums

4.1.  Iekārtas ar triecienierīcēm

4.1.1.      Mehāniskais veseris

4.1.2.      Vienpusējas darbības tvaika – gaisa veseris

4.1.3.      Abpusējas darbības tvaika – gaisa veseris

4.2.  Dīzeļveseri

4.2.1.      Stieņu dīzeļveseri

4.2.2.      Cauruļu dīzeļveseri

4.3.  Iekārtas ar vibrāciju ierīcēm

4.3.1.      Pāļu vibrogremdētāji

4.4.  Iekārtas ar kombinētajām ierīcēm

4.4.1.      Pāļu vibroveseri

5.      Pāļu izvilcēji

5.1.  Pāļu vibroizvilcējs

6.      Pāļu galu nogriešana

6.1.  Pāļu galu nokniebšanas mašīna

6.2.  Dzelzsbetona pāļu galu nozāģēšanas mašīna

Nobeigums

Literatūra un avoti

Pielikumi
IEVADS

Neskatoties uz to, ka valstī pašlaik ir ekonomiskā lejupslīde, būvniecība tomēr nav apsīkusi. Pastiprinoties būvniecības apjomam, kā arī ar to saistītajām izmaksām tiek meklēti vidusceļi, kas apmierinātu gan klientu vēlmes, gan darba ražīgumu, gan ar būvniecību saistītās izmaksas. Kaut arī pašreizējos apstākļos nozares izmaksām ir vērsta liela uzmanība, tomēr nedrīkst aizmirst par kvalitāti, tai jāpaliek nemainīgai. Sekmīgu būvprocesu nodrošina būvdarbu mehanizācija. Līdz ar būvnieku gadu gaitā krāto pieredzi, mūsdienās pieejami dažādi mehānismi un būvmašīnas, kuras izstrādātas atsevišķiem celtniecības posmiem un atvieglo būvnieku darbu, tajā pašā laikā ceļot darba ražīgumu un kvalitāti.

Arī pāļu gremdēšanai ir izveidotas attiecīgas būvmašīnas, kuras lieto pilsētu apbūvē. Šāda tipa būvniecībai nepieciešama liela uzmanība, jo, kad apbūve ir blīva un veco ēku vietā tiek izbūvētas jaunas, nākas rēķināties ar to, ka dažādi mehānismi var radīt arī negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, piemēram, skaņa, kas var traucēt tuvāko ēku iedzīvotājus, vibrācija, kas var ietekmēt blakus stāvošas ēkas, to pamatus un līdz ar to arī ci1vēku drošību. Lai apbūve būtu veiksmīga un nekaitētu pārējiem, tiek veikti vairāki pasākumi, kā vibrācijas mērījumi, ko veicot var pārliecināties par celtniecības iekārtu, transporta vibrācijas ietekmi uz blakus ēkām. Tāpēc, lai netiktu radīts kaitējums un, lai būvdarbi atbilstu visiem normatīviem, katram gadījumam tiek piemeklēta celtniecības tehnika tādu darbu veikšanai, kas sekmē vibrācijas rašanos blakus ēkās. Ja, piemēram, pāļa vai rievsienas iegremdēšana notiek blakus ēku tiešā tuvumā, vibropāļdziņa vai pāļdziņa vietā tiek izmantota atsevišķa iekārta, kas var uzstādīt pāļus, gandrīz neradot vibrāciju. Tās var būt mašīnas ar gliemežveida urbi, kur izveidotajā urbumā ielej betonu un pēc tam ievieto armatūru. Tāpat tiek izmantotas arī mašīnas, kas burtiski iespiež rievsienu gruntī ar jaudīgas hidrauliskas ierīces palīdzību. Svarīgi ir ievērot, lai pāļa dzīšanas procesā radītā vibrācija, kas ietekmē ēkas, tiktu pastāvīgi kontrolēta.

Darbā tiek izklāstīts par dažāda tipa pāļu gremdēšanas iekārtām, pāļu veidiem, to uzdevumiem, būvmašīnu veidiem, uzbūvi un darbības principiem, kā arī gūts neliels ieskats būvmašīnu izvēlē.

Pētījuma objekts: Pāļu gremdiekārtas.

Pētījuma mērķis: izpētīt pāļu veidus, to pielietojumu un tehniku ar kuras palīdzību pāļus var iegremdēt.

Pētījuma uzdevumi:

1.      Izpētīt pieejamo literatūru par izvēlēto tematu;

2.      Izzināt pāļu veidus;

3.      Izanalizēt atsevišķu pāļu gremdiekārtas.

Referāts sastāv no titullapas, satura, ievada, sešām nodaļām, četrām apakšnodaļām, nobeiguma, .. literatūras avotiem un .. pielikumiem.

1. PĀĻU IZMANTOŠANA

Pāļu izmantošanas iespējas ir ļoti plašas, tos galvenokārt izmanto dažādu būvju un konstrukciju pamatu montāžā, kā arī jauno ēku pamatu izbūvē, esošo pamatu nostiprināšanai un pacelšanai, sienu remontiem, ielu apgaismojuma laternu un sētas žoga stabiņu pamatnēm, gājēju celiņu un tiltiņu izbūvei, ūdenskrātuvju, molu nostiprināšanai, tiltu ceļu būvē u.c. Paredzēti izmantošanai civilajā, rūpnieciskajā, kā arī energobūvniecībā un ir viena no apkārtējai videi draudzīgākajām tehnoloģijām. (7)

2. PĀĻU VEIDI UN RAKSTUROJUMS

Pāļus iedala pēc vairākām īpašībām, piemēram :

1.            Pēc pāļu iedziļināšanas veida gruntī:

·         dzelzsbetona, koka un metāla dzenamie pāļi, kurus iedziļina gruntī bez tās izrakšanas, lietojot pāļdziņus, vibrācijas vai iespiešanas iekārtas;

·         ar betonu neaizpildīti dzelzsbetona čaulpāļi, tos iegremdē ar vibrā­cijas iekārtām bez grunts izrakšanas vai daļēji izrokot grunti;

·         ar betonu daļēji vai pilnīgi aizpildīti dzelzsbetona čaulpāļi, tos iegremdē ar vibrācijas iekārtām, izrokot grunti;

·         betona vai dzelzsbetona vietas pāļi;

·         dzelzsbetona urbpāļi, tos izveido, aizpildot urbumus ar stiegrotu betonu vai iepriekš izgatavotiem dzelzsbetona elementiem;

·         skrūvpāļi.

2.            Pēc pāļu un grunts mijiedarbības:

·         statņpāļi, to apakšējais gals balstās uz klinšainām gruntīm;

·         dzenamie statņpāļi, to apakšējais gals balstās uz klinšainām vai mazsaspiežamām gruntīm;

·         berzes pāļi, to apakšējais gals balstās uz saspiežamām gruntīm un slodzi uz pamatni nodod caur pāļa sānu virsmu un apakšējo galu.

3.            Pēc stiegrojuma veida dzelzsbetona dzenamos pāļus un čaulpāļus iedala:

·         pāļi ar nesaspriegtu garenstiegrojumu vai šķērsstiegrojumu;

·         pāļi ar iepriekš saspriegtu garenstiegrojumu un ar šķērsstiegrojumu vai bez tā.

4.            Pēc šķērsgriezuma formas pāļus iedala:

·         kvadrātveida un apaļi pāļi ar vai bez dobumiem;

·         taisnstūra, T veida vai dubulta T veida profila pāļi.

5.            Pēc garengriezuma formas pāļus iedala :

·         prizmatiskie un cilindriskie pāļi;

·         piramidālie, trapecveida un rombveida pāļi ar slīpām sānu virsmām.

6.            Pēc konstruktīvā veidojuma pāļus iedala:

·         pilnpāļi;

·         saliekamie pāļi.

7.            Pēc apakšējā gala konstruktīvā veidojuma pāļus iedala:

·         pāļi ar noasinātu galu;

·         pāļi ar plakanu galu;

·         pāļi ar paplašinātu jeb vāles tipa galu;

·         dobtie pāļi ar atvērtu vai slēgtu galu;

·         pāļi ar eksplozijā paplašinātu apakšējo galu. (9)

2.1. KOKA PĀĻI

Koka pāļus izgatavo no vismaz 6,5 m gariem skujkoku apaļkokiem, kuru diametrs ir 22–34 cm. Tos attīra no mizas, zariem un izaugumiem, saglabājot dabīgo konusu. Koka paketpāļu konstrukciju, šķērsgriezumu un garumu pieņem saskaņā ar būvprojektu. Saliktu koka pāļu atsevišķus elementus savstarpēji savieno ar saduras tipa savienojumiem un sastiprina ar metāla uzliktņiem vai uzmavām. Atsevišķu elementu saduras paketpālī izvieto pa vertikāli vismaz 1,5 m attālumā. (11)

Izmantojot koka pāļus iespējams izbūvēt visdažādākās konfigurācijas sienas. Viļņveidīgas vai jebkuras citas vēlamās formas. Koka pāļus var izmantot, piemēram, krastu nostiprināšanā (1. att.). (10)Teorētiski no koka pāļiem var veidot pat pamatus, bet ar laiku tie var likt par sevi manīt, kā piemēram, tie ir Rīgas doma, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles pamatos, pašlaik šīm ēkām nepieciešama rekonstrukcija, jo pāļi tiek bojāti ar koksnes šūnu noārdošo eroziju baktēriju.

1. att.

2.2. VIETAS PĀĻI

Vietas pāļus iedala divās grupās. Pirmā, tie, kurus izveido, iedziļinot gruntī izvelkamas caurules, kam ir ar metāla vai betona uzgali aizdarināts apakšējais gals, kuru pēc caurules aiz­pildīšanas ar betonu un izvilkšanas atstāj gruntī (2. att.). Otra, pāļi, kurus izveido, izsitot padziļinājumu, ko aizpilda un noblīvē ar maz plūstošu betona masu. (9) Vietas pāļus veido uz vietas, tiem izurbjot caurumu un piepildot ar betonu. Tiek izmantoti individuālajām ēkām, kur tie tiek betonēti iepriekš izveidotā urbumā, un tiek iedzīti ne vairāk kā 2,5 m dziļumā, tādējādi grunts pretestības dēļ uzņemot ēkas slodzi. Urbumus var veidot izmantojot ģeoloģiskās izpētes rokas urbi (5, 21)

                2. att.                     

Betona pālis caurulē. 1. caurule; 2. betons; 3. pāļa betona pamatne; 4. viļņotā vai gludā plastmasas loksne.

Īsā dzelzsbetona vietas pāļa apakšdaļa (a) un izlocītā tērauda stiegra paplašinājuma veidošanai. 1. ruberoīds divās kārtās; 2. pāļa stiegrojums; 3. pāļa apakšdaļas paplašinājums; 4. sablīvēta rupja smilts.

2.3. URBPĀĻI

Urbpāļus pēc izbūves tehnoloģijas iedala:

·                     pilna šķērsgriezuma vietas urbpāļi ar paplašinājumiem vai bez tiem, kurus izveido, aizpildot urbumus ar betonu virs gruntsūdens līmeņa bez sieniņu nostiprināšanas mālainās gruntīs vai nostiprinot urbuma sieniņas ar ūdens pārspiedienu zem gruntsūdens līmeņa;

·                     pilna šķērsgriezuma vietas urbpāļi, kurus izveido, aizpildot urbumus ar betonu jebkurās gruntīs zem gruntsūdens līmeņa un nostiprinot urbuma sieniņas ar māla duļķi vai izvelkamām apvalkcaurulēm;

·                     apaļa šķērsgriezuma dobi vietas urbpāļi, kurus izbūvē, lietojot daudzsekciju vibroserdeni;

·                     vietas urbpāļi, kurus izbūvē, urbumu noblīvējot ar šķembām;

·                     vietas urbpāļi, kurus izbūvē, ar eksploziju paplašinot urbuma apak­šējo daļu un aizpildot visu urbumu ar betonu;

·                     injicēti urbpāļi, kurus izbūvē, urbumā ar spiedienu injicējot smalkgraudainu betonu, cementa vai speciālo javu;

·                     stabpāļi, kurus izbūvē, aizpildot urbumu (ar paplašinājumu vai bez tā) ar cilindriskiem vai prizmatiskiem elementiem un monolitējot ar cementa javu.(9)

Urbpāļus izmanto tiltu būvniecībā, kā, piemēram, Latvijas Dienvidu tilta balstu pamatnē tika izmantoti urbpāļi. Urbpāļus ar diametru 620mm, 880mm un 1300mm un dziļumā līdz 40m var izbūvēt ar urbšanas iekārtu BAUER BG-15 (3.att). Nomaināmais aprīkojums ļauj iekārtai veikt intensīvu urbšanu jebkurā gruntī. (12)

                                       3. att.

2.4. SKRŪVPĀĻI

Skrūvpāļu (balstu) izmantošanas iespējas ir ļoti plašas, sākot ar pamatu izbūvi, nostiprināšanu un pacelšanu (4. att.) līdz gājēju celiņu un tiltiņu izbūvei, ielu laternu stabiņu izbūvei (5.att.), žogu stabu pamatu izveidei, ūdenskrātuvju un molu nostiprināšanai. (4, 32) Skrūvpāļu pamatu montāžai ir daudz priekšrocību, tos var izmantot vietās, kur ir apgrūtināta piekļūšana ar smago tehniku, piemēram – zem tiltiem, mežos, purvainos apvidos, zaļo zonu rajonos, pagrabos u.tml. Skrūvpāļus var uzstādīt jebkuros laika apstākļos, arī ziemā, kad zeme ir sasalusi. Veicot montāžas darbus, nav vibrācijas, kas ir ļoti būtiski izbūvējot ēku pamatus blīvi apdzīvotās vietās, kā arī nav nepieciešama zemes transportēšana, jo pēc darbu pabeigšanas lielākā daļa zemes tiek atlikta atpakaļ. Tā nerada problēmas blakus esošiem pamatiem vai pamatnēm. Skrūvpāļu pamatus nemontē klinšainos iežos vai sacietējušā betonā. Izmanto, lai pamatu bojājumu gadījumā tos stabilizētu vai arī paceltu ar konsoles palīdzību. (6) Tie ir noturīgāki pret izraušanos. Skrūvpāļus ieurbj ar rotējošo iekārtu palīdzību (hidrauliski rotējoša iekārta), rokas turamajām iekārtām, kā arī tiek izmantoti buldozeri un ekskavatori.

Skrūvpāļiem ir liela izmēru un formu daudzveidība (skrūvveida enkurpāļi, mikropāļi, atbalstsienu veidošanas skrūvpāļi, tērauda skrūvpāļi), tāpēc pirms skrūvpāļu iedziļināšanas obligāti jāveic ģeodēziskie izpētes darbi un atkarībā no rezultātiem projektētājam jānosaka konkrētajā objektā izmantojamo skrūvpāļu tips, izmēri un iedziļināšanas dziļums. (1)

   4.att.                                    5.att. 

3. PĀĻU GREMDIEKĀRTAS

Pāļus gruntī iegremdē vertikāli vai slīpi. Pāļa gremdēšanas process sastāv no pāļa satveršanas, pacelšanas, uzstādīšanas un iegremdēšanas gruntī un iekārtas pārvietošanas vai pagriešanas uz nākamā pāļa gremdēšanas vietu.

Pāļu gremdiekārtas stāvu un rāmi parasti izveido no profiltērauda, retāk no koka.

Atkarībā no uzdevuma izšķir:

·                     Gremdiekārtas vertikālu pāļu gremdēšanai šahveida vai paralēlās rindās;

·                     Slīpas un svārsta tipa gremdiekārtas pāļu gremdēšanai slīpā virzienā;

·                     Grozāmās gremdiekārtas pāļu grmdēšanai pudurveidā;

·                     Universālās gremdiekārtas pāļu gremdēšanai jebkurā veidā;

·                     Celtņus un ekskavatorus ar pāļu gremdierīci;

Pēc pārvietošanas iespējām izšķir:

·                     Pārvietojamas gremdiekārtas

·                     Pašgājējas pāļu gremdiekārtas,

Kas var būt ar veltņu, dzelzs riteņu, kāpurķēžu vai pneimoriteņu gaitas iekārtas, kā arī peldošas. (3, 235)

3.1. PĀRVIETOJAMA PĀĻU GREMDIEKĀRTA

Pārvietojama pa sliedēm, paredzēta līdz 16m garu pāļu gremdēšanai. Pāļu gremdiekārtas mastā var pakārt darbierīci ar 6t vai 8t masu (6. att.).

Tā sastāv no pamatrāmja un gājratiņiem, kurus darbina elektromotori. Uz pamatrāmja balstās grozāmais rāmis, kuru grozīšanas mehānisms var pagriezt par 360^o . Uz rāmja nostiprināta sūkņa iekārta, elektriskās aparatūras skapis, pretsvars, divspoļu tītava un vadītāja kabīne. Pie grozāmā rāmja ar atgāžņiem piestiprināts masts. Masta augšgalā atrodas trīši darbierīces pakāršanai trosēs. Darbierīce pārvietojas vertikāli virzienā pa vadulēm. Masta apakšējā daļā atrodas pāļu skava un ar rokām darbināma tītava pāļu turēšanai un precīzai vadīšanai vajadzīgajā virzienā pāļu gremdēšanas laikā. Ar atgāžņiem un grozāmo rāmi cieši saistīti hidrocilindri, kas paredzēti masta noliekšanai un noturēšanai vertikālā vai slīpā stāvoklī. Pirms iekārtas pārvietošanas ar cilindriem mastu novieto horizontāli. Pēc tam noņem darbierīci un pretsvaru, novieto zem pamatrāmja pneimoriteņus un visu iekārtu piekabina pie seglvilcēja. (3, 236)

1.             pamatrāmis

2.             grozāmais rāmis

3.             sūkņa iekārta

4.             elektriskās aparatūras skapis

5.             pretsvars

6.             hidrocilindrs

7.             divspoļu tītava

8.             atgāžņi

9.             hidrocilindrs

10.          vadules

11.          masts

12.          darbierīce

13.          trīši

14.          pāļu skava

15.          rokām darbināmā tītava

16.          gājratiņi

17.          elektromotori.

6. att

                                                              

3.2. PAŠGĀJĒJAS PĀĻU GREMDIEKĀRTAS

Paredzētas 3 – 12m garu pāļu gremdēšanai. Viegli pārvietojamas, ja tiek uzmontētas uz tipveida traktoriem vai kravas automobiļiem.

4. PĀĻU GREMDIEKĀRTU IEDALĪJUMS

Iekārtas ar triecienierīcēm:

·   Mehāniskie veseri;

·   Tvaika – gaisa veseri;

·   Dīzeļveseri;

Iekārtas ar vibrāciju ierīcēm:

·   Pāļu vibrogremdētāji;

Iekārtas ar iespiešanas ierīcēm:

·   Tītavu un papildmaksu;

Iekārtas ar ieskalošanas ierīcēm

Iekārtas ar ieskrūvēšanas ierīcēm

Iekārtas ar kombinētajām ierīcēm:

·   Pāļu vibroveseri;

·   Vibroiespiedēji;

Pāļu izvilcēji

·   Pāļu vibroizvilcējs

4.1. IEKĀRTAS AR TRIECIENIERĪCĒM

Pēc darbības principa iedala vienpusējas darbības veseros, kuram darba gājiens notiek triecienierīces smagumspēka ietekmē, bet tvaika, gāzu vai saspiestā gaisa enerģiju izmanto tikai triecienierīces pacelšanai sākumstāvoklī (daļa tvaika – gaisa veseru, stieņu dīzeļveseri), un abpusējas darbības veseros, kuros tvaika, saspiestā gaisa vai gāzu enerģiju izmanto gan triecienierīces pacelšanai, gan arī darba gājienam ( daļa tvaika – gaisa veseru, dīzeļveseri).

Pēc vadības principa izšķir:

·   Neautomātiski;

·   Pusautomātiski;

·   Automātiski vadāmas pāļu gremdiekārtas.

4.1.1. MEHĀNISKAIS VESERIS

Sastāv no masīva čuguna zveltņa, pie kura piestiprināts ar elektromotoru vai ar rokām darbināmas tītavas troses brīvais gals. Zveltnis pārvietojas vertikāli pa masta vadulēm un triecas pret pāļa galu.

Zveltņa pacelšanas augstums ir 3- 4m, masa 0,1 – 5t, tas izdara 4 – 18 tricienus minūtē.

Mehānisko veseru priekšrocības: vienkārša uzbūve un ekspluatācija, ilgs darbmūžs.

Trūkums: ļoti mazs ražīgums, šos veserus izmanto, ja iegremdējamo pāļu skaits ir neliels.

4.1.2. VIENPUSĒJAS DARBĪBAS TVAIKA – GAISA VESERIS

Masīvā korpusā – cilindrā, atrodas virzulis ar kātu. Kāts iet cauri korpusa galam un darbības laikā balstās uz pāļa gala. Vesera augšdaļā atrodas sadales krāns ar rokturi, pie kura pievienots garš stienis krāna pārslēgšanai. Izcilnis nepieciešams vesera korpusa vertikālai pārvietošanai pa pāļu gremdiekārtas masta vadulēm. Lai saspiesto gaisu vai tvaiku pa šļūteni vai cauruli ievadītu vesera korpusā, krāna rokturi pagriež pa labi. Gaiss vai tvaiks ceļ vesera korpusu attiecībā pret nekustīgo virzuli tikmēr, kamēr virzulis atver urbumu. Kad gaiss, tvaiks pa šo urbumu izplūdis atmosfērā, krāna rokturi pagriež pa kreisi. Vesera korpuss pārvietojas pa vadulēm uz leju un triecas pret pāli. Šajā brīdī rokturi pagriež pa labi – ciklu atkārtojot. Tie var būt vadāmi gan neautomātiski, gan pusautomātiski, gan automātiski (7. att.).

Vesera triecienierīces masa ir 0,3 – 6t, trieciena enerģija 17 – 88kJ, triecienu skaits minūtē 12 – 15.

Priekšrocība: uzbūve un darbība ir vienkārša.

Trūkums: neliels ražīgums.

1.              korpuss – cilindrs

2.              kāts

3.              virzulis

4.              sadales krāns

5.              rokturis

6.              izcilnis

7.              virzulis, kas atver urbumu

8.              pāļa gals

7. att.

4.1.3. ABPUSĒJAS DARBĪBAS TVAIKA – GAISA VESERI

Vienmēr ir automātiskā vadība. Ļauj saīsināt darbības ciklu un sasniegt 200 triecienus minūtē smagajiem veseriem, savukārt 1200 triecienus minūtē vieglajiem veseriem. Šo veseru korpuss ir nekustīgs, triecienus pa pāļa galu izdara masīvs virzulis, kas pārvietojas korpusā uz augšu un uz leju. Tvaika vai saspiestā gaisa spiediens cilindrā ir 0,8 – 1,0MPa. Trieciena enerģija ir ievērojami mazāka nekā vienpusējas darbības veseriem. (3, 238 )

4.2. DĪZEĻVESERI

4.2.1. STIEŅU DĪZEĻVESERI

Sastāv no virzuļa bloka, kurš liets kopā ar pamatni. Pamatnē atstātas ligzdas stieņu apakšējo galu nostiprināšanai. Uz stieņiem uzmaukts cilindrs, kurš izpilda dīzeļvesera triecienierīces funkcijas. Pa stieņiem vertikālā virzienā var pārvietoties uzmava ar kāsi cilindra pacelšanai pirms dīzeļvesera iedarbināšanas. Stieņu augšējie gali nostiprināti traversā, kurai ir izcilņi cilindra turēšanai un vertikālai virzīšanai pa stieņiem. Pakare savieno virzuļa bloka pamatni ar sfērisko atbalstpēdu un pāļa uzgali. Blokā novietota degvielas tvertne. Uz bloka pamatnes nostiprināts degvielas sūknis, ko darbina svira. Degvielu pa cauruli ievada virzulī, kura galā ir sprausla. Lai iedarbinātu šādu dīzeļveseri, tā cilindru aizāķē aiz kāša un paceļ galējā augšējā stāvoklī. Ja pagriež kāsi, cilindrs atbrīvojas un krīt pa stieņiem lejā. Cilindrā iekļāvušais gaiss tiek saspiests un sakarst. Cilindrs triecas pret pāli un ar uzmavas izcilni nospiež degvielas sūkņa sviru. Sprausla iesmidzina cilindrā degvielu, kas karstajā gaisā uzliesmo. Tā rezultātā rodas gāzes, kas cilindru pa stieņiem uzsviež galējā augšējā stāvoklī. Pēc tam cilindrs atbrīvojas no atgāzēm, piepildās ar svaigu gaisu un cikls atkārtojas. Lai apturētu dīzeļveseri, jāpagriež svira, tā pārtraucot degvielas padevi (8.att.).

Stieņu dīzeļveseris izdara 50 – 60 triecienus minūtē, tā triecienierīces masa ir 1,4 – 2,5t.

                                                                                                               

1.                  pakare

2.                  caurule

3.                  degvielas sūknis

4.                  svira

5.                  ligzdas stieņi

6.                  uzmava

7.                  izcilnis cilindra turēšanai

8.                  sprausla

9.                  virzulis

10.               cilindrs

11.               pāļa uzgalis

12.               atbalstpēda

13.               virzuļa bloka pamatne

14.               svira

15.               traverss

16.               kāsis

8. att.

4.2.2. CAURUĻU DĪZEĻVESERIS

Sastāv no gara cauruļveida cilindra, kura augšdaļai nav vāka, bet apakšējais gals hermētiski noslēgts ar masīvu atbalstpēdu. Atbalstpēdas apakšējā virsmā nostiprināts izcilnis vesera centrēšanai uz pāļa gala. Cilindrā pārvietojas dīzeļvesera triecienierīce – pagarināts virzulis ar sfērisku galvu, kuras rādiuss atbilst iedobumam atbalstpēdas virspusē. Hermetizāciju nodrošina kompresijas gredzeni, kas atrodas virzuļa apakšējā daļā. Mirklī, kad virzuļa gals triecas pret atbalstpēdu, degvielas sūknis ar 0,3 – 0,5 MPa spiedienu iesmidzina degvielu gredzenveida telpā ap virzuļa konisko apakšējo galu. Sūkņa darbību regulē virzulis, nospiežot sviru. Degvielu sūknim pievada pa cauruli no degvielas tvertnes, kura nostiprināta cilindra vidusdaļā. Ieplūdes un izplūdes slīpās caurules savieno cilindra darbkameru ar atmosfēru. Cilindra un virzuļa berzes virsmas eļļo no eļļas tvertnes (9.att.).

Cauruļu dīzeļveseris izdara 50 – 55 triecienus minūtē, triecienierīces masa 0,5 – 5t

1.                  kompresijas gredzeni

2.                  degvielas sūknis

3.                  svira

4.                  caurule

5.                  degvielas tvertne

6.                  eļļas tvertne

7.                  virzulis

8.                  cauruļveida cilindrs

9.                  izplūdes slīpās caurules

10.               sfēriskā galva

11.               darbkamera

12.               atbalstpēda

13.               izcilnis

                           

9.att.

4.3. IEKĀRTAS AR VIBRĀCIJU IERĪCĒM

4.3.1. PĀĻU VIBROGREMDĒTĀJI

Galvenā sastāvdaļa ir virzītas darbības vibrators, ko piestiprina pie pāļa gala. Vibrāciju frekvenci maina tikmēr, kamēr tā sasniedz kritisko. Vibrāciju rezultātā ap pāli esošās grunts pretestība strauji samazinās, tāpēc pāļa iegremdēšanai nepieciešams ārējs spēks, kas desmitreiz mazāks nekā veseriem..

Vibrāciju ierīce sastāv no divām vai četrām vārpstām, uz kurām nostiprināti nelīdzsvaroti diski, kas rotē pretējos virzienos ar vienādu ātrumu. Tos darbina elektromotors ar ķīļsiksnas, ķēdes vai zobratu pārvada starpniecību. Nelīdzsvarotie diski nostiprināti uz vārpstām, kas savstarpēji savienotas ar zobratiem un tāpēc rotē sinhroni. Vibrogremdētāja nostiprināšanai uz pāļa gala izmanto uzgali, kura forma atbilst pāļa šķērsgriezuma formai. Atsperotā vibrogremdētāja elektromotors nostiprināts uz masīvas tērauda plāksnes un ar četrām atsperēm pievienots pie vibratora korpusa(10. att.).

Zemfrekvences vibrogremdētājiem vibrāciju frekvence ir 400 – 600 svārstības minūtē, to attīstītais vibrācijas ierosinātājs spēks ir līdz 1840 kN, bet masa sasniedz 12t. Augstfrekvences vibrogremdētājiem šie rādītāji ir attiecīgi 1500 – 2300 svārstības minūtē, ierosinātais spēks 500 kN, masa 5,7t.

1. elektromotors

2. ķīļsiksna, ķēde, zobrats

3. diski

4. uzgalis

5. četras atsperes

6. tērauda plāksnes

10. att.

4.4. IEKĀRTAS AR KOMBINĒTAJĀM IERĪCĒM

4.4.1. PĀĻU VIBROVESERI

Galvenā sastāvdaļa ir virzītas darbības vibrators, kura nelīdzsvarotie diski nostiprināti uz divu elektromotoru vārpstām. Vibroveseri ar pāli savieno uzgalis vai masīva plāksne. Atsperes elastīgi savieno vibratoru ar uzgali vai plāksni. Vibratoram ir uz leju vērsts izcilnis, uzgalim vai plāksnei uz augšu vērsts izcilnis, no kura trieciena enerģija tiek pārnesta uz pāli. Vibrācijas iedarbojas kā uz pāli, tā arī uz grunti (11. att.).

Vibrācijas ierosinātais spēks ir 10 – 500 kN. Triecienu skaits minūtē sasniedz 400 – 2500 zemfrekvences vibroveseriem un augstfrekvences vibroveseriem līdz 7200. Mašīnas masa 0,15 – 8t. (3, 241)

1.       divas elektromotoru vārpstas

2.       izcilnis

3.       plāksne

4.       izcilnis

5.       atsperes

6.       nelīdzsvarotie diski

11. att.

5. PĀĻU IZVILCĒJI

Izmanto, lai izvilktu no grunts nepareizi vai uz laiku igremdētos dzelzsbetona pāļus vai tērauda rievpāļus. Šim nolūkam ļoti bieži izmanto abpusējas darbības veserus, kurus pagriež par 180o un pakar celtņa (ekskavatora) izlicē vai pāļu gremdiekārtas mastā. Šādā stāvoklī vesera triecienierīce darbojas nevis uz leju, bet gan uz augšu. Tāpēc pālis tiek izvilkts no grunts.

5.1. PĀĻU VIBROIZVILCĒJS

To darbina vibrators ar diviem elektromotoriem, uz kuru vārpstām nostiprināti nelīdzsvaroti diski. Ar plāksni vibratoru savieno 6 stieņi un 12 atsperes. Pie plāksnes apakšējās daļas piestiprinātas divas laktiņas, kuras ar plāksni savieno koniska uzmava. Plāksnes centrā ir koniska ligzda, kurā nostiprināts stieņa gals. Stieņa otrā galā piestiprināta pāļa skava, kura sastāv no divām plāksnēm ar urbumiem. Lai skavu savienotu ar rievpāli, cauri urbumiem izver veltnīti. Iekārtai ir tālvadības sistēma ar pārvietojamu pulti. Izmantojot pakares, pāļu vibroizvilcēju pakar celtņa kāsī vai pāļu gremdiekārtas mastā (12. att.).

1.        stieņa gals

2.        nelīdzsvarotie diski

3.        plāksnes vibrators

4.        divpadsmit atsperes

5.        seši stieņi

6.        pakares

7.        divas laktiņas

8.        uzmava

9.        pāļu skava

10.     veltnītis

12. att.

6. PĀĻU GALU NOGRIEŠANA

Šis process jāveic pēc pāļu iegremdēšanas būves pamatos būvlaukumā, lai pāļus nolīdzinātu tiem jānogriež gali. Koka pāļus nozāģē, bet metāla pāļus nogriež ar autogēna liesmu. Visgrūtāk nolīdzināt dzelzsbetona pāļus. Šo darbu veic ar rokas darbarīkiem ( betonu noskalda ar pneimatiskajiem veseriem, tērauda stiegras nogriež ar autogēnu), kā arī ar speciālām mašīnām.

6.1. PĀĻU GALU NOKNIEBŠANAS MAŠĪNA

Sastāv no masīva taisnstūra formas rāmja, kura iekšpusē atrodas četri lieli tērauda ķīļi. Divi ķīļi ir nekustīgi, bet otrus divus hidrauliskie domkrati pārvieto horizontālā virzienā. Mašīnu uzmauc uz pāļa tā, lai ķīļi atrastos tieši pretim pāļa nokniebšanas vietai, un ieslēdz domkratus. Tā rezultātā ķīļi nokniebj pāļa galu. Atlikušā tērauda stiegras nogriež ar autogēnu.

Mašīnas elektromotora jauda ir 5,5 kW, minimālais nokniebšanas vietas attālums no grunts virsmas 30 cm, ražīgums – 35 pāļi maiņā, mašīnas masa – 1,65t.

6.2. DZELZSBETONA PĀĻU GALU NOZĀĢĒŠANAS MAŠĪNA

Mašīna sastāv no korpusa, diviem tērauda diskiem ar dimanta zobiem, disku turētāju un pakares. Mašīnas nostiprināšanai uz pāļa gala izmanto hidrospīles. Ūdens tvertne un sūknis paredzēti ūdens padošanai uz zāģējuma vietu, bet diskus pārvieto divi hidrocilindri. Korpusā  atrodas arī hidrosūknis, bet ārpusē – vadības pults. Mašīna darbojas to uzmaucot uz pāļa gala, novietojot diskus tieši pretim zāģējuma vietai, ieslēdz hidrosūkni, iedarbina hidrospīles pāļa ciešai noturēšanai zāģēšanas laikā, ieslēdz disku elektromotorus un iedarbina disku pārvietošanas hidrocilindrus. Kad pālis nozāģēts, atbīda diskus, atbrīvo pāli no hidrospīlēm un pārvieto mašīnu uz nākamo pāli. Darbības cikls ilgst 10 minūtes, zāģēšanas ilgums 3 – 4 minūtes. Šāda mašīna 5- 6 reizes samazina darbaspēka patēriņu, nodrošina lielu zāģējuma precizitāti un saglabā pāļa betona struktūru. Disku diametrs ir 320 mm, griešanās ātrums – 315 rad/s, elektromotoru kopējā jauda – 9,5 kW.

Mašīna ir ļoti kompakta (1200X1000X900 mm) un samērā viegla – apmēram 600 kg. (3, 242)

NOBEIGUMS

Rakstot referātu, daļu informācijas meklēju būvmašīnu grāmatās, nozares izdotajos žurnālos, rakstos, kā arī interneta mājas lapās, kas saistītas ar referāta tēmu, lai atrastu pēc iespējas precīzāko un aktuālāko informāciju par pāļu gremdiekārtām.

Lasot pieejamo informāciju var izzināt pāļu veidus, to uzdevumus un pielietošanu, kā arī būvmašīnas ar kuru palīdzību tos var iegremdēt.

No šī informācijas daudzuma, ko izpētīju tiek piedāvāta iespēja, iepazīt un gūt vispārēju priekšstatu par pāļu gremdiekārtām.

Secinājumi:

·         Pāļi ir viena no apkārtējai videi draudzīgākajām tehnoloģijām;

·         Ar koka pāļu palīdzību var izbūvēt dažādākās konfigurācijas sienas un iegūt citas vēlamās formas;

·         Vietas pāļi tiek veidoti uz vietas tiem izurbjot caurumu un piepildot ar betonu;

·         Urbpāļi tiek izmantoti tiltu būvniecībā;

·         Skrūvpāļi ir viens no ērtākajiem pāļu veidiem;

·         Pāļa gremdēšana sastāv no pāļa satveršanas, pacelšanas, uzstādīšanas un iegremdēšanas gruntī;

·         Pāļu gremdiekārtu stāvs parasti tiek veidots no profiltērauda;

·         Pārvietojama pāļu gremdiekārta paredzēta līdz 16 m garu pāļu gremdēšanai;

·         Pašgājējas pāļu gremdiekārtas paredzētas 3 – 12 m garu pāļu gremdēšanai;

·         Mehāniskais veserim ir vienkārša ekspluatācija un ilgs darbmūžs;

·         Vienpusējas darbības tvaika – gaisa vesera trūkums ir tā nelielais ražīgums;

·         Dīzeļveseri spēj izdarīt no 50 – 60 triecienus minūtē;

·         Pāļu vibrovesera triecieni minūtē sasniedz 400 – 2500 zemfrekvences vibroveseriem un līdz 7200 augstfrekvences;

·         Ja pāļi ir nepareiz iegremdēti vai arī tos nepieciešams izvilkt, šīm darbībām paredzētas atbilstošas mašīnas.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI

1. Noviks J. „Ģimenes māja 1“. Rīga, SIA Tehniskā grāmata, 2006

2. Mironovs V. „Būvprocesu mehanizācija“. Izd. Stilus, 2008

3. Ziediņš E. „Būvmašīnas“. Rīga, izd. Zvaigzne, 1980

4. Žurnāls „Praktiskā būvniecība“, 2006, janvāris, jūnijs, jūlijs, decembris

5. Žurnāls „Praktiskā būvniecība“, 2002, jūlijs

6.  Internets [elektriskais resurss]- pieejas veids tīmeklis:

http://www.abcpamati.lv/ [Skatīts 2009. gada 17. novembrī]

7. Internets [elektriskais resurss]- pieejas veids tīmeklis: http://www.buvnieciba.lv/readnews.php?news_id=72869 [Skatīts 2009. gada 17. novembrī]

8. Internets [elektriskais resurss]- pieejas veids tīmeklis:

http://www.dienvidutilts.lv/index.php?menu_id=16&lang_id=1 [Skatīts 2009. gada 17. novembrī]

9. Internets [elektriskais resurss]- pieejas veids tīmeklis: http://www.likumi.lv/doc.php?id=75577&from=off [Skatīts 2009. gada 17. novembrī]

10. Internets [elektriskais resurss]- pieejas veids tīmeklis: http://mmp.multiprese.lv/index.php?n=588&a=7180 [Skatīts 2009. gada 17. novembrī]

11. Internets [elektriskais resurss]- pieejas veids tīmeklis:

http://www.ponton.lv/koka.htm&usg=__kFum6VoBPySuIFrnb-fmVueZguE=&h=470&w=698&sz=251&hl=lv&start=1&um=1&tbnid=Rs1HrLjKMnK1M:&tbnh=94&tbnw=139&prev=/images%3Fq%3DKoka%2Bp%25C4%2581%25C4%25BCi%26hl%3Dlv%26sa%3DN%26um%3D1 [Skatīts 2009. gada 17. novembrī]

12. Internets [elektriskais resurss]- pieejas veids tīmeklis: http://www.tilts.lv/?p=construction&l=lv [Skatīts 2009. gada 17. novembrī]